Jursta Vārds - Skaidrojumi. Viedokļi http://www.juristavards.lv Skaidrojumi. Viedokļi lv http://www.juristavards.lv Fri, 15 Dec 2017 17:49:59 -0700 http://www.juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds http://www.juristavards.lv 240 47 \nSkaidrojumi. Viedokļi: Ieroču direktīvas labums vai ļaunums nacionālajam regulējumam\n Ieroču direktīvas labums vai ļaunums nacionālajam regulējumam Šī iemesla pēc ar lielu interesi izlasīju A. Melkera rakstu, jo zinu viņa devumu un ietekmi uz Latvijas ieroču atļauju sistēmas lēmējpersonu prātiem. Šobrīd katru vairāk vai mazāk ar ieročiem, medībām, sportu un kolekcionēšanu saistītu personu satrauc viņa vaļasprieka vai biznesa nākotne un ikviens viedoklis vai prognoze šajā jautājumā tiek uztverts īpaši saasināti. Diemžēl pats raksts ir tikai sauss Komisijas oficiālās pozīcijas atreferējums, ieskicējot Eiropas Savienības (turpmāk – ES) regulējuma tapšanas vēsturi, izlaižot pretējās puses iebildumus un tās "aizkulišu" diskusijas, kuras galu galā radīja regulējumu, kas ir aprakstīts minētajā rakstā, lai gan tas būtiski atšķiras no sākotnējā Komisijas piedāvājuma. Tas būtu saprotams, jo akadēmiskā rakstā tomēr ir svarīgi fakti, nevis baumas vai viedokļi, un šis atbildes raksts ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271854-ierocu-direktivas-labums-vai-launums-nacionalajam-regulejumam/\n271854\nTue, 12 Dec 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Interneta pakalpojumu sniedzēju atbildība par autortiesību pārkāpumiem digitālajā vidē\n Interneta pakalpojumu sniedzēju atbildība par autortiesību pārkāpumiem digitālajā vidē Autortiesību īpašniekiem piemīt ekskluzīvas tiesības kontrolēt savu darbu izplatīšanu, bet tas savukārt ierobežo citu personu tiesības, jo tām pirms darbu izmantošanas ir jāsaņem īpašnieka atļauja.3 Īpašnieki, lai aizsargātu savas tiesības, bieži vēršas pret starpniekiem – interneta pakalpojumu sniedzējiem – un panāk viņu atbildības iestāšanos par darbībām, ko veikušas ar interneta pakalpojumu sniedzēju tieši nesaistītas personas.4 Taču tas ne vienmēr ir pats efektīvākais un samērīgākais risinājums, un tiek aizskartas interneta pakalpojumu sniedzēju tiesības sniegt pakalpojumu un izplatīt informāciju, kā arī sabiedrības tiesības saņemt informāciju. Autore noskaidros, kādā veidā minētās tiesības praksē mēģināts līdzsvarot, un pierādīs, ka pastāv citi – efektīvāki un samērīgāki – tiesību ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271853-interneta-pakalpojumu-sniedzeju-atbildiba-par-autortiesibu-parkapumiem-digitalaja-vide/\n271853\nTue, 12 Dec 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Pašvaldību pieteikumu izvērtēšana Satversmes tiesā\n Pašvaldību pieteikumu izvērtēšana Satversmes tiesā Pie pirmās grupas nosacīti varētu pieskaitīt pieteikumus, kuri attiecas uz Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā regulētajiem jautājumiem,1 kā arī lielāko daļu pieteikumu, kad Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ar rīkojumu (turpmāk – ministra rīkojums) ir apturējis konkrētas pašvaldības saistošo noteikumu normu darbību.2 Savukārt pie otrās grupas nosacīti varētu pieskaitīt pieteikumus, kuros skarti jautājumi par pedagogu atlīdzību pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs,3 Ministru kabineta noteikto izglītojamo minimālo skaitu 10.–12. klasē,4 kā arī sabiedriskā transporta lietošanas atvieglojumiem Rīgas pilsētā ārkārtas meteoroloģisko apstākļu iestāšanās gadījumā.5 Vairumā gadījumu par kopumā deviņiem pašvaldību pieteikumiem, kas iesniegti pēc 2010. gada 1. janvāra, Satversmes tiesas kolēģijas (turpmāk – kolēģijas) ir ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271852-pasvaldibu-pieteikumu-izvertesana-satversmes-tiesa/\n271852\nTue, 12 Dec 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošana un turpināšana kriminālprocesā\n Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošana un turpināšana kriminālprocesā Vienlaikus uz šī jautājuma aktualitāti un pastāvošajām problēmām norāda gan žurnāla "Jurista Vārds" 2016. gada 18. oktobrī publicētais Sigitas Bebres raksts "Ieilgušās problēmas medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanā un izpildē", kurā, autora ieskatā, tomēr netiek atspoguļotas pilnībā visas problēmas, kas saistītas ar MRPL piemērošanu, gan www.pietiek.com 2017. gada 1. maija publikācija "Tiesnese neievēro likumu, liekot sievietei palikt piespiedu ārstēšanā", kas gan vairāk saistīts ar tiesu organizatorisko darbu, tomēr daļēji ieskicē arī vairākus autora šajā rakstā norādītos problēmjautājumus.   Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa jēdziens Krimināllikuma2 (turpmāk – KL) 8. nodaļā reglamentētie MRPL pēc tiesiskās dabas ir pieskaitāmi citiem krimināltiesībās paredzētajiem piespiedu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271814-mediciniska-rakstura-piespiedu-lidzekla-piemerosana-un-turpinasana-kriminalprocesa/\n271814\nTue, 05 Dec 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Iepirkuma procedūras pārtraukšana un pārsūdzības iespējas\n Iepirkuma procedūras pārtraukšana un pārsūdzības iespējas Iepirkuma procedūras pārtraukšana Iepirkuma procedūra tiek rīkota preču piegādātāja, pakalpojuma sniedzēja vai būvdarbu veicēja izvēlei un tā tika pabeigta tikai ar iepirkuma līguma noslēgšanu, nevis lēmuma par iepirkuma procedūras rezultātiem pieņemšanu.1 Publisko iepirkumu likums nesniedz detalizētu regulējumu, kādos (citos) gadījumos iepirkuma procedūra var tikt pārtraukta, un neierobežo pasūtītāja tiesības pieņemt lēmumu par procedūras pārtraukšanu jebkurā brīdī, kamēr vien iepirkuma līgums nav noslēgts. Likums arī neizskaidro jeb nedefinē terminu "pārtraukšana", tomēr, ņemot vērā arī tiesu praksē paustās atziņas, iepirkuma procedūras pārtraukšana ir šīs procedūras atsaukšana, nenoslēdzot procedūru ar piegādātāja izvēli un iepirkuma līguma noslēgšanu, taču atbilstošie tiesību aizsardzības līdzekļi (apstrīdēšanas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271813-iepirkuma-proceduras-partrauksana-un-parsudzibas-iespejas/\n271813\nTue, 05 Dec 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Komerctiesību attīstība piemērošanas praksē\n Komerctiesību attīstība piemērošanas praksē Valdes locekļu atbildība Vienu no būtiskākajiem jautājumiem ir tiesu prakses attīstība kapitālsabiedrību valdes locekļu atbildības jautājumos, kur ar Augstākās tiesas spriedumiem ir izvirzītas vairākas atziņas, kuras visticamāk iegūs stabilas judikatūras statusu. Kopš 2012. gada tiesas stabili turas pie spriedumā lietā Nr. SKC-25/2012 paustās atziņas: ja valdes locekļa rīcība ir pretēja saprātīgai komerciālās apgrozības praksei un tiek pierādīts, ka sabiedrībai nodarīts zaudējums, konstatēta valdes locekļa rīcība un pastāv cēloņsakars starp šo rīcību un zaudējumiem, tad apstāklim, ka šī rīcība nesatur ļaunprātīgu tiesību aizskārumu, nav tiesiskas nozīmes, jo valdes loceklis atbild par katru, tostarp vieglu, neuzmanību. Atbildība neiestājas tikai tad, ja valdes loceklis pierāda, ka viņš attiecīgajā situācijā ir rīkojies kā krietns un rūpīgs ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271811-komerctiesibu-attistiba-piemerosanas-prakse/\n271811\nTue, 05 Dec 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Novitātes Krimināllikuma 195. un 314. panta regulējumā\n Novitātes Krimināllikuma 195. un 314. panta regulējumā Raksta mērķis ir analizēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jēdziena saturu kontekstā ar grozījumiem, kas izdarīti Likuma 5. pantā, kā arī pievērsties Krimināllikuma 195. panta piemērošanas krimināltiesiskajiem aspektiem, norobežojot to no Krimināllikuma 314. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma. Krimināllikuma 195. pants ir blanketa norma, jo šā panta dispozīcijā ir nosaukta tikai prettiesiskā darbība, bet tās izpausme jeb šī nozieguma objektīvās puses pazīmes ir noteiktas Likuma 5. pantā, kura saturs tad arī veido noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jēdziena pamatnostādnes. Saskaņā ar Likuma 5. pantu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija objektīvi izpaužas kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas vai piederības mainīšana (5. panta pirmās daļas 1. punkts), kā arī šādu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271775-novitates-kriminallikuma-195un-314panta-regulejuma/\n271775\nTue, 28 Nov 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Sporta azartspēļu tiesiskā regulējuma problemātika Latvijā un Eiropas Savienībā\n Sporta azartspēļu tiesiskā regulējuma problemātika Latvijā un eiropas Savienībā Šajā rakstā autors sīkāk izvērtēs sporta tiesību aspektu, kas saistīts ar sporta azartspēļu tiesisko regulējumu. Autora ieskatā, tieši šis jautājums, vērtējot sporta ekonomisko nozīmību, uzskatāms par visaktuālāko jautājumu sporta tiesībās pasaulē. Gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) pašlaik saistībā ar sporta azartspēļu tiesisko regulējumu pastāv gan teorētiskas, gan praktiskas problemas ieviest Eiropas Padomes Konvenciju pret manipulācijām ar sporta sacensībām5 (turpmāk – Manipulāciju konvencija). Tāpat atsevišķi tiks izvērtēti jautājumi, kas saistīti ar sporta azartspēļu reklāmu publiskajā telpā, jo pašreizējā situācija, autora ieskatā, ir pretrunā Latvijas tiesiskajam regulējumam.   I. Manipulāciju konvencijas ieviešana Latvijas un ES līmenī 1. Problemātika 1.1. Problemātika Latvijas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271773-sporta-azartspelu-tiesiska-regulejuma-problematika-latvija-un-eiropas-savieniba/\n271773\nTue, 28 Nov 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Paviršība, efektīva nodokļu politika vai tomēr caura glābšanas veste slīkstošajai nozarei\n Kāds ir Likumprojekta mērķis 1. Ievads Veselības nozare ilgstoši strādā ierobežota finansējuma apstākļos.1 Ierobežotais finansējuma apjoms korelācijā ar diskutablu tā pārvaldījumu un izlietojumu2 ir radījis situāciju, ka vidēji statistiski katram piektajam Latvijas Republikas valstspiederīgajam nav nodrošināta veselības aprūpe.3 No sabiedrības veselības viedokļa, kas koncentrējas uz noteiktas grupas, piemēram, tautas, veselības līmeni, tiecoties veicināt veselību un novērst slimības, kā arī pagarināt dzīvildzi, veselības aprūpes pieejamībai ir vitāla loma. Vesela sabiedrība ir pamats ilgtspējīgai valsts attīstībai, bet hronisks veselības aprūpes trūkums var ietekmēt tautsaimniecību un radīt slogu labklājības budžetam. Finansējuma jautājums veselības nozarē nav vienīgā samilzusī problēma. Starp tādām, kuras nav saņēmušas adekvātu nozares politikas vadošās iestādes ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271737-pavirsiba-efektiva-nodoklu-politika-vai-tomer-caura-glabsanas-veste-slikstosajai-nozarei/\n271737\nTue, 21 Nov 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Satversmes tiesas loma konstitucionālo principu aizsardzībā un piemērošanā\n Satversme ietver tās pamatvērtīb Latvijā tiesību teorija un prakse pēc neatkarības atgūšanas attīstījusies pakāpeniski. Piemēram, deviņdesmitajos gados uzskatīja, ka "vispārējie tiesību principi, kuri izskaidro, padziļina un papildina rakstītās konstitūcijas tekstu, var tikt apzīmēti kā konstitucionālo tiesību principi. Itin bieži konstitucionālo tiesību principi atrodami konstitūcijas tekstā, konkrētā pantā, taču tie arī var atklāties visā konstitūcijas tekstā un rakstītās konstitūcijas sistēmiskajā struktūrā".1 Kopš tā laika zinātniskās diskusijas ir attīstījušās un līdz ar tām – arī prakse, tostarp arī tiesu prakse. Šobrīd Latvijā par vadošo tiek atzīta teorija, kas pamato, ka vispārējie tiesību principi izriet no pamatnormas (Grundnorm) un nosaka, cita starpā, Satversmes 1. panta saturu, kas noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.2 Satversmes ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271735-satversmes-tiesas-loma-konstitucionalo-principu-aizsardziba-un-piemerosana/\n271735\nTue, 21 Nov 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Darbinieka likumā noteikto tiesību uz atlīdzību pēc prettiesiska uzteikuma pilnveidošana\n Darbinieka likumā noteikto tiesību uz atlīdzību pēc prettiesiska uzteikuma pilnveidošana Darba likuma 126. panta attīstība Latvijā DL 126. panta pirmā daļa spēkā esošajā redakcijā nosaka: "Darbiniekam, kas prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā, saskaņā ar tiesas spriedumu izmaksājama vidējā izpeļņa par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Atlīdzība par visu darba piespiedu kavējuma laiku izmaksājama arī gadījumā, ja tiesa, kaut arī pastāv pamats darbinieku atjaunot iepriekšējā darbā, pēc viņa lūguma izbeidz darba tiesiskās attiecības ar tiesas spriedumu." DL 126. panta otrā daļa noteic: "Darbiniekam, kas prettiesiski pārcelts citā, mazāk apmaksātā darbā un pēc tam atjaunots iepriekšējā darbā, saskaņā ar tiesas spriedumu izmaksājama vidējās izpeļņas starpība par to laiku, kad viņš veicis mazāk apmaksātu darbu." Grozījumi DL 126. pantā kopš DL pieņemšanas (20.06.2001.) nav ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271597-darbinieka-likuma-noteikto-tiesibu-uz-atlidzibu-pec-prettiesiska-uzteikuma-pilnveidosana/\n271597\nTue, 31 Oct 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Hāgas konvencija par tiesas izvēles līgumiem – vai nopietns sāncensis Ņujorkas konvencijai\n Hāgas konvencija par tiesas izvēles līgumiem – vai nopietns sāncensis Ņujorkas konvencijai 1. Ievads Nav noslēpums, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc vairums starptautisko komercstrīdu tiek risināti ar starptautisko šķīrējtiesu, nevis valsts tiesu palīdzību, ir ārvalstu šķīrējtiesu spriedumu augstā izpildāmības iespējamība, pateicoties 1958. gada 10. jūnija Ņujorkas konvencijai par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu (turpmāk – Ņujorkas konvencija).1 Ņujorkas konvenciju ir parakstījušas un ratificējušas, kā arī dienu dienā piemēro 157 (!) valstis (tai skaitā Latvija)2 – visnotaļ ievērojams skaits jurisdikciju, kas palīdzējušas Ņujorkas konvencijai kļūt par, iespējams, visu laiku efektīvāko un sekmīgāko daudzpusējo tiesību instrumentu starptautisko komerctiesību vēsturē.3 Līdz šim starptautisko komercstrīdu izskatīšana valsts tiesās nav bijusi sevišķi pievilcīga, ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271596-hagas-konvencija-par-tiesas-izveles-ligumiem-vai-nopietns-sancensis-ujorkas-konvencijai/\n271596\nTue, 31 Oct 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Akcents uz efektivitāti: ICC Paātrinātās procedūras noteikumi\n Akcents uz efektivitāti: ICC Paātrinātās procedūras noteikumi I. Ievads Četrus gadus pēc ICC Šķīrējtiesas reglamenta2 (turpmāk – ICC Reglaments) pilnīgas pārskatīšanas, ICC Starptautiskā šķīrējtiesa (turpmāk – ICC Tiesa) atkal izlēma veikt tajā jaunus grozījumus. ICC Reglamenta jaunā redakcija stājās spēkā šī gada 1. martā, un ir daļa no ICC stratēģijas. Šī ICC stratēģija paredz īstenot lielāku efektivitāti strīdu izšķiršanā un caurspīdīgumu ICC Tiesas lēmumu pieņemšanā.3 ICC Reglamenta jauninājumi skar "klasisko" šķīrējtiesu procesu, piemēram, ir saīsināti termiņi atsevišķiem procesuāliem posmiem. Tāpat ar jaunajiem grozījumiem tiek ieviesta paātrinātā izšķiršanas procedūra strīdiem, kuru summa nepārsniedz divus miljonus ASV dolāru (ICC žargonā – "mazie" strīdi). Ir sagaidāms, ka šī paātrinātā procedūra piesaistīs jaunus lietotājus, tostarp no Austrumeiropas, kur nereti ICC ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271595-akcents-uz-efektivitati-icc-paatrinatas-proceduras-noteikumi/\n271595\nTue, 31 Oct 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Ģimenes ārstu tiesības streikot: starptautisko tiesību konteksts\n Ģimenes ārstu tiesības streikot: starptautisko tiesību konteksts 1. Kolektīvo darba tiesību saturs un mērķi Kolektīvās darba tiesības regulē attiecības starp kolektīvi organizētiem strādājošiem un darba devējiem / viņu apvienībām. Kolektīvās darba tiesības pamatā regulē šādus jautājumus: tiesības uz informēšanu, konsultēšanu un darbinieku līdzdalību; strādājošo un darba devēju biedrošanās tiesības; tiesības uz kolektīvajām sarunām un tiesības slēgt darba koplīgumus; tiesības uz kolektīvo rīcību, ieskaitot streikošanas tiesības.2 Tādējādi tiesībām uz kolektīvajām sarunām nebūtu jēgas, ja strādājošo organizācijām nebūtu tiesības streikot,3 jo tiesības streikot ir pats efektīvākais līdzeklis, kas ļauj aizsargāt strādājošo intereses.4 Kolektīvās darba tiesības ir daļa no biedrošanās brīvības, kas pieder pie tā sauktās pirmās paaudzes cilvēktiesībām, jo biedrošanās brīvība ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271556-imenes-arstu-tiesibas-streikot-starptautisko-tiesibu-konteksts/\n271556\nTue, 24 Oct 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Aresta uzlikšana pamatkapitāla daļām kriminālprocesā\n Aresta uzlikšana pamatkapitāla daļām kriminālprocesā Pērn autors aizstāvēja maģistra darbu "Aresta uzlikšana pamatkapitāla daļām kriminālprocesā"1 (darba vadītāja prof. Dr. iur. Kristīne Strada-Rozenberga), kurā centās rast atbildes uz jautājumiem: kādas pamatkapitāla daļu īpašnieka tiesības būtu jāierobežo, lai sasniegtu mantas aresta mērķi, un, kas nav mazsvarīgi, ciktāl sniedzas minēto tiesību ierobežošanas pieļaujamība? Žurnāla "Jurista Vārds" vienpadsmitā pētniecisko darbu konkursā autora maģistra darbs tika atzīts par labāko krimināltiesību sekcijā.2 Šajā rakstā lasītajiem tiek piedāvāts iepazīties ar autora pētnieciskā darba kopsavilkumu un secinājumiem, kas, cerams, būs vērtīgi gan kriminālprocesa teorētiķiem, gan praktiķiem. Rakstā prezentēts autora idejisks redzējums par kriminālprocesuālā pamatkapitāla daļu aresta institūta taisnīgu piemērošanu, kā arī (atbilstoši autora ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271555-aresta-uzliksana-pamatkapitala-dalam-kriminalprocesa/\n271555\nTue, 24 Oct 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās – 2017. gada grozījumi (II)\n Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās – 2017. gada grozījumi (II) 3.2. KPL un KL normu spēks laikā attiecībā uz mantas īpašo konfiskāciju Ir acīmredzami, ka notikušās izmaiņas ir būtiskas attiecībā uz to, kas ir uzskatāma par konfiscējamo mantu. Līdz ar to aktuāls kļūst jautājums par to, kā nosakāms piemērojamo normu spēks laikā. Ir vispār zināms, ka procesuālo un materiālo normu spēka laikā noteikšanā ir dažādas pieejas (salīdzināšanai sk. KL 5. pantu un KPL 4. pantu). Tai pašā laikā, lai noteiktu, vai norma ir procesuāla vai materiāla, nav pietiekami paskatīties, kā sauc likumu, kurā tā ietverta, bet gan jāvērtē normas būtība.24 Šobrīd jautājums par to, kas ir īpašā kārtībā konfiscējamā manta, reglamentēts KL. Līdz 2017. gada 1. augusta šo jautājumu reglamentēja KPL. Tas, ka šis jautājums KL iekļauts tikai šobrīd, nenozīmē, ka īpašo mantas konfiskāciju nevarēs piemērot ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271517-parmainu-laiks-kriminalprocesa-turpinas-2017gada-grozijumi-ii/\n271517\nTue, 17 Oct 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Komerclikums piedzīvojis apjomīgas izmaiņas\n Komerclikums piedzīvojis apjomīgas izmaiņas 1. Atvieglojumi pamatkapitāla palielināšanai Saistībā ar saņemtajiem priekšlikumiem no komersantus pārstāvošajām organizācijām ir izstrādāti grozījumi Komerclikumā, kas atvieglos akciju sabiedrību (turpmāk – AS) pamatkapitāla palielināšanas (akciju emisijas) procedūru. Tieslietu ministrija, izvērtējot Komerclikumu un spēkā esošo Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/30/ES (2012. gada 25. oktobris) par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma par Eiropas Savienības darbību 54. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (turpmāk – Otrā direktīva),1 secināja, ka Otrā direktīva paredz akcionāriem vieglāku procedūru pamatkapitāla palielināšanai, līdz ar to ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271516-komerclikums-piedzivojis-apjomigas-izmainas/\n271516\nTue, 17 Oct 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās – 2017. gada grozījumi\n Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās – 2017. gada grozījumi Kriminālprocesa likums (turpmāk – KPL) nekad nebūs pabeigts – šķiet ar šādu atziņu samierinājušies jau visi. 2017. gads mums atnesis kārtējos trīs grozījumus KPL. Grozījumu intensitāte nav nedz īpaši liela, nedz pārsteidzoša, ja atceramies, ka KPL šie jau ir 31.–33.grozījumi1 nedaudz vairāk kā 12 gadu laikā. Tātad vidēji statistiski gads ne ar ko īpaši neizceļas.2 Ievērības cienīgus 2017. gada likumus par grozījumu veikšanu KPL, kas jau stājušies spēkā, padara tas, ka līdz ar to pieņemšanu veiktas tiešām būtiskas saturiskas izmaiņas kriminālprocesuālās kārtības tiesiskajā reglamentācijā. Šī raksta, tāpat kā iepriekš "Jurista Vārdā" publicēto abu autoru rakstu ar līdzīgiem nosaukumiem, mērķis ir, atturoties no jautājumu dziļas zinātniskas izpētes, informēt lasītāju par veiktajām izmaiņām KPL, sniedzot savu ieskatu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271467-parmainu-laiks-kriminalprocesa-turpinas-2017gada-grozijumi/\n271467\nTue, 10 Oct 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Sociālo dzīvojamo telpu izīrēšanas tiesiskās problēmas\n Sociālo dzīvojamo telpu izīrēšanas tiesiskās problēmas Sociālās dzīvojamās telpas institūts Sociālais dzīvoklis ir pašvaldības dzīvojamā telpa, kurai ar pašvaldības domes lēmumu ir noteikts sociālā dzīvokļa statuss. No minētā izriet, ka sociālai dzīvojamai telpai piemīt īpašību kopums, kas to atšķir no citiem mājokļiem, kurus izīrē pašvaldība. Skaidrības ieviešanai jāmin, ka būtiskākās atšķirības, kas izdala sociālo dzīvojamo telpu no pašvaldības izīrētā dzīvokļa, ir šādas: sociālai dzīvojamai telpai normatīvajos aktos noteikta maksimāli pieļaujamā platība; tā tiek izīrēta likumā "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām" (turpmāk arī – Likums) un pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktam personu lokam; Likums noteic sociālā dzīvokļa termiņu (līdz sešiem mēnešiem); sociālā dzīvokļa īres maksai ir jābūt zemākai par īres maksu, kas noteikta ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271427-socialo-dzivojamo-telpu-iziresanas-tiesiskas-problemas/\n271427\nTue, 03 Oct 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Ģimenes ārstu rīcība: streiks vai protests\n Ģimenes ārstu rīcība: streiks vai protests Analizējot dokumentus un likumus, jāatzīst: nevaru piekrist, ka tas ir streiks atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Savu viedokli pamatošu ar juridiskiem apsvērumiem. Vispirms pievērsīsimies Streiku likumam. Tā 1. panta 3. punkts nosaka, ka streiks ir kolektīvā interešu strīda risināšanas veids, kas izpaužas tādējādi, ka uzņēmuma, nozares darbinieki vai darbinieku grupa brīvprātīgi pilnībā vai daļēji pārtrauc darbu nolūkā panākt prasību izpildi. Darba likuma 3. pants nosaka, ka darbinieks ir fiziskā persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā. Tagad palūkosimies uz līgumisko pusi, kas ir ģimenes ārstiem ar valsts institūcijām. Atbilstoši manā rīcībā esošai informācijai Nacionālais veselības dienests slēdz līgumu ar izpildītāju, kas konkrētajā gadījumā ir ģimenes ārsts, par primāro ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271426-imenes-arstu-riciba-streiks-vai-protests/\n271426\nTue, 03 Oct 2017 00:00:00 +0200\n\n