Jursta Vārds - Konstitucionālās tiesības http://www.juristavards.lv Konstitucionālās tiesības lv http://www.juristavards.lv Sun, 18 Feb 2018 03:17:58 -0700 http://www.juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds http://www.juristavards.lv 240 47 \nKonstitucionālās tiesības: Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā\n Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā \nhttp://www.juristavards.lv/doc/272164-sabiedriska-viedokla-ietekme-uz-tiesnesiem-un-tiesu-sistemu-kopuma/\n272164\nTue, 06 Feb 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Satversmes tiesas ieteikumi konstitucionālās sūdzības sagatavošanai\n Satversmes ties as ieteikumi konstitucionālās sūdzības sagatavošanai Jaunie ieteikumi, kas nešaubīgi ir ļoti noderīgs skaidrojošais materiāls arī juristiem bez pieredzes un padziļinātām zināšanām konstitucionālajā tiesvedībā, plašākai auditorijai tika prezentēti īpašā preses konferencē 18. janvārī līdz ar Satversmes tiesas pārskatu par 2017. gada darbu. Ievadot tēmā, kas pēc būtības vērš uzmanību uz šāda palīgmateriāla jēgu un aktualitāti, Satversmes tiesas padomnieks Kristaps Tamužs uzsvēra, ka, piemēram, 2017. gadā tiesā saņemti 390 iesniegumi un no tiem 183 atzīti par tādiem, kas acīmredzami neatbilst prasībām, kas Satversmes tiesas likumā noteiktas pieteikumam par lietas ierosināšanu. Tādēļ šie iesniegumi arī netika nodoti izskatīšanai Satversmes tiesas kolēģijā. "Galvenais iemesls, kāpēc šāda situācija ir izveidojusies, ir fakts, ka personas, kas vēršas Satversmes tiesā, pienācīgi ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272104-satversmes-tiesas-ieteikumi-konstitucionalas-sudzibas-sagatavosanai/\n272104\nTue, 30 Jan 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Par valsts nepārtrauktības (kontinuitātes) doktrīnu\n Par valsts nepārtrauktības (kontinuitātes) doktrīnu [..] Neatkarības atjaunošana 1990.–1991. gadā radīja jautājumus, vai atjaunotā Latvija ir tā pati 1918. gadā dibinātā valsts vai tomēr jauna neatkarīga valsts ar atšķirīgu identitāti, kas radusies PSRS sabrukuma rezultātā. Ja pašā Latvijā ir rasta atbilde uz šo jautājumu, kas arī nostiprināta konstitucionālos aktos, tad ne tikai mūsu nelabvēļi, bet arī partneri starptautiskās organizācijās un citviet pasaulē dažkārt pauduši šaubas šo vēsturisko notikumu interpretācijā un īpaši – to tiesiskajā izvērtējumā. Arī tiesību speciālistu vidū pasaulē šajos jautājumos izteikti visdažādākie viedokļi, kas gan nereti ir ne tikai dažādi, bet arī ļoti pretrunīgi. Ar Latvijas valsts atjaunošanu saistīto vēsturisko notikumu interpretācija un juridiskais izvērtējums ne tikai nav zaudējis savu nozīmīgumu, bet tie atkal un atkal tiek aktualizēti dažādos ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272019-par-valsts-nepartrauktibas-kontinuitates-doktrinu/\n272019\nTue, 16 Jan 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Latvijas valstiskās nepārtrauktības doktrīna ir nemainīgi svarīga\n Latvijas valstiskās nepārtrauktības doktrīna ir nemainīgi svarīga Varbūt varam sākt ar to, ka jūs paskaidrojat mūsu lasītājiem, kas ir Baltijas stratēģisko pētījumu centrs, kurš ir šīs monogrāfijas izdevējs? Monogrāfija "Nepārtrauktības doktrīna Latvijas vēstures kontekstā" nav pirmā centra izdotā grāmata un īstenotais projekts. Baltijas stratēģisko pētījumu centrs ir Latvijas Zinātņu akadēmijas nodibinājums, kas izveidots pirms 19 gadiem, viens no dibinātājiem biju arī es. Sākotnējā doma bija veidot drošības pētniecības centru, tāds faktiski ir katrā Rietumu valstī. Tas laiks sakrita ar brīdi, kad es beidzu darboties kā aizsardzības ministrs, un šis darbības virziens savā ziņā sasaucās. Centra pirmie pētījumi un konferences bija par Latvijas aizsardzības un drošības jautājumiem. Pēc kāda laika pētījumu virzieni mainījās un dažādojās. Šeit jāsaprot, ka centra finansējumu veido no dažādiem ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272017-latvijas-valstiskas-nepartrauktibas-doktrina-ir-nemainigi-svariga/\n272017\nTue, 16 Jan 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Jurista pirmais uzdevums ir nebūt neitrālam\n Jurista pirmais uzdevums ir nebūt neitrālam Lietuvas un Latvijas konstitucionālo tiesu savstarpēja sadraudzība un apmaiņas vizītes notiek jau daudzus gadus. Kā jūs vērtējat reālo ieguldījumu, ko šī sadraudzība sniedz jūsu tiesas praktiskajā darbā? Un vēl vairāk – kādi ieguvumi ir no sadarbības ar valstīm, kas neietilpst Eiropā (piemēram, Kazahstānu, Gruziju)? Esmu gandarīts, ka viena no mūsu tuvākajām sadarbības tiesām ir Latvijas Satversmes tiesa. Līdzīgi tuvas attiecības mums ir arī ar Polijas kolēģiem. Šādai sadarbībai ir būtiska nozīme. Pirmkārt, mēs esam kaimiņi, mums ir viena vēsture, kā arī vieni un tie paši izaicinājumi. Un ir interesanti zināt, kādus risinājumus izvēlas kaimiņu valstis. Arī Lietuvas un Latvijas konstitucionālo tiesu konferencēs katru gadu tiek izvēlēts kāds aktuāls temats. Šajā gadā temats bija saistīts ar likumu kvalitātes izvērtēšanas kritērijiem konstitucionālās ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271903-jurista-pirmais-uzdevums-ir-nebut-neitralam/\n271903\nTue, 19 Dec 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Pašvaldību pieteikumu izvērtēšana Satversmes tiesā\n Pašvaldību pieteikumu izvērtēšana Satversmes tiesā Pie pirmās grupas nosacīti varētu pieskaitīt pieteikumus, kuri attiecas uz Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā regulētajiem jautājumiem,1 kā arī lielāko daļu pieteikumu, kad Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ar rīkojumu (turpmāk – ministra rīkojums) ir apturējis konkrētas pašvaldības saistošo noteikumu normu darbību.2 Savukārt pie otrās grupas nosacīti varētu pieskaitīt pieteikumus, kuros skarti jautājumi par pedagogu atlīdzību pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs,3 Ministru kabineta noteikto izglītojamo minimālo skaitu 10.–12. klasē,4 kā arī sabiedriskā transporta lietošanas atvieglojumiem Rīgas pilsētā ārkārtas meteoroloģisko apstākļu iestāšanās gadījumā.5 Vairumā gadījumu par kopumā deviņiem pašvaldību pieteikumiem, kas iesniegti pēc 2010. gada 1. janvāra, Satversmes tiesas kolēģijas (turpmāk – kolēģijas) ir ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271852-pasvaldibu-pieteikumu-izvertesana-satversmes-tiesa/\n271852\nTue, 12 Dec 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Satversmes tiesas loma konstitucionālo principu aizsardzībā un piemērošanā\n Satversme ietver tās pamatvērtīb Latvijā tiesību teorija un prakse pēc neatkarības atgūšanas attīstījusies pakāpeniski. Piemēram, deviņdesmitajos gados uzskatīja, ka "vispārējie tiesību principi, kuri izskaidro, padziļina un papildina rakstītās konstitūcijas tekstu, var tikt apzīmēti kā konstitucionālo tiesību principi. Itin bieži konstitucionālo tiesību principi atrodami konstitūcijas tekstā, konkrētā pantā, taču tie arī var atklāties visā konstitūcijas tekstā un rakstītās konstitūcijas sistēmiskajā struktūrā".1 Kopš tā laika zinātniskās diskusijas ir attīstījušās un līdz ar tām – arī prakse, tostarp arī tiesu prakse. Šobrīd Latvijā par vadošo tiek atzīta teorija, kas pamato, ka vispārējie tiesību principi izriet no pamatnormas (Grundnorm) un nosaka, cita starpā, Satversmes 1. panta saturu, kas noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.2 Satversmes ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271735-satversmes-tiesas-loma-konstitucionalo-principu-aizsardziba-un-piemerosana/\n271735\nTue, 21 Nov 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Laba likumdošana un lobisms\n New Page 2 \nhttp://www.juristavards.lv/doc/271634-laba-likumdosana-un-lobisms/\n271634\nTue, 07 Nov 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Tiesiskuma audits: vai Latvija ir tiesiska valsts\n Tiesiskuma audits Ievads "Jurista Vārda" 1000. numura iznākšana jau pati par sevi uzrāda tiesiskuma nostiprināšanos Latvijā. Ir zināmi daudzi gadījumi, kad tiesību zinātnes un tiesību diskursa nodrošinājumam salīdzinoši jaunās demokrātijās un neliela tirgus kontekstā netiek sniegts materiālais atbalsts. Tādējādi tas, ka Latvijā pastāv un turpina iznākt žurnāls "Jurista Vārds", kas ir kļuvis par demokrātiskas tiesiskas valsts kultūras sastāvdaļu, ir svarīgs apliecinājums zināmas izpratnes esībai, ka analītiska saruna par dažādiem tiesību jautājumiem ir obligāts elements tiesisku valstu attīstībā. Tiesisku valsti raksturo gan konkrēti principi, gan noteikta sabiedrības kultūra un vērtības. Nešaubīgi, vieglāk ir izvērtēt to, vai un kā valstī darbojas demokrātiskai tiesiskai valstij raksturīgie tiesību principi, kā, piemēram, varas dalīšana, cilvēktiesību ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271631-tiesiskuma-audits-vai-latvija-ir-tiesiska-valsts/\n271631\nTue, 07 Nov 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Ģimenes ārstu tiesības streikot: starptautisko tiesību konteksts\n Ģimenes ārstu tiesības streikot: starptautisko tiesību konteksts 1. Kolektīvo darba tiesību saturs un mērķi Kolektīvās darba tiesības regulē attiecības starp kolektīvi organizētiem strādājošiem un darba devējiem / viņu apvienībām. Kolektīvās darba tiesības pamatā regulē šādus jautājumus: tiesības uz informēšanu, konsultēšanu un darbinieku līdzdalību; strādājošo un darba devēju biedrošanās tiesības; tiesības uz kolektīvajām sarunām un tiesības slēgt darba koplīgumus; tiesības uz kolektīvo rīcību, ieskaitot streikošanas tiesības.2 Tādējādi tiesībām uz kolektīvajām sarunām nebūtu jēgas, ja strādājošo organizācijām nebūtu tiesības streikot,3 jo tiesības streikot ir pats efektīvākais līdzeklis, kas ļauj aizsargāt strādājošo intereses.4 Kolektīvās darba tiesības ir daļa no biedrošanās brīvības, kas pieder pie tā sauktās pirmās paaudzes cilvēktiesībām, jo biedrošanās brīvība ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271556-imenes-arstu-tiesibas-streikot-starptautisko-tiesibu-konteksts/\n271556\nTue, 24 Oct 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Par priekšlikumu svītrot no Saeimas kārtības ruļļa iespēju deputātiem atturēties\n Par priekšlikumu svītrot no Saeimas kārtības ruļļa iespēju deputātiem atturēties Lai arī kādi politiski spēki parlamentā veido valdības, tās ļoti reti un vien ārēja spiediena ietekmē ir spējīgas uz tālredzīgiem lēmumiem.1 Minēto apstākļu kopums acīmredzami ir radījis arī šo konkrēto priekšlikumu, ko portālā "ManaBalss.lv" atbalstījuši vairāk nekā 11 000 Latvijas pilsoņu. Iedziļinājies priekšlikumā un izvērtējis sekas, kas iestāsies, ja šāds likuma grozījums tiktu pieņemts, piekrītu, ka "atturēšanās" svītrošana no Saeimas kārtības ruļļa ir atbalstāma. Vienlaicīgi gan neslēpšu, ka šaubos, vai minētie 11 000 pilsoņu būs apmierināti ar galarezultātu, ja priekšlikums gūs Saeimas vairākuma atbalstu. Varētu atkārtoties vēsture un atgadīties līdzīgi kā savulaik ar 2009. gada 11. jūnija Saeimas kārtības ruļļa 186. panta grozījumiem. Ar grozījumiem panāca, ka jaunu frakciju veidošana tiek ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271466-par-priekslikumu-svitrot-no-saeimas-kartibas-rulla-iespeju-deputatiem-attureties/\n271466\nTue, 10 Oct 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Vai ir pamats grozīt Saeimas kārtības rulli un liegt deputātiem atturēties balsojumos\n Vai ir pamats grozīt Saeimas kārtības rulli un liegt deputātiem atturēties balsojumos \nhttp://www.juristavards.lv/doc/271465-vai-ir-pamats-grozit-saeimas-kartibas-rulli-un-liegt-deputatiem-attureties-balsojumos/\n271465\nTue, 10 Oct 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Nepilsoņi un bezvalstnieki – kāda ir atšķirība\n Nepilsoņi un bezvalstnieki – kāda ir atšķirība 1. Nepilsoņi nav bezvalstnieki Latvijas Republikā ir spēkā Bezvalstnieku likums, kur skaidri ir noteikts, ka personu Latvijas Republikā var atzīt par bezvalstnieku, ja uz šo personu attiecas 1954. gada 28. septembra Konvencijas par bezvalstnieka statusu noteikumi. Savukārt personu, kura ir likuma "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" subjekts, nevar atzīt par bezvalstnieku.2   2. Bezvalstnieku un nepilsoņu sociālās un ekonomiskās tiesības būtiski atšķiras, un, ja nepilsoņi būtu bezvalstnieki, viņiem būtu daudz mazāk tiesību Nepilsoņi atšķirībā no bezvalstniekiem ir Latvijas Republikas valstspiederīgie. Nepilsoņiem ir Latvijas Republikas izdota pase, tie atrodas Latvijas Republikas aizsardzībā, atrodoties ārvalstīs, tiem ir pastāvīgās uzturēšanās tiesības Latvijas Republikā, vienlīdzīgas sociālās un ekonomiskās ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271422-nepilsoni-un-bezvalstnieki-kada-ir-atskiriba/\n271422\nTue, 03 Oct 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Valsts prezidenta iesniegtais likumprojekts "Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem"\n 1 1. Kādēļ likums ir vajadzīgs 1995. gada 12. aprīlī pieņemtais likums "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" paredzēja jaunu personas statusu – nepilsonis. Šis statuss tika piešķirts Latvijas Republikā dzīvojošajiem vai terminētā prombūtnē esošiem bijušās PSRS pilsoņiem un viņu bērniem, kuri nebija Latvijas vai kādas citas valsts pilsoņi. Nepilsoņa statuss tika veidots kā jauna, līdz šim starptautiskajās tiesībās nezināma kategorija. "Latvijas nepilsoņi nav pielīdzināmi nevienam fiziskās personas statusam, kas noteikts starptautiskajos tiesību aktos, jo nepilsoņiem noteikto tiesību apjoms pilnībā neatbilst nevienam šādam statusam. Latvijas nepilsoņi nav uzskatāmi ne par pilsoņiem, ne ārvalstniekam, ne arī bezvalstniekiem, bet par personām ar "īpašu tiesisko statusu"" (Satversmes tiesas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271333-valsts-prezidenta-iesniegtais-likumprojekts-par-nepilsona-statusa-pieskirsanas-izbeigsanu-berniem/\n271333\nTue, 19 Sep 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Ārvalstu konstitucionālo tiesību aktualitātes (II)\n Ārvalstu konstitucionālo tiesību Raksta turpinājums. Pirmo daļu skat. "Jurista Vārds" Nr. 36, 29.08.2017.   V. Pamattiesību jautājumi Igaunija 2015. gada 15. maijā Igaunijā tika pieņemti grozījumi Igaunijas konstitūcijā, samazinot vecuma slieksni balsošanai pašvaldību vēlēšanās un nosakot, ka tajās var balsot 16 gadu vecumu sasnieguši pilsoņi.1 Savukārt 2016. gada 1. janvārī Igaunijā stājās spēkā Reģistrēto partnerattiecību likums (Registered Partnership Act), kas paredz tiesības reģistrēt kopdzīvi neatkarīgi no dzimuma. Viendzimuma pāriem tiek sniegta tāda pati tiesiskā aizsardzība, kāda tā ir dažāda dzimuma pāriem (izņemot laulības un adopciju). Īrija Īrijas konstitūcijā 2015. gada 29. augustā izdarīts grozījums, kas paredz papildināt konstitūciju ar normu, kas nosaka, ka laulība var tikt noslēgta saskaņā ar likumu starp divām personām neatkarīgi no dzimuma.2 Turklāt ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271264-rvalstu-konstitucionalo-tiesibu-aktualitates-ii/\n271264\nTue, 05 Sep 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Par terminiem “uzticība” un “uzticēšanās”\n Par terminiem "uzticība" un "uzticēšanās" Latviešu literārās valodas vārdnīcā termins "uzticēšanās" nav ietverts.1 Tomēr šā termina nozīmi atklāj vārda "uzticēties" skaidrojums – kādam ticēt, paļauties uz kādu, būt par kādu pārliecinātam.2 Tādējādi uzticēšanos var īsi raksturot kā pārliecību, paļāvību un ticību. Turpretim terminam "uzticība" vārdnīcā sniegti divi skaidrojumi. Pirmais skaidrojums vēsta, ka uzticība ir īpašības vārda "uzticīgs" konkrēta izpausme. Savukārt atbilstoši otrajam skaidrojumam uzticība ir pārliecība par labvēlīgu attieksmi pret sevi, kā arī paļāvība, ticība.3 Tādējādi termins "uzticība" ir plašāks par terminu "uzticēšanās". Proti, terminam "uzticība" ir divas dažādas nozīmes, no kurām viena sakrīt ar termina "uzticēšanās" nozīmi. Ja viena un tā paša jēdziena apzīmēšanai tiek izmantoti divi dažādi termini un ja turklāt vienam no tiem ir divas dažādas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271218-par-terminiem-uzticiba-un-uzticesanas/\n271218\nTue, 29 Aug 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Samērīguma otrais elements – pamattiesību ierobežojuma nepieciešamība\n Samērīguma otrais elements – pamattiesību ierobežojuma nepieciešamība Satversmes tiesas spriedumos, vērtējot apstrīdētās normas (akta) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 8. nodaļas normām, tiek izmantotas dažādas metodoloģijas. Tiesa spriedumā var izvērtēt, vai valsts, aizsargājot personas pamattiesības, ir izpildījusi tai no Satversmes izrietošos pozitīvos pienākumus,1 jo attiecībā uz katru pamattiesību valstij ir trīskāršs pienākums – gan ievērot, gan aizsargāt, gan arī nodrošināt personas tiesības.2 Tāpat tiesa var vērtēt arī to, vai apstrīdētā norma atbilst kādam no Satversmes 92. panta saturā ietilpstošajiem tiesību principiem, piemēram, res judicata,3 nulla poena sine lege,4 ne bis in idem,5 vai kādai no taisnīgas tiesas procesuālajām garantijām, piemēram, tiesībām tikt uzklausītam.6 Ņemot vērā vides tiesību specifiku, atšķirīga metodoloģija tiek izmantota ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271217-sameriguma-otrais-elements-pamattiesibu-ierobezojuma-nepieciesamiba/\n271217\nTue, 29 Aug 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Proporcionalitātes princips pašvaldību pastāvīgo komiteju izveidošanā un locekļu ievēlēšanā\n Proporcionalitātes princips pašvaldību pastāvīgo komiteju izveidošanā un locekļu ievēlēšanā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2017. gada 1. augusta rīkojums Nr. 1-13/6038 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (turpmāk – Ministrija) 2017. gada 6. jūlijā (reģ. Nr. 10244) tika saņemts Salaspils novada domes (turpmāk – Dome) deputāta 2017. gada 6. jūlija iesniegums "Par 16.06.2017. Salaspils novada domes lēmuma atcelšanu" (turpmāk – Iesniegums). Iesniegumā lūgts izvērtēt Domes 2017. gada 16. jūnija lēmuma "Par novada pastāvīgo komiteju izveidošanu un locekļu ievēlēšanu" (turpmāk – Lēmums) atbilstību likuma "Par pašvaldībām" 54. pantam un Domes rīcību, Lēmumu pieņemot. Saskaņā ar Iesniegumā sniegto informāciju, pieņemot Lēmumu, Dome nav ievērojusi proporcionalitātes principu un komitejās ievēlēto deputātu skaits proporcionāli neatbilst Domē ievēlēto ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271131-proporcionalitates-princips-pasvaldibu-pastavigo-komiteju-izveidosana-un-loceklu-ievelesana/\n271131\nTue, 08 Aug 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Rakstu krājums – veltījums Satversmei\n rakstu krājums – veltījums Satversmei Kā jau ierasts, LU gadskārtējā konferencē juridiskajā zinātnē nolasītie referāti interesentiem vēlāk ir pieejami arī recenzētā rakstu krājumā, un šis gads nav izņēmums. Izdevuma priekšvārdā LU Juridiskās fakultātes dekāne asociētā profesore Anita Rodiņa uzsver, ka šoreiz konferencei īpašu kontekstu piešķīris fakts, ka tieši pirms 95 gadiem – 1922. gada 15. februārī – tika pieņemts mūsu valsts pamatlikums. "Lai arī kopš Satversmes pieņemšanas ir pagājis teju gadsimts un dzīve, sabiedrība ir attīstījusies, tomēr nemainīgas ir palikušas tās vērtības, kas aptvertas Satversmes burtā un garā. Satversme neattiecas un neskar tikai valststiesības. Kā pamatlikums tā caurvij jebkuru juridiskās zinātnes apakšnozari. Tādēļ tās pētniecība var būt un, kā rāda prakse, arī ir visaptveroša. Konstitūcijas, konstitucionālo vērtību pētniecība, kas tika aizsākta LU ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270992-rakstu-krajums-veltijums-satversmei/\n270992\nTue, 04 Jul 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Izdevums par konstitucionālās tiesas aktīvismu\n Izdevums par konstitucionālās tiesas aktīvismu Grāmata ir sadalīta divās daļās. Grāmatas pirmā daļa ir veltīta Satversmes tiesas vēsturei un attīstībai no 1996. gada līdz 2016. gadam. Grāmatā ir ietverta Satversmes tiesas vēstures laika līnija, kurā hronoloģiski apkopoti Satversmes tiesas pastāvēšanas laikā nozīmīgākie notikumi. Tāpat šajā grāmatas daļā ir ietverta toreizējā Satversmes tiesas priekšsēdētāja Alda Laviņa un bijušo priekšsēdētāju Aivara Endziņa, Gunāra Kūtra un Aijas Brantas 2016. gada 8. marta saruna par Satversmes tiesu. Saruna atklāj Satversmes tiesas priekšsēdētāju pārdomas un vērtējumu Satversmes tiesas attīstībai un procesiem sabiedrībā, ko tā ar savu darbību ir veicinājusi. Sarunu vadīja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents Jānis Pleps. Grāmatas otrā daļa pilnībā atspoguļo 2016. maija konferenci "Konstitucionālās tiesas aktīvisms demokrātiskā valstī". ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270991-izdevums-par-konstitucionalas-tiesas-aktivismu/\n270991\nTue, 04 Jul 2017 00:00:00 +0200\n\n