Jursta Vārds - Konstitucionālās tiesības http://www.juristavards.lv Konstitucionālās tiesības lv http://www.juristavards.lv Sun, 20 Aug 2017 18:20:44 -0700 http://www.juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds http://www.juristavards.lv 240 47 \nKonstitucionālās tiesības: Proporcionalitātes princips pašvaldību pastāvīgo komiteju izveidošanā un locekļu ievēlēšanā\n Proporcionalitātes princips pašvaldību pastāvīgo komiteju izveidošanā un locekļu ievēlēšanā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2017. gada 1. augusta rīkojums Nr. 1-13/6038 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (turpmāk – Ministrija) 2017. gada 6. jūlijā (reģ. Nr. 10244) tika saņemts Salaspils novada domes (turpmāk – Dome) deputāta 2017. gada 6. jūlija iesniegums "Par 16.06.2017. Salaspils novada domes lēmuma atcelšanu" (turpmāk – Iesniegums). Iesniegumā lūgts izvērtēt Domes 2017. gada 16. jūnija lēmuma "Par novada pastāvīgo komiteju izveidošanu un locekļu ievēlēšanu" (turpmāk – Lēmums) atbilstību likuma "Par pašvaldībām" 54. pantam un Domes rīcību, Lēmumu pieņemot. Saskaņā ar Iesniegumā sniegto informāciju, pieņemot Lēmumu, Dome nav ievērojusi proporcionalitātes principu un komitejās ievēlēto deputātu skaits proporcionāli neatbilst Domē ievēlēto ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271131-proporcionalitates-princips-pasvaldibu-pastavigo-komiteju-izveidosana-un-loceklu-ievelesana/\n271131\nTue, 08 Aug 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Rakstu krājums – veltījums Satversmei\n rakstu krājums – veltījums Satversmei Kā jau ierasts, LU gadskārtējā konferencē juridiskajā zinātnē nolasītie referāti interesentiem vēlāk ir pieejami arī recenzētā rakstu krājumā, un šis gads nav izņēmums. Izdevuma priekšvārdā LU Juridiskās fakultātes dekāne asociētā profesore Anita Rodiņa uzsver, ka šoreiz konferencei īpašu kontekstu piešķīris fakts, ka tieši pirms 95 gadiem – 1922. gada 15. februārī – tika pieņemts mūsu valsts pamatlikums. "Lai arī kopš Satversmes pieņemšanas ir pagājis teju gadsimts un dzīve, sabiedrība ir attīstījusies, tomēr nemainīgas ir palikušas tās vērtības, kas aptvertas Satversmes burtā un garā. Satversme neattiecas un neskar tikai valststiesības. Kā pamatlikums tā caurvij jebkuru juridiskās zinātnes apakšnozari. Tādēļ tās pētniecība var būt un, kā rāda prakse, arī ir visaptveroša. Konstitūcijas, konstitucionālo vērtību pētniecība, kas tika aizsākta LU ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270992-rakstu-krajums-veltijums-satversmei/\n270992\nTue, 04 Jul 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Izdevums par konstitucionālās tiesas aktīvismu\n Izdevums par konstitucionālās tiesas aktīvismu Grāmata ir sadalīta divās daļās. Grāmatas pirmā daļa ir veltīta Satversmes tiesas vēsturei un attīstībai no 1996. gada līdz 2016. gadam. Grāmatā ir ietverta Satversmes tiesas vēstures laika līnija, kurā hronoloģiski apkopoti Satversmes tiesas pastāvēšanas laikā nozīmīgākie notikumi. Tāpat šajā grāmatas daļā ir ietverta toreizējā Satversmes tiesas priekšsēdētāja Alda Laviņa un bijušo priekšsēdētāju Aivara Endziņa, Gunāra Kūtra un Aijas Brantas 2016. gada 8. marta saruna par Satversmes tiesu. Saruna atklāj Satversmes tiesas priekšsēdētāju pārdomas un vērtējumu Satversmes tiesas attīstībai un procesiem sabiedrībā, ko tā ar savu darbību ir veicinājusi. Sarunu vadīja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents Jānis Pleps. Grāmatas otrā daļa pilnībā atspoguļo 2016. maija konferenci "Konstitucionālās tiesas aktīvisms demokrātiskā valstī". ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270991-izdevums-par-konstitucionalas-tiesas-aktivismu/\n270991\nTue, 04 Jul 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Ar priekšlikumiem grozīt Valsts prezidenta pilnvaras un ievēlēšanas kārtību noslēdz darba grupas diskusijas\n Ar priekšlikumiem grozīt Valsts prezidenta pilnvaras un ievēlēšanas kārtību noslēdz darba grupas diskusijas Juridiskās komisijas deputātu darba grupas Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai atzinums Lietotie saīsinājumi AB1 – Valsts prezidenta Andra Bērziņa Ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei 2013. gada 13. septembra priekšlikumi "Ministru kabineta darba pilnveidošanas iespējas" AB2 – Valsts prezidenta Andra Bērziņa Ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei 2015. gada 22. maija priekšlikumi "Patstāvīgo iestāžu darbības pilnveidošanas iespējas" Darba grupa – 12. Saeimas Juridiskās komisijas deputātu darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai KNAB – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs KTK1 – Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas 2008. gada 30. aprīļa viedoklis par ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270724-ar-priekslikumiem-grozit-valsts-prezidenta-pilnvaras-un-ievelesanas-kartibu-nosledz-darba-grupas-diskusijas/\n270724\nTue, 23 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Eiropas Cilvēktiesību konvencijas loma Satversmes tiesas judikatūrā\n Eiropas Cilvēktiesību konvencijas loma Satversmes tiesas judikatūrā Latvijas Republikas Satversme (turpmāk – Satversme) 89. pantā nosaka: "Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem." Šī norma liek pamatu Satversmes 8. nodaļas interpretācijai atbilstoši starptautisko tiesību normām.3 Tā kā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību normas ES kompetences jautājumos ir primāras pār nacionālām tiesību normām un var būt piemērojamas tieši, tad attiecībās ar šīm ES tiesību normām principā pazūd nozīme tiesību normu hierarhijai.4 Neapšaubāmi, jautājums par Satversmes un starptautisko tiesību, Satversmes un ES tiesību attiecībām ir interesants un nav viennozīmīgs. Gan Satversmes tiesas judikatūrā, gan Latvijas tiesību zinātnē ir atzīts, ka Satversmē ir nostiprinātas tādas fundamentālas normas, kas raksturo Latvijas valsts ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270680-eiropas-cilvektiesibu-konvencijas-loma-satversmes-tiesas-judikatura/\n270680\nTue, 16 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Demokrātijas aizstāvība Latvijā nozīmē iestāšanos par savu valsti\n Demokrātijas aizstāvība Latvijā nozīmē iestāšanos par savu valsti 1. Demokrātijas būtība un pilsoniska sabiedrība Demokrātija ir iespējama tikai pilsoniskā sabiedrībā – tātad sabiedrībā, kas sevi organizē tādas valsts formā, kuras leģitimitāte izriet no tautas, kur pilsoņi aktīvi piedalās publisko lietu lemšanā un kur valsts nodrošina tiesiskumu un indivīda pamattiesības, it sevišķi pilsoniskās un politiskās brīvības. Mūsdienu demokrātija ir valsts iekārta, kas nodrošina šādas pilsoniskas sabiedrības funkcionēšanu. Pilnvērtīga demokrātija iespējama tikai tad, ja attiecīgā sabiedrība organizējas valsts formā. Jāņem vērā, ka demokrātija nevar pastāvēt bez valsts. Demokrātija tātad ir noteikta valsts iekārta, kas nesaraujami saistīta ar pilsonisko sabiedrību. Turpretim valsts kā sabiedrības organizācijas forma nav obligāti saistīta ar demokrātisku valsts iekārtu un pilsonisku sabiedrību. Tai ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270605-demokratijas-aizstaviba-latvija-nozime-iestasanos-par-savu-valsti/\n270605\nTue, 02 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Ievainojamā pasaules kārtība\n Ievainojamā pasaules kārtība Latvijas kā valsts vēsturiskie līkloči un to atstātais mantojums sabiedrībā un politiskajos procesos prasa, lai mēs atrastu perspektīvu, kas ļauj paskatīties pašiem uz sevi no malas. Šādu perspektīvu sniedz, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi, arī Satversmes tiesas vērtējums. Tāda perspektīva tika radīta bijušo Valsts prezidentu Vairas Vīķes-Freibergas Stratēģiskās analīzes komisijas analīzēs un Valda Zatlera Konstitucionālo tiesību komisijas viedokļos. Dažādās nozarēs var atrast vairākus veidus attālinātam un objektīvam skatījumam. Piemēram, dažādu jomu pārstāvju efektīva un pēc būtības komunicēšana ar kolēģiem citās valstīs noteikti sniedz iespēju uz sevi paskatīties no malas. Pēdējos gadu desmitos panāktā nepārtrauktā pārrobežu komunikācija patiesībā ir ārkārtīgi noderīga visiem, jo nodrošina pret iegrimšanu pašapmierinātībā, kura zināmas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270604-ievainojama-pasaules-kartiba/\n270604\nTue, 02 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Nepieciešams neatkarīgs konstitucionāls orgāns likumdošanas kvalitātes kontrolei\n Nepieciešams neatkarīgs konstitucionāls orgāns likumdošanas kvalitātes kontrolei Likumdošanas procesu kvantitatīvi ierobežot pašlaik nav iespējams: dzīve mainās ļoti dinamiski, tādēļ rodas aizvien jaunas situācijas, kas prasa normatīvu regulējumu (piemēram, virtuālajā vidē iespējams izdarīt tādus noziedzīgus nodarījumus, kas agrāk nebija iespējami). Tāpat valstij nepārtraukti ir jāievieš prasības, kas izriet no mūsu starptautiskajām saistībām – dalības Eiropas Savienībā, starptautiskiem līgumiem, starptautisko tiesu prakses u.c. Tātad no "normu plūdiem" mēs nevaram izvairīties. Tāpēc svarīgākais uzdevums šādos apstākļos ir saglabāt likumdošanas procesa kvalitāti. Tā ir gandrīz neiespējama misija esošajiem konstitucionālajiem orgāniem, pat ņemot vērā tos atbalsta mehānismus (birojus, palīgus, padomniekus u.c.), kādi nu kuram no tiem ir, kā arī šauro budžeta rocību. Saeima, kurai šobrīd ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270251-nepieciesams-neatkarigs-konstitucionals-organs-likumdosanas-kvalitates-kontrolei/\n270251\nTue, 07 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Likumdošanas procesa pilnveidošana: jauna konstitucionāla orgāna piedāvājums\n Likumdošanas procesa pilnveidošana: jauna konstitucionāla orgāna piedāvājums Francijā un Nīderlandē valsts konstitucionālo orgānu vidū ir arī tā sauktā Valsts padome (Conseil d"État, Raad van Staat). Nīderlandes Valsts padome ir viens no senākajiem konstitucionālajiem orgāniem pasaulē. Tā ir izveidota 1531. gadā. Šāda konstitucionālā orgāna funkcijas pamatā var būt divējādas. Valsts padome sniedz padomus likumdošanas procesā. Tā var arī darboties kā augstākā administratīvā jurisdikcija. Valsts padomnieki parasti ir valstī atzīti tiesību eksperti. Padomnieka amatam tiek nodrošināta pilnīga amata neatkarība. Lai arī katras valsts rašanās vēsture un tai raksturīgā specifika nosaka šīs valsts konstitucionālās iekārtas īpatnības, tomēr citu valstu pieredzē vienmēr var smelties jaunas idejas tad, ja ir jāatrisina konkrēts konstitucionāls jautājums. Francijas un Nīderlandes piemēri ir interesanti ar to, ka ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270248-likumdosanas-procesa-pilnveidosana-jauna-konstitucionala-organa-piedavajums/\n270248\nTue, 07 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Valsts prezidenta pilnvaru inventarizācija tuvojas noslēgumam\n Valsts prezidenta pilnvaru inventarizācija tuvojas noslēgumam Jāatgādina, ka Saeimas Juridiskās komisijas darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai tika izveidota pirms diviem gadiem – 2015. gada 17. februārī. Tajā no katras 12. Saeimas frakcijas deleģēts viens pārstāvis. Darba grupas vadītājs ir Dr. iur. Ringolds Balodis (No sirds Latvijai), tās sastāvā darbojas arī Dr. iur. Inese Lībiņa-Egnere (Vienotība), Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"), Jūlija Stepaņenko (Saskaņa), Inga Bite (Latvijas Reģionu apvienība) un Guntis Kalniņš (ZZS). Sākot darbu, šai deputātu darba grupai pastāvīgi pievienoties tika aicināti vairāk nekā 20 tieslietu un citu nozaru lietpratēji, turklāt uz atsevišķām darba grupas sēdēm vēl tikuši aicināti arī citi eksperti un esošās vai bijušās amatpersonas (atkarībā no ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270204-valsts-prezidenta-pilnvaru-inventarizacija-tuvojas-noslegumam/\n270204\nTue, 28 Feb 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Kārļa Dišlera “Ievads Latvijas valststiesību zinātnē” – atkārtotā izdevumā\n Kārļa Dišlera "Ievads Latvijas valststiesību zinātnē" – atkārtotā izdevumā Jādomā, ikviens Latvijas valststiesību interesents piekritīs, ka ievadā citētie Egila Levita, Ilmas Čepānes, Signes Terihovas un Jāņa Plepa viedokļi par Kārli Dišleru nav pārspīlējumi. Valsts neatkarības pirmajā posmā K. Dišlers noteikti bija pirmais un arī ražīgākais Satversmes un Latvijas valsts iekārtas zinātniskais komentētājs, un tieši tādēļ kādam pat varētu rasties maldīgs priekšstats, ka viņš ir bijis arī Satversmes projekta autors. Tomēr tā nav – K. Dišlers bija ilggadējs Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes mācībspēks, kurš izveidoja un mācīja Latvijas valststiesību kursu. Tādēļ K. Dišlera daudzās publikācijas par Latvijas valststiesību jautājumiem ir ne vien zinātniskās intereses un refleksijas rezultāts, bet arī līdzeklis viņa studentu apmācībai un daudzo lekciju un ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270051-karla-dislera-ievads-latvijas-valststiesibu-zinatne-atkartota-izdevuma/\n270051\nTue, 31 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Valsts amatpersonu profilēšanas tiesībpolitiskie apsvērumi\n Valsts amatpersonu profilēšanas tiesībpolitiskie apsvērumi Raksta mērķis ir aprakstīt papildu prasības atsevišķām valsts amatpersonu kategorijām un noteikt to ietekmi uz sabiedrības ilgtspējīgas attīstības interesēm. Lietotā metodoloģija – aprakstoši atspoguļots vispārējais normatīvais regulējums, veikta valsts pārvaldes principu doktrīnas atspoguļošana, salīdzinājums starp izlases veidā izvēlētu jomu juridiskiem amatu kritērijiem, induktīvi veikti slēdzieni par vispārējām sabiedrības interesēm sabiedriski nozīmīgu amatu kandidātu kompetences pārbaudē, analoģiski veikta juridisko kritēriju piemērošanas modelēšana, juridiski tehniski veikts normatīvo aktu pilnveidošanas iespēju izvērtējums. Lietotais instrumentārijs – nacionālie normatīvie akti un starptautiska starpdisciplinārā doktrīna, ieskaitot politoloģiju, jurisprudenci un vadības zinātnes. Papildus publicētam rakstam būs pieejams arī ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269967-valsts-amatpersonu-profilesanas-tiesibpolitiskie-apsverumi/\n269967\nTue, 17 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Tiesiskas valsts un sociāli atbildīgas valsts principu piemērošana nekustamo īpašumu darījumos\n Tiesiskas valsts un sociāli atbildīgas valsts principu piemērošana nekustamo īpašumu darījumos Gribētu atgādināt un norādīt uz tiem tiesiskas valsts principiem, kuriem būtu jāatbilst arī darījumu slēgšanas jomai. Paskaidrošu, kāpēc vispārīgie tiesību principi attiecas jau pavisam konkrēti uz nekustamo īpašumu darījumiem. Latvijas Republikas Satversmes 1. pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. No tā izriet tādi vispārīgie tiesību principi kā tiesiskas valsts princips, taisnīguma un tiesiskās paļāvības princips.1 Satversmes ievada ceturtā rindkopa precīzāk atklāj Satversmes 1. pantu, kad tā noteic, ka Latvija ir demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsti, kas balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Satversmes tiesa savā judikatūrā ir atzinusi, ka no Satversmes 1. panta izrietošo principu uzdevums ir ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269848-tiesiskas-valsts-un-sociali-atbildigas-valsts-principu-piemerosana-nekustamo-ipasumu-darijumos/\n269848\nTue, 20 Dec 2016 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Ultra vires pieņemtas tiesību normas spēks laikā Satversmes tiesas praksē\n Ultra vires pieņemtas tiesību normas spēks laikā Satversmes tiesas praksē Īss ieskats ultra vires jēdziena saturā Termins ultra vires tulkojumā no latīņu valodas nozīmē "pārsniedzot pilnvaras" jeb "ārpus pilnvarām".1 Ultra vires doktrīna raksturo vienu no valststiesību pamatprincipiem, proti – lai personu tiesības būtu maksimāli aizsargātas pret iespējamību, ka izpildvaras institūcijas savas pilnvaras izmanto ļaunprātīgi, šīs institūcijas drīkst darboties tikai un vienīgi tām likumdevēja piešķirto kompetenču un pilnvaru robežās.2 Arī Satversmes tiesa savā praksē ir atzinusi par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmei (turpmāk – Satversme) tādus normatīvos aktus, kas pieņemti (izdoti), pārsniedzot kompetenci vai neievērojot likumdevēja piešķirtā pilnvarojuma robežas.3 Ultra vires doktrīna ir cieši saistīta ar valsts varas dalīšanas principu un tiesiskuma jeb likuma virsvadības principu, saskaņā ar ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269778-emultra-viresem-pienemtas-tiesibu-normas-speks-laika-satversmes-tiesas-prakse/\n269778\nTue, 06 Dec 2016 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Satversmes tiesa kā efektīvs tiesību aizsardzības līdzeklis iespējamas normatīvā akta nepilnības gadījumā\n Satversmes tiesa kā efektīvs tiesību aizsardzības līdzeklis iespējamas normatīvā akta nepilnības gadījumā Satversmes tiesa kā efektīvs tiesību aizsardzības līdzeklis Ja persona nevēršas valsts konstitucionālajā tiesā, ECT var atteikties pieņemt izskatīšanai sūdzību par iespējamu cilvēktiesību pārkāpumu. ECT var atzīt pieteikumu par nepieņemamu, secinot, ka persona pirms vēršanās ECT nav izmantojusi efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli nacionālā līmenī, proti, tā nav vērsusies ar pieteikumu konstitucionālajā tiesā. Lai ECT uzskatītu konstitucionālo tiesu par efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli Konvencijas 35. panta kontekstā, jāpastāv vairākiem priekšnoteikumiem. Pirmkārt, dalībvalsts konstitūcijā garantētajām tiesībām pēc būtības jāatbilst Konvencijas normām.2 Otrkārt, valsts tiesību sistēmā jābūt nodrošinātai individuālai un tiešai iespējai vērsties konstitucionālajā tiesā.3 ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269777-satversmes-tiesa-ka-efektivs-tiesibu-aizsardzibas-lidzeklis-iespejamas-normativa-akta-nepilnibas-gadijuma/\n269777\nTue, 06 Dec 2016 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Satversmes tiesas kolēģija: vēsture, kompetence, prakse\n Satversmes tiesas kolēģija: vēsture, kompetence, prakse Kolēģijas vēsture Saeima 1996. gada 5. jūnijā pieņēma Satversmes tiesas likumu, kas stājās spēkā 1996. gada 28. jūnijā. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta pirmajai daļai (tās sākotnējā redakcijā) pieteikuma izskatīšana bija viena Satversmes tiesas tiesneša kompetencē. Jēdziens "kolēģija" expressis verbis likumā nebija minēts. Par kolēģijas attīstības sākuma formu varētu uzskatīt trīs tiesnešu sastāvu, kas saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 21. panta otro daļu izskatīja sūdzību par atteikšanos ierosināt lietu. Šie trīs tiesneši pildīja apelācijas instances funkciju lēmumiem par atteikšanos ierosināt lietu.3 Ar 1997. gada 11. septembra grozījumiem likumdevējs noteica, ka turpmāk sūdzības par atteikšanos ierosināt lietu izskatīs Satversmes tiesa rīcības sēdē triju tiesnešu sastāvā.4 Toreiz arī citus ar pieteikuma izskatīšanu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269776-satversmes-tiesas-kolegijavesture-kompetence-prakse/\n269776\nTue, 06 Dec 2016 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Tiesnešu atsevišķās domas: jēdziens un Satversmes tiesas regulējums\n Tiesnešu atsevišķās domas: jēdziens un Satversmes tiesas regulējums Ievads1 Satversmes tiesas spriedums ir tiesnešu kopdarbs, kurā katrs tiesnesis sniedz savu intelektuālo ieguldījumu. Taisot spriedumu, visiem Satversmes tiesas tiesnešiem ir vienlīdz nozīmīga loma.2 Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris norādījis: "[..] ja es kā jurists nepiekrītu saviem kolēģiem, tad tas bija vienkārši – jāraksta atsevišķās domas."3 Tiesneša atsevišķās domas4 ir demokrātisks mehānisms, ar kuru tiek demonstrēta tiesnešu uzskatu daudzveidība. Tas pat ir "dabiski un veselīgi", ka tiesnešu viedokļi par dažādiem tiesību jautājumiem atšķiras. Tāpēc tiesās, kur tiesneši pieņem lēmumus koleģiāli, piemēram, konstitucionālajās tiesās, tiesnešu nevienprātība ir pašsaprotama lieta.5 Latvijas tiesību sistēmā tiesnešu atsevišķās domas ir salīdzinoši jauns tiesību institūts, kas līdz šim maz ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269775-tiesnesu-atseviskas-domas-jedziens-un-satversmes-tiesas-regulejums/\n269775\nTue, 06 Dec 2016 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Satversmes tiesas pieredze saistībā ar prejudiciālajiem jautājumiem\n Satversmes tiesas pieredze saistībā ar prejudiciālajiem jautājumiem Satversmes tiesa un Eiropas Savienība Sākumā jānorāda, ka 12 gadu laikā, kamēr Latvija ir bijusi Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalsts, Satversmes tiesa nevienu reizi nav lūgusi EST sniegt prejudiciālo nolēmumu. Tomēr arī šāda pasivitāte varētu būt noderīga, palīdzot izgaismot visu iespēju spektru, kura otrā galā atrodas mūsu kolēģi no Beļģijas, par kuriem ir rakstīts, ka viņiem prejudiciālā nolēmuma procedūra "šķiet visai komfortabla".1 Tātad, vai Satversmes tiesai prejudiciālā nolēmuma procedūra rada diskomforta sajūtu? Vai Satversmes tiesai nav piemērotu līdzekļu, lai sarunātos ar EST? Vai varbūt tai tas (vēl) nav bijis nepieciešams? Iespējams, daļa iemesla slēpjas katrā no šiem jautājumiem. Satversmes tiesa tika izveidota 1996. gadā. Primārais Satversmes tiesas procesu regulējošais normatīvais akts – Satversmes tiesas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269773-satversmes-tiesas-pieredze-saistiba-ar-prejudicialajiem-jautajumiem/\n269773\nTue, 06 Dec 2016 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Satversmes tiesas ietekme uz Latvijas tiesiskās sistēmas attīstību\n Satversmes tiesas ietekme uz Latvijas tiesiskās sistēmas attīstību Konstitucionālās kontroles ietvaros Satversmes tiesai ir pienākums aizsargāt Satversmē ietvertās vērtības, nodrošinot konstitūcijas virsvadību (prioritāti) un konstitucionālo taisnīgumu.2 Arī pati Satversmes tiesa uzsvērusi, ka likumdevēja mērķis, izveidojot Satversmes tiesu, vispirms bija radīt efektīvu mehānismu Satversmes normu prioritātes aizsardzībai.3 Satversmes tiesa darbu uzsāka 1996. gada 9. decembrī, kad zvērestu deva pirmie Satversmes tiesas tiesneši.4 Satversmes tiesas izveidošana pamatoti tiek uzskatīta par būtiskāko papildinājumu Latvijas parlamentārās demokrātijas institucionālajā iekārtā.5 Satversmes tiesas darbība divdesmit gadu garumā apliecina, ka konstitucionālā kontrole devusi ievērojamu ieguldījumu Latvijas tiesiskās sistēmas transformācijā un nostiprinājusi demokrātiskas tiesiskas valsts principus. Satversmes tiesas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269772-satversmes-tiesas-ietekme-uz-latvijas-tiesiskas-sistemas-attistibu/\n269772\nTue, 06 Dec 2016 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Zīmīgākie notikumi Satversmes tiesas vēsturē\n Zīmīgākie notikumi Satversmes tiesas vēsturē 1996 05.06.1996. Pieņemti grozījumi Latvijas Republikas Satversmes 85. pantā, kas noteic, ka Latvijā pastāv Satversmes tiesa (stājās spēkā 26.06.1996.). Pieņemts Satversmes tiesas likums (stājās spēkā 28.06.1996.). 09.12.1996. Tiesneša zvērestu dod un amatā stājas Aivars Endziņš, Romāns Apsītis, Anita Ušacka un Ilma Čepāne. Amatā stājas tiesneši Andrejs Lepse un Ilze Skultāne. Satversmes tiesas izveidošanas diena. 11.12.1996. Satversmes tiesa sanāk uz pirmo tiesas sēdi, kurā Aivaru Endziņu ievēl par Satversmes tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju (08.06.2000. ievēlēts par priekšsēdētāju, pārvēlēts 06.06.2003. un 06.06.2006., vada tiesu līdz 31.01.2007.).   1997 21.04.1997. Pieņemts un stājas spēkā Satversmes tiesas reglaments, kas noteic Satversmes tiesas struktūru un darba organizāciju. 28.04.1997. Satversmes tiesa izskata pirmo lietu [Nr. 04-01 ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269771-zimigakie-notikumi-satversmes-tiesas-vesture/\n269771\nTue, 06 Dec 2016 00:00:00 +0200\n\n