Jursta Vārds - Konstitucionālās tiesības http://www.juristavards.lv Konstitucionālās tiesības lv http://www.juristavards.lv Thu, 18 Oct 2018 11:17:50 -0700 http://www.juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds http://www.juristavards.lv 240 47 \nKonstitucionālās tiesības: Kam uzticēt Ministru kabineta sastādīšanu\n Dr 2018. gada 6. oktobrī notikušo 13. Saeimas vēlēšanu provizoriskie rezultāti liecina, ka visvairāk deputātu (23) ievēlēti no sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" saraksta. Tai seko politiskā partija "KPV LV" un Jaunā konservatīvā partija (16 katrai). Ar nedaudz mazāku deputātu skaitu seko politisko partiju apvienība "Attīstībai/Par!", "Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (13 no katra saraksta) un politisko partiju apvienība "Zaļo un Zemnieku savienība" (11). Savukārt 8 deputāti ievēlēti no politisko partiju apvienības "Jaunā Vienotība" saraksta. Satversmes 5. pants noteic, ka Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem. Tas nozīmē, ka Saeimas deputāts pārstāv visu Latvijas tautu, nešķirojot, kur tā atrodas ģeogrāfiski, kādi ir tautas politiskie, ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273566-kam-uzticet-ministru-kabineta-sastadisanu/\n273566\nTue, 16 Oct 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Piedalies profesora Kārļa Dišlera konstitucionālās tiesas jubilejas izspēlē!\n Piedalies profesora Kārļa Dišler Prof. K. Dišlera konstitucionālo tiesību tiesas procesa izspēles ir uzskatāmas par šobrīd prestižāko un tradīcijām bagātāko nacionālā mēroga tiesas procesa izspēli, kas daudziem studentiem paver ceļu uz dalību starptautiskajās izspēlēs un kuru katru gadu tiesā izcili tiesību jomas eksperti. Īpašs paldies šā gada kāzusa sagatavotājai Kristīnei Līcei, kuras izdoma un prasmīgi savītie fakti un detaļas ļaus studentiem ar nepagurstošu entuziasmu aizstāvēt konstitucionālas sūdzības iesniedzēja un Saeimas pozīciju! Tiesu procesa izspēles kāzuss un nolikums pieejami "Jurista Vārds" mājaslapā www.juristavards.lv, ELSA Latvia interneta vietnē www.facebook.com/ELSALatvia un prof. K. Dišlera izspēles interneta vietnē www.facebook.com/disleraizspele. Komandu kāzusa risinājuma rakstveida argumentācija (gan konstitucionālās ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273556-piedalies-profesora-karla-dislera-konstitucionalas-tiesas-jubilejas-izspele/\n273556\nTue, 16 Oct 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Pašvaldību izdevumi starp labu pārvaldību un mediju darbu\n Mg Demokrātijā valsti izveido sabiedrība, lai pārvaldītu pati sevi. Sabiedrība izvēlas sev atbilstošu valsts pārvaldes modeli, izveido institūcijas un izvēlas noteiktus pārstāvjus, kuri tās vārdā īstenos valsts varu – vispirms vēlēšanās (tiešā demokrātiskā leģitimācija) un pēc tam ar tieši demokrātiski leģitimētu pārstāvju starpniecību, izvēloties citus valsts varas pārstāvjus (netiešā demokrātiskā leģitimācija), nodrošinot, ka valsts varu īsteno tikai demokrātiski leģitimēti pārstāvji. Tādēļ sabiedrībai ir jābūt informētai, kā valsts tiek pārvaldīta, lai pienācīgi uzraudzītu sevis izvēlētos valsts varas pārstāvjus (sabiedrības kontrole) un pārdomātu un izlemtu ar sevis pārvaldīšanu (valsti) saistītus lēmumus. Ja sabiedrība nevar piekļūt informācijai, kā tiek pārvaldīta valsts, ko tā pati izveidojusi, ilgtermiņā tas var apdraudēt demokrātiju. Kā reiz teicis ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273518-pasvaldibu-izdevumi-starp-labu-parvaldibu-un-mediju-darbu/\n273518\nTue, 09 Oct 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietas izskatīšanas procedūra\n Bac 1. Iesniegums par iespējamu ētikas kodeksa pārkāpumu Saeimas kārtības ruļļa (turpmāk ‒ SKR) 179. panta trešā daļa noteic, ka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija (turpmāk ‒ Komisija) ierosina Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc tam, kad saņemts deputāta, deputātu grupas vai frakcijas rakstveida iesniegums. Komisija nevar paplašināt to subjektu loku, kuriem ir tiesības iesniegt iesniegumu par iespējamu ētikas kodeksa pārkāpumu, jo to ir noteikusi Saeima kā deputātu kopums un Saeimas nostāja šajā jautājumā ir konsekventa.1 Komisija samērā bieži saskaras ar privātpersonu, valsts iestāžu un pat Saeimā pārstāvētu politisko partiju iesniegumiem, kuros izteikts lūgums pārbaudīt kāda deputāta rīcības atbilstību ētikas kodeksam.2 Šādos gadījumos Komisijai nav tiesību lietu ierosināt, bet tas neliedz deputātiem,3 tostarp Komisijas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273434-saeimas-deputatu-etikas-kodeksa-parkapuma-lietas-izskatisanas-procedura/\n273434\nTue, 25 Sep 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Latvijas Centrālās padomes 8. septembra deklarācijas valststiesiskā nozīme\n Dr Latvijas vēstures zinātnē Deklarācija tikusi apzināta, pateicoties Kārļa Kangera un Ulda Neiburga centieniem.5 U. Nei­burgs arī publicējis Deklarācijas tekstu ar komentāriem.6 Deklarācijas tapšana un nozīme plaši analizēta U. Neiburga zinātniskajos pētījumos par nacionālo pretošanās kustību.7 Viņš arī daudz skaidrojis Deklarācijas nozīmi plašākam lasītāju lokam.8 Vēl vairāk Deklarācijai uzmanību pievērsa Latvijas Centrālās padomes piemiņas fonds, 2017. gada 8. septembrī rīkojot atsevišķu pasākumu tās atcerei.9 Latvijas tiesību zinātnē Deklarācija ir uzņemta kā viens no Latvijas valsts tiesību avotiem, kas apstiprina Latvijas valstisko nepārtrauktību.10 Tāpat tā arī ir minimāli komentēta Latvijas valstiskās nepārtrauktības kontekstā,11 kā arī attiecībā uz Valsts prezidenta vietas izpildīšanu Latvijas okupācijas apstākļos.12 Šā raksta mērķis ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273286-latvijas-centralas-padomes-8septembra-deklaracijas-valststiesiska-nozime/\n273286\nTue, 04 Sep 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Deputāta tiesību aizsardzība\n Dr Satversmes tiesa 2018. gada 29. jūnija spriedumā lietā Nr. 2017-32-051 atzina, ka: 1) no deputāta brīvā pārstāvības mandāta izriet līdzdarbības tiesības pašvaldības domes un domes komiteju darbībā; 2) deputāta līdzdarbības tiesību individuāla aizskāruma gadījumā tiesiskas valsts princips pieprasa, lai tās tiktu efektīvi aizsargātas. Tiesa secināja, ka, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 2. pantu, pašvaldības deputāta strīds ar pašvaldības orgānu ietilpst administratīvās tiesas kompetencē. Līdz Satversmes tiesas izskatītajam strīdam starp Salaspils novada domi un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru administratīvā tiesa bija noraidoša jautājumā par pašvaldības deputātu pieeju tiesai savu deputāta subjektīvo tiesību aizsardzībai.2 Tādējādi var uzskatīt, ka Satversmes tiesas spriedums iezīmē būtisku pagriezienu Latvijas tiesību sistēmā, dodot ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273192-deputata-tiesibu-aizsardziba/\n273192\nTue, 14 Aug 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Konstitucionālo tiesību norises ārvalstīs\n Konstitucionālo tiesību norises "Jurista Vārda" lasītāji pirms gada jau varēja iepazīties ar TM pārskatu par konstitucionālo tiesību aktualitātēm Eiropā 2015. un 2016. gadā.2 Tāpat kā iepriekšējais apskats, arī šis ir balstīts uz ES dalībvalstu sniegto informāciju ES sadarbības tīkla ietvaros, interneta resursiem un ziņām, ko snieguši ārvalstīs strādājošie Latvijas eksperti. Aplūkotās likumdošanas iniciatīvas izkārtotas nodaļās, pamatā grupējot tās atbilstoši varas dalījumam starp trim galvenajiem varas atzariem. Atsevišķā nodaļā sniegts ieskats pamattiesību jautājumu aktualitātēs, bet noslēgumā aplūkoti tie priekšlikumi, kas skar vairākus varas atzarus, izlemti referendumos vai neiekļaujas apskata pamatstruktūrā. Apskatā iekļauta arī informācija par atsevišķu valstu nozīmīgiem konstitucionālo tiesu nolēmumiem. Šajā Eiropas konstitucionālo tiesību norišu apskatā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273165-konstitucionalo-tiesibu-norises-arvalstis/\n273165\nTue, 07 Aug 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Laba likumdošana un tiesību piemērošana kā pamats uzticēties valstij\n Laba likumdošana un tiesību piem Kāpēc vajadzīga Valsts padome, un ko tā darītu Pirmajā ekspertu diskusijā 17. jūlijā tika apspriesta ideja veidot Latvijā jaunu, autoritatīvu likumdošanas kontroles institūciju jeb Valsts padomi (VP). Šāds priekšlikums, kas vērsts uz likumdošanas procesa kvalitātes uzlabošanu, Latvijā izskanējis jau vairākkārt un "Jurista Vārda" lasītājiem pazīstams no Satversmes tiesas priekšsēdētājas prof. Inetas Ziemeles publikācijas, kā arī Satversmes tiesas tiesneses palīdzes Kristīnes Zubkānes apkopotās informācijas par VP darbību divās Eiropas valstīs – Francijā un Nīderlandē.1 Papildus šiem "Jurista Vārda" materiāliem Ratnieku semināra dalībniekiem bija pieejams arī Valsts padomes likuma projekts, ko izstrādājis Eiropas Savienības Tiesas (EST) tiesnesis Dr. iur. h.c. Egils Levits un prof. Ineta Ziemele. E. Levits prezentēja šo ideju Ratnieku ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273127-laba-likumdosana-un-tiesibu-piemerosana-ka-pamats-uzticeties-valstij/\n273127\nTue, 31 Jul 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Augstākās tiesas spriedums paplašina Satversmes tiesas iedibināto judikatūru\n Augstākās tiesas spriedums papla Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments kopsēdē šā gada 22. jūnijā izskatīja pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2016. gada 4. oktobra spriedumu. Izskatāmajā lietā procesa dalībniekiem bija strīds par to, vai pieteicējam ir tiesības tikt atzītam par Latvijas pilsoni. Augstākā tiesa atzina, ka Administratīvā apgabal­tie­sa nepareizi interpretējusi un piemērojusi Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnu, vērtējot Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta ārzemēs lēmumu un darbību nozīmi. Spriedumā Augstākā tiesa norāda, ka Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnai kā Latvijas valsts iekārtas vispārējam tiesību principam ir augstākais juridiskais spēks. Šī doktrīna nav formāls princips, kura praktiskā nozīme izbeigusies līdz ar Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Latvijas valsts nepārtrauktības ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273105-augstakas-tiesas-spriedums-paplasina-satversmes-tiesas-iedibinato-judikaturu/\n273105\nTue, 24 Jul 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Kā žurnālisti un sabiedrība lai uzzina, kas savākts krimināllietu materiālos\n Kā žurnālisti un sabiedrība lai Projekti paredz iespēju ļaut žurnālistiem ar motivētu lūgumu vērsties iestādē (izmeklēšanas iestādē, prokuratūrā vai tiesā), kas pieņēmusi nolēmumu, ar kuru kriminālprocess pabeigts, lai iepazītos ar tādu krimināllietu materiāliem, kas pabeigtas uz personu nereabilitējoša pamata un kurās stājies spēkā galīgais nolēmums (Tieslietu ministrijas darba grupas izstrādātos un tieslietu ministra Saeimas Juridiskajai komisijai iesniegtos projektus skat. 21. lpp.). Līdz šim žurnālistiem faktiski nav bijis iespēju piekļūt krimināllietu materiāliem. Šie KL un KPL grozījumu projekti ir tapuši pēc tam, kad Saeimas Juridiskās komisijas atbalstu neguva saturiski līdzīgas iniciatīvas, ar kurām 2018. gada sākumā klajā nāca vairāki Saeimas deputāti, reaģējot uz sabiedrības noskaņojumu pēc kriminālprocesa Nr. 16870000911 ietvaros savākto materiālu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273021-ka-zurnalisti-un-sabiedriba-lai-uzzina-kas-savakts-kriminallietu-materialos/\n273021\nTue, 03 Jul 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Latvijas Republikas konstitucionālā identitāte Satversmes tiesas spriedumos\n Latvijas Republikas konstitucion Mūsdienu valsts modelis ‒ konstitucionāla pārstāvniecības demokrātija ‒ ir veidojies gadsimtiem, ja ne gadu tūkstošiem ilgi. Tam pamati ir likti vēl antīkās un kristīgās kultūras mantojumā. Šajā kultūras mantojumā formulētā izpratne par dabiskajām tiesībām, cilvēka vērtību un racionalitāti, sociāli atbildīgu sabiedrību un citiem komponentiem pieprasa izveidot valsts iekārtu, kurā valda tautvaldība un tiek garantētas cilvēka pamattiesības un brīvības, jo ikviens tiek uzskatīts par pietiekami gudru, lai tam dotu tiesības un pašnoteikšanos. Šo uzskatu un vērtību sistēmu mēs varētu saukt par eiropeiskās konstitucionālās identitātes pamatu, kura formēšanā un izcīnīšanā ir arī ievērojams Francijas ieguldījums. Taču kur ir meklējama valsts konstitucionālā identitāte? Kas nosaka robežas pašas valsts un arī Eiropas Savienības brīvībai ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273011-latvijas-republikas-konstitucionala-identitate-satversmes-tiesas-spriedumos/\n273011\nTue, 03 Jul 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Valsts pēctecība un pilsonības un bezvalstniecības jautājumi\n 1. Ievads 20. gadsimta deviņdesmitajos gados valstu izzušanas un sabrukšanas vilnis, kas īpaši izpaudās Eiropā, radīja problēmas daudziem bijušo valstu pilsoņiem attiecībā uz pilsonības statusu, un daudzas personas palika bez valstiskās piederības. Tā nav pirmā reize, kad pasaules vēsturē piedzīvotas šādas valsts pēctecības sekas. Piemēram, dekolonizācijas laikposmā sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados tika piedzīvotas līdzīgas problēmas, rodoties daudzām jaunām neatkarīgām valstīm. Starptautiskā sabiedrība ir paudusi satraukumu par pilsonības jautājumu risinājumu šajās situācijās, un "šāds satraukums ir atkal parādījies saistībā ar neseniem valstu pēctecības gadījumiem".1 Starptautisko tiesību komisijas (International Law Commission) darbs pie Normām par fizisko personu pilsonību saistībā ar valsts pēctecību (turpmāk – Pilsonības normas) konkrēti pievēršas iespējamām ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272667-valsts-pecteciba-un-pilsonibas-un-bezvalstniecibas-jautajumi/\n272667\nTue, 08 May 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Oficiālais izdevējs informācijas laikmetā: kā īstenot Satversmes 90. pantu\n OFICIĀLAIS IZDEVĒJS informācijaS laikmetā: KĀ īstenot Satversmes 90. pantu Kāds ir bijis "Latvijas Vēstneša" ceļš līdzšinējo 25 gadu garumā? Noteikti var teikt, ka tā ir bijusi attīstība pa spirāli uz augšu. Pirmkārt, es gribu uzsvērt, ka "Latvijas Vēstnesi" 1993. gadā izveidoja Oskars Gerts. Viņš arī bija laikraksta galvenais redaktors līdz pat pārejai uz elektronisko izdevumu 2013. gadā. Tomēr arī mana saistība ar "Latvijas Vēstnesi" ilgst jau vairāk nekā 17 gadu garumā, un tieši šo laika periodu es varu vērtēt vislabāk. Uz "Latvijas Vēstnesi" atnācu no Hansabankas – ļoti sakārtotas, skandināviskas darba vides, un pirmajos gados mēs, valde, koncentrējāmies tieši šajā virzienā – mūsdienīgi sakārtot darba organizāciju, izveidot kolektīvu kā komandu, kas virzās uz vienotu mērķi. Lai to panāktu, mēs izmantojām 2000. gadu sākumā jauno un populāro tendenci – ieviest kvalitātes vadības sistēmu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272272-oficialais-izdevejs-informacijas-laikmeta-ka-istenot-satversmes-90-pantu/\n272272\nTue, 27 Feb 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā\n Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā \nhttp://www.juristavards.lv/doc/272164-sabiedriska-viedokla-ietekme-uz-tiesnesiem-un-tiesu-sistemu-kopuma/\n272164\nTue, 06 Feb 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Satversmes tiesas ieteikumi konstitucionālās sūdzības sagatavošanai\n Satversmes ties as ieteikumi konstitucionālās sūdzības sagatavošanai Jaunie ieteikumi, kas nešaubīgi ir ļoti noderīgs skaidrojošais materiāls arī juristiem bez pieredzes un padziļinātām zināšanām konstitucionālajā tiesvedībā, plašākai auditorijai tika prezentēti īpašā preses konferencē 18. janvārī līdz ar Satversmes tiesas pārskatu par 2017. gada darbu. Ievadot tēmā, kas pēc būtības vērš uzmanību uz šāda palīgmateriāla jēgu un aktualitāti, Satversmes tiesas padomnieks Kristaps Tamužs uzsvēra, ka, piemēram, 2017. gadā tiesā saņemti 390 iesniegumi un no tiem 183 atzīti par tādiem, kas acīmredzami neatbilst prasībām, kas Satversmes tiesas likumā noteiktas pieteikumam par lietas ierosināšanu. Tādēļ šie iesniegumi arī netika nodoti izskatīšanai Satversmes tiesas kolēģijā. "Galvenais iemesls, kāpēc šāda situācija ir izveidojusies, ir fakts, ka personas, kas vēršas Satversmes tiesā, pienācīgi ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272104-satversmes-tiesas-ieteikumi-konstitucionalas-sudzibas-sagatavosanai/\n272104\nTue, 30 Jan 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Par valsts nepārtrauktības (kontinuitātes) doktrīnu\n Par valsts nepārtrauktības (kontinuitātes) doktrīnu [..] Neatkarības atjaunošana 1990.–1991. gadā radīja jautājumus, vai atjaunotā Latvija ir tā pati 1918. gadā dibinātā valsts vai tomēr jauna neatkarīga valsts ar atšķirīgu identitāti, kas radusies PSRS sabrukuma rezultātā. Ja pašā Latvijā ir rasta atbilde uz šo jautājumu, kas arī nostiprināta konstitucionālos aktos, tad ne tikai mūsu nelabvēļi, bet arī partneri starptautiskās organizācijās un citviet pasaulē dažkārt pauduši šaubas šo vēsturisko notikumu interpretācijā un īpaši – to tiesiskajā izvērtējumā. Arī tiesību speciālistu vidū pasaulē šajos jautājumos izteikti visdažādākie viedokļi, kas gan nereti ir ne tikai dažādi, bet arī ļoti pretrunīgi. Ar Latvijas valsts atjaunošanu saistīto vēsturisko notikumu interpretācija un juridiskais izvērtējums ne tikai nav zaudējis savu nozīmīgumu, bet tie atkal un atkal tiek aktualizēti dažādos ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272019-par-valsts-nepartrauktibas-kontinuitates-doktrinu/\n272019\nTue, 16 Jan 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Latvijas valstiskās nepārtrauktības doktrīna ir nemainīgi svarīga\n Latvijas valstiskās nepārtrauktības doktrīna ir nemainīgi svarīga Varbūt varam sākt ar to, ka jūs paskaidrojat mūsu lasītājiem, kas ir Baltijas stratēģisko pētījumu centrs, kurš ir šīs monogrāfijas izdevējs? Monogrāfija "Nepārtrauktības doktrīna Latvijas vēstures kontekstā" nav pirmā centra izdotā grāmata un īstenotais projekts. Baltijas stratēģisko pētījumu centrs ir Latvijas Zinātņu akadēmijas nodibinājums, kas izveidots pirms 19 gadiem, viens no dibinātājiem biju arī es. Sākotnējā doma bija veidot drošības pētniecības centru, tāds faktiski ir katrā Rietumu valstī. Tas laiks sakrita ar brīdi, kad es beidzu darboties kā aizsardzības ministrs, un šis darbības virziens savā ziņā sasaucās. Centra pirmie pētījumi un konferences bija par Latvijas aizsardzības un drošības jautājumiem. Pēc kāda laika pētījumu virzieni mainījās un dažādojās. Šeit jāsaprot, ka centra finansējumu veido no dažādiem ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272017-latvijas-valstiskas-nepartrauktibas-doktrina-ir-nemainigi-svariga/\n272017\nTue, 16 Jan 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Jurista pirmais uzdevums ir nebūt neitrālam\n Jurista pirmais uzdevums ir nebūt neitrālam Lietuvas un Latvijas konstitucionālo tiesu savstarpēja sadraudzība un apmaiņas vizītes notiek jau daudzus gadus. Kā jūs vērtējat reālo ieguldījumu, ko šī sadraudzība sniedz jūsu tiesas praktiskajā darbā? Un vēl vairāk – kādi ieguvumi ir no sadarbības ar valstīm, kas neietilpst Eiropā (piemēram, Kazahstānu, Gruziju)? Esmu gandarīts, ka viena no mūsu tuvākajām sadarbības tiesām ir Latvijas Satversmes tiesa. Līdzīgi tuvas attiecības mums ir arī ar Polijas kolēģiem. Šādai sadarbībai ir būtiska nozīme. Pirmkārt, mēs esam kaimiņi, mums ir viena vēsture, kā arī vieni un tie paši izaicinājumi. Un ir interesanti zināt, kādus risinājumus izvēlas kaimiņu valstis. Arī Lietuvas un Latvijas konstitucionālo tiesu konferencēs katru gadu tiek izvēlēts kāds aktuāls temats. Šajā gadā temats bija saistīts ar likumu kvalitātes izvērtēšanas kritērijiem konstitucionālās ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271903-jurista-pirmais-uzdevums-ir-nebut-neitralam/\n271903\nTue, 19 Dec 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Pašvaldību pieteikumu izvērtēšana Satversmes tiesā\n Pašvaldību pieteikumu izvērtēšana Satversmes tiesā Pie pirmās grupas nosacīti varētu pieskaitīt pieteikumus, kuri attiecas uz Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā regulētajiem jautājumiem,1 kā arī lielāko daļu pieteikumu, kad Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ar rīkojumu (turpmāk – ministra rīkojums) ir apturējis konkrētas pašvaldības saistošo noteikumu normu darbību.2 Savukārt pie otrās grupas nosacīti varētu pieskaitīt pieteikumus, kuros skarti jautājumi par pedagogu atlīdzību pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs,3 Ministru kabineta noteikto izglītojamo minimālo skaitu 10.–12. klasē,4 kā arī sabiedriskā transporta lietošanas atvieglojumiem Rīgas pilsētā ārkārtas meteoroloģisko apstākļu iestāšanās gadījumā.5 Vairumā gadījumu par kopumā deviņiem pašvaldību pieteikumiem, kas iesniegti pēc 2010. gada 1. janvāra, Satversmes tiesas kolēģijas (turpmāk – kolēģijas) ir ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271852-pasvaldibu-pieteikumu-izvertesana-satversmes-tiesa/\n271852\nTue, 12 Dec 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Satversmes tiesas loma konstitucionālo principu aizsardzībā un piemērošanā\n Satversme ietver tās pamatvērtīb Latvijā tiesību teorija un prakse pēc neatkarības atgūšanas attīstījusies pakāpeniski. Piemēram, deviņdesmitajos gados uzskatīja, ka "vispārējie tiesību principi, kuri izskaidro, padziļina un papildina rakstītās konstitūcijas tekstu, var tikt apzīmēti kā konstitucionālo tiesību principi. Itin bieži konstitucionālo tiesību principi atrodami konstitūcijas tekstā, konkrētā pantā, taču tie arī var atklāties visā konstitūcijas tekstā un rakstītās konstitūcijas sistēmiskajā struktūrā".1 Kopš tā laika zinātniskās diskusijas ir attīstījušās un līdz ar tām – arī prakse, tostarp arī tiesu prakse. Šobrīd Latvijā par vadošo tiek atzīta teorija, kas pamato, ka vispārējie tiesību principi izriet no pamatnormas (Grundnorm) un nosaka, cita starpā, Satversmes 1. panta saturu, kas noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.2 Satversmes ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271735-satversmes-tiesas-loma-konstitucionalo-principu-aizsardziba-un-piemerosana/\n271735\nTue, 21 Nov 2017 00:00:00 +0200\n\n