Jursta Vārds - Konstitucionālās tiesības http://www.juristavards.lv Konstitucionālās tiesības lv http://www.juristavards.lv Fri, 24 Mar 2017 12:16:59 -0700 http://www.juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds http://www.juristavards.lv 240 47 \nKonstitucionālās tiesības: Nepieciešams neatkarīgs konstitucionāls orgāns likumdošanas kvalitātes kontrolei\n Nepieciešams neatkarīgs konstitucionāls orgāns likumdošanas kvalitātes kontrolei Likumdošanas procesu kvantitatīvi ierobežot pašlaik nav iespējams: dzīve mainās ļoti dinamiski, tādēļ rodas aizvien jaunas situācijas, kas prasa normatīvu regulējumu (piemēram, virtuālajā vidē iespējams izdarīt tādus noziedzīgus nodarījumus, kas agrāk nebija iespējami). Tāpat valstij nepārtraukti ir jāievieš prasības, kas izriet no mūsu starptautiskajām saistībām – dalības Eiropas Savienībā, starptautiskiem līgumiem, starptautisko tiesu prakses u.c. Tātad no "normu plūdiem" mēs nevaram izvairīties. Tāpēc svarīgākais uzdevums šādos apstākļos ir saglabāt likumdošanas procesa kvalitāti. Tā ir gandrīz neiespējama misija esošajiem konstitucionālajiem orgāniem, pat ņemot vērā tos atbalsta mehānismus (birojus, palīgus, padomniekus u.c.), kādi nu kuram no tiem ir, kā arī šauro budžeta rocību. Saeima, kurai šobrīd ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270251-nepieciesams-neatkarigs-konstitucionals-organs-likumdosanas-kvalitates-kontrolei/\n270251\nTue, 07 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Likumdošanas procesa pilnveidošana: jauna konstitucionāla orgāna piedāvājums\n Likumdošanas procesa pilnveidošana: jauna konstitucionāla orgāna piedāvājums Francijā un Nīderlandē valsts konstitucionālo orgānu vidū ir arī tā sauktā Valsts padome (Conseil d"État, Raad van Staat). Nīderlandes Valsts padome ir viens no senākajiem konstitucionālajiem orgāniem pasaulē. Tā ir izveidota 1531. gadā. Šāda konstitucionālā orgāna funkcijas pamatā var būt divējādas. Valsts padome sniedz padomus likumdošanas procesā. Tā var arī darboties kā augstākā administratīvā jurisdikcija. Valsts padomnieki parasti ir valstī atzīti tiesību eksperti. Padomnieka amatam tiek nodrošināta pilnīga amata neatkarība. Lai arī katras valsts rašanās vēsture un tai raksturīgā specifika nosaka šīs valsts konstitucionālās iekārtas īpatnības, tomēr citu valstu pieredzē vienmēr var smelties jaunas idejas tad, ja ir jāatrisina konkrēts konstitucionāls jautājums. Francijas un Nīderlandes piemēri ir interesanti ar to, ka ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270248-likumdosanas-procesa-pilnveidosana-jauna-konstitucionala-organa-piedavajums/\n270248\nTue, 07 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Valsts prezidenta pilnvaru inventarizācija tuvojas noslēgumam\n Valsts prezidenta pilnvaru inventarizācija tuvojas noslēgumam Jāatgādina, ka Saeimas Juridiskās komisijas darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai tika izveidota pirms diviem gadiem – 2015. gada 17. februārī. Tajā no katras 12. Saeimas frakcijas deleģēts viens pārstāvis. Darba grupas vadītājs ir Dr. iur. Ringolds Balodis (No sirds Latvijai), tās sastāvā darbojas arī Dr. iur. Inese Lībiņa-Egnere (Vienotība), Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"), Jūlija Stepaņenko (Saskaņa), Inga Bite (Latvijas Reģionu apvienība) un Guntis Kalniņš (ZZS). Sākot darbu, šai deputātu darba grupai pastāvīgi pievienoties tika aicināti vairāk nekā 20 tieslietu un citu nozaru lietpratēji, turklāt uz atsevišķām darba grupas sēdēm vēl tikuši aicināti arī citi eksperti un esošās vai bijušās amatpersonas (atkarībā no ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270204-valsts-prezidenta-pilnvaru-inventarizacija-tuvojas-noslegumam/\n270204\nTue, 28 Feb 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Kārļa Dišlera “Ievads Latvijas valststiesību zinātnē” – atkārtotā izdevumā\n Kārļa Dišlera "Ievads Latvijas valststiesību zinātnē" – atkārtotā izdevumā Jādomā, ikviens Latvijas valststiesību interesents piekritīs, ka ievadā citētie Egila Levita, Ilmas Čepānes, Signes Terihovas un Jāņa Plepa viedokļi par Kārli Dišleru nav pārspīlējumi. Valsts neatkarības pirmajā posmā K. Dišlers noteikti bija pirmais un arī ražīgākais Satversmes un Latvijas valsts iekārtas zinātniskais komentētājs, un tieši tādēļ kādam pat varētu rasties maldīgs priekšstats, ka viņš ir bijis arī Satversmes projekta autors. Tomēr tā nav – K. Dišlers bija ilggadējs Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes mācībspēks, kurš izveidoja un mācīja Latvijas valststiesību kursu. Tādēļ K. Dišlera daudzās publikācijas par Latvijas valststiesību jautājumiem ir ne vien zinātniskās intereses un refleksijas rezultāts, bet arī līdzeklis viņa studentu apmācībai un daudzo lekciju un ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270051-karla-dislera-ievads-latvijas-valststiesibu-zinatne-atkartota-izdevuma/\n270051\nTue, 31 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Valsts amatpersonu profilēšanas tiesībpolitiskie apsvērumi\n Valsts amatpersonu profilēšanas tiesībpolitiskie apsvērumi Raksta mērķis ir aprakstīt papildu prasības atsevišķām valsts amatpersonu kategorijām un noteikt to ietekmi uz sabiedrības ilgtspējīgas attīstības interesēm. Lietotā metodoloģija – aprakstoši atspoguļots vispārējais normatīvais regulējums, veikta valsts pārvaldes principu doktrīnas atspoguļošana, salīdzinājums starp izlases veidā izvēlētu jomu juridiskiem amatu kritērijiem, induktīvi veikti slēdzieni par vispārējām sabiedrības interesēm sabiedriski nozīmīgu amatu kandidātu kompetences pārbaudē, analoģiski veikta juridisko kritēriju piemērošanas modelēšana, juridiski tehniski veikts normatīvo aktu pilnveidošanas iespēju izvērtējums. Lietotais instrumentārijs – nacionālie normatīvie akti un starptautiska starpdisciplinārā doktrīna, ieskaitot politoloģiju, jurisprudenci un vadības zinātnes. Papildus publicētam rakstam būs pieejams arī ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269967-valsts-amatpersonu-profilesanas-tiesibpolitiskie-apsverumi/\n269967\nTue, 17 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Tiesiskas valsts un sociāli atbildīgas valsts principu piemērošana nekustamo īpašumu darījumos\n Tiesiskas valsts un sociāli atbildīgas valsts principu piemērošana nekustamo īpašumu darījumos Gribētu atgādināt un norādīt uz tiem tiesiskas valsts principiem, kuriem būtu jāatbilst arī darījumu slēgšanas jomai. Paskaidrošu, kāpēc vispārīgie tiesību principi attiecas jau pavisam konkrēti uz nekustamo īpašumu darījumiem. Latvijas Republikas Satversmes 1. pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. No tā izriet tādi vispārīgie tiesību principi kā tiesiskas valsts princips, taisnīguma un tiesiskās paļāvības princips.1 Satversmes ievada ceturtā rindkopa precīzāk atklāj Satversmes 1. pantu, kad tā noteic, ka Latvija ir demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsti, kas balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Satversmes tiesa savā judikatūrā ir atzinusi, ka no Satversmes 1. panta izrietošo principu uzdevums ir ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269848-tiesiskas-valsts-un-sociali-atbildigas-valsts-principu-piemerosana-nekustamo-ipasumu-darijumos/\n269848\nTue, 20 Dec 2016 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Ultra vires pieņemtas tiesību normas spēks laikā Satversmes tiesas praksē\n Ultra vires pieņemtas tiesību normas spēks laikā Satversmes tiesas praksē Īss ieskats ultra vires jēdziena saturā Termins ultra vires tulkojumā no latīņu valodas nozīmē "pārsniedzot pilnvaras" jeb "ārpus pilnvarām".1 Ultra vires doktrīna raksturo vienu no valststiesību pamatprincipiem, proti – lai personu tiesības būtu maksimāli aizsargātas pret iespējamību, ka izpildvaras institūcijas savas pilnvaras izmanto ļaunprātīgi, šīs institūcijas drīkst darboties tikai un vienīgi tām likumdevēja piešķirto kompetenču un pilnvaru robežās.2 Arī Satversmes tiesa savā praksē ir atzinusi par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmei (turpmāk – Satversme) tādus normatīvos aktus, kas pieņemti (izdoti), pārsniedzot kompetenci vai neievērojot likumdevēja piešķirtā pilnvarojuma robežas.3 Ultra vires doktrīna ir cieši saistīta ar valsts varas dalīšanas principu un tiesiskuma jeb likuma virsvadības principu, saskaņā ar ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269778-emultra-viresem-pienemtas-tiesibu-normas-speks-laika-satversmes-tiesas-prakse/\n269778\nTue, 06 Dec 2016 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Satversmes tiesa kā efektīvs tiesību aizsardzības līdzeklis iespējamas normatīvā akta nepilnības gadījumā\n Satversmes tiesa kā efektīvs tiesību aizsardzības līdzeklis iespējamas normatīvā akta nepilnības gadījumā Satversmes tiesa kā efektīvs tiesību aizsardzības līdzeklis Ja persona nevēršas valsts konstitucionālajā tiesā, ECT var atteikties pieņemt izskatīšanai sūdzību par iespējamu cilvēktiesību pārkāpumu. ECT var atzīt pieteikumu par nepieņemamu, secinot, ka persona pirms vēršanās ECT nav izmantojusi efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli nacionālā līmenī, proti, tā nav vērsusies ar pieteikumu konstitucionālajā tiesā. Lai ECT uzskatītu konstitucionālo tiesu par efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli Konvencijas 35. panta kontekstā, jāpastāv vairākiem priekšnoteikumiem. Pirmkārt, dalībvalsts konstitūcijā garantētajām tiesībām pēc būtības jāatbilst Konvencijas normām.2 Otrkārt, valsts tiesību sistēmā jābūt nodrošinātai individuālai un tiešai iespējai vērsties konstitucionālajā tiesā.3 ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269777-satversmes-tiesa-ka-efektivs-tiesibu-aizsardzibas-lidzeklis-iespejamas-normativa-akta-nepilnibas-gadijuma/\n269777\nTue, 06 Dec 2016 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Satversmes tiesas kolēģija: vēsture, kompetence, prakse\n Satversmes tiesas kolēģija: vēsture, kompetence, prakse Kolēģijas vēsture Saeima 1996. gada 5. jūnijā pieņēma Satversmes tiesas likumu, kas stājās spēkā 1996. gada 28. jūnijā. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta pirmajai daļai (tās sākotnējā redakcijā) pieteikuma izskatīšana bija viena Satversmes tiesas tiesneša kompetencē. Jēdziens "kolēģija" expressis verbis likumā nebija minēts. Par kolēģijas attīstības sākuma formu varētu uzskatīt trīs tiesnešu sastāvu, kas saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 21. panta otro daļu izskatīja sūdzību par atteikšanos ierosināt lietu. Šie trīs tiesneši pildīja apelācijas instances funkciju lēmumiem par atteikšanos ierosināt lietu.3 Ar 1997. gada 11. septembra grozījumiem likumdevējs noteica, ka turpmāk sūdzības par atteikšanos ierosināt lietu izskatīs Satversmes tiesa rīcības sēdē triju tiesnešu sastāvā.4 Toreiz arī citus ar pieteikuma izskatīšanu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269776-satversmes-tiesas-kolegijavesture-kompetence-prakse/\n269776\nTue, 06 Dec 2016 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Tiesnešu atsevišķās domas: jēdziens un Satversmes tiesas regulējums\n Tiesnešu atsevišķās domas: jēdziens un Satversmes tiesas regulējums Ievads1 Satversmes tiesas spriedums ir tiesnešu kopdarbs, kurā katrs tiesnesis sniedz savu intelektuālo ieguldījumu. Taisot spriedumu, visiem Satversmes tiesas tiesnešiem ir vienlīdz nozīmīga loma.2 Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris norādījis: "[..] ja es kā jurists nepiekrītu saviem kolēģiem, tad tas bija vienkārši – jāraksta atsevišķās domas."3 Tiesneša atsevišķās domas4 ir demokrātisks mehānisms, ar kuru tiek demonstrēta tiesnešu uzskatu daudzveidība. Tas pat ir "dabiski un veselīgi", ka tiesnešu viedokļi par dažādiem tiesību jautājumiem atšķiras. Tāpēc tiesās, kur tiesneši pieņem lēmumus koleģiāli, piemēram, konstitucionālajās tiesās, tiesnešu nevienprātība ir pašsaprotama lieta.5 Latvijas tiesību sistēmā tiesnešu atsevišķās domas ir salīdzinoši jauns tiesību institūts, kas līdz šim maz ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269775-tiesnesu-atseviskas-domas-jedziens-un-satversmes-tiesas-regulejums/\n269775\nTue, 06 Dec 2016 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Satversmes tiesas pieredze saistībā ar prejudiciālajiem jautājumiem\n Satversmes tiesas pieredze saistībā ar prejudiciālajiem jautājumiem Satversmes tiesa un Eiropas Savienība Sākumā jānorāda, ka 12 gadu laikā, kamēr Latvija ir bijusi Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalsts, Satversmes tiesa nevienu reizi nav lūgusi EST sniegt prejudiciālo nolēmumu. Tomēr arī šāda pasivitāte varētu būt noderīga, palīdzot izgaismot visu iespēju spektru, kura otrā galā atrodas mūsu kolēģi no Beļģijas, par kuriem ir rakstīts, ka viņiem prejudiciālā nolēmuma procedūra "šķiet visai komfortabla".1 Tātad, vai Satversmes tiesai prejudiciālā nolēmuma procedūra rada diskomforta sajūtu? Vai Satversmes tiesai nav piemērotu līdzekļu, lai sarunātos ar EST? Vai varbūt tai tas (vēl) nav bijis nepieciešams? Iespējams, daļa iemesla slēpjas katrā no šiem jautājumiem. Satversmes tiesa tika izveidota 1996. gadā. Primārais Satversmes tiesas procesu regulējošais normatīvais akts – Satversmes tiesas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269773-satversmes-tiesas-pieredze-saistiba-ar-prejudicialajiem-jautajumiem/\n269773\nTue, 06 Dec 2016 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Satversmes tiesas ietekme uz Latvijas tiesiskās sistēmas attīstību\n Satversmes tiesas ietekme uz Latvijas tiesiskās sistēmas attīstību Konstitucionālās kontroles ietvaros Satversmes tiesai ir pienākums aizsargāt Satversmē ietvertās vērtības, nodrošinot konstitūcijas virsvadību (prioritāti) un konstitucionālo taisnīgumu.2 Arī pati Satversmes tiesa uzsvērusi, ka likumdevēja mērķis, izveidojot Satversmes tiesu, vispirms bija radīt efektīvu mehānismu Satversmes normu prioritātes aizsardzībai.3 Satversmes tiesa darbu uzsāka 1996. gada 9. decembrī, kad zvērestu deva pirmie Satversmes tiesas tiesneši.4 Satversmes tiesas izveidošana pamatoti tiek uzskatīta par būtiskāko papildinājumu Latvijas parlamentārās demokrātijas institucionālajā iekārtā.5 Satversmes tiesas darbība divdesmit gadu garumā apliecina, ka konstitucionālā kontrole devusi ievērojamu ieguldījumu Latvijas tiesiskās sistēmas transformācijā un nostiprinājusi demokrātiskas tiesiskas valsts principus. Satversmes tiesas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269772-satversmes-tiesas-ietekme-uz-latvijas-tiesiskas-sistemas-attistibu/\n269772\nTue, 06 Dec 2016 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Zīmīgākie notikumi Satversmes tiesas vēsturē\n Zīmīgākie notikumi Satversmes tiesas vēsturē 1996 05.06.1996. Pieņemti grozījumi Latvijas Republikas Satversmes 85. pantā, kas noteic, ka Latvijā pastāv Satversmes tiesa (stājās spēkā 26.06.1996.). Pieņemts Satversmes tiesas likums (stājās spēkā 28.06.1996.). 09.12.1996. Tiesneša zvērestu dod un amatā stājas Aivars Endziņš, Romāns Apsītis, Anita Ušacka un Ilma Čepāne. Amatā stājas tiesneši Andrejs Lepse un Ilze Skultāne. Satversmes tiesas izveidošanas diena. 11.12.1996. Satversmes tiesa sanāk uz pirmo tiesas sēdi, kurā Aivaru Endziņu ievēl par Satversmes tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju (08.06.2000. ievēlēts par priekšsēdētāju, pārvēlēts 06.06.2003. un 06.06.2006., vada tiesu līdz 31.01.2007.).   1997 21.04.1997. Pieņemts un stājas spēkā Satversmes tiesas reglaments, kas noteic Satversmes tiesas struktūru un darba organizāciju. 28.04.1997. Satversmes tiesa izskata pirmo lietu [Nr. 04-01 ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269771-zimigakie-notikumi-satversmes-tiesas-vesture/\n269771\nTue, 06 Dec 2016 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Satversmes tiesa divdesmit gados: no idejas līdz šodienai\n Satversmes tiesa divdesmit gados: no idejas līdz šodienai 1. Konstitucionālās kontroles idejas iedzīvināšana Latvijā – Satversmes tiesas izveidošana Politiskie un tiesiskie procesi pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā radīja iespēju Latvijā sākt diskusiju par konstitucionālās kontroles institūta izveidošanu.5 Pirmais konstitucionāla līmeņa tiesību akts, kurā bija paredzēta konstitucionālās tiesas izveidošana, ir 1990. gada 4. maijā pieņemtā LPSR Augstākās padomes deklarācija "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Tās 6. panta otrais teikums noteica, ka strīdus gadījumos jautājumus par likumdošanas aktu piemērošanu izšķir Latvijas Republikas Konstitucionālā tiesa.6 Viens no minētās deklarācijas autoriem Egils Levits 1991. gada vasarā rakstīja: "Tagad kļūst skaidrs, cik ļoti nepieciešama – jau pārejas periodā! – ir konstitucionālā tiesa; tā būtu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269770-satversmes-tiesa-divdesmit-gados-no-idejas-lidz-sodienai/\n269770\nTue, 06 Dec 2016 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Satversmes tiesas atziņas: zelta fonds\n Satversmes tiesas atziņas: zelta fonds Latvijas valsts tika izveidota kā nacionāla valsts, pašnoteicoties latviešu tautai tās apdzīvotajās teritorijās – Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē.1 Latvijas valsts balstās uz tādām pamatvērtībām, kas citstarp ietver pamattiesības un pamatbrīvības, demokrātiju, valsts un tautas suverenitāti, varas dalīšanu un likuma varu. Šīs vērtības valstij ir pienākums garantēt.2 Latvijā ir tiesiska demokrātiska iekārta, kas atzīst demokrātiskas un tiesiskas valsts principus.3 Latvija ir sociāli atbildīga valsts, proti, tāda valsts, kas likumdošanā, pārvaldē un tiesas spriešanā cenšas iespējami plaši īstenot sociālo taisnīgumu.4 Likumdevējam ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums izstrādāt un pieņemt regulējumu, kas izšķir nozīmīgus valsts un sabiedriskās dzīves jautājumus.5 Demokrātiskas un tiesiskas valsts likumu galvenais mērķis ir taisnīguma ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269769-satversmes-tiesas-atzinas-zelta-fonds/\n269769\nTue, 06 Dec 2016 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Kas ir Satversme\n Kas ir satversme Aldis Laviņš, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Kas ir Satversme? Satversme vispirms ir apliecinājums Latvijas tautas gribai pēc savas valsts. Vienlaikus Satversme ir Latvijas tautas atzīto vērtību, kā arī valsts iekārtas pamatnoteikumu un pamatprincipu kopums, kas veido Latvijas valsts konstitucionālo ietvaru. Lai arī Satversme pieņemta pirms 94 gadiem, tā nav novecojusi. Tās lakonisms sniedz iespēju piemērot Satversmi atbilstoši mūsdienu sabiedrības vajadzībām un izpratnei par demokrātisku un tiesisku valsti. Tāpēc Satversme ir "dzīva" un tā attīstās līdzi laikam. Lai tas sekmīgi īstenotos, liela nozīme ir Satversmes tiesas tiesnešiem, viņu personībām, profesionālajām zināšanām un izpratnei par sabiedrībā notiekošajiem procesiem. Kāda ir konstitucionālās tiesas nozīme demokrātiskā un tiesiskā valstī? Satversmes tiesai, īstenojot Satversmes piešķirto konstitucionālās kontroles funkciju, ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269768-kas-ir-satversme/\n269768\nTue, 06 Dec 2016 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Viens nopietns sējums, otrs – aizraujošs\n Viens nopietns sējums, otrs – aizraujošs Grāmatas idejas autors prof. R. Balodis, nonākot Saeimas deputāta statusā un vēl jo vairāk – sākot vadīt Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas parlamentāro komisiju, secinājis, ka Latvijā ir ļoti maz literatūras par Saeimas darbu, bet par parlamentārajām komisijām tādas nav vispār. Balstoties uz savām akadēmiskajām iemaņām, viņš sācis vākt visus pieejamos materiālus, kas varētu noderēt Zolitūdes komisijas darbā, un tā radusies ideja par grāmatas veidošanu, – par projekta dzimšanu grāmatas atvēršanas svētkos ziņoja tās iniciators. Sava kolēģa ideju un sasniegumu slavēja arī Gunārs Kūtris – otrs LU mācībspēks, kas šobrīd ir Saeimas deputāts un vienlaikus ar R. Balodi vadījis citu parlamentārās izmeklēšanas komisiju – par bankas "Citadele" pārdošanu. Arī viņš atzina, ka, uzsākot darbu, nav bijis nekādas metodikas vai dokumentētas pieredzes, kā to ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269729-viens-nopietns-sejums-otrs-aizraujoss/\n269729\nTue, 29 Nov 2016 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Pirmsvēlēšanu TV debates: mazo partiju nesasniedzamais sapnis\n Pirmsvēlēšanu TV debates: mazo partiju nesasniedzamais sapnis Kad šādas prakses tiesiskuma pārbaude nonāca līdz tiesai, Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa praksi, ka uz televīzijas debatēm aicina tikai partijas, kuras sabiedrības aptaujas rezultātos sasniegušas vismaz 4 % atbalstu, atzina par prettiesisku. Tiesa secināja, ka "ir neapšaubāmi ierobežotas sūdzības iesniedzēja likumā garantētās tiesības uz personu vienlīdzību un vārda brīvību, t.i., vienlīdzīgas tiesības ar citām politiskām partijām paust savu viedokli".1 Tiesa atbalstīja iesniedzēja lūgumu par tiesībām piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijā valsts apmaksātā televīzijā ar vienādiem nosacījumiem. Spriedums netika pārsūdzēts. Savukārt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, skatot līdzīgu lietu, no minētā sprieduma norobežojās un secināja, ka "vienlīdzīgas iespējas uz plašsaziņas līdzekļu pieejamību ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269684-pirmsvelesanu-tv-debates-mazo-partiju-nesasniedzamais-sapnis/\n269684\nTue, 22 Nov 2016 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Parlamentārās kontroles institūta ģenēze un vēsturiskā attīstība\n Parlamentārās kontroles institūta ģenēze un vēsturiskā attīstība No viduslaiku vidus līdz pat 20. gadsimtam Apvienotās Karalistes monarhs un parlaments cīnījās par vietu zem saules. Monarhi centās saglabāt savu ietekmi un pilnvaru apjomu, savukārt parlaments ar laiku ieguva vairāk un vairāk pilnvaru, kuras neaprobežojās tikai ar likumdošanu. Jau 17. un 18. gadsimtā tika izveidota parlamentārā valsts iekārta, un parlaments, īstenojot savu varu, ieguva pilnvaras uzraudzīt un nepieciešamības gadījumā koriģēt valdības rīcību. Britu konstitucionālās tradīcijas tika ņemtas vērā, izstrādājot ASV Konstitūciju, un ideja par parlamentāro kontroli ieguva jaunu formu prezidentālās republikas apstākļos, kurā valda strikta varas dalīšanas sistēma, pavisam neraksturīga parlamentārai iekārtai. Kā arī pēc Lielās franču revolūcijas franču juristi un valstsvīri ilgu laiku centās demokratizēt Francijas iekārtu, eventuāli ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269560-parlamentaras-kontroles-instituta-geneze-un-vesturiska-attistiba/\n269560\nTue, 01 Nov 2016 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Latvijas valststiesību eksports\n Latvijas valststiesību eksports Starptautiskajā grāmatu apgādā Kluwer Law International izdotā Dr. iur. Kristīnes Krūmas (†) un Mg. iur. Ditas Plepas grāmata IEL Constitutional Law in Latvia noteikti samazinās to gadījumu skaitu, kad ārvalstu pētījumos par Latviju tiek sniegta nepilnīga informācija. Bieži vien ārvalstu zinātnieki, studenti un komersanti interesējas par to, kāda ir Latvijas valsts iekārta, kādi ir tās galvenie darbības principi, jo no Satversmes tulkojuma vien to nevar saprast. Nereti nācies dzirdēt, ka no tik īsas konstitūcijas bez plašākiem materiāliem, kuru svešvalodās nav, ārvalstu pētniekam ir grūti kaut ko saprast, izņemot to, ka Latvijai ir veca konstitūcija. Latvija līdz šim bija iepalikusi, un nebija nodrošināta iespēja pētniekiem kvalitatīvi iepazīties ar materiālu, no kura gūt un tālāk sniegt patiesu informāciju par Latviju. Grāmatā plaši aplūkota Satversmes tiesas judikatūra, Latvijas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269514-latvijas-valststiesibu-eksports/\n269514\nTue, 25 Oct 2016 00:00:00 +0200\n\n