Jursta Vārds - Skaidrojumi. Viedokļi http://www.juristavards.lv Skaidrojumi. Viedokļi lv http://www.juristavards.lv Tue, 30 May 2017 10:11:30 -0700 http://www.juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds http://www.juristavards.lv 240 47 \nSkaidrojumi. Viedokļi: Taisnīgs sods un sodāmība\n Taisnīgs sods un sodāmība 1. Taisnīgs sods 1.1. Samērīgums un sods Taisnīga soda izpratne apskatāma no vismaz diviem skatpunktiem, pirmkārt, vai taisnīgs sods un taisnīgas tiesības ir identiski jēdzieni, otrkārt, vai demokrātiskā tiesiskā valstī sodāmās darbības un par tām piemērojamie sodi, tāpat kā ikvienam piešķiramās tiesības, ir jānosaka likumdevējam. Taliona princips (latīniski – lex talionis) attīstījās agrākajos Babilonijas likumos, un tas gan caur reliģiju (Bībeli), gan agrākajos romiešu likumos atspoguļoja, ka noziedzniekiem jāsaņem tāds pats sods, kādu tas nodarījis saviem upuriem. Daudzas tautas šo "aci pret aci" principu piemēroja tā tiešajā izpratnē. Jau no vismaz VII gadsimta nepārtrauktā cīņa ar noziedzību turpinājusies pēc principa, kas izteikts Vecajā Derībā, Mozus piektās grāmatas XIX nodaļā, – dzīvību pret dzīvību, aci pret aci, zobu pret zobu, kāju pret kāju jeb Taliona ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270721-taisnigs-sods-un-sodamiba/\n270721\nTue, 23 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Nepamatota komercreģistrā ierakstīto juridisko personu diskriminācija\n Nepamatota komercreģistrā ierakstīto juridisko personu diskriminācija Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumu Nr. 1250 "Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā" 5.5. punkts1 noteic, ka, atsavinot dzīvokļa īpašumu juridiskajai personai, kas veic komercdarbību, uz līguma vai tiesas lēmuma pamata par izsoles akta apstiprināšanu vai uz tiesas lēmuma pamata par nekustamā īpašuma nostiprināšanu nosolītājam, līdzīpašniekam vai kreditoram, ir jāmaksā valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā 6 % no dzīvokļa īpašuma vērtības (eiro). Šī tiesību norma pretēji vispārējam regulējumam, kas ietverts iepriekš minēto MK noteikumu Nr. 1250 5. punkta 5.1.–5.3. apakšpunktā, paredz paaugstinātu (vismaz trīs reizes lielāku) valsts nodevas likmi, ja īpašuma tiesības tiek nostiprinātas uz "dzīvokļa īpašumu", proti, jebkuru telpu, ja vien tā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270720-nepamatota-komercregistra-ierakstito-juridisko-personu-diskriminacija/\n270720\nTue, 23 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Izsoles apstiprināšana un īpašumtiesību nostiprināšana uz zemesgrāmatā neierakstītu īpašumu\n Izsoles apstiprināšana un īpašumtiesību nostiprināšana uz zemesgrāmatā neierakstītu īpašumu Svarīgs procesuālo normu kvalitātes rādītājs ir vienveidīga prakse to piemērošanā. Gan Civilprocesa likums (turpmāk – CPL), gan Zemesgrāmatu likums ir procesuāli normatīvie akti, tāpēc atbilstoši minēto likumu regulējumam darbā pamatā ir aplūkoti atsevišķi tiesiskās prakses jautājumi, kas skar izsoles apstiprināšanu un koroborāciju uz nekustamajiem īpašumiem, kas nav ierakstīti vai ir daļēji ierakstīti zemesgrāmatā.   Izsoles sekas un to ietekmējošie faktori Jebkurās tiesiskajās attiecībās savu tiesību un tiesisko interešu aizsardzībai personai ir jābūt aktīvai, paturot prātā to, ka nereti šīs tiesiskās intereses saduras ar citu personu interesēm. No šo tiesisko attiecību loka neapšaubāmi nav izslēgtas arī tās, kuras rodas starp personām, kuras ir iesaistītas vai ir ieinteresētas nekustamo ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270642-izsoles-apstiprinasana-un-ipasumtiesibu-nostiprinasana-uz-zemesgramata-neierakstitu-ipasumu/\n270642\nTue, 09 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Samesame but different?\n Samesame but different? I. Samesame: ES, direktīvas, pirkuma līgums ar patērētāju un problēma Iepērkoties Bangkokas ielās, tūrists uz jautājumu, kādēļ divas šķietami vienādas preces maksā atšķirīgi, saņems no pārdevēja platu smaidu un draudzīgu atbildi: Samesame but different.1 Šādos gadījumos pārdevēja tālāka iztaujāšana par preci un samesame but different nozīmi ir bezjēdzīga. Tomēr ES tiesību kontekstā samesame but different iegūst pārsteidzoši zīmīgu nozīmi, jo to ir iespējams attiecināt uz direktīvu ieviešanu un piemērošanu. Lai gan nacionālās tiesību normas, kurās iekļautas direktīvas, var izskatīties atšķirīgi, kontekstam, kādā šīs normas tiek piemērotas, un to piemērošanas rezultātam ir jābūt vienādam visās dalībvalstīs. Attiecībā uz patērētāju tiesību aizsardzību pret direktīvu ieviešanu jāizturas īpaši rūpīgi un jānodrošina, ka patērētājam patiesi tiek nodrošinātas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270637-emsamesame-but-differentem/\n270637\nTue, 09 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Ieskats cēloniskā sakara vērtēšanas pamatos\n Ieskats cēloniskā sakara vērtēšanas pamatos Šī raksta mērķis ir sniegt ieskatu cēloniskā sakara vērtēšanas pamatos. Raksts galvenokārt ir par deliktiem, bet vairāki principi ir visai universāli. Kaut arī būtiski, tomēr daudzi aspekti tuvāk iztirzāti netiks. Arī jautājums par cēlonisko sakaru paaugstinātas bīstamības avota (turpmāk – PBA) gadījumā padziļināti šajā rakstā skatīts netiks, lai gan daudzas šī raksta atziņas ir vienlīdz attiecināmas uz deliktiem arī PBA gadījumā. Neizbēgami, raksts ir balstīts uz ārzemju literatūru. Tomēr tāpat kā Latvijā, arī daudzās citās valstīs cēloniskais sakars normatīvajos aktos nav regulēts – tā attīstība ir atstāta tiesu prakses un doktrīnas ziņā.3 Tāpēc cēloniskā sakara vērtēšana lielā mērā ir neatkarīga no nacionālo tiesību īpatnībām. Bet ne pavisam – cēloniskā sakara vērtēšanu ietekmē tas, kā attiecīgajā valstī saprot pārējos ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270607-ieskats-celoniska-sakara-vertesanas-pamatos/\n270607\nTue, 02 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Tiesības uz taisnīgu tiesu un komercnoslēpumu administratīvajā procesā tiesā\n Tiesības uz taisnīgu tiesu un komercnoslēpumu administratīvajā procesā tiesā Tas, ka tiesības uz taisnīgu tiesu ierindojamas pamattiesību rangā, nav apstrīdams. Vēl jo vairāk, atzīts, ka tās ir vienas no būtiskākajām pamattiesībām un viens no jebkuras demokrātiskas sabiedrības pamatprincipiem. No to pienācīgas nodrošināšanas lielā mērā ir atkarīga pārējo cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzība.1 Šo tiesību saturs ir plašs un aplūkojams no vairākiem aspektiem. Rakstā tās aplūkotas no valsts pienākuma nodrošināt pienācīgu un tiesiskai valstij atbilstošu procesu, kurā lieta tiek skatīta. Tas savukārt ietver tādus elementus kā pušu līdzvērtīgu iespēju princips un tiesības tikt uzklausītam.2 Gan no Satversmes tiesas, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) un Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) prakses izriet, ka katrai pusei jābūt reālai un saprātīgai iespējai sniegt argumentus savā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270566-tiesibas-uz-taisnigu-tiesu-un-komercnoslepumu-administrativaja-procesa-tiesa/\n270566\nTue, 25 Apr 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Atgriežoties pie Krimināllikuma 260. panta, bet ne tikai...\n Atgriežoties pie Krimināllikuma 260. panta, bet ne tikai... Nav iebildumu pret to, ka Krimināllikuma (turpmāk – KL) 262. pants izteikts jaunā redakcijā,2 paredzot tajā atbildību par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē un nosakot diferencētu atbildību šā panta atsevišķās daļās atkarībā no kaitīgo seku smaguma (nāves sekas, miesas bojājumu smaguma pakāpe). Attiecīgi no KL 260. panta tika izslēgta tā trešā daļa, kas paredzēja līdzīga satura noziedzīgu nodarījumu. Pēc būtības nav ko iebilst, ka 262. panta otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā paredzētie salikta sastāva noziedzīgie nodarījumi atzīstami par izdarītiem ar nodomu, kaut arī kaitīgās sekas iestājušās aiz neuzmanības. Esmu savās publikācijās neatlaidīgi pastāvējis uz to, ka salikta sastāva noziedzīgus nodarījumus ar atšķirīgu vainas formu attiecībā pret ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270564-atgriezoties-pie-kriminallikuma-260panta-bet-ne-tikai/\n270564\nTue, 25 Apr 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Rūpes par sevi kā pienākums\n Rūpes par sevi kā pienākums Raksta mērķis ir analizēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijas spriedumu4 lietā par prasības noraidīšanu, sniegt ieskatu spriedumā ietverto atziņu sasaistē ar Satversmes ievada daļas ceturtajā rindkopā noteikto konstitucionālo pienākumu – rūpēties par sevi, kā arī aplūkot spriedumā ietverto atziņu teorētiskos aspektus. Tieši minētās lietas faktiskie apstākļi un secinājumi, pēc autores domām, atklāj būtisku jautājumu Latvijas sabiedrībā attiecībā uz pienākumu rūpēties par sevi. Lai arī Satversmes ievada daļa sprieduma pieņemšanas laikā nebija pieņemta un spēkā esoša, Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģija iezīmēja tendenci attiecībā uz pienākumu pret sevi saistošo raksturu un būtiskumu kopējā tiesību sistēmā. Ievērojot valstī aktuālo jautājumu saistībā ar garajām rindām pie ārstniecības personām un kopējās sarežģītās veselības aprūpes finansēšanas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270563-rupes-par-sevi-ka-pienakums/\n270563\nTue, 25 Apr 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Mehāniskā jurisprudence Centrāleiropā Zdeneka Kūna skatījumā\n Mehāniskā jurisprudence Centrāleiropā Zdeneka Kūna skatījumā Čehu tiesību zinātnieka (vienlaikus arī Čehijas Augstākās administratīvās tiesas tiesneša) asoc. prof. Z. Kūna1 monogrāfiju var uzskatīt par vienu no apjomīgākajiem un pilnīgākajiem darbiem, kurā analizēta Centrāleiropas tiesiskās kultūras attīstība, sākot no 19. gadsimta līdz pat mūsdienām. Pētījumā uzmanība koncentrēta uz tiesu varas ideoloģiju, tiesību izpratni un tiesnešu darba pašizpratni, kas ir tādi fenomeni, kas visticamāk saglabājas juridiskās kultūras dziļākajos līmeņos un ir visnoturīgākie pret jebkādām pārmaiņām un jauninājumiem.2 Lai arī monogrāfija ir veltīta juridiskās metodes jautājumiem, pētījuma lauks pārsniedz tīrās tiesību teorijas robežas. Z. Kūns uzskata, ka metodoloģijas problēmas nevar tikt izskaidrotas, analizējot tikai tiesu nolēmumu tekstus vai publikācijas tiesību teorijā. Tādēļ šo avotu analīze ir ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270520-mehaniska-jurisprudence-centraleiropa-zdeneka-kuna-skatijuma/\n270520\nTue, 18 Apr 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Tiesību normas darbības ierobežošana – sapnis vai realitāte\n Tiesību normas darbības ierobežošana – sapnis vai realitāte Konstitucionālās sūdzības gadījumos likumdevējs nav paredzējis citus pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļus – tikai tiesas nolēmuma izpildes apturēšanu. Jautājums par tiesību normu darbības apturēšanu nav uzskatāms par neregulētu procesuālu jautājumu.1 Šie Satversmes tiesas vārdi šobrīd jau ir kļuvuši par dogmu, no kuras nav izdevies izsprukt nevienam konstitucionālās sūdzības iesniedzējam, kas vēlējies panākt tiesību normu darbības apturēšanu, un kuru kā dzejoli spēj deklamēt ikviens Satversmes tiesas procesa praktiķis.2 Tādēļ varētu šķist, ka Latvijā tiesību normas darbības apturēšana konstitucionālās sūdzības iesniedzējam ir kā neaizsniedzams sapnis. Taču šis sapnis nav nemaz tik neaizsniedzams, kā tas sākotnēji varētu šķist. Tiesību normu darbības ierobežošanas jautājums konstitucionālās sūdzības gadījumos, kuru ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270519-tiesibu-normas-darbibas-ierobezosana-sapnis-vai-realitate/\n270519\nTue, 18 Apr 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Advokātu disciplinārā atbildība: teorētiskie aspekti\n Advokātu disciplinārā atbildība: teorētiskie aspekti Advokāta disciplinārās atbildības jēdziens Advokatūras likums nosaka, ka advokāts par savu darbību ir disciplināri un materiāli atbildīgs.1 Materiālā izpausmē advokāts atbild par līgumiski uzņemto pienākumu pienācīgu izpildi un pakalpojuma kvalitāti2 pret klientu, kā arī par pārkāpuma (delikta) radīto seku novēršanu pret klientu vai trešo personu.3 Advokātu disciplinārā atbildība var iestāties par Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas statūtu, advokātu darbību regulējošo instrukciju un zvērinātu advokātu profesionālās ētikas normu pārkāpšanu.4 Papildus likumā norādītajiem disciplinārās un civiltiesiskās atbildības veidiem tiesību doktrīnā izšķir vēl vairākus veidus, tai skaitā institucionālo,5 krimināltiesisko6 un ētisko7 atbildību. Autora uzdevums šajā publikācijā ir izgaismot advokātu disciplināro atbildību, tāpēc pārējie ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270517-advokatu-disciplinara-atbildiba-teoretiskie-aspekti/\n270517\nTue, 18 Apr 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas regulējuma pilnveides iespējas\n Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas regulējuma pilnveides iespējas Ziņojumā tika izteiktas nopietnas bažas par to, ka Latvija nav atbilstoši risinājusi būtiskus ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistītus riskus. Tika norādīts, ka esošie pasākumi, kas vērsti uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas atklāšanu, nav bijuši pietiekami efektīvi un nav spējuši atklāt liela apjoma noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tāpēc Latvijai tika rekomendēts ieviest adekvātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmu, kā arī spert neatliekamus soļus, kas tieši vērsti uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas gadījumu atklāšanu, veiksmīgu izmeklēšanu un personu saukšanu pie atbildības. Balstoties uz WGB veikto Latvijas novērtējumu, Latvijai tika izvirzītas prioritārās rekomendācijas, no kuru izpildes bija atkarīgs OECD dalībvalstu lēmums par Latvijas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270395-noziedzigi-iegutu-lidzeklu-legalizesanas-apkarosanas-regulejuma-pilnveides-iespejas/\n270395\nTue, 28 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Negatīvā atzīšanas prasība civilprocesā\n Negatīvā atzīšanas prasība civilprocesā Iepazīstoties ar rakstu "Juridisko attiecību nepastāvēšanas prasījums (negatīva prasība) civilprocesā", šī raksta autoriem radās iespaids, ka raksts lielā mērā balstīts uz Augstākās tiesas Civillietu departamenta izdarītiem secinājumiem par negatīvo prasību celšanas iespējamību esošā civilprocesa regulējuma ietvaros, izvairoties no analīzes, vai šāda tiesu prakse vispār ir pamatota. Ja pieņem, ka Augstākās tiesas Civillietu departamenta nostāja ir pareiza, tad autores secinājumi, lai izskaidrotu esošo tiesu pieeju, minētajā rakstā ļoti labi iederas. Tomēr, autoru ieskatā, atsevišķi juridiski aspekti norāda uz to, ka gan D. Vārnas, gan Augstākās tiesas Civillietu departamenta secinājumi pilnībā neizslēdz negatīvās atzīšanas prasības iespējamību Latvijā, un tādēļ secinājums, ka negatīvās atzīšanas prasības CPL neatzīst, nav pamatots. Kopumā kā apsveicams ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270394-negativa-atzisanas-prasiba-civilprocesa/\n270394\nTue, 28 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Attaisnojošu pierādījumu pieļaujamības izvērtēšanas aspekti\n Attaisnojošu pierādījumu pieļaujamības izvērtēšanas aspekti 1. Ievads Kriminālprocesa likuma 130. panta pirmajā daļā noteikts, ka kriminālprocesa laikā iegūtās ziņas par faktiem ir pieļaujams izmantot kā pierādījumus, ja tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas likumā noteiktajā kārtībā. No minētās normas izriet, ka likumdevējs ir izvirzījis divus pierādījumu pieļaujamības priekšnoteikumus: likumā noteiktās kārtības ievērošana ziņu par faktiem iegūšanā; likumā noteiktās kārtības ievērošana ziņu par faktiem procesuālajā nostiprināšanā.1 Kā redzams, abi pierādījumu pieļaujamības priekšnoteikumi ir saistīti ar ziņu par faktiem iegūšanas un nostiprināšanas procesa izvērtēšanu, no kā loģiski secināms, ka pierādījumu pieļaujamība raksturo pierādījumu procesuālo jeb formas aspektu.2 Pierādījumu pieļaujamību vispārīgi varētu definēt kā likumā paredzēto procesuālo nosacījumu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270393-attaisnojosu-pieradijumu-pielaujamibas-izvertesanas-aspekti/\n270393\nTue, 28 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Zaudējumu piedziņa lietās uz Konkurences likuma pamata\n Zaudējumu piedziņa lietās uz Konkurences likuma pamata 2014. gada 26. novembrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/104/ES par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem (turpmāk – Direktīva 2014/104/ES). Direktīvas 2014/104/ES mērķis bija vienādot procesuālo un zināmā mērā arī materiālo tiesību principus, lai vairotu šādas zaudējumu piedziņas lietas tiesā un veicinātu personu tiesības saņemt reālu zaudējumu atlīdzību. Direktīva 2014/104/ES bija jāievieš nacionālajos tiesību aktos līdz 2016. gada 27. decembrim, kas uz šo brīdi diemžēl vēl nav paveikts. Tomēr raksta autore tic, ka agrāk vai vēlāk tas tiks izdarīts, tādēļ rakstā sniegts arī ieskats par neizbēgamām izmaiņām Civilprocesa likumā un Konkurences likumā, ieviešot Direktīvu 2014/104/ES.   1. ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270351-zaudejumu-piedzina-lietas-uz-konkurences-likuma-pamata/\n270351\nTue, 21 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Pārdomas par civilprocesuālo jurisdikciju un tās regulējuma pilnveidošanas iespējām\n pārdomas par civilprocesuālo jurisdikciju un tās regulējuma pilnveidošanas iespējām 1. Jurisdikcijas jēdziens Vispārīgi jurisdikcija tiek skaidrota kā tiesas vara un tautas suverēnās varas izpausme, piemērojot un radot tiesības.2 Tāpat ar jurisdikciju tiek saprasta taisnīguma (justice) administrēšana, arī tiesa vai cita tiesu varas institūcija, kā arī teritorija, kurā tiek īstenota attiecīgās valsts tiesu vara.3 Jurisdikcija nozīmē arī ārēju izpausmi – tiesību piemērošanu, arī strīda izšķiršanas vietu, kā arī tiesu varas īstenošanu par konkrētu strīdu vai citu lietu, spriežot tiesu.4 No šiem jurisdikcijas jēdziena skaidrojumiem redzams, ka šim jēdzienam ir dažādas nozīmes, sākot ar visai plašu, kas jurisdikciju skaidro kā tiesību piemērošanu vai noteiktas valsts tiesu varas īstenošanu noteiktā teritorijā, un beidzot ar šaurāku, kas faktiski būtu saprotama kā tiesas spriešana konkrētā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270349-pardomas-par-civilprocesualo-jurisdikciju-un-tas-regulejuma-pilnveidosanas-iespejam/\n270349\nTue, 21 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Vecuma diskriminācijas nošķiršana darba un dienesta tiesiskajās attiecībās\n Vecuma diskriminācijas nošķiršana darba un dienesta tiesiskajās attiecībās Diskriminācijas aizliegums starptautiskajā un Eiropas Savienības regulējumā rodams vairākos normatīvajos dokumentos.2 Tomēr attiecībā uz personas vecumu kā diskriminējošo pazīmi tā ir Padomes Direktīva, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (turpmāk – Direktīva).3 Arī nacionālais regulējums, izstrādājot Darba likumu, iekļāva Direktīvā paustos nosacījumus. Tomēr jāatceras, ka Darba likums ir attiecināms tikai uz tām saistībām, kas rodas uz darba līguma pamata, bet Direktīvas tvērumā ietilpst krietni plašāks subjektu loks. Direktīvas tekstā tiek lietots jēdziens "nodarbinātība",4 nedodot tā skaidrojumu. Latviešu literārās valodas vārdnīcā nodarbinātība tiek skaidrota kā stāvoklis, kad cilvēki ir iesaistīti darbā, kādā pasākumā.5 Latvijā normatīvajos aktos nav iekļauts ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270255-vecuma-diskriminacijas-noskirsana-darba-un-dienesta-tiesiskajas-attiecibas/\n270255\nTue, 07 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Nodarītā zaudējuma daļēja atlīdzināšana krimināllietā\n Nodarītā zaudējuma daļēja atlīdzināšana krimināllietā Raksta1 sākumā vēlos citēt labi zināmo Heraklīta teikto, ka "cilvēks nevar iekāpt divreiz vienā un tai pašā upē". Šis teiciens raksturo cilvēka dzīvi laika tecējumā, to pilnā mēra var attiecināt arī uz tiesībām. Tiesības, līdzīgi cilvēka dzīvei un upes straumei, nepārtraukti virzās uz priekšu, attīstās. Reiz izteikti komentāri un pētījumi par atbildību mīkstinošiem apstākļiem ne vienmēr spēj pilnīgi atklāt tajos ietverto tiesisko nozīmi mūsdienās. Iemesli tam var būt dažādi, protams, visspēcīgākie no tiem ir nesaraujami saistīti ar valsts attīstību. Sociālā, ekonomiskā, politiskā situācija ietekmē iedzīvotāju dzīves līmeni, kopīgo labklājību, attieksmi pret tiesībām, mūsu juridiskā metodoloģija ir kā spoguļa attēls. Attieksme pret likumā iekļautajām normām vienmēr ir atkarīga no konkrētās tiesiskās pozīcijas, kura ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270254-nodarita-zaudejuma-daleja-atlidzinasana-kriminallieta/\n270254\nTue, 07 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Par Maksātnespējas likuma 155. panta ceturtās daļas piemērošanu\n Par Maksātnespējas likuma 155. panta ceturtās daļas piemērošanu 2016. gada 28. decembrī Augstākās tiesas Civillietu departaments pasludināja lēmumu lietā Nr. SPC-21/2016.2 Šajā lietā Augstākās tiesas Civillietu departaments izskatīja Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protestu par Rīgas rajona tiesas 2016. gada 2. februāra un 2016. gada 24. februāra lēmumiem. Augstākās tiesas Civillietu departaments nolēma protestu noraidīt.3 Rīgas rajona tiesa ar minētajiem lēmumiem bija noraidījusi parādnieka identiskus pieteikumus par saistību procedūras izbeigšanu (dzēšot atlikušās saistības) un maksātnespējas procesa izbeigšanu. Kā galvenais motīvs šādu lēmumu pieņemšanai tika norādīts it kā konstatētais fakts par to, ka parādnieks saistību dzēšanas procesa ietvaros kreditoriem ir veicis maksājumus, kas ir mazāki par noteikto minimumu, proti, vienu trešdaļu no ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270253-par-maksatnespejas-likuma-155panta-ceturtas-dalas-piemerosanu/\n270253\nTue, 07 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Valdes locekļa atbrīvošana no atbildības\n Valdes locekļa atbrīvošana no atbildības Raksta turpinājums. Sākumu skat. Jurista Vārds, 21.02.2017., Nr. 8 (962), 18.-26. lpp. 1.3. Valdes locekļa atbildība sabiedrības maksātnespējas gadījumā Vērtējot Komerclikumā tieši regulētos instrumentus valdes locekļa atbrīvošanai no atbildības (Komerclikuma 169. p. 4. d., 173. p.), secināms, ka to pamatā ir sabiedrības dalībnieku (akcionāru) griba. Atbilstoši Komerclikuma 170. panta otrajai daļai šāda dalībnieku (akcionāru) griba nav saistoša sabiedrības kreditoram, ja viņš nevar panākt sava prasījuma apmierināšanu no sabiedrības, un daļēji saistoša tā ir dalībnieku mazākumam (skat. Komerclikuma 173. p. 2. d.). Komerclikums "klusē" par to, kā sabiedrības dalībnieku (akcionāru) griba ietekmē maksātnespējas procesa administratora prasību pret valdes locekli. Respektīvi, vai sabiedrības maksātnespējas gadījumā valdes locekļa atbildība atkrīt, ja: valdes loceklis ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270207-valdes-locekla-atbrivosana-no-atbildibas/\n270207\nTue, 28 Feb 2017 00:00:00 +0200\n\n