Jursta Vārds - Skaidrojumi. Viedokļi http://www.juristavards.lv Skaidrojumi. Viedokļi lv http://www.juristavards.lv Mon, 27 Feb 2017 06:23:02 -0700 http://www.juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds http://www.juristavards.lv 240 47 \nSkaidrojumi. Viedokļi: Valdes locekļa atbrīvošana no atbildības\n Valdes locekļa atbrīvošana no atbildības Aizvien biežāk izskan sūdzības, ka ir grūti atrast personas, kuras būtu gatavas uzņemties valdes locekļa amata pienākumu pildīšanu, jo ir pārlieku liels personīgās atbildības risks. Šādam viedoklim gan nav objektīva pamatojuma, jo, veicot apjomīgu pētījumu par valdes locekļu atbildību Eiropas Savienībā, tika konstatēts tieši pretējais – valdes locekļa pieļautam pārkāpumam lielākoties neseko tiesvedība pret valdes locekli par nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.1 Turklāt Komerclikumā ir vairākas tiesību normas, kuras regulē dažādus tiesiskus instrumentus valdes locekļa atbrīvošanai no atbildības. Vienlaikus jāatzīst, ka jautājumā par valdes locekļa atbrīvošanu no atbildības ir daudz aspektu, kas likumā nav tieši regulēti. Piemēram, vai statūtos (vai līgumā ar valdes locekli) var paredzēt noteikumus, kas "mīkstina" Komerclikuma 169. panta regulējumu par valdes ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270163-valdes-locekla-atbrivosana-no-atbildibas/\n270163\nTue, 21 Feb 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Bezskaidras naudas līdzekļu juridiskais statuss, civiltiesiskie un kriminālprocesuālie aspekti\n Bezskaidras naudas līdzekļu juridiskais statuss, civiltiesiskie un kriminālprocesuālie aspekti Kas ir bezskaidras naudas līdzekļi un kam tie pieder Latvijas normatīvajos aktos nav atrodama jēdziena "bezskaidra nauda" legāldefinīcija. Šo jēdzienu var atrast Kredītiestāžu likumā1 (turpmāk – KIL), tomēr tur tas minēts vien "garām ejot",2 neatklājot tā juridisko saturu. Ikdienā jēdziens "bezskaidra nauda" tiek bieži lietots, un šāda jēdziena lietošana nav nepareiza. Tomēr, ja raugāmies no precīza tiesību zinātnes viedokļa, tad ar jēdzienu "bezskaidra nauda" jāsaprot finanšu līdzekļi bankas kontā. Tas precīzi izriet no Finanšu nodrošinājuma likuma3 sniegtās legāldefinīcijas, kurā jēdziens "finanšu līdzekļi" ir raksturots kā nauda (izņemot banknotes un monētas), kas jebkurā valūtā kreditēta kādā kontā (arī visu veidu noguldījumi). Tādējādi jēdziens finanšu līdzekļi ir sinonīms jēdzienam bezskaidra ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270162-bezskaidras-naudas-lidzeklu-juridiskais-statuss-civiltiesiskie-un-kriminalprocesualie-aspekti/\n270162\nTue, 21 Feb 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Rīcībspējas īstenošanas alternatīvas\n Rīcībspējas īstenošanas alternatīvas Rīcībspēja atbilstoši Civillikuma 1405. pantā noteiktajam ietver divus būtiskus elementus – spēju uzņemties tiesības un spēju pildīt pienākumus. Šī regulējuma pamatmērķis ir nodrošināt "civiltiesiskās apgrozības stabilitāti un taisnīgumu",1 aizsargājot personu un tās mantu. Personai jāpiemīt noteiktām izziņas prasmēm – pirmkārt, spējai saprast sniegto informāciju, lai pieņemtu lēmumu, un, otrkārt, spējai novērtēt sekas, kādas iestāsies vai var iestāties pārredzamā nākotnē, ja tā pieņems vai nepieņems konkrēto lēmumu.2 Tādējādi rīcībspēja šādā nozīmē ir saistīta ar pašas personas spējām (prasmēm un iemaņām) saprast informāciju un izvērtēt lēmuma pieņemšanas sekas. Garīga rakstura traucējumu3 esamība bieži vien ir signāls, ka cilvēkam var būt traucētas konkrētās spējas tieši saslimšanas dēļ. Tomēr, no otras puses, cilvēkam, kuram nav ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270136-ricibspejas-istenosanas-alternativas/\n270136\nTue, 14 Feb 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Pieredzes resursi būvuzņēmumu grupās iepirkumu tiesību kontekstā\n Pieredzes resursi būvuzņēmumu grupās iepirkumu tiesību kontekstā Pieredzes resurss būvniecībā Pieredze ir svarīgākais resurss būvniecībā. Tā ir vairāku gadu ietvaros iegūta augstāka līmeņa zinātība vai prasme, praktiski izpildot darbus.5 Faktiski to iegūst, pilnīgi izpildot gan tehnoloģiskos procesus, gan garantijas saistības. Procesuāli pieredze ir primārais kvalifikācijas apliecināšanas elements iepirkumos, kurus vismaz daļēji realizē par valsts naudu.6 Tādēļ ekonomiski pieredze varētu būt visdārgākais resurss. Saistībā ar minēto judikatūrā noteikts, ka pieredze iepirkumos ir objektīvi pastāvošs fakts.7 Konspektīvi izsakoties – tā vai nu ir, vai tās nav. Konceptuāli nav pareizi organizēt konkursus par pieredzes apliecināšanu kā pašmērķi. Būvniecībā iepirkumu mērķis ir realizēt tehnoloģiskos darbus. Tādēļ pretendenti konkurē tehnisko un finanšu piedāvājumu sagatavošanā. Formāla sacensība ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270135-pieredzes-resursi-buvuznemumu-grupas-iepirkumu-tiesibu-konteksta/\n270135\nTue, 14 Feb 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Nedzīvi dzimuša bērna un viņa vecāku pamattiesību aizsardzība\n Nedzīvi dzimuša bērna un viņa vecāku pamattiesību aizsardzība Jēdziena "nedzīvi dzimis bērns" izpratne Nedzīvi dzimis bērns (angļu val. – stillbirth) ir auglis, kurš piedzimis nedzīvs pēc 22. grūtniecības nedēļas (kad augļa svars parasti ir 500 grami), nāvi apliecina fakts, ka tas pēc atdalīšanās no mātes neelpo un neizrāda nekādas citas dzīvības izpausmes, kādas ir sirdsdarbība, nabassaites pulsācija vai gribai pakļauto muskuļu kustības.2 Gadījumus, kad bērns nedzīvs piedzimis līdz 22. grūtniecības nedēļai, medicīnā dēvē par spontānā aborta sekām. Atbilstoši medicīnas terminoloģijai spontānais aborts (angļu val. – spontaneous abortion) ir patvaļīga grūtniecības pārtraukšanās ar daļēju vai pilnīgu augļa olas izstumšanu no dzemdes, kas notiek ģenētisku izmaiņu, ārējās vides vai mātes organisma faktoru nelabvēlīgas ietekmes dēļ pirms pilnām 22 grūtniecības nedēļām.3 Saskaņā ar ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270099-nedzivi-dzimusa-berna-un-vina-vecaku-pamattiesibu-aizsardziba/\n270099\nTue, 07 Feb 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Izslēgšana par iepriekš nepildītiem līgumiem publiskajos iepirkumos\n Izslēgšana par iepriekš nepildītiem līgumiem publiskajos iepirkumos Saskaņā ar Lietuvas Publisko iepirkumu likuma regulējumā noteikto piegādātājs iekļūst melnajā sarakstā, ja tas ir pieļāvis nopietnus (būtiskus) pārkāpumus iepriekšējā iepirkuma līguma izpildē, kas bijis par pamatu iepirkuma līguma laušanai. Šāds piegādātāju melnā saraksta institūts Latvijas publisko iepirkumu reglamentējošajos tiesību aktos nav noteikts. Latvijas Publisko iepirkumu likuma regulējums atļauj pasūtītājam izslēgt kandidātu vai pretendentu no turpmākas dalības iepirkuma procedūrā, ja tas nav pildījis iepirkuma līgumu pie šī pasūtītāja (saskaņā ar jauno Publisko iepirkumu likumu1), kā arī tad, ja kandidāts vai pretendents nav pildījis iepirkuma līgumu pie cita pasūtītāja, ja par to ir spēkā stājies tiesas spriedums vai kompetentas institūcijas lēmums (atbilstoši jaunā Publisko iepirkumu likuma 42. panta otrās daļas 2. ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270012-izslegsana-par-ieprieks-nepilditiem-ligumiem-publiskajos-iepirkumos/\n270012\nTue, 24 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Vaina krimināltiesībās jeb “kvantu” kriminoloģija\n Vaina krimināltiesībās jeb "kvantu" kriminoloģija Viens no kvantu teorijas pamatlicējiem – austriešu fiziķis E. Šrēdingers (vācu: Erwin Rudolf Josef Alexander Schrödinger) (1887–1961) ir formulējis fiziķiem ļoti labi zināmo kvantu paradoksu, ko dēvē arī par Šrēdingera kaķa kvantu paradoksu.1 Neiedziļinoties kvantu mehānikas nianses, jānorāda, ka minētā paradoksa būtība ir, ka kamerā esošā kaķa dzīvību nosaka kvanta stāvoklis, kuru var noskaidrot tikai tad, kad tiek atvērta kamera. Kamēr kamera nav atvērta, tiek prezumēts, ka kvants atrodas superpozīcijā jeb vienlaicīgi divās pozīcijās, tātad arī kaķis atrodas šajā superpozīcijā jeb ir dzīvs un miris vienlaicīgi. Tas, vai kaķis ir vai nav dzīvs, ir atkarīgs no tā, vai pētnieks ir vai nav atvēris kameru, lai paskatītos, kas tajā atrodas. Šāda viena kvanta stāvokļa nenoteiktība pašos pamatos grauj determinismu. Kā zināms, determinismu noziedzīgu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270011-vaina-kriminaltiesibas-jeb-kvantu-kriminologija/\n270011\nTue, 24 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Iestāžu vadlīnijas – labā prakse vai likuma atrunas principa pārkāpums\n Iestāžu vadlīnijas – labā prakse vai likuma atrunas principa pārkāpums Šajā rakstā netiks analizētas tās vadlīnijas, kas nav iekšējie normatīvie akti, jo daļa no vadlīnijām veidotas kā ārpakalpojumā sagatavoti pētījumi vai nozari raksturojošas informācijas apkopojums. Lai vadlīnijas izmantotu pilnvērtīgi, ir jābūt saprotamam, ko tajās drīkstētu ietvert, bet kas atstājams ārējā normatīvā akta regulējumam. Vadlīnijas ne vien tiek veidotas pēc atšķirīgas juridiskās tehnikas, bet tās bieži vien pārraksta ārējos normatīvos aktus, kā arī tajās tiek ietverti tādi noteikumi, kuri ir regulējami ārējos normatīvos aktus. Vienlaikus ir gadījumi, kad iekšējo normatīvo aktu izmantošana administratīvajā procesā ir iespējama. Šā raksta mērķis ir aplūkot vadlīnijas, kuras skaidro privātpersonām piemērojamus ārējos normatīvos aktus un vispārējos tiesību principus, sniedzot ieguldījumu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270010-iestazu-vadlinijas-laba-prakse-vai-likuma-atrunas-principa-parkapums/\n270010\nTue, 24 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Valsts amatpersonu profilēšanas tiesībpolitiskie apsvērumi\n Valsts amatpersonu profilēšanas tiesībpolitiskie apsvērumi Raksta mērķis ir aprakstīt papildu prasības atsevišķām valsts amatpersonu kategorijām un noteikt to ietekmi uz sabiedrības ilgtspējīgas attīstības interesēm. Lietotā metodoloģija – aprakstoši atspoguļots vispārējais normatīvais regulējums, veikta valsts pārvaldes principu doktrīnas atspoguļošana, salīdzinājums starp izlases veidā izvēlētu jomu juridiskiem amatu kritērijiem, induktīvi veikti slēdzieni par vispārējām sabiedrības interesēm sabiedriski nozīmīgu amatu kandidātu kompetences pārbaudē, analoģiski veikta juridisko kritēriju piemērošanas modelēšana, juridiski tehniski veikts normatīvo aktu pilnveidošanas iespēju izvērtējums. Lietotais instrumentārijs – nacionālie normatīvie akti un starptautiska starpdisciplinārā doktrīna, ieskaitot politoloģiju, jurisprudenci un vadības zinātnes. Papildus publicētam rakstam būs pieejams arī ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269967-valsts-amatpersonu-profilesanas-tiesibpolitiskie-apsverumi/\n269967\nTue, 17 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Pārskats par Serbijas mantošanas tiesībām\n Pārskats par Serbijas mantošanas tiesībām Ievads Serbijas tiesību sistēma pieder pie civiltiesību jeb kontinentālo tiesību loka. Serbijas privāttiesības ir attīstījušās Eiropas tiesību tradīciju ietekmē, un Serbijas juristi darbā bieži balstās uz salīdzinošajām tiesībām, kad tiek pētītas un kritizētas Serbijas tiesības.1 Turpinot sociālistiskās Dienvidslāvijas perioda tradīcijas, Serbijai nav civilkodeksa, bet pastāv atsevišķi likumi, kas regulē privāttiesību jomas: ģimenes tiesības, īpašumtiesības, mantošanas tiesības utt. Svarīgākie mantošanas tiesību avoti ir Mantošanas likums, kurā ietverti pamatnoteikumi, un Likums par bezstrīdus procedūrām, kurā rodami galvenie procedūras priekšraksti. Ja nav strīda par mantojumu, mantošana tiek kārtota bezstrīdus procedūrā. No otras puses, ja pastāv strīdi par faktiem, šie strīdi tiek risināti parastajā civiltiesiskajā kārtībā saskaņā ar Civilprocesa ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269966-parskats-par-serbijas-mantosanas-tiesibam/\n269966\nTue, 17 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Soda noteikšana par kopību veidojošiem noziedzīgiem nodarījumiem\n Soda noteikšana par kopību veidojošiem noziedzīgiem nodarījumiem 1. Vispārīgs raksturojums Viens no Kriminālsodu politikas koncepcijas2 uzstādījumiem, kas tika realizēts ar 2012. gada 13. decembra grozījumiem Krimināllikumā,3 bija būtiska brīvības atņemšanas soda samazināšana vidēji par 40 % par mantiskiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skāra arī KL 175. pantu. Tā par zādzību bez kvalificējošām pazīmēm (panta pirmā daļa) brīvības atņemšanas sods tika samazināts no četriem uz diviem gadiem; par zādzību personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās (panta otrā daļa) – no sešiem līdz četriem gadiem; par zādzību, kas izdarīta, iekļūstot dzīvoklī vai citā telpā, vai ja tā izdarīta no glabātavas, ietaises, kas savieno glabātavas, vai transportlīdzekļa, – no desmit gadiem līdz pieciem (panta trešā daļa); par zādzību, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, vai arī par ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269965-soda-noteiksana-par-kopibu-veidojosiem-noziedzigiem-nodarijumiem/\n269965\nTue, 17 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Akcesorās atbildības trīsstūrī: zemes īpašnieks, ēkas īpašnieks un pārvaldnieks\n Akcesorās atbildības trīsstūrī: zemes īpašnieks, ēkas īpašnieks un pārvaldnieks Objektīvs novērotājs no malas visticamāk nonāks pie atziņas, ka šis jautājums jau sen ir pilnībā atrisināts, piemēram, atsaucoties uz tiesībsarga 2010. gada 26. augusta atzinumu lietā 6-6/236, kurā secināts: "Saskaņā ar likuma "Par dzīvokļa īpašumu" 12. panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai. Šis pienākums pildāms neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības biedrs un vai ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu. Tādējādi no minētajām normām redzams, ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269924-akcesoras-atbildibas-trissturi-zemes-ipasnieks-ekas-ipasnieks-un-parvaldnieks/\n269924\nTue, 10 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Noziedzīgu nodarījumu dekriminalizācijas īpatnības un ar to saistītās problēmas\n Noziedzīgu nodarījumu dekriminalizācijas īpatnības un ar to saistītās problēmas Attiecīga likumpārkāpuma kriminalizācija vai dekriminalizācija ir saistāma ar ekonomisko un sociālo stāvokli valstī, notiekošajiem procesiem un notikumiem sabiedrībā, kā arī ar politiskiem un sociāliem aspektiem. Tāpat iepriekš minēto procesu krimināltiesībās ietekmē labās prakses pārņemšana, kā arī uzņemto saistību starptautisko tiesību jomā ieviešana un attiecīgās valsts normatīvo aktu un tajos noteiktā tiesiskā regulējumā pielīdzināšana citu šajā tiesību sistēmai piederošo valstu normatīvajiem aktiem vienlīdzīga tiesiskā regulējuma nodrošināšanai. Taisnīga un efektīva kriminālā justīcija ir priekšnoteikums jebkurai demokrātiskai sabiedrībai, kas ir balstīta uz tiesiskumu. Cīņā pret noziedzību tādi pasākumi kā dekriminalizācija, depenalizācija, starpniecība un kriminālprocesa vienkāršošana var dot ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269923-noziedzigu-nodarijumu-dekriminalizacijas-ipatnibas-un-ar-to-saistitas-problemas/\n269923\nTue, 10 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Izmaiņas tiesiskās aizsardzības procesa regulējumā\n Izmaiņas tiesiskās aizsardzības procesa regulējumā Kā būtiskākie trūkumi pašreizējā regulējumā un tā piemērošanā tiek minēti – nepietiekamā informācija par tiesiskās aizsardzības procesa nosacījumiem un termiņiem, komersantu nepietiekama izpratne par nepieciešamību risināt finanšu problēmas savlaicīgi, kā arī nepieciešamība precizēt kreditoru un maksātnespējas administratoru lomu tiesiskās aizsardzības procesa plāna izstrādē, apstiprināšanā un uzraudzībā.5 Var izdarīt secinājumu, ka konstatētās problēmas pamatā ir saistītas ar nepietiekamo informāciju, izpratnes trūkumu, kā arī precīzākas un plašākas kreditoru un maksātnespējas administratora lomas noteikšanu. Tāpat netieši var izdarīt secinājumus, ka attiecīgie grozījumi ir izstrādāti, lai novērstu vismaz daļu no norādītajiem trūkumiem. Autors šajā rakstā, izklāstot jauno regulējumu, mēģinās rast atbildi uz jautājumu, vai likuma ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269922-izmainas-tiesiskas-aizsardzibas-procesa-regulejuma/\n269922\nTue, 10 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Izmeklēšanas tiesneša lēmums kā tiesas lēmums krimināllikuma 296. panta izpratnē\n Izmeklēšanas tiesneša lēmums kā tiesas lēmums krimināllikuma 296. panta izpratnē Dažādi termini Kriminālprocesa likuma izpratnē Krimināllikuma 296. pantā ir noteikta atbildība "par tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu neizpildīšanu vai izpildes kavēšanu, ja to izdarījusi persona, kurai tas pēc likuma vai uzlikta uzdevuma bija jāizpilda [..]". Termins "nolēmums" sevī ietver gan lēmumus, gan spriedumus. Ņemot vērā, ka Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta lēmumā izvirzītās tēzes būtība ir izmeklēšanas tiesneša lēmumi, rakstā tiks apskatīts termins "tiesas lēmums". Teksta, kādā pants izteikts, gramatiskā nozīme nespēj sniegt pilnīgu izpratni par tiesību normā iekļauto noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi. Pantā ir minēts termins "tiesas nolēmums". Augstākās tiesas Krimināllietu departaments ir secinājis, ka izmeklēšanas tiesneša lēmumi nav atzīstami par tiesas lēmumiem, jo ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269893-izmeklesanas-tiesnesa-lemums-ka-tiesas-lemums-kriminallikuma-296-panta-izpratne/\n269893\nTue, 03 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Vecuma diskriminācijas problemātika darba attiecībās\n Vecuma diskriminācijas problemātika darba attiecībās Pārstāvot darbinieku intereses strīdos, kas izriet no darba attiecībām piemērojamo normatīvo aktu neievērošanas, iespējams novērot tādu darba devēja rīcību, kas liecina par potenciālu darbinieka diskrimināciju tā vecuma dēļ. Turklāt darbinieks var tikt diskriminēts ne tikai no darba devēja puses, bet arī pamatojoties uz diskriminējošiem normatīviem aktiem. Lai arī personu vienlīdzības un nediskriminācijas principi ir cilvēktiesību pamatidejas, diskriminācija uz vecuma pamata ir ieguvusi īpašu sabiedrības uzmanību tikai salīdzinoši nesen. Vēsturiski sabiedrībā tika uzskatīts, ka līdz ar vecumu pieaug cilvēka sociālais prestižs, tādēļ vecums netika uzskatīts par pazīmi, kas lielākajā daļā profesiju un/vai amatu ietekmētu konkrētās personas darba spējas. Arī šobrīd pārsvaru gūst viedoklis, ka vispārējs pieņēmums par cilvēka prāta un garīgo ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269892-vecuma-diskriminacijas-problematika-darba-attiecibas/\n269892\nTue, 03 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Pakāpeniskā ekspropriācija starptautisko ieguldījumu veicināšanas un aizsardzības tiesībās\n Pakāpeniskā ekspropriācija starptautisko ieguldījumu veicināšanas un aizsardzības tiesībās Ekspropriācija kā valsts prerogatīva ir ieguvusi starptautisko paražu tiesību statusu un ir atspoguļota valstu praksē un daudzos starptautisko tiesību instrumentos.4 Protams, jāatzīmē, ka šīs konkrētās valstu tiesības nav neierobežotas un nevar tikt izmantotas ad absurdum. Tādējādi valstis šīs tiesības var izlietot tikai starptautiskajās tiesībās noteiktajos gadījumos, sniedzot indivīdam atbilstošu kompensāciju.5 Līdz ar to arī prettiesiskas ekspropriācijas aizliegums mūsdienās ir ieguvis paražu tiesības statusu, t.i., valda uzskats, ka, neizpildoties starptautiskajās tiesībās noteiktajiem kritērijiem, piemēram, uzņemošā valsts nav izmaksājusi ārvalstu ieguldītājam atbilstošu kompensāciju, valsts ir veikusi starptautisko tiesību pārkāpumu.6 Šajā kontekstā pats jēdziens "ekspropriācija" norāda uz ārvalstnieka ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269890-pakapeniska-ekspropriacija-starptautisko-ieguldijumu-veicinasanas-un-aizsardzibas-tiesibas/\n269890\nTue, 03 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes drošību: likuma piemērošanas aktualitātes\n Noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes drošību: likuma piemērošanas aktualitātes Tieslietu ministrijā izstrādātos priekšlikumus pārskatīt krimināltiesisko regulējumu attiecībā uz KL XXI nodaļu (Noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes drošību) Ministru kabinets iesniedza Saeimai 2015. gada 6. janvārī, tomēr parlamentā likumprojekts1 neguva atbalstu un 2015. gada 12. februārī, izskatot to pirmajā lasījumā, tika noraidīts. Likumprojekta noraidīšana nebija saistīta ar ieceri grozīt KL XXI nodaļas pantus – tam par iemeslu kļuva neviennozīmīgi vērtējamais Tieslietu ministrijas konceptuālais risinājums attiecībā uz vainas formas noteikšanu gadījumos, kad personas psihiskā attieksme pret nodarījumu un ar to radītajām sekām nav viena un tā pati, proti, ja darbība veikta tīši, bet attiecībā uz kaitīgām sekām ir konstatēta noziedzīga pašpaļāvība vai noziedzīga nevērība. Tomēr, kaut gan minētais likumprojekts ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269842-noziedzigi-nodarijumi-pret-satiksmes-drosibu-likuma-piemerosanas-aktualitates/\n269842\nTue, 20 Dec 2016 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Pārrobežu laulības šķiršanas lietu piekritības noteikšana saskaņā ar Briseles II bis regulu\n Pārrobežu laulības šķiršanas lietu piekritības noteikšana saskaņā ar Briseles II bis regulu Eiropas Savienība ir politiski ekonomiska savienība, kuras viens no galvenajiem mērķiem ir vienotā tirgus izveide un attīstība. Lai šo mērķi sasniegtu, ES ir noteikta brīva preču, pakalpojumu, kapitāla un personu kustība. Savukārt personu pārvietošanās brīvība ES ietvaros neizbēgami veicina tādu laulību noslēgšanu, kuras ir apveltītas ar ārvalsts elementu, piemēram, kurās laulātajiem ir atšķirīga pilsonība vai pastāvīgā dzīvesvieta. Šādas laulības tiek dēvētas par pārrobežu laulībām. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014. gada 15. aprīļa ziņojumu par tā dēvētās Briseles II bis regulas piemērošanu uz to brīdi ES bija noslēgti aptuveni 122 miljoni laulību, no kurām 16 miljoni jeb 13 % bija pārrobežu. Vienlaikus jāatzīmē, ka saskaņā ar Eurostat datiem katru gadu ES tiek noslēgti vairāk nekā divi miljoni ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269732-parrobezu-laulibas-skirsanas-lietu-piekritibas-noteiksana-saskana-ar-briseles-ii-bis-regulu/\n269732\nTue, 29 Nov 2016 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Par aizstāvības nepārtrauktību kriminālprocesā valsts nodrošinātās aizstāvības gadījumos\n Par aizstāvības nepārtrauktību kriminālprocesā valsts nodrošinātās aizstāvības gadījumos Aizstāvības nepārtrauktība kriminālprocesā, ar ko raksta autors saprot viena un tā paša advokāta – aizstāvja piedalīšanos visā kriminālprocesa gaitā (no pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, prokuratūrā un, ja nepieciešams, visās trijās tiesu instancēs), ir saistīta ar izpratni par cilvēktiesībām, precīzāk, ar tiesībām uz aizstāvību, tiesībām uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Būtiska ir ne tikai aizstāvības pieejamība, bet arī aizstāvības kvalitāte un objektīva iespēja veikt kvalitatīvu aizstāvību. Diemžēl prakse gan Latvijā, gan citās valstīs ir citāda. Advokāti parasti tiek norīkoti nevis uz visu procesu kopumā, bet uz atsevišķām procesa stadijām, bet šādos apstākļos pat godprātīgam aizstāvim ir grūti aizstāvēt sava klienta tiesības pilnībā.1 Pirms turpināt par ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269731-par-aizstavibas-nepartrauktibu-kriminalprocesa-valsts-nodrosinatas-aizstavibas-gadijumos/\n269731\nTue, 29 Nov 2016 00:00:00 +0200\n\n