Jursta Vārds - Esejas http://www.juristavards.lv Esejas lv http://www.juristavards.lv Fri, 20 Oct 2017 11:47:31 -0700 http://www.juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds http://www.juristavards.lv 240 47 \nEseja: Tiesības tikt aizmirstam un fiziskās personas anonimitāte internetā: piemērošanas praktiskā puse\n1. Internets un anonimitāte: tiesības tikt aizmirstam paradigma Vēl pirms trīsdesmit gadiem internets bija kaut kas jauns un plašam cilvēku lokam nepieejams, tomēr “deviņdesmitie gadi radīja izaicinājumu nodrošināt datu aizsardzību globālajā tīmeklī”,[1] kas ir aktuāli arī tagad, un šī aktualitāte tikai turpinās pieaugt. Var teikt, ka par personu pieejamie dati meklētājprogrammās paši par sevi veido sava veida publisku datu krājumu par konkrētu jautājumu. No vienas puses anonīms – tāds, kas nav nosaukts vai identificēts,[2] nav autora, neuzrāda savu vārdu, bez paraksta,[3] bet no otras internets – globāls elektronisks sasvstarpēji saistītu komunikāciju tīkls, kas savieno datoru tīklus, izmantojot standartizētus komunikāciju protokolus,[4] turklāt lielākais komunikāciju tīkls pasaulē.[5] Saglabāt anonimitāti internetā informācijas tehnoloģiju ērā ir gandrīz neiespējami, jo ...\nhttp://www.juristavards.lv/eseja/271529-tiesibas-tikt-aizmirstam-un-fiziskas-personas-anonimitate-interneta-piemerosanas-praktiska-puse/\n271529\nTue, 17 Oct 2017 15:19:00 +0200\n\n\nEseja: Kā uzvārda maiņa var ietekmēt savas pašvaldības likteni?\nTaču izrādās, ka pastāv vēl kāds iemesls, kāpēc personai tika liegta iespēja izpildīt savu pilsoņa pienākumu, nepielaižot pie vēlēšanām. Mana paziņa ziemās dzīvo Vidzemē, vasarās visattālākajā Ziemeļkurzemes novadā. Vasara vēl tā īsti nebija lutinājusi ar savu siltumu, tāpēc brauciens no Vidzemes līdz savai dzimtajai vietai, lai piedalītos vēlēšanās, aizņēma piecas stundas. Un galā vilšanās. Kāpēc? Izrādās, ka paziņa tieši pirms vēlēšanām kārtoja dokumentus uzvārda maiņai un viņa pat neiedomājās, ka tas varētu radīt problēmas. Nolēmu ieskatīties normatīvajos aktos, lai izprastu, kāpēc tā notika. Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma 7. panta ceturtā daļa nosaka, ka ar brīdi, kad stājas spēkā lēmums par atļauju mainīt vārdu vai uzvārdu, personas vārds vai uzvārds ir mainīts. Šī likuma 11. panta pirmā daļa nosaka, ka, pamatojoties uz spēkā ...\nhttp://www.juristavards.lv/eseja/270837-ka-uzvarda-maina-var-ietekmet-savas-pasvaldibas-likteni/\n270837\nThu, 08 Jun 2017 09:11:02 +0200\n\n\nEseja: Personas datu apstrāde, no kuras mēs neviens neesam pasargāti jeb patiess atgadījums iz dzīves. Tiesvedības\nTā bija nespēja dzīvot citādi, nespēja pieņemt notikušo, negulētās naktis un pēdējie ausīs skanošie vārdi “tikai nedomā tiesāties”, kas izgaismoja Annas domu un pārliecību par tiesvedības uzsākšanu par atjaunošanu darbā. Citādi nemaz nevarēja. Anna apzinājās nopietno pretinieku un mazā cinīša iespējamo cīņu ar lielo milzi. Anna pret komercdarbību veicošu smagsvaru tāda skudriņa vien ir. Viena vairāk vai mazāk... Bet varbūt padancināt milzi ar likumu? Ja visiem viens likums un viena taisnība (arī tiesnešiem), vai iespējams zaudēt? Taču izrādās, ka var zaudēt pat tad, ja pirmšķietami tas vispār nav iedomājams. Tiesvedībās nepieredzējusī Anna pat iedomāties nevarēja, ka tas sacīkstes princips, par ko rakstīts Civilprocesa likumā, tiesā darbojas kaut kā citādi. Mīlā un karā visi līdzekļi esot labi. Bet kā ir tiesā? Par to Annai gadu gaitā izkristalizējies ...\nhttp://www.juristavards.lv/eseja/270737-personas-datu-apstrade-no-kuras-mes-neviens-neesam-pasargati-jeb-patiess-atgadijums-iz-dzives-tiesvedibas/\n270737\nFri, 19 May 2017 13:44:14 +0200\n\n\nEseja: Pierādījums kā mākslas darbs\nKas ir šis autores aprakstītais, ar noslēpumu apvītais, no attāluma skatāmais mākslas darbs, kam rokas klāt neliek neviena tiesībsargājošā iestāde? Tas ir “starpziņojums” – kaut kas līdzīgs e-pasta izdrukai (kopija, kuras oriģināls nekad nav redzēts), kas pirmo reizi tiesā tika iesniegts 2011. gada februārī un saturiski ir viena cilvēka radošā izpausme. “Starpziņojums” apstrīdēts gan civillietās, gan vairākkārt iesniegti iesniegumi Valsts policijā, gan prokuratūrā, taču veltīgi, jo kriminālprocess tā arī nav uzsākts, ekspertīze nav noteikta un patiesība nav noskaidrota. No katras bezizejas esot vismaz divas izejas, tikai tās jāatrod. Civillietai par “starpziņojuma” atzīšanu par spēkā neesošu izdevās nonākt līdz kasācijas instancei. Ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 31. marta spriedumu civillietā C39035113* tika pateikts: ...\nhttp://www.juristavards.lv/eseja/270669-pieradijums-ka-makslas-darbs/\n270669\nFri, 12 May 2017 12:30:55 +0200\n\n\nEseja: Par personas datu apstrādi, no kuras mēs neviens neesam pasargāti, jeb patiess atgadījums iz dzīves\nPatiesā atgadījuma saīsināts apraksts (personu vārdi mainīti)Pirms vairāk nekā sešiem gadiem Žanis, kuru no darba atbrīvoja par degvielas zādzību, uzskatīja, ka ir nodots. Notikušajā viņš vainoja Annu, kurai savulaik bija stāstījis par savu netikumu un nespēju no tā atbrīvoties. Žani pārņēma atriebības alkas. Viņa fantāzija nesniedzās tālāk par vēlmi panākt arī Annas atbrīvošanu no darba, atriebībā iesaistot gan savu draudzeni Lieni, gan sievu Vilmu, ar kuru ģimenē Lienes dēļ bija sākušās nesaskaņas.Atriebība notika pēc Žaņa un viņa draudzenes Lienes kopīgi izstrādātā atriebības plāna.Dienā, kas izmainīja visu Annas turpmāko dzīvi, Annai nepazīstamā Liene zvanīja drauga sievai Vilmai, stādījās priekšā kā Anna, nosauca Annas vārdu, uzvārdu, darba vietu un Annas vārdā stāstīja Vilmai par sevi. Anna tajā brīdī strādāja savā darba vietā kādā no Latvijas mazpilsētām ...\nhttp://www.juristavards.lv/eseja/270619-par-personas-datu-apstradi-no-kuras-mes-neviens-neesam-pasargati-jeb-patiess-atgadijums-iz-dzives/\n270619\nFri, 28 Apr 2017 15:34:00 +0200\n\n\nEseja: Vai Satversmes tiesas spriedums šoreiz tiks izpildīts\nSpriedums tika pieņemts, atzīstot, ka iepriekšējais gandrīz pirms 14 gadiem pieņemtais spriedums “ar nosacījumu”[1] faktiski nav izpildīts, jo praksē apstrīdētās tiesību normas tika piemērotas pretēji Satversmei. Satversmes tiesas spriedums ir labs paraugs, kā sabalansēt valsts drošības intereses ar citām interesēm. Var teikt, ka tā ir bijusi interešu kolīziju atrisināšanas paraugstunda. Svērt intereses nekad nav viegli, jo bieži vien tas ir atkarīgs no mūsu pašu izpratnes par interešu nozīmīgumu mūsdienu sabiedrībā, no filozofijas skolas, kuru pārstāvam, un citiem apstākļiem. Savukārt svērt intereses, ja no tā ir atkarīgs citu personu liktenis, ir vēl sarežģītāk un atbildīgāk. Taču tāds nu ir tiesneša darbs – būt par Herkulesu un viest taisnīgumu. Vērojot procesu, ne mirkli nepazuda pārliecība, ka tiks pieņemts tiesiskai sistēmai labvēlīgs spriedums. ...\nhttp://www.juristavards.lv/eseja/270277-vai-satversmes-tiesas-spriedums-soreiz-tiks-izpildits/\n270277\nWed, 08 Mar 2017 12:47:49 +0200\n\n\nEseja: Vai tiesu procesi Latvijā ir godprātīgi un taisnīgi?\nTātad vēlreiz īsumā: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs ir pārliecināts, ka tiesas procesi Latvijā nav godīgi un nav taisnīgi. Mazai atkāpei par pašu aptauju, vispirms uzsverot, ka šis raksts ne mazākā mērā nav iecerēts kā aptaujas kritika, bet gan kā sēkla lasītāju domām un pārliecībai. Ja ne plašākai publikai, tad vismaz tiesību profesionāļiem būtu derīgi noskaidrot, ko no šīs aptaujas mēs varam secināt un cik daudz jautājumu paliek neuzdoti un neatbildēti. Vairāk faktu par aptauju noskaidroju telefonsarunā ar SKDS direktoru A. Kaktiņu, par ko viņam pienākas liela cieņa un pateicība. Par gatavību iesaistīties diskusijā un vērtīgām idejām liels paldies arī profesoram Ivaram Austeram un pētniecei Ingai Skreitulei-Pikšei. Aptaujāti 1000 cilvēki klātienes sarunās, izvēlēto respondentu vecums ir robežās, kas ir lielāka par 50 gadiem (ja vien mani nepieviļ atmiņa, tas ir no 18 ...\nhttp://www.juristavards.lv/eseja/270180-vai-tiesu-procesi-latvija-ir-godpratigi-un-taisnigi/\n270180\nWed, 22 Feb 2017 15:27:00 +0200\n\n\nEseja: Viedoklis par advokāta ordera būtību un nozīmi \n2016. gada 13. jūlijā stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likuma 453. panta sestās daļas 2. punktā, izsakot to šādā redakcijā: “Tiesnesis pieņem lēmumu par atteikšanos pieņemt kasācijas sūdzību, ja kasācijas sūdzībai nav pievienots vai lietā iesniegts dokuments, kas apliecina juridiskās personas amatpersonas tiesības pārsūdzēt tiesas spriedumu kasācijas kārtībā, vai nav pievienota vai lietā iesniegta advokātam izdotā pilnvara un orderis.” Šī norma šķietami “legalizēja” Augstākās tiesas 2016. gada sākumā radīto tiesu praksi, atbilstošo kurai advokāta pilnvarojumu klienta lietu vešanai tiesā bez rakstveida pilnvaras ir jāapliecina arī ar orderi. Proti, Augstākā tiesa, atsaucoties uz Civilprocesa likuma 85. panta trešo daļu un Latvijas Republikas Advokatūras likuma 48.1 (Advokatūras likums) pantu ir norādījusi, ka “ka tieši orderis ir dokuments, kas ...\nhttp://www.juristavards.lv/eseja/270076-viedoklis-par-advokata-ordera-butibu-un-nozimi/\n270076\nTue, 31 Jan 2017 15:57:48 +0200\n\n\nEseja: Jautājums pārdomām par kādu tiesas spriedumu\nPersona A. – kravas puspiekabes vilcēja vadītājs – apdzīvotā vietā, dienas laikā, par 25 km/h pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu un redzot, ka luksoforā deg sarkanais gaismas signāls, nesamazinot braukšanas ātrumu, notrieca pa gājēju pāreju ielu šķērsojošu velosipēdisti, kura no gūtajām traumām ceļu satiksmes negadījuma vietā mira. Ir saprotams, ka transportlīdzekļa vadītājam nav bijis nodoms atņemt citam cilvēkam dzīvību un brīvības atņemšanas piemērošana nosacīti var būt samērīga valsts reakcijas uz notikušo. Jautājumus rada papildsoda – tiesību ierobežošanas – piemērošana. Tiesības vadīt transportlīdzekļus ar tiesas spriedumu tika atņemtas uz vienu gadu. Formāli likums nav pārkāpts, jo saskaņā ar Krimināllikuma 260. panta otro daļu tiesības vadīt transportlīdzekļus var atņemt uz laiku līdz pieciem gadiem, bet minimālais tiesību ...\nhttp://www.juristavards.lv/eseja/269972-jautajums-pardomam-par-kadu-tiesas-spriedumu/\n269972\nFri, 13 Jan 2017 13:55:11 +0200\n\n\nEseja: Vai Latvijas tiesu praksē primārais apsvērums tiešām ir bērnu intereses\nPagājušajā nedēļā pie manis pēc juridiskās palīdzības vērsās klients, kurš atnesa kādu tiesas spriedumu maza apmēra prasībā par parāda piedziņu, ar kuru no viņa tikusi piedzīta dzīvokļa apsaimniekošanas maksa un komunālie maksājumi (pāris mēnešu maksājumu apmērā) par laika periodu pirms septiņiem astoņiem gadiem. Klients dzīvokli bija pārdevis, šķiet, pirms septiņiem gadiem, bet, ēkas apsaimniekotāja tiesību pārņēmēja un arī tiesas ieskatā, tolaik nebija pilnībā veicis norēķinus ar ēkas apsaimniekotāju. Šajā lietā prasītājs – ēkas apsaimniekotāja tiesību pārņēmējs – tiesā bija vērsies šī gada sākumā, tātad aptuveni septiņus gadus pēc eventuālo parādsaistību rašanās dienas. Tiesu nebija pārliecinājis klienta paskaidrojums, ka visi maksājumi ir pienācīgi veikti, jo maksājumus apliecinošus dokumentus gluži saprotamu iemeslu dēļ pēc ...\nhttp://www.juristavards.lv/eseja/269792-vai-latvijas-tiesu-prakse-primarais-apsverums-tiesam-ir-bernu-intereses/\n269792\nWed, 07 Dec 2016 12:50:30 +0200\n\n\nEseja: Par likumprojekta “Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā” jēgu Latvijas valststiesību kontekstā\nI 1. Saeimā patlaban tiek apspriests likumprojekts “Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā”. Patlaban šis likums (3. pants) nosaka, ka Latvijas pilsonis tautības ierakstu dokumentos (tātad jo sevišķi pilsoņa pasē) var vienu reizi mainīt pret savu tiešo augšupējo radinieku tautību divu paaudžu robežās (tātad pret viena sava vecvecāka tautību). 2. Likumprojekta otrā lasījuma redakcija paredz jaunu papildu iespēju mainīt tautības ierakstu uz latviešu tautību arī tiem Latvijas pilsoņiem, kuriem neviens no vecvecākiem nav latvietis, bet kurš vismaz 15 gadus dzīvo Latvijā, un “kas augstākajā pakāpē prot latviešu valodu un ir piederīgs latviešu kultūrai, kā arī apzinās un vēlas publiski nostiprināt savu piederību latviešu tautai”. 3. Jānorāda arī, ka tautības ieraksts pasē un citos dokumentos (dzimšanas apliecībā) ...\nhttp://www.juristavards.lv/eseja/269260-par-likumprojekta-grozijums-varda-uzvarda-un-tautibas-ieraksta-mainas-likuma-jegu-latvijas-valststiesibu-konteksta/\n269260\nTue, 13 Sep 2016 15:30:00 +0200\n\n\nEseja: Bīriņi - valststiesībnieku vasaras festivāls\nSaturisks apskats par Publisko tiesību institūta rīkoto konstitucionālās tiesībpolitikas semināru Bīriņos (turpmāk – Bīriņi) lasāms šīs nedēļas žurnālā “Jurista Vārds”.[1]Savā emuārā[2] vēlos pierakstīt dažus nostāstus, mītus un tradīcijas, kas raksturo šo pasākumu.Bīriņi ir izauguši par vienu no dižākajām un ietekmīgākajām domnīcām mūsdienu Latvijā. Proti, šobrīd ar vārdu Bīriņi var apzīmēt gan vietu, gan noteikta formāta pasākumu, gan arī kopienu, kura spriež un diskutē par Latvijas valstiskuma jautājumiem. Vēsturiski Bīriņos pulcējušies konstitucionālo tiesību juristi. Kā vēsta hronikas pārzinātāji, sākotnēji tas bija Tieslietu ministrijas atbalstīts pasākums, par kura nepieciešamību pārliecība bija tā laika tieslietu ministrei Vinetai Muižniecei, Tieslietu ministrijas valsts sekretāram Mārtiņam Bičevskim un tieslietu ministres padomniekam ...\nhttp://www.juristavards.lv/eseja/269033-birini-valststiesibnieku-vasaras-festivals/\n269033\nFri, 05 Aug 2016 11:40:00 +0200\n\n\nEseja: Advokātu process ir tiesvedības nākotne Latvijā\nUzskatu, ka Latvijā tuvāko 20 gadu laikā „advokātu process” tiks ieviests de iure pilnīgi visos tiesvedības procesos visās instancēs. Šis apgalvojums balstās uz pieņēmumu, ka tuvāko 20 gadu laikā Latvijas Republikā tiks sasniegts pietiekami augsts labklājības līmenis, lai varētu atļauties pieprasījuma apmierināšanu pēc valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības.Pēc dažu gadu juridiskā darba pieredzes esmu nonācis pie secinājumu, ka tas būtu pareizi un loģiski. Šīs esejas mērķis ir izteikt savus argumentus „par” tā saucamo „advokātu procesu”, tas ir, kāpēc tāds ir ieviešams.Kaut gan advokātu process citās Eiropas Savienības valstīs nav viennozīmīgs, Latvijas kontekstā redzu šādu pamatojumu.6 argumenti:De facto „advokātu process” lielā mērā darbojas jau tagad. Sarežģītas lietas klients uztic savam advokātam, vienkāršākas, piemēram, ...\nhttp://www.juristavards.lv/eseja/269008-advokatu-process-ir-tiesvedibas-nakotne-latvija/\n269008\nTue, 26 Jul 2016 13:00:00 +0200\n\n\nEseja: Mediju politikas pamatnostādnes un plāns 2016. – 2020. gadam\nAugsti godātais Ministru prezident!Cienījamās ministres! Godātie ministri!Pateicos par iespēju iepazīstināt jūs ar Mediju politikas pamatnostādņu priekšlikumu. Šī ir pirmā reize atjaunotās valsts vēsturē, kad valdība spriež par konceptuāliem un stratēģiskiem mediju politikas jautājumiem. Ar šo ziņojumu noslēdzas ārkārtīgi intensīvs kultūras ministres iniciēts un vadīts ekspertu, interešu grupu un plašākas sabiedrības dialogs par mediju vides attīstības vajadzībām. Pirmo profesionālo ievirzi šim procesam deva nelaiķe profesore Inta Brikše, kura bija pirmā Mediju politikas pamatnostādņu darba grupas vadītāja, pirms šo darbu pārņēma komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņs Kaprāns un tad pirms 13 mēnešiem pilnībā nokomplektētā Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļa.Ministru kabinetam izskatīšanai ir nodots dokuments, kas sauc pēc valsts rīcības ...\nhttp://www.juristavards.lv/eseja/268874-mediju-politikas-pamatnostadnes-un-plans-2016-2020-gadam/\n268874\nWed, 22 Jun 2016 13:19:00 +0200\n\n\nEseja: Satversmes tiesas spriedums\nSatversmes tiesa savu pirmo spriedumu taisīja 1997. gada 7. maijā lietā Nr. 04-01(97).[1] Jau ir pagājuši 19 gadi. Šo emuāru veltīšu tieši šim Satversmes tiesas nolēmumam. Visupirms ieskicēšu dažas domas par sprieduma formu. Savas pārdomas noslēgšu ar dažiem apsvērumiem par sprieduma lietā Nr. 04-01(97) saturu.Spriedums lietā Nr. 04-01(97) raksturo tos romantiskos laikus, kad gadi skrien kā stirnas un nenāk atpakaļ.[2] Tajos tālajos laikos lēmumu par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu Satversmes tiesas tiesnesis pieņēma vienpersoniski.[3] Turklāt lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu divu nedēļu laikā pēc tā noraksta saņemšanas pieteikuma iesniedzējs varēja pārsūdzēt Satversmes tiesā.[4]Romantiski bija arī tas, ka visiem viss bija skaidri zināms. Piemēram, Satversmes tiesai bija prakse sprieduma tekstā netiešā veidā ...\nhttp://www.juristavards.lv/eseja/268716-satversmes-tiesas-spriedums/\n268716\nThu, 02 Jun 2016 09:22:00 +0200\n\n\nEseja: Sabiedrības “sargsuņa” [ne]labturība\nDzīvnieku aizsardzības likuma terminos runājot – netiek nodrošināta masu informācijas līdzekļu “labturība”. Dzīvnieku aizsardzībā ar terminu “labturība” saprot dzīvnieku pamatvajadzību nodrošināšanu atbilstoši to sugai. Taču kā ir ar sabiedrības “sargsuņu” labturību? Nemaz nesākot vērtēt pašu masu saziņas līdzekļu dibināšanas un darbības regulējumu, jau sākotnēji esošā regulējuma ietvaros rodas problēma skaidri un viennozīmīgi pateikt, kas tad ir tā dēvētais “sargsuns” [lasīt – masu saziņas līdzeklis]. Piemēram, vai ikvienam internetā pieejams kādas privātpersonas sociālā tīkla konts neatkarīgi no tam reģistrēto sekotāju skaita būs uzskatāms par masu saziņas līdzekli? Turklāt, ņemot vērā mūsdienu tehnoloģiju sniegtās iespējas un komunikācijas paradumus, dažādu komunikācijas līdzekļu īpatnības var ...\nhttp://www.juristavards.lv/eseja/268565-sabiedribas-sargsuna-nelabturiba/\n268565\nMon, 09 May 2016 13:28:00 +0200\n\n\nEseja: Augstākās tiesas tiesnešu skaita noteikšana nedrīkst būt tikai formalitāte\nVarētu šķist, ka šādam lēmumam ir formāls raksturs, jo tas pēc būtības leģitimē esošo faktisko situāciju. Tomēr tiesnešu skaita noteikšana Augstākajā tiesā nav tikai formalitāte, bet lēmums ar ilgtermiņa tiesībpolitisku raksturu.Šī komentāra apjoma dēļ norobežojos no tā, vai ilgtermiņā ir nepieciešams tik ievērojams tiesnešu skaits Civillietu departamentā, un no tā, ka kasācijas instancē krimināllietās Kriminālprocesa likums satur būtisku tiesību robu, neparedzot iespēju lietu izskatīt visu tiesnešu sastāvā (jeb paplašinātā sastāvā).Šis komentārs ir par to, ka konceptuāli tiesnešu pāra skaits kasācijas instances departamentā (piemēram, šobrīd Administratīvo lietu departamentā) ir bīstams tiesas spriešanai un neatbilst tiesiskas valsts principam.Šobrīd Administratīvā procesa likums paredz, ka gadījumā, ja tiesneši ...\nhttp://www.juristavards.lv/eseja/268495-augstakas-tiesas-tiesnesu-skaita-noteiksana-nedrikst-but-tikai-formalitate/\n268495\nThu, 28 Apr 2016 09:23:00 +0200\n\n\nEseja: Bērna liecības nozīme, izmeklējot seksuālas vardarbības gadījumus\nSakarā ar direktīvas ieviešanu ievērojamas izmaiņas paredzētas arī Latvijas Kriminālprocesa likumā, cita starpā izdalot jaunu cietušo kategoriju – īpaši aizsargājams cietušais. Īpaši aizsargājamā cietušā statuss noteiks plašāku tiesību loku – īpaša nopratināšanas kārtība, tiesības saņemt informāciju par apsūdzētā atbrīvošanu no ieslodzījuma, tiesības prasīt tiesai, lai cietušais tiesas sēdē netiek uzklausīts klātienē, bet ar tehnisko līdzekļu palīdzību u.c. Direktīvā uzsvars likts uz katra atsevišķa gadījuma izvērtējumu, bet Latvijas situācijā šāds mehānisms atzīts par smagnēju, tādēļ tās cietušo kategorijas, uz kurām automātiski attiecas īpaši aizsargājamā cietušā statuss, tajā skaitā visi nepilngadīgie, turpmāk būs definētas likumā.Attiecībā uz nepilngadīgajiem jau šobrīd Latvijas ...\nhttp://www.juristavards.lv/eseja/268487-berna-liecibas-nozime-izmeklejot-seksualas-vardarbibas-gadijumus/\n268487\nMon, 25 Apr 2016 15:45:00 +0200\n\n\nEseja: Demokrātijas transformācija\nAptaujas uzrāda, ka sabiedrības attieksme pret politiskajām partijām, kā arī parlamentu un valdību, ko veido partiju pārstāvji, ir satraucoši negatīva. Eurobarometer aptaujas atklāj, ka 2015. gadā tikai 16% Eiropas valstu pilsoņu uzticējās partijām, turpretī 78% pilsoņu skaidri un noteikti pauda, ka politiskajām partijām neuzticas. Savukārt nacionālajām valdībām un parlamentiem uzticas 31% Eiropas pilsoņu. Taču Latvijā situācija ir vēl sliktāka – Latvijā tikai 6% pilsoņu uzticas politiskajām partijām, bet strikti noraidoši ir 88% pilsoņu. Neuzticība partijām atspoguļojas ne tikai vēlēšanu apmeklējumā, bet arī attiecībā uz pilsoņu līdzdalību politiskajās iniciatīvās – jaunuzņemto biedru skaits partijās ar katru gadu būtiski sarūk (Latvijā 2013. gadā tas nesasniedza pat 1% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem[1]). Paradoksāli, ka, neskatoties uz minētajiem apstākļiem, Saeima ...\nhttp://www.juristavards.lv/eseja/268454-demokratijas-transformacija/\n268454\nTue, 19 Apr 2016 14:23:00 +0200\n\n\nEseja: Zvaigznes diena\nLai gan esmu bijusi skeptiska par Satversmes preambulas projektu[1], tomēr tā kā daļa no Satversmes teksta ir jāciena, ievērojot konstitucionalitātes prezumpciju. Proti, Satversmes 85. pants pieprasa, lai katrs normatīvais akts tiktu ievērots un piemērots līdz brīdim, kad Satversmes tiesa noteiktas procedūras ietvaros ir izlēmusi to, vai attiecīgais akts atbilst augstāka juridiskā spēka normām. Konstitucionalitātes prezumpcija paredz, ka katrs normatīvais akts atbilst Satversmei, ja vien Satversmes tiesa nav konstatējusi tā neatbilstību Satversmei.Respektējot konstitucionalitātes prezumpciju, man nākas pašierobežoties ar kritiskām piezīmēm par Satversmes preambulu. Tomēr dažas pārdomas par konstitucionālo tiesību jautājumiem raisīja Zvaigznes dienas notikumi.    Zvaigznes diena ir 6. janvārī. Kristīgajā tradīcijā tiek uzskatīts, ka šajā dienā austrumu gudrie, sekojot zvaigznei, devās uz Bētlemi, ...\nhttp://www.juristavards.lv/eseja/268335-zvaigznes-diena/\n268335\nThu, 24 Mar 2016 13:34:00 +0200\n\n