Jursta Vārds - Esejas http://www.juristavards.lv Esejas lv http://www.juristavards.lv Mon, 27 Feb 2017 06:26:01 -0700 http://www.juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds http://www.juristavards.lv 240 47 \nEseja: Vai tiesu procesi Latvijā ir godprātīgi un taisnīgi?\nTātad vēlreiz īsumā: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs ir pārliecināts, ka tiesas procesi Latvijā nav godīgi un nav taisnīgi. Mazai atkāpei par pašu aptauju, vispirms uzsverot, ka šis raksts ne mazākā mērā nav iecerēts kā aptaujas kritika, bet gan kā sēkla lasītāju domām un pārliecībai. Ja ne plašākai publikai, tad vismaz tiesību profesionāļiem būtu derīgi noskaidrot, ko no šīs aptaujas mēs varam secināt un cik daudz jautājumu paliek neuzdoti un neatbildēti. Vairāk faktu par aptauju noskaidroju telefonsarunā ar SKDS direktoru A. Kaktiņu, par ko viņam pienākas liela cieņa un pateicība. Par gatavību iesaistīties diskusijā un vērtīgām idejām liels paldies arī profesoram Ivaram Austeram un pētniecei Ingai Skreitulei-Pikšei. Aptaujāti 1000 cilvēki klātienes sarunās, izvēlēto respondentu vecums ir robežās, kas ir lielāka par 50 gadiem (ja vien mani nepieviļ atmiņa, tas ir no 18 ...\nhttp://www.juristavards.lv/eseja/270180-vai-tiesu-procesi-latvija-ir-godpratigi-un-taisnigi/\n270180\nWed, 22 Feb 2017 15:27:00 +0200\n\n\nEseja: Viedoklis par advokāta ordera būtību un nozīmi \n2016. gada 13. jūlijā stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likuma 453. panta sestās daļas 2. punktā, izsakot to šādā redakcijā: “Tiesnesis pieņem lēmumu par atteikšanos pieņemt kasācijas sūdzību, ja kasācijas sūdzībai nav pievienots vai lietā iesniegts dokuments, kas apliecina juridiskās personas amatpersonas tiesības pārsūdzēt tiesas spriedumu kasācijas kārtībā, vai nav pievienota vai lietā iesniegta advokātam izdotā pilnvara un orderis.” Šī norma šķietami “legalizēja” Augstākās tiesas 2016. gada sākumā radīto tiesu praksi, atbilstošo kurai advokāta pilnvarojumu klienta lietu vešanai tiesā bez rakstveida pilnvaras ir jāapliecina arī ar orderi. Proti, Augstākā tiesa, atsaucoties uz Civilprocesa likuma 85. panta trešo daļu un Latvijas Republikas Advokatūras likuma 48.1 (Advokatūras likums) pantu ir norādījusi, ka “ka tieši orderis ir dokuments, kas ...\nhttp://www.juristavards.lv/eseja/270076-viedoklis-par-advokata-ordera-butibu-un-nozimi/\n270076\nTue, 31 Jan 2017 15:57:48 +0200\n\n\nEseja: Jautājums pārdomām par kādu tiesas spriedumu\nPersona A. – kravas puspiekabes vilcēja vadītājs – apdzīvotā vietā, dienas laikā, par 25 km/h pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu un redzot, ka luksoforā deg sarkanais gaismas signāls, nesamazinot braukšanas ātrumu, notrieca pa gājēju pāreju ielu šķērsojošu velosipēdisti, kura no gūtajām traumām ceļu satiksmes negadījuma vietā mira. Ir saprotams, ka transportlīdzekļa vadītājam nav bijis nodoms atņemt citam cilvēkam dzīvību un brīvības atņemšanas piemērošana nosacīti var būt samērīga valsts reakcijas uz notikušo. Jautājumus rada papildsoda – tiesību ierobežošanas – piemērošana. Tiesības vadīt transportlīdzekļus ar tiesas spriedumu tika atņemtas uz vienu gadu. Formāli likums nav pārkāpts, jo saskaņā ar Krimināllikuma 260. panta otro daļu tiesības vadīt transportlīdzekļus var atņemt uz laiku līdz pieciem gadiem, bet minimālais tiesību ...\nhttp://www.juristavards.lv/eseja/269972-jautajums-pardomam-par-kadu-tiesas-spriedumu/\n269972\nFri, 13 Jan 2017 13:55:11 +0200\n\n\nEseja: Vai Latvijas tiesu praksē primārais apsvērums tiešām ir bērnu intereses\nPagājušajā nedēļā pie manis pēc juridiskās palīdzības vērsās klients, kurš atnesa kādu tiesas spriedumu maza apmēra prasībā par parāda piedziņu, ar kuru no viņa tikusi piedzīta dzīvokļa apsaimniekošanas maksa un komunālie maksājumi (pāris mēnešu maksājumu apmērā) par laika periodu pirms septiņiem astoņiem gadiem. Klients dzīvokli bija pārdevis, šķiet, pirms septiņiem gadiem, bet, ēkas apsaimniekotāja tiesību pārņēmēja un arī tiesas ieskatā, tolaik nebija pilnībā veicis norēķinus ar ēkas apsaimniekotāju. Šajā lietā prasītājs – ēkas apsaimniekotāja tiesību pārņēmējs – tiesā bija vērsies šī gada sākumā, tātad aptuveni septiņus gadus pēc eventuālo parādsaistību rašanās dienas. Tiesu nebija pārliecinājis klienta paskaidrojums, ka visi maksājumi ir pienācīgi veikti, jo maksājumus apliecinošus dokumentus gluži saprotamu iemeslu dēļ pēc ...\nhttp://www.juristavards.lv/eseja/269792-vai-latvijas-tiesu-prakse-primarais-apsverums-tiesam-ir-bernu-intereses/\n269792\nWed, 07 Dec 2016 12:50:30 +0200\n\n\nEseja: Par likumprojekta “Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā” jēgu Latvijas valststiesību kontekstā\nI 1. Saeimā patlaban tiek apspriests likumprojekts “Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā”. Patlaban šis likums (3. pants) nosaka, ka Latvijas pilsonis tautības ierakstu dokumentos (tātad jo sevišķi pilsoņa pasē) var vienu reizi mainīt pret savu tiešo augšupējo radinieku tautību divu paaudžu robežās (tātad pret viena sava vecvecāka tautību). 2. Likumprojekta otrā lasījuma redakcija paredz jaunu papildu iespēju mainīt tautības ierakstu uz latviešu tautību arī tiem Latvijas pilsoņiem, kuriem neviens no vecvecākiem nav latvietis, bet kurš vismaz 15 gadus dzīvo Latvijā, un “kas augstākajā pakāpē prot latviešu valodu un ir piederīgs latviešu kultūrai, kā arī apzinās un vēlas publiski nostiprināt savu piederību latviešu tautai”. 3. Jānorāda arī, ka tautības ieraksts pasē un citos dokumentos (dzimšanas apliecībā) ...\nhttp://www.juristavards.lv/eseja/269260-par-likumprojekta-grozijums-varda-uzvarda-un-tautibas-ieraksta-mainas-likuma-jegu-latvijas-valststiesibu-konteksta/\n269260\nTue, 13 Sep 2016 15:30:00 +0200\n\n\nEseja: Bīriņi - valststiesībnieku vasaras festivāls\nSaturisks apskats par Publisko tiesību institūta rīkoto konstitucionālās tiesībpolitikas semināru Bīriņos (turpmāk – Bīriņi) lasāms šīs nedēļas žurnālā “Jurista Vārds”.[1]Savā emuārā[2] vēlos pierakstīt dažus nostāstus, mītus un tradīcijas, kas raksturo šo pasākumu.Bīriņi ir izauguši par vienu no dižākajām un ietekmīgākajām domnīcām mūsdienu Latvijā. Proti, šobrīd ar vārdu Bīriņi var apzīmēt gan vietu, gan noteikta formāta pasākumu, gan arī kopienu, kura spriež un diskutē par Latvijas valstiskuma jautājumiem. Vēsturiski Bīriņos pulcējušies konstitucionālo tiesību juristi. Kā vēsta hronikas pārzinātāji, sākotnēji tas bija Tieslietu ministrijas atbalstīts pasākums, par kura nepieciešamību pārliecība bija tā laika tieslietu ministrei Vinetai Muižniecei, Tieslietu ministrijas valsts sekretāram Mārtiņam Bičevskim un tieslietu ministres padomniekam ...\nhttp://www.juristavards.lv/eseja/269033-birini-valststiesibnieku-vasaras-festivals/\n269033\nFri, 05 Aug 2016 11:40:00 +0200\n\n\nEseja: Advokātu process ir tiesvedības nākotne Latvijā\nUzskatu, ka Latvijā tuvāko 20 gadu laikā „advokātu process” tiks ieviests de iure pilnīgi visos tiesvedības procesos visās instancēs. Šis apgalvojums balstās uz pieņēmumu, ka tuvāko 20 gadu laikā Latvijas Republikā tiks sasniegts pietiekami augsts labklājības līmenis, lai varētu atļauties pieprasījuma apmierināšanu pēc valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības.Pēc dažu gadu juridiskā darba pieredzes esmu nonācis pie secinājumu, ka tas būtu pareizi un loģiski. Šīs esejas mērķis ir izteikt savus argumentus „par” tā saucamo „advokātu procesu”, tas ir, kāpēc tāds ir ieviešams.Kaut gan advokātu process citās Eiropas Savienības valstīs nav viennozīmīgs, Latvijas kontekstā redzu šādu pamatojumu.6 argumenti:De facto „advokātu process” lielā mērā darbojas jau tagad. Sarežģītas lietas klients uztic savam advokātam, vienkāršākas, piemēram, ...\nhttp://www.juristavards.lv/eseja/269008-advokatu-process-ir-tiesvedibas-nakotne-latvija/\n269008\nTue, 26 Jul 2016 13:00:00 +0200\n\n\nEseja: Mediju politikas pamatnostādnes un plāns 2016. – 2020. gadam\nAugsti godātais Ministru prezident!Cienījamās ministres! Godātie ministri!Pateicos par iespēju iepazīstināt jūs ar Mediju politikas pamatnostādņu priekšlikumu. Šī ir pirmā reize atjaunotās valsts vēsturē, kad valdība spriež par konceptuāliem un stratēģiskiem mediju politikas jautājumiem. Ar šo ziņojumu noslēdzas ārkārtīgi intensīvs kultūras ministres iniciēts un vadīts ekspertu, interešu grupu un plašākas sabiedrības dialogs par mediju vides attīstības vajadzībām. Pirmo profesionālo ievirzi šim procesam deva nelaiķe profesore Inta Brikše, kura bija pirmā Mediju politikas pamatnostādņu darba grupas vadītāja, pirms šo darbu pārņēma komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņs Kaprāns un tad pirms 13 mēnešiem pilnībā nokomplektētā Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļa.Ministru kabinetam izskatīšanai ir nodots dokuments, kas sauc pēc valsts rīcības ...\nhttp://www.juristavards.lv/eseja/268874-mediju-politikas-pamatnostadnes-un-plans-2016-2020-gadam/\n268874\nWed, 22 Jun 2016 13:19:00 +0200\n\n\nEseja: Satversmes tiesas spriedums\nSatversmes tiesa savu pirmo spriedumu taisīja 1997. gada 7. maijā lietā Nr. 04-01(97).[1] Jau ir pagājuši 19 gadi. Šo emuāru veltīšu tieši šim Satversmes tiesas nolēmumam. Visupirms ieskicēšu dažas domas par sprieduma formu. Savas pārdomas noslēgšu ar dažiem apsvērumiem par sprieduma lietā Nr. 04-01(97) saturu.Spriedums lietā Nr. 04-01(97) raksturo tos romantiskos laikus, kad gadi skrien kā stirnas un nenāk atpakaļ.[2] Tajos tālajos laikos lēmumu par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu Satversmes tiesas tiesnesis pieņēma vienpersoniski.[3] Turklāt lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu divu nedēļu laikā pēc tā noraksta saņemšanas pieteikuma iesniedzējs varēja pārsūdzēt Satversmes tiesā.[4]Romantiski bija arī tas, ka visiem viss bija skaidri zināms. Piemēram, Satversmes tiesai bija prakse sprieduma tekstā netiešā veidā ...\nhttp://www.juristavards.lv/eseja/268716-satversmes-tiesas-spriedums/\n268716\nThu, 02 Jun 2016 09:22:00 +0200\n\n\nEseja: Sabiedrības “sargsuņa” [ne]labturība\nDzīvnieku aizsardzības likuma terminos runājot – netiek nodrošināta masu informācijas līdzekļu “labturība”. Dzīvnieku aizsardzībā ar terminu “labturība” saprot dzīvnieku pamatvajadzību nodrošināšanu atbilstoši to sugai. Taču kā ir ar sabiedrības “sargsuņu” labturību? Nemaz nesākot vērtēt pašu masu saziņas līdzekļu dibināšanas un darbības regulējumu, jau sākotnēji esošā regulējuma ietvaros rodas problēma skaidri un viennozīmīgi pateikt, kas tad ir tā dēvētais “sargsuns” [lasīt – masu saziņas līdzeklis]. Piemēram, vai ikvienam internetā pieejams kādas privātpersonas sociālā tīkla konts neatkarīgi no tam reģistrēto sekotāju skaita būs uzskatāms par masu saziņas līdzekli? Turklāt, ņemot vērā mūsdienu tehnoloģiju sniegtās iespējas un komunikācijas paradumus, dažādu komunikācijas līdzekļu īpatnības var ...\nhttp://www.juristavards.lv/eseja/268565-sabiedribas-sargsuna-nelabturiba/\n268565\nMon, 09 May 2016 13:28:00 +0200\n\n\nEseja: Augstākās tiesas tiesnešu skaita noteikšana nedrīkst būt tikai formalitāte\nVarētu šķist, ka šādam lēmumam ir formāls raksturs, jo tas pēc būtības leģitimē esošo faktisko situāciju. Tomēr tiesnešu skaita noteikšana Augstākajā tiesā nav tikai formalitāte, bet lēmums ar ilgtermiņa tiesībpolitisku raksturu.Šī komentāra apjoma dēļ norobežojos no tā, vai ilgtermiņā ir nepieciešams tik ievērojams tiesnešu skaits Civillietu departamentā, un no tā, ka kasācijas instancē krimināllietās Kriminālprocesa likums satur būtisku tiesību robu, neparedzot iespēju lietu izskatīt visu tiesnešu sastāvā (jeb paplašinātā sastāvā).Šis komentārs ir par to, ka konceptuāli tiesnešu pāra skaits kasācijas instances departamentā (piemēram, šobrīd Administratīvo lietu departamentā) ir bīstams tiesas spriešanai un neatbilst tiesiskas valsts principam.Šobrīd Administratīvā procesa likums paredz, ka gadījumā, ja tiesneši ...\nhttp://www.juristavards.lv/eseja/268495-augstakas-tiesas-tiesnesu-skaita-noteiksana-nedrikst-but-tikai-formalitate/\n268495\nThu, 28 Apr 2016 09:23:00 +0200\n\n\nEseja: Bērna liecības nozīme, izmeklējot seksuālas vardarbības gadījumus\nSakarā ar direktīvas ieviešanu ievērojamas izmaiņas paredzētas arī Latvijas Kriminālprocesa likumā, cita starpā izdalot jaunu cietušo kategoriju – īpaši aizsargājams cietušais. Īpaši aizsargājamā cietušā statuss noteiks plašāku tiesību loku – īpaša nopratināšanas kārtība, tiesības saņemt informāciju par apsūdzētā atbrīvošanu no ieslodzījuma, tiesības prasīt tiesai, lai cietušais tiesas sēdē netiek uzklausīts klātienē, bet ar tehnisko līdzekļu palīdzību u.c. Direktīvā uzsvars likts uz katra atsevišķa gadījuma izvērtējumu, bet Latvijas situācijā šāds mehānisms atzīts par smagnēju, tādēļ tās cietušo kategorijas, uz kurām automātiski attiecas īpaši aizsargājamā cietušā statuss, tajā skaitā visi nepilngadīgie, turpmāk būs definētas likumā.Attiecībā uz nepilngadīgajiem jau šobrīd Latvijas ...\nhttp://www.juristavards.lv/eseja/268487-berna-liecibas-nozime-izmeklejot-seksualas-vardarbibas-gadijumus/\n268487\nMon, 25 Apr 2016 15:45:00 +0200\n\n\nEseja: Demokrātijas transformācija\nAptaujas uzrāda, ka sabiedrības attieksme pret politiskajām partijām, kā arī parlamentu un valdību, ko veido partiju pārstāvji, ir satraucoši negatīva. Eurobarometer aptaujas atklāj, ka 2015. gadā tikai 16% Eiropas valstu pilsoņu uzticējās partijām, turpretī 78% pilsoņu skaidri un noteikti pauda, ka politiskajām partijām neuzticas. Savukārt nacionālajām valdībām un parlamentiem uzticas 31% Eiropas pilsoņu. Taču Latvijā situācija ir vēl sliktāka – Latvijā tikai 6% pilsoņu uzticas politiskajām partijām, bet strikti noraidoši ir 88% pilsoņu. Neuzticība partijām atspoguļojas ne tikai vēlēšanu apmeklējumā, bet arī attiecībā uz pilsoņu līdzdalību politiskajās iniciatīvās – jaunuzņemto biedru skaits partijās ar katru gadu būtiski sarūk (Latvijā 2013. gadā tas nesasniedza pat 1% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem[1]). Paradoksāli, ka, neskatoties uz minētajiem apstākļiem, Saeima ...\nhttp://www.juristavards.lv/eseja/268454-demokratijas-transformacija/\n268454\nTue, 19 Apr 2016 14:23:00 +0200\n\n\nEseja: Zvaigznes diena\nLai gan esmu bijusi skeptiska par Satversmes preambulas projektu[1], tomēr tā kā daļa no Satversmes teksta ir jāciena, ievērojot konstitucionalitātes prezumpciju. Proti, Satversmes 85. pants pieprasa, lai katrs normatīvais akts tiktu ievērots un piemērots līdz brīdim, kad Satversmes tiesa noteiktas procedūras ietvaros ir izlēmusi to, vai attiecīgais akts atbilst augstāka juridiskā spēka normām. Konstitucionalitātes prezumpcija paredz, ka katrs normatīvais akts atbilst Satversmei, ja vien Satversmes tiesa nav konstatējusi tā neatbilstību Satversmei.Respektējot konstitucionalitātes prezumpciju, man nākas pašierobežoties ar kritiskām piezīmēm par Satversmes preambulu. Tomēr dažas pārdomas par konstitucionālo tiesību jautājumiem raisīja Zvaigznes dienas notikumi.    Zvaigznes diena ir 6. janvārī. Kristīgajā tradīcijā tiek uzskatīts, ka šajā dienā austrumu gudrie, sekojot zvaigznei, devās uz Bētlemi, ...\nhttp://www.juristavards.lv/eseja/268335-zvaigznes-diena/\n268335\nThu, 24 Mar 2016 13:34:00 +0200\n\n\nEseja: Vēlēšanu tiesību piešķiršana sievietēm, Katoļu baznīca un kreisie radikāļi\nAngļu rakstnieks Gilberts Kīts Čestertons (Gilbert Keith Chesterton) pagājušā gadsimta sākumā visai noraidoši vērtēja ideju par vēlēšanu tiesībām sievietēm, uzskatīdams daiļā dzimuma dalību politikā par „nesievišķīgu” un īstas lēdijas godam un pašcieņai nepiedienošu.[1] Taču jāsaprot, ka šī attieksme sakņojās angļu tautas tradicionālajā mentalitātē: angļu folkloru un klasisko literatūru caurvij motīvs par cēlu bruņinieku, kurš glābj daiļas un pilnīgi bezpalīdzīgas jaunavas no ļaunu burvju un pūķu ķetnām. Savukārt latviešu kultūrai šāds motīvs ir pilnīgi svešs. Gluži otrādi – Latvijā (kur vienmēr ir bijis vērojams gan bruņinieku, gan lēdiju deficīts, toties sieviešu kārtas pūķu ir papilnam) ir izsenis bijusi spēcīgu sieviešu un valdonīgu māšu zeme: Spīdola, Oļiņiete, Brīviņu māte, Raudupiete, ...\nhttp://www.juristavards.lv/eseja/268267-velesanu-tiesibu-pieskirsana-sievietem-katolu-baznica-un-kreisie-radikali/\n268267\nMon, 14 Mar 2016 09:48:00 +0200\n\n\nEseja: Par upuri var kļūt jebkurš\nDītriha Bonhēfera (Dietrich Bonhoeffer, 1906‒1945)[1] vārdiem sakot: “Grandioza ļaunuma maskarāde ir sajaukusi visus ētiskos jēdzienus. Tas, ka ļaunums parādās gaismas, labdarības, vēsturiskās nepieciešamības, sociālā taisnīguma izskatā, galu galā sajauc prātu tiem, kuri orientējas pēc iemantota ētisko jēdzienu kompleksa.”Maskarāde pret profesionalitāti Šoreiz par maskarādes centrālo varoni tika izvēlēti juristi, turklāt pēc nesaprotamiem kritērijiem atlasīta ļoti šaura advokātu grupa. Taču, tā turpinoties, par upuri var kļūt jebkurš. Kāpēc?Vēl nebija ēterā izskanējis VSIA “Latvijas Televīzija” raidījums “Aizliegtais paņēmiens” (raidlaiks no 19.30 līdz plkst. 20.30), kad vairākos portālos jau bija lasāms tā konspekts. Arī portālā “Delfi”.[2] VSIA “Latvijas Televīzija” visu bija iepriekš sagatavojusi.Nožēlojami. Gļēvi. Zemiski. ...\nhttp://www.juristavards.lv/eseja/268236-par-upuri-var-klut-jebkurs/\n268236\nThu, 10 Mar 2016 15:10:00 +0200\n\n\nEseja: Silva rerum\nTieši Satversmes pieņemšanas diena būtu uzskatāma par konstitūcijas dienu Latvijā, jo balsojums par Satversmes teksta redakciju noslēdza debates par Latvijas valsts iekārtas darbības principiem. Satversmes I daļas trešais lasījums un teksta pieņemšana kopumā 1922.gada 15.februārī[1] simboliski atspoguļo pasaules radīšanas mītu – iesākumā bija vārds.[2]Faktiski šo dienu varētu uzskatīt arī par Satversmes dzimšanas dienu.Pēc manām domām, valsts un konstitūcijas “dzimšanas dienas” koncepts ir primitīva vulgarizācija, jo vienīgi cilvēki piedzimst. Valstis proklamē, un konstitūcijas izstrādā. Tomēr piekrītu, ka atsevišķos gadījumos Satversmes “dzimšanas dienas” koncepts varētu būt derīgs, proti, šāda pieeja ļauj bērniem saprotamā veidā izskaidrot šā notikuma nozīmi.Satversme saista pagādāti ar tagadni un nākotni, jo tā ...\nhttp://www.juristavards.lv/eseja/268108-silva-rerum/\n268108\nTue, 16 Feb 2016 15:24:00 +0200\n\n\nEseja: Piezīmes par E.Rusanova rakstu “Procesa par noziedzīgi iegūtu mantu regulējums Kriminālprocesa likumā”\nE.Rusanova rakstā “Procesa par noziedzīgi iegūtu mantu regulējums Kriminālprocesa likumā”[1] ir analizēti vairāki Kriminālprocesa likuma (KPL) 59.nodaļas sevišķā procesa par noziedzīgi iegūtu mantu aspekti. Saskaņā ar šo rakstu vairumā Eiropas Savienības valstu noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas jautājums tiek izlemts vienlaikus ar jautājumu par personas vainu. Latvijā oficiāli pozicionē sevi kā vienu no šādām valstīm, tajā pašā laikā pastāv KPL 59.nodaļas process, kas atļauj īpašo jeb speciālo mantas konfiskāciju bez notiesājoša sprieduma. Minētajā rakstā ir pārsvarā apskatīti sevišķā procesa par noziedzīgi iegūtu mantu trūkumi kontekstā ar tiesībām uz taisnīgu tiesu. Cita starpā, atsaucoties uz manu eseju,[2] ir aizrādīts, ka noziedzīga nodarījuma fakta un personas vainas nošķirta pierādīšana ir visnotaļ problemātiska, kaut gan tāda pieeja ...\nhttp://www.juristavards.lv/eseja/267893-piezimes-par-erusanova-rakstu-procesa-par-noziedzigi-iegutu-mantu-regulejums-kriminalprocesa-likuma/\n267893\nFri, 08 Jan 2016 14:37:00 +0200\n\n\nEseja: Kā interesēs rīkosies administrators – valsts amatpersona?\nAr šo netieši piedaloties tiesību normas ex ante novērtēšanā, piedalāmies ar savu redzējumu publikāciju sērijā par valsts amatpersonas statusa piemērošanu maksātnespējas administratoriem, šoreiz vairāk runājot par maksātnespējas administratora kā valsts amatpersonas krimināltiesisko un administratīvo atbildību, ar kuru, piemērojot administratoriem valsts amatpersonas statusu, tiks papildināta jau šobrīd esošā civiltiesiskā, disciplinārā un profesionālā (ētikas) atbildība.Maksātnespējas procesa administrators ir fiziskā persona, kura ir ieguvusi maksātnespējas procesa administratora sertifikātu.[1] Administratora primārais pienākums maksātnespējas procesā ir nodrošināt efektīvu un likumīgu tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa norisi un mērķu sasniegšanu.[2]Maksātnespējas procesa ...\nhttp://www.juristavards.lv/eseja/267740-ka-intereses-rikosies-administrators-valsts-amatpersona/\n267740\nMon, 07 Dec 2015 13:57:00 +0200\n\n\nEseja: Par kriminālprocesu ne-ierosināšanu\nNoteikti visiem iesaku noklausīties šo raidījumu,[1] bet, ja pavisam godīgi, mani "nedaudz" satrauc ģenerālprokurora izteikumi.Ja ir likums, tad tas ir jāpilda. Ja mums Latvijā, atšķirībā no Igaunijas vai Lietuvas, ko minēja ģenerālprokurors, nav noteikts minimālais slieksnis zādzībām, tad nevar teikt, ka šādas zādzības neviens netaisās izmeklēt un nevajag arī traucēt policiju (rakstīt iesniegumus). Sanāk, ka policijas darbinieki tagad jebkurā zādzības gadījumā rakstīs atteikumu kriminālprocesa uzsākšanai un cietušai personai būs jāsniedz sūdzība prokuratūrā (laiks un līdzekļi), un tikai tad kriminālprocess tiks uzsākts.Un te viens jautājums saistībā ar šo – kā tad būs (ir?!) ar amatpersonu bezdarbību vai pat ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu? Krimināllikuma 318. un 319.pants vēl nav atcelti. Tāpat arī Krimināllikuma 291.pants par apzināti nelikumīga lēmuma ...\nhttp://www.juristavards.lv/eseja/267696-par-kriminalprocesu-ne-ierosinasanu/\n267696\nTue, 01 Dec 2015 09:38:00 +0200\n\n