Jursta Vārds - Konstitucionālās tiesības http://www.juristavards.lv Konstitucionālās tiesības lv http://www.juristavards.lv Thu, 14 Dec 2017 10:00:52 -0700 http://www.juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds http://www.juristavards.lv 240 47 \nKonstitucionālās tiesības: Pašvaldību pieteikumu izvērtēšana Satversmes tiesā\n Pašvaldību pieteikumu izvērtēšana Satversmes tiesā Pie pirmās grupas nosacīti varētu pieskaitīt pieteikumus, kuri attiecas uz Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā regulētajiem jautājumiem,1 kā arī lielāko daļu pieteikumu, kad Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ar rīkojumu (turpmāk – ministra rīkojums) ir apturējis konkrētas pašvaldības saistošo noteikumu normu darbību.2 Savukārt pie otrās grupas nosacīti varētu pieskaitīt pieteikumus, kuros skarti jautājumi par pedagogu atlīdzību pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs,3 Ministru kabineta noteikto izglītojamo minimālo skaitu 10.–12. klasē,4 kā arī sabiedriskā transporta lietošanas atvieglojumiem Rīgas pilsētā ārkārtas meteoroloģisko apstākļu iestāšanās gadījumā.5 Vairumā gadījumu par kopumā deviņiem pašvaldību pieteikumiem, kas iesniegti pēc 2010. gada 1. janvāra, Satversmes tiesas kolēģijas (turpmāk – kolēģijas) ir ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271852-pasvaldibu-pieteikumu-izvertesana-satversmes-tiesa/\n271852\nTue, 12 Dec 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Satversmes tiesas loma konstitucionālo principu aizsardzībā un piemērošanā\n Satversme ietver tās pamatvērtīb Latvijā tiesību teorija un prakse pēc neatkarības atgūšanas attīstījusies pakāpeniski. Piemēram, deviņdesmitajos gados uzskatīja, ka "vispārējie tiesību principi, kuri izskaidro, padziļina un papildina rakstītās konstitūcijas tekstu, var tikt apzīmēti kā konstitucionālo tiesību principi. Itin bieži konstitucionālo tiesību principi atrodami konstitūcijas tekstā, konkrētā pantā, taču tie arī var atklāties visā konstitūcijas tekstā un rakstītās konstitūcijas sistēmiskajā struktūrā".1 Kopš tā laika zinātniskās diskusijas ir attīstījušās un līdz ar tām – arī prakse, tostarp arī tiesu prakse. Šobrīd Latvijā par vadošo tiek atzīta teorija, kas pamato, ka vispārējie tiesību principi izriet no pamatnormas (Grundnorm) un nosaka, cita starpā, Satversmes 1. panta saturu, kas noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.2 Satversmes ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271735-satversmes-tiesas-loma-konstitucionalo-principu-aizsardziba-un-piemerosana/\n271735\nTue, 21 Nov 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Laba likumdošana un lobisms\n New Page 2 \nhttp://www.juristavards.lv/doc/271634-laba-likumdosana-un-lobisms/\n271634\nTue, 07 Nov 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Tiesiskuma audits: vai Latvija ir tiesiska valsts\n Tiesiskuma audits Ievads "Jurista Vārda" 1000. numura iznākšana jau pati par sevi uzrāda tiesiskuma nostiprināšanos Latvijā. Ir zināmi daudzi gadījumi, kad tiesību zinātnes un tiesību diskursa nodrošinājumam salīdzinoši jaunās demokrātijās un neliela tirgus kontekstā netiek sniegts materiālais atbalsts. Tādējādi tas, ka Latvijā pastāv un turpina iznākt žurnāls "Jurista Vārds", kas ir kļuvis par demokrātiskas tiesiskas valsts kultūras sastāvdaļu, ir svarīgs apliecinājums zināmas izpratnes esībai, ka analītiska saruna par dažādiem tiesību jautājumiem ir obligāts elements tiesisku valstu attīstībā. Tiesisku valsti raksturo gan konkrēti principi, gan noteikta sabiedrības kultūra un vērtības. Nešaubīgi, vieglāk ir izvērtēt to, vai un kā valstī darbojas demokrātiskai tiesiskai valstij raksturīgie tiesību principi, kā, piemēram, varas dalīšana, cilvēktiesību ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271631-tiesiskuma-audits-vai-latvija-ir-tiesiska-valsts/\n271631\nTue, 07 Nov 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Ģimenes ārstu tiesības streikot: starptautisko tiesību konteksts\n Ģimenes ārstu tiesības streikot: starptautisko tiesību konteksts 1. Kolektīvo darba tiesību saturs un mērķi Kolektīvās darba tiesības regulē attiecības starp kolektīvi organizētiem strādājošiem un darba devējiem / viņu apvienībām. Kolektīvās darba tiesības pamatā regulē šādus jautājumus: tiesības uz informēšanu, konsultēšanu un darbinieku līdzdalību; strādājošo un darba devēju biedrošanās tiesības; tiesības uz kolektīvajām sarunām un tiesības slēgt darba koplīgumus; tiesības uz kolektīvo rīcību, ieskaitot streikošanas tiesības.2 Tādējādi tiesībām uz kolektīvajām sarunām nebūtu jēgas, ja strādājošo organizācijām nebūtu tiesības streikot,3 jo tiesības streikot ir pats efektīvākais līdzeklis, kas ļauj aizsargāt strādājošo intereses.4 Kolektīvās darba tiesības ir daļa no biedrošanās brīvības, kas pieder pie tā sauktās pirmās paaudzes cilvēktiesībām, jo biedrošanās brīvība ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271556-imenes-arstu-tiesibas-streikot-starptautisko-tiesibu-konteksts/\n271556\nTue, 24 Oct 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Par priekšlikumu svītrot no Saeimas kārtības ruļļa iespēju deputātiem atturēties\n Par priekšlikumu svītrot no Saeimas kārtības ruļļa iespēju deputātiem atturēties Lai arī kādi politiski spēki parlamentā veido valdības, tās ļoti reti un vien ārēja spiediena ietekmē ir spējīgas uz tālredzīgiem lēmumiem.1 Minēto apstākļu kopums acīmredzami ir radījis arī šo konkrēto priekšlikumu, ko portālā "ManaBalss.lv" atbalstījuši vairāk nekā 11 000 Latvijas pilsoņu. Iedziļinājies priekšlikumā un izvērtējis sekas, kas iestāsies, ja šāds likuma grozījums tiktu pieņemts, piekrītu, ka "atturēšanās" svītrošana no Saeimas kārtības ruļļa ir atbalstāma. Vienlaicīgi gan neslēpšu, ka šaubos, vai minētie 11 000 pilsoņu būs apmierināti ar galarezultātu, ja priekšlikums gūs Saeimas vairākuma atbalstu. Varētu atkārtoties vēsture un atgadīties līdzīgi kā savulaik ar 2009. gada 11. jūnija Saeimas kārtības ruļļa 186. panta grozījumiem. Ar grozījumiem panāca, ka jaunu frakciju veidošana tiek ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271466-par-priekslikumu-svitrot-no-saeimas-kartibas-rulla-iespeju-deputatiem-attureties/\n271466\nTue, 10 Oct 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Vai ir pamats grozīt Saeimas kārtības rulli un liegt deputātiem atturēties balsojumos\n Vai ir pamats grozīt Saeimas kārtības rulli un liegt deputātiem atturēties balsojumos \nhttp://www.juristavards.lv/doc/271465-vai-ir-pamats-grozit-saeimas-kartibas-rulli-un-liegt-deputatiem-attureties-balsojumos/\n271465\nTue, 10 Oct 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Nepilsoņi un bezvalstnieki – kāda ir atšķirība\n Nepilsoņi un bezvalstnieki – kāda ir atšķirība 1. Nepilsoņi nav bezvalstnieki Latvijas Republikā ir spēkā Bezvalstnieku likums, kur skaidri ir noteikts, ka personu Latvijas Republikā var atzīt par bezvalstnieku, ja uz šo personu attiecas 1954. gada 28. septembra Konvencijas par bezvalstnieka statusu noteikumi. Savukārt personu, kura ir likuma "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" subjekts, nevar atzīt par bezvalstnieku.2   2. Bezvalstnieku un nepilsoņu sociālās un ekonomiskās tiesības būtiski atšķiras, un, ja nepilsoņi būtu bezvalstnieki, viņiem būtu daudz mazāk tiesību Nepilsoņi atšķirībā no bezvalstniekiem ir Latvijas Republikas valstspiederīgie. Nepilsoņiem ir Latvijas Republikas izdota pase, tie atrodas Latvijas Republikas aizsardzībā, atrodoties ārvalstīs, tiem ir pastāvīgās uzturēšanās tiesības Latvijas Republikā, vienlīdzīgas sociālās un ekonomiskās ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271422-nepilsoni-un-bezvalstnieki-kada-ir-atskiriba/\n271422\nTue, 03 Oct 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Valsts prezidenta iesniegtais likumprojekts "Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem"\n 1 1. Kādēļ likums ir vajadzīgs 1995. gada 12. aprīlī pieņemtais likums "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" paredzēja jaunu personas statusu – nepilsonis. Šis statuss tika piešķirts Latvijas Republikā dzīvojošajiem vai terminētā prombūtnē esošiem bijušās PSRS pilsoņiem un viņu bērniem, kuri nebija Latvijas vai kādas citas valsts pilsoņi. Nepilsoņa statuss tika veidots kā jauna, līdz šim starptautiskajās tiesībās nezināma kategorija. "Latvijas nepilsoņi nav pielīdzināmi nevienam fiziskās personas statusam, kas noteikts starptautiskajos tiesību aktos, jo nepilsoņiem noteikto tiesību apjoms pilnībā neatbilst nevienam šādam statusam. Latvijas nepilsoņi nav uzskatāmi ne par pilsoņiem, ne ārvalstniekam, ne arī bezvalstniekiem, bet par personām ar "īpašu tiesisko statusu"" (Satversmes tiesas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271333-valsts-prezidenta-iesniegtais-likumprojekts-par-nepilsona-statusa-pieskirsanas-izbeigsanu-berniem/\n271333\nTue, 19 Sep 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Ārvalstu konstitucionālo tiesību aktualitātes (II)\n Ārvalstu konstitucionālo tiesību Raksta turpinājums. Pirmo daļu skat. "Jurista Vārds" Nr. 36, 29.08.2017.   V. Pamattiesību jautājumi Igaunija 2015. gada 15. maijā Igaunijā tika pieņemti grozījumi Igaunijas konstitūcijā, samazinot vecuma slieksni balsošanai pašvaldību vēlēšanās un nosakot, ka tajās var balsot 16 gadu vecumu sasnieguši pilsoņi.1 Savukārt 2016. gada 1. janvārī Igaunijā stājās spēkā Reģistrēto partnerattiecību likums (Registered Partnership Act), kas paredz tiesības reģistrēt kopdzīvi neatkarīgi no dzimuma. Viendzimuma pāriem tiek sniegta tāda pati tiesiskā aizsardzība, kāda tā ir dažāda dzimuma pāriem (izņemot laulības un adopciju). Īrija Īrijas konstitūcijā 2015. gada 29. augustā izdarīts grozījums, kas paredz papildināt konstitūciju ar normu, kas nosaka, ka laulība var tikt noslēgta saskaņā ar likumu starp divām personām neatkarīgi no dzimuma.2 Turklāt ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271264-rvalstu-konstitucionalo-tiesibu-aktualitates-ii/\n271264\nTue, 05 Sep 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Par terminiem “uzticība” un “uzticēšanās”\n Par terminiem "uzticība" un "uzticēšanās" Latviešu literārās valodas vārdnīcā termins "uzticēšanās" nav ietverts.1 Tomēr šā termina nozīmi atklāj vārda "uzticēties" skaidrojums – kādam ticēt, paļauties uz kādu, būt par kādu pārliecinātam.2 Tādējādi uzticēšanos var īsi raksturot kā pārliecību, paļāvību un ticību. Turpretim terminam "uzticība" vārdnīcā sniegti divi skaidrojumi. Pirmais skaidrojums vēsta, ka uzticība ir īpašības vārda "uzticīgs" konkrēta izpausme. Savukārt atbilstoši otrajam skaidrojumam uzticība ir pārliecība par labvēlīgu attieksmi pret sevi, kā arī paļāvība, ticība.3 Tādējādi termins "uzticība" ir plašāks par terminu "uzticēšanās". Proti, terminam "uzticība" ir divas dažādas nozīmes, no kurām viena sakrīt ar termina "uzticēšanās" nozīmi. Ja viena un tā paša jēdziena apzīmēšanai tiek izmantoti divi dažādi termini un ja turklāt vienam no tiem ir divas dažādas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271218-par-terminiem-uzticiba-un-uzticesanas/\n271218\nTue, 29 Aug 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Samērīguma otrais elements – pamattiesību ierobežojuma nepieciešamība\n Samērīguma otrais elements – pamattiesību ierobežojuma nepieciešamība Satversmes tiesas spriedumos, vērtējot apstrīdētās normas (akta) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 8. nodaļas normām, tiek izmantotas dažādas metodoloģijas. Tiesa spriedumā var izvērtēt, vai valsts, aizsargājot personas pamattiesības, ir izpildījusi tai no Satversmes izrietošos pozitīvos pienākumus,1 jo attiecībā uz katru pamattiesību valstij ir trīskāršs pienākums – gan ievērot, gan aizsargāt, gan arī nodrošināt personas tiesības.2 Tāpat tiesa var vērtēt arī to, vai apstrīdētā norma atbilst kādam no Satversmes 92. panta saturā ietilpstošajiem tiesību principiem, piemēram, res judicata,3 nulla poena sine lege,4 ne bis in idem,5 vai kādai no taisnīgas tiesas procesuālajām garantijām, piemēram, tiesībām tikt uzklausītam.6 Ņemot vērā vides tiesību specifiku, atšķirīga metodoloģija tiek izmantota ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271217-sameriguma-otrais-elements-pamattiesibu-ierobezojuma-nepieciesamiba/\n271217\nTue, 29 Aug 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Proporcionalitātes princips pašvaldību pastāvīgo komiteju izveidošanā un locekļu ievēlēšanā\n Proporcionalitātes princips pašvaldību pastāvīgo komiteju izveidošanā un locekļu ievēlēšanā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2017. gada 1. augusta rīkojums Nr. 1-13/6038 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (turpmāk – Ministrija) 2017. gada 6. jūlijā (reģ. Nr. 10244) tika saņemts Salaspils novada domes (turpmāk – Dome) deputāta 2017. gada 6. jūlija iesniegums "Par 16.06.2017. Salaspils novada domes lēmuma atcelšanu" (turpmāk – Iesniegums). Iesniegumā lūgts izvērtēt Domes 2017. gada 16. jūnija lēmuma "Par novada pastāvīgo komiteju izveidošanu un locekļu ievēlēšanu" (turpmāk – Lēmums) atbilstību likuma "Par pašvaldībām" 54. pantam un Domes rīcību, Lēmumu pieņemot. Saskaņā ar Iesniegumā sniegto informāciju, pieņemot Lēmumu, Dome nav ievērojusi proporcionalitātes principu un komitejās ievēlēto deputātu skaits proporcionāli neatbilst Domē ievēlēto ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271131-proporcionalitates-princips-pasvaldibu-pastavigo-komiteju-izveidosana-un-loceklu-ievelesana/\n271131\nTue, 08 Aug 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Rakstu krājums – veltījums Satversmei\n rakstu krājums – veltījums Satversmei Kā jau ierasts, LU gadskārtējā konferencē juridiskajā zinātnē nolasītie referāti interesentiem vēlāk ir pieejami arī recenzētā rakstu krājumā, un šis gads nav izņēmums. Izdevuma priekšvārdā LU Juridiskās fakultātes dekāne asociētā profesore Anita Rodiņa uzsver, ka šoreiz konferencei īpašu kontekstu piešķīris fakts, ka tieši pirms 95 gadiem – 1922. gada 15. februārī – tika pieņemts mūsu valsts pamatlikums. "Lai arī kopš Satversmes pieņemšanas ir pagājis teju gadsimts un dzīve, sabiedrība ir attīstījusies, tomēr nemainīgas ir palikušas tās vērtības, kas aptvertas Satversmes burtā un garā. Satversme neattiecas un neskar tikai valststiesības. Kā pamatlikums tā caurvij jebkuru juridiskās zinātnes apakšnozari. Tādēļ tās pētniecība var būt un, kā rāda prakse, arī ir visaptveroša. Konstitūcijas, konstitucionālo vērtību pētniecība, kas tika aizsākta LU ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270992-rakstu-krajums-veltijums-satversmei/\n270992\nTue, 04 Jul 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Izdevums par konstitucionālās tiesas aktīvismu\n Izdevums par konstitucionālās tiesas aktīvismu Grāmata ir sadalīta divās daļās. Grāmatas pirmā daļa ir veltīta Satversmes tiesas vēsturei un attīstībai no 1996. gada līdz 2016. gadam. Grāmatā ir ietverta Satversmes tiesas vēstures laika līnija, kurā hronoloģiski apkopoti Satversmes tiesas pastāvēšanas laikā nozīmīgākie notikumi. Tāpat šajā grāmatas daļā ir ietverta toreizējā Satversmes tiesas priekšsēdētāja Alda Laviņa un bijušo priekšsēdētāju Aivara Endziņa, Gunāra Kūtra un Aijas Brantas 2016. gada 8. marta saruna par Satversmes tiesu. Saruna atklāj Satversmes tiesas priekšsēdētāju pārdomas un vērtējumu Satversmes tiesas attīstībai un procesiem sabiedrībā, ko tā ar savu darbību ir veicinājusi. Sarunu vadīja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents Jānis Pleps. Grāmatas otrā daļa pilnībā atspoguļo 2016. maija konferenci "Konstitucionālās tiesas aktīvisms demokrātiskā valstī". ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270991-izdevums-par-konstitucionalas-tiesas-aktivismu/\n270991\nTue, 04 Jul 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Ar priekšlikumiem grozīt Valsts prezidenta pilnvaras un ievēlēšanas kārtību noslēdz darba grupas diskusijas\n Ar priekšlikumiem grozīt Valsts prezidenta pilnvaras un ievēlēšanas kārtību noslēdz darba grupas diskusijas Juridiskās komisijas deputātu darba grupas Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai atzinums Lietotie saīsinājumi AB1 – Valsts prezidenta Andra Bērziņa Ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei 2013. gada 13. septembra priekšlikumi "Ministru kabineta darba pilnveidošanas iespējas" AB2 – Valsts prezidenta Andra Bērziņa Ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei 2015. gada 22. maija priekšlikumi "Patstāvīgo iestāžu darbības pilnveidošanas iespējas" Darba grupa – 12. Saeimas Juridiskās komisijas deputātu darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai KNAB – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs KTK1 – Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas 2008. gada 30. aprīļa viedoklis par ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270724-ar-priekslikumiem-grozit-valsts-prezidenta-pilnvaras-un-ievelesanas-kartibu-nosledz-darba-grupas-diskusijas/\n270724\nTue, 23 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Eiropas Cilvēktiesību konvencijas loma Satversmes tiesas judikatūrā\n Eiropas Cilvēktiesību konvencijas loma Satversmes tiesas judikatūrā Latvijas Republikas Satversme (turpmāk – Satversme) 89. pantā nosaka: "Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem." Šī norma liek pamatu Satversmes 8. nodaļas interpretācijai atbilstoši starptautisko tiesību normām.3 Tā kā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību normas ES kompetences jautājumos ir primāras pār nacionālām tiesību normām un var būt piemērojamas tieši, tad attiecībās ar šīm ES tiesību normām principā pazūd nozīme tiesību normu hierarhijai.4 Neapšaubāmi, jautājums par Satversmes un starptautisko tiesību, Satversmes un ES tiesību attiecībām ir interesants un nav viennozīmīgs. Gan Satversmes tiesas judikatūrā, gan Latvijas tiesību zinātnē ir atzīts, ka Satversmē ir nostiprinātas tādas fundamentālas normas, kas raksturo Latvijas valsts ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270680-eiropas-cilvektiesibu-konvencijas-loma-satversmes-tiesas-judikatura/\n270680\nTue, 16 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Demokrātijas aizstāvība Latvijā nozīmē iestāšanos par savu valsti\n Demokrātijas aizstāvība Latvijā nozīmē iestāšanos par savu valsti 1. Demokrātijas būtība un pilsoniska sabiedrība Demokrātija ir iespējama tikai pilsoniskā sabiedrībā – tātad sabiedrībā, kas sevi organizē tādas valsts formā, kuras leģitimitāte izriet no tautas, kur pilsoņi aktīvi piedalās publisko lietu lemšanā un kur valsts nodrošina tiesiskumu un indivīda pamattiesības, it sevišķi pilsoniskās un politiskās brīvības. Mūsdienu demokrātija ir valsts iekārta, kas nodrošina šādas pilsoniskas sabiedrības funkcionēšanu. Pilnvērtīga demokrātija iespējama tikai tad, ja attiecīgā sabiedrība organizējas valsts formā. Jāņem vērā, ka demokrātija nevar pastāvēt bez valsts. Demokrātija tātad ir noteikta valsts iekārta, kas nesaraujami saistīta ar pilsonisko sabiedrību. Turpretim valsts kā sabiedrības organizācijas forma nav obligāti saistīta ar demokrātisku valsts iekārtu un pilsonisku sabiedrību. Tai ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270605-demokratijas-aizstaviba-latvija-nozime-iestasanos-par-savu-valsti/\n270605\nTue, 02 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Ievainojamā pasaules kārtība\n Ievainojamā pasaules kārtība Latvijas kā valsts vēsturiskie līkloči un to atstātais mantojums sabiedrībā un politiskajos procesos prasa, lai mēs atrastu perspektīvu, kas ļauj paskatīties pašiem uz sevi no malas. Šādu perspektīvu sniedz, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi, arī Satversmes tiesas vērtējums. Tāda perspektīva tika radīta bijušo Valsts prezidentu Vairas Vīķes-Freibergas Stratēģiskās analīzes komisijas analīzēs un Valda Zatlera Konstitucionālo tiesību komisijas viedokļos. Dažādās nozarēs var atrast vairākus veidus attālinātam un objektīvam skatījumam. Piemēram, dažādu jomu pārstāvju efektīva un pēc būtības komunicēšana ar kolēģiem citās valstīs noteikti sniedz iespēju uz sevi paskatīties no malas. Pēdējos gadu desmitos panāktā nepārtrauktā pārrobežu komunikācija patiesībā ir ārkārtīgi noderīga visiem, jo nodrošina pret iegrimšanu pašapmierinātībā, kura zināmas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270604-ievainojama-pasaules-kartiba/\n270604\nTue, 02 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Nepieciešams neatkarīgs konstitucionāls orgāns likumdošanas kvalitātes kontrolei\n Nepieciešams neatkarīgs konstitucionāls orgāns likumdošanas kvalitātes kontrolei Likumdošanas procesu kvantitatīvi ierobežot pašlaik nav iespējams: dzīve mainās ļoti dinamiski, tādēļ rodas aizvien jaunas situācijas, kas prasa normatīvu regulējumu (piemēram, virtuālajā vidē iespējams izdarīt tādus noziedzīgus nodarījumus, kas agrāk nebija iespējami). Tāpat valstij nepārtraukti ir jāievieš prasības, kas izriet no mūsu starptautiskajām saistībām – dalības Eiropas Savienībā, starptautiskiem līgumiem, starptautisko tiesu prakses u.c. Tātad no "normu plūdiem" mēs nevaram izvairīties. Tāpēc svarīgākais uzdevums šādos apstākļos ir saglabāt likumdošanas procesa kvalitāti. Tā ir gandrīz neiespējama misija esošajiem konstitucionālajiem orgāniem, pat ņemot vērā tos atbalsta mehānismus (birojus, palīgus, padomniekus u.c.), kādi nu kuram no tiem ir, kā arī šauro budžeta rocību. Saeima, kurai šobrīd ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270251-nepieciesams-neatkarigs-konstitucionals-organs-likumdosanas-kvalitates-kontrolei/\n270251\nTue, 07 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n