"Jurista Vārds" - tiesiskai domai un praksei

Nedēļas žurnāls „Jurista Vārds” ir lielākais periodiskais, specializētais, tieslietām veltītais izdevums Latvijā. Žurnāla darbības vadmotīvs – „Par tiesisku domu un praksi!” – raksturo tā centienus vienotā diskusijā par Latvijas tiesību sistēmas pilnveidošanas iespējām iesaistīt gan tiesību zinātniekus, gan jurisprudences praktiķus. „Jurista Vārda” zīmolā ietverts romiešu tiesībās sakņotais vienlīdzības un taisnīguma princips Una lex una iustitia omnibus (viens likums, viena taisnība visiem – lat. val.).
Ņemot vērā ilggadīgo darbību, autoritāti un atpazīstamību Latvijas tiesību telpā, piesaistīto autoru loku, kā arī lasītāju skaitu, „Jurista Vārds” šobrīd ir lielākais un nozīmīgākais Latvijas juristu neklātienes domu apmaiņas forums un profesionālās tālākizglītības instruments, kā arī būtiskākais informācijas avots par norisēm tieslietās.

Auditorija

Vairāk nekā 90% „Jurista Vārda” lasītāju ir ar augstāko juridisko izglītību vai arī studē tieslietas. Tāpat absolūts vairums darbojas praktiskajā jurisprudencē vai tiesību zinātnē. Šāda – augsti kvalificēta un profesionāla – auditorija vienlaikus ir gan žurnāla sasniegums, gan kvalitātes nosacījums: „Jurista Vārda” lasītāji labi pārzina Latvijas tiesību sistēmu un sagaida augstu žurnālā publicēto materiālu argumentācijas līmeni, kā arī jebkuras problēmas vispusīgu atspoguļojumu, kritiski un objektīvi izvērtē žurnālā paustos uzskatus (dažkārt rakstu komentāri interneta vidē sasniedz zinātniskas diskusijas līmeni), kā arī spēj izdarīt patstāvīgus secinājumus un veidot savu, neatkarīgu viedokli.

Vēsture

„Jurista Vārds” ir dibināts 1995. gada 21. aprīlī kā tematiska lappuse Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” (idejas autori – „Latvijas Vēstneša” galvenais redaktors Oskars Gerts un nozares redaktore Rita Belousova, konsultante – Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece Vija Jākobsone).
Pakāpeniski paplašinoties, „Jurista Vārds” vispirms kļuva par „Latvijas Vēstneša” pielikumu brošūras formātā (2000. gadā), bet pēc tam – par patstāvīgu preses izdevumu ar autonomu redakciju (kopš 2003. gada). 2013. gada 3. decembrī iznāca jau 800. „Jurista Vārda” laidiens.

Izdevējs

Žurnāla "Jurista Vārds" izdevējs ir VSIA "Latvijas Vēstnesis", kas vienlaikus ir arī Latvijas Republikas oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" izdevējs un divu portālu – www.lvportals.lv un www.likumi.lv uzturētājs.

Tiesiskās informācijas nodrošināšana kā viena no valsts funkcijām, kas deleģēta oficiālajam izdevējam, ir nostiprināta Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā (14. pants). Pienākums nodrošināt sabiedrības informēšanu un dialogu ar sabiedrību par tiesību politiku, kā arī veicināt sabiedrības tiesiskās domas un apziņas attīstību atbilstoši demokrātiskas valsts principiem iekļauts arī oficiālo izdevēju „Latvijas Vēstnesis” pārraugošās Tieslietu ministrijas nolikumā (4.2.5 punkts).

Saturs

„Jurista Vārdu” veido un attīsta žurnāla redakcija, savukārt tā stratēģiskajā attīstībā ieteikumus dod žurnāla zinātniski konsultatīvā padome (izveidota 2004. gadā), kurā ex officio darbojas juristi no dažādām tiesu varas, izpildvaras un citām institūcijām (Augstākā tiesa, Satversmes tiesa, Saeimas Juridiskais birojs, Valsts prezidenta kanceleja, Valsts kanceleja, Tieslietu ministrija, Latvijas Republikas tiesībsargs).
Lielāko daļu žurnāla „Jurista Vārds” satura veido raksti par konkrētiem tiesību jautājumiem, likumu iztulkošanu un piemērošanu, topošiem likumprojektiem, kā arī iespējām risināt šaurākas vai plašākas Latvijas tiesību sistēmas problēmas. „Jurista Vārdā” tiek atspoguļotas arī institucionālas norises Latvijas tiesību sistēmā – notikumi juristu profesionālajās organizācijās, amatpersonu iecelšana, akadēmiskās tiesību nozares jaunumi. Žurnālā tiek publicēti nozīmīgi tiesību prakses piemēri (tiesu nolēmumi, tiesībsarga atzinumi u.c.), kā arī tiesībpolitiska rakstura materiāli – viedokļi un diskusijas par iespējamām pārmaiņām tiesību sistēmā un tieslietu iestāžu darba organizācijā (debates Saeimā, amatpersonu un nevalstisko organizāciju ierosinājumi, tiesībfilozofiskas iniciatīvas utt.).
Apzinoties Latvijas tiesību sistēmas vēsturiskās saknes un apliecinot Latvijas valsts turpinātību, rubrikās „Domu mantojums” un „Juristu likteņi” tiek ievietoti pētījumi par Latvijas tiesību vēsturē nozīmīgām personībām, kā arī publicēti pirmsokupācijas laika tiesībnieku darbu fragmenti. Atsevišķa žurnāla sadaļa atspoguļo jaunumus juridiskajā literatūrā, lasītāji tiek informēti arī par notikumiem kaimiņvalstu un pārējo Eiropas Savienības valstu tieslietās, starptautiskajās tiesu institūcijās utt.

Autori

Kopš „Jurista Vārda” darbības sākumiem tajā publicēti vairāk nekā 1000 ārštata autoru raksti. Liels skaits tiesībnieku, gadu gaitā publicējot vairākus desmitus rakstu, kļuvuši par pastāvīgiem žurnāla sadarbības partneriem. Viņu vidū ir Latvijas tiesību zinātnes un prakses autoritātes.
„Ražīgākie” žurnāla autori ir: Dr.iur.habil. Uldis Krastiņš, Dr.iur. Valentija Liholaja, Dr.iur. Kristīne Strada-Rozenberga, Dr.iur. Kalvis Torgāns, Dr.iur.h.c. Egils Levits, Dr.iur. Ilma Čepāne, Dr.iur. Jānis Pleps, PhD Mārtiņš Paparinskis, Dr.iur. Erlens Kalniņš, Māris Leja, Edgars Pastars, Dr.iur. Jautrīte Briede u.c.
Vienlaikus – lai veicinātu kritisku domu apmaiņu un jaunu, neatkarīgu ideju apspriešanu, iespēja publicēties "Jurista Vārdā" tiek dota arī jaunajiem tiesībniekiem. Lai šo procesu veicinātu, žurnāls kopš 2006. gada rīko ikgadēju tieslietu pētniecisko darbu konkursu, kurā aicina piedalīties visu Latvijas augstskolu jurisprudences studentus un absolventus. Šī ir vienīgā nacionāla mēroga jeb „starpaugstskolu” tieslietu rakstu darbu sacīkste Latvijā. Dalībai konkursā nepieciešams augstskolas pasniedzēja ieteikums, savukārt žūrijā tiek iesaistīti gan atzīti akadēmiķi, gan tieslietu praktiķi.
Sekojot norisēm Latvijas tiesību telpā, „Jurista Vārds” regulāri intervē tieslietu nozares amatpersonas un citus pazīstamus Latvijas tiesībniekus. Savu viedokli žurnālam pauduši arī ievērojami ārvalstu un starptautisku organizāciju locekļi: ASV Augstākās tiesas tiesnesis Semjuels Elito (Samuel Alito), Eiropas Cilvēktiesību tiesas priekšsēdētājs Luciuss Vildhābers (Luzius Wildhaber), Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas vadītājs Frānsiss Garijs (Francis Gurry), Polijas Konstitucionālā tribunāla tiesnesis prof. Miroslavs Vižikovskis (Mirosław Wyrzykowski) u.c.

Formāts

Gandrīz kopš „Jurista Vārda” pirmsākumiem tas lasītājiem pieejams divos formātos – drukas un elektroniskajā, kas līdz 2013. gada nogalei satura ziņā bija faktiski identiski (portāla www.juristavards.lv lietotāju priekšrocība tomēr vienmēr ir bijusi pieeja žurnāla arhīvam, šobrīd – jau vairāku desmitu tūkstošu vienību apjomā). Līdz ar modernizāciju 2014. gada janvārī „Jurista Vārda” mājaslapa pārtapusi par Latvijas tieslietu portālu, kurā līdzās reizi nedēļā iznākošajam žurnālam izveidotas jaunas sadaļas – tieslietu nozares aktuālās ziņas, notikumu kalendārs, juridiskā darba sludinājumi, tieslietu diskusiju telpa jeb domnīca u.c.

Līdzdalība

Līdztekus žurnāla veidošanai „Jurista Vārda” redakcija īsteno arī citas aktivitātes, kas nostiprina izdevuma saikni ar lasītājiem un autoriem, kā arī veicina „Jurista Vārda” virsmērķa – Latvijas tiesību sistēmas pilnveidošanas – sasniegšanu. Tā, piemēram, „Jurista Vārds”, sadarbojoties ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, Saeimas Juridisko komisiju, Latvijas Republikas Augstāko tiesu, Latvijas Zvērinātu notāru padomi, Tieslietu ministriju un citām institūcijām rīko konferences un diskusijas par Latvijas valstij un tieslietu sistēmai būtiskiem jautājumiem („Latvijas tiesību aktuālie jautājumi” (..), „Krīze un tiesības” (..), „Satversmes kodols” (..), „Vienotais juridiskais eksāmens” (..) preambula (..) u.c.).
Apkopojot un papildinot „Jurista Vārdā” publicētos rakstus, žurnāla redakcija savulaik ir izveidojusi pirmo Administratīvā procesa likuma komentāru krājumu (Administratīvais process: likums, prakse, komentāri. Rakstu krājums. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2005, 357 lpp.), kā arī piedalījusies Satversmes kodola un Latvijas valsts pamatu jautājumam veltīta materiālu apkopojuma tapšanā (Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu. Konstitucionālo tiesību komisijas viedoklis un materiāli. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2012, 256 lpp.)
 

 

 

ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties