Ievads

Ik pa desmit gadiem Satversmes tiesa atgriežas pie šķīrējtiesu jautājumiem,¹ labvēlīgi ietekmējot šī alternatīvā strīdus izšķiršanas veida attīstību Latvijā. Tā gandrīz pirms desmit gadiem – 2014. gada 17. martā – Satversmes tiesas 1. kolēģija Aijas Brantes, Kristīnes Krūmas un Sanitas Osipovas sastāvā ierosināja lietu Nr. 2014-09-01 "Par Civilprocesa likuma 495. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam".² Spriedums lietā tika pasludināts 2014. gada 28. novembrī.³

Savukārt pirms gada – 2023. gada 23. februārī – Satver­smes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. 2022-03-01 "Par Civilprocesa likuma 534., 534.¹, 535., 536. un 537. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam"⁴ (turpmāk – 2023. gada spriedums).

Šīs Satversmes tiesas lietas ir bijušas par dažādiem šķīrējtiesu jautājumiem, tomēr tajās visās ir izskanējis viens vadmotīvs – Latvijā ir nepieciešams šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanas institūts.⁵

Raksta mērķis ir vēlreiz uzsvērt, kāpēc Latvijai ir jāseko pasaules vispāratzītai pieredzei un praksei, ieviešot šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanas procedūru tiesā. Sākotnēji izvērtēšu 2023. gada Satversmes tiesas spriedumu un tam pievienotās atsevišķās domas, tad sniegšu nelielu ieskatu piedāvātajos grozījumos Civilprocesa likumā un Šķīrējtiesu likumā.

2023. gada Satversmes tiesas sprieduma aktualitāte

Ar 2023. gada spriedumu Satversmes tiesa noteica, ka Civilprocesa likuma 66. nodaļa zaudēs spēku ar 2024 gada 1. martu, ja tā neparedzēs šķīrējtiesas procesa uzraudzību. Viena no šādām uzraudzības formām ir šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšana tiesā.