Jursta Vārds - Skaidrojumi. Viedokļi http://www.juristavards.lv Skaidrojumi. Viedokļi lv http://www.juristavards.lv Fri, 20 Oct 2017 11:32:43 -0700 http://www.juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds http://www.juristavards.lv 240 47 \nSkaidrojumi. Viedokļi: Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās – 2017. gada grozījumi (II)\n Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās – 2017. gada grozījumi (II) 3.2. KPL un KL normu spēks laikā attiecībā uz mantas īpašo konfiskāciju Ir acīmredzami, ka notikušās izmaiņas ir būtiskas attiecībā uz to, kas ir uzskatāma par konfiscējamo mantu. Līdz ar to aktuāls kļūst jautājums par to, kā nosakāms piemērojamo normu spēks laikā. Ir vispār zināms, ka procesuālo un materiālo normu spēka laikā noteikšanā ir dažādas pieejas (salīdzināšanai sk. KL 5. pantu un KPL 4. pantu). Tai pašā laikā, lai noteiktu, vai norma ir procesuāla vai materiāla, nav pietiekami paskatīties, kā sauc likumu, kurā tā ietverta, bet gan jāvērtē normas būtība.24 Šobrīd jautājums par to, kas ir īpašā kārtībā konfiscējamā manta, reglamentēts KL. Līdz 2017. gada 1. augusta šo jautājumu reglamentēja KPL. Tas, ka šis jautājums KL iekļauts tikai šobrīd, nenozīmē, ka īpašo mantas konfiskāciju nevarēs piemērot ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271517-parmainu-laiks-kriminalprocesa-turpinas-2017gada-grozijumi-ii/\n271517\nTue, 17 Oct 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Komerclikums piedzīvojis apjomīgas izmaiņas\n Komerclikums piedzīvojis apjomīgas izmaiņas 1. Atvieglojumi pamatkapitāla palielināšanai Saistībā ar saņemtajiem priekšlikumiem no komersantus pārstāvošajām organizācijām ir izstrādāti grozījumi Komerclikumā, kas atvieglos akciju sabiedrību (turpmāk – AS) pamatkapitāla palielināšanas (akciju emisijas) procedūru. Tieslietu ministrija, izvērtējot Komerclikumu un spēkā esošo Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/30/ES (2012. gada 25. oktobris) par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma par Eiropas Savienības darbību 54. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (turpmāk – Otrā direktīva),1 secināja, ka Otrā direktīva paredz akcionāriem vieglāku procedūru pamatkapitāla palielināšanai, līdz ar to ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271516-komerclikums-piedzivojis-apjomigas-izmainas/\n271516\nTue, 17 Oct 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās – 2017. gada grozījumi\n Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās – 2017. gada grozījumi Kriminālprocesa likums (turpmāk – KPL) nekad nebūs pabeigts – šķiet ar šādu atziņu samierinājušies jau visi. 2017. gads mums atnesis kārtējos trīs grozījumus KPL. Grozījumu intensitāte nav nedz īpaši liela, nedz pārsteidzoša, ja atceramies, ka KPL šie jau ir 31.–33.grozījumi1 nedaudz vairāk kā 12 gadu laikā. Tātad vidēji statistiski gads ne ar ko īpaši neizceļas.2 Ievērības cienīgus 2017. gada likumus par grozījumu veikšanu KPL, kas jau stājušies spēkā, padara tas, ka līdz ar to pieņemšanu veiktas tiešām būtiskas saturiskas izmaiņas kriminālprocesuālās kārtības tiesiskajā reglamentācijā. Šī raksta, tāpat kā iepriekš "Jurista Vārdā" publicēto abu autoru rakstu ar līdzīgiem nosaukumiem, mērķis ir, atturoties no jautājumu dziļas zinātniskas izpētes, informēt lasītāju par veiktajām izmaiņām KPL, sniedzot savu ieskatu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271467-parmainu-laiks-kriminalprocesa-turpinas-2017gada-grozijumi/\n271467\nTue, 10 Oct 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Sociālo dzīvojamo telpu izīrēšanas tiesiskās problēmas\n Sociālo dzīvojamo telpu izīrēšanas tiesiskās problēmas Sociālās dzīvojamās telpas institūts Sociālais dzīvoklis ir pašvaldības dzīvojamā telpa, kurai ar pašvaldības domes lēmumu ir noteikts sociālā dzīvokļa statuss. No minētā izriet, ka sociālai dzīvojamai telpai piemīt īpašību kopums, kas to atšķir no citiem mājokļiem, kurus izīrē pašvaldība. Skaidrības ieviešanai jāmin, ka būtiskākās atšķirības, kas izdala sociālo dzīvojamo telpu no pašvaldības izīrētā dzīvokļa, ir šādas: sociālai dzīvojamai telpai normatīvajos aktos noteikta maksimāli pieļaujamā platība; tā tiek izīrēta likumā "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām" (turpmāk arī – Likums) un pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktam personu lokam; Likums noteic sociālā dzīvokļa termiņu (līdz sešiem mēnešiem); sociālā dzīvokļa īres maksai ir jābūt zemākai par īres maksu, kas noteikta ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271427-socialo-dzivojamo-telpu-iziresanas-tiesiskas-problemas/\n271427\nTue, 03 Oct 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Ģimenes ārstu rīcība: streiks vai protests\n Ģimenes ārstu rīcība: streiks vai protests Analizējot dokumentus un likumus, jāatzīst: nevaru piekrist, ka tas ir streiks atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Savu viedokli pamatošu ar juridiskiem apsvērumiem. Vispirms pievērsīsimies Streiku likumam. Tā 1. panta 3. punkts nosaka, ka streiks ir kolektīvā interešu strīda risināšanas veids, kas izpaužas tādējādi, ka uzņēmuma, nozares darbinieki vai darbinieku grupa brīvprātīgi pilnībā vai daļēji pārtrauc darbu nolūkā panākt prasību izpildi. Darba likuma 3. pants nosaka, ka darbinieks ir fiziskā persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā. Tagad palūkosimies uz līgumisko pusi, kas ir ģimenes ārstiem ar valsts institūcijām. Atbilstoši manā rīcībā esošai informācijai Nacionālais veselības dienests slēdz līgumu ar izpildītāju, kas konkrētajā gadījumā ir ģimenes ārsts, par primāro ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271426-imenes-arstu-riciba-streiks-vai-protests/\n271426\nTue, 03 Oct 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Pirmais Latvijas ģimenes ārstu streiks: faktiski, tiesiski un prettiesiski\n Pirmais Latvijas ģimenes ārstu streiks: faktiski, tiesiski un prettiesiski 2017. gada 12. jūnijā Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (turpmāk – LĢĀA) streika komiteja saskaņā ar 2017. gada 26. maija LĢĀA biedru sapulcē nolemto pieteica ģimenes ārstu streiku. LĢĀA streika komiteju saskaņā ar Streiku likumā1 noteikto kārtību ievēlēja biedru sapulce. Streika komiteja organizēja streiku, veda sarunas ar Veselības ministriju un Ministru prezidentu un risināja streika dēļ radušās faktiskās un tiesiskās problēmas. 2017. gada 3. jūlijā vairāk nekā 6502 Latvijā praktizējošu ģimenes ārstu uzsāka streiku, kas izpaudās kā valsts apmaksātu ģimenes ārsta pakalpojumu sniegšanas pārtraukšana.3 Divu nedēļu laikā vienošanās ar Veselības ministriju un Ministru kabinetu par streika prasību izpildi netika panākta. Ministru prezidents Māris Kučinskis un veselības ministre Anda Čakša streika otrās nedēļas beigās paziņoja, ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271425-pirmais-latvijas-gimenes-arstu-streiks-faktiski-tiesiski-un-prettiesiski/\n271425\nTue, 03 Oct 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Prettiesiska maksa Uzņēmumu reģistrā\n Prettiesiska maksa Uzņēmumu reģistrā 1. Uzņēmumu reģistram nodots valsts pārvaldes uzdevums – reģistrēt komersantus un to filiāles, ārvalstu komersantus un organizāciju pārstāvniecības un pārstāvjus, kooperatīvās sabiedrības, Eiropas ekonomisko interešu grupas, Eiropas komercsabiedrības, Eiropas kooperatīvās sabiedrības, politiskās partijas un to apvienības, administratorus, maksātnespējas subjektus, tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesa norises biedrības un nodibinājumus, reliģiskās organizācijas un to iestādes, arodbiedrības, masu informācijas līdzekļus, publiskās un privātās partnerības līgumus, izšķirošās ietekmes, komercķīlu, laulāto mantiskās attiecības un šķīrējtiesas un nodrošināt attiecīgo reģistru vešanu.2 Ierakstu izdarīšana šādos reģistros var notikt uz iesnieguma, tiesas nolēmuma vai valsts pārvaldes iestādes lēmuma vai paziņojuma, kas saņemts reģistru savstarpējās ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271423-prettiesiska-maksa-uznemumu-registra/\n271423\nTue, 03 Oct 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Par saistības un prasības noilgumu saistībai, kas radusies uz likuma pamata\n Par saistības un prasības noilgumu saistībai, kas radusies uz likuma pamata Lai arī līdz šim nekad noilguma jautājums nav radījis diskusijas tiesību normu piemērotāju starpā, gada sākumā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Tieslietu ministrija, reaģējot uz atsevišķu zemes īpašnieku pretenzijām attiecībā uz gandrīz desmit gadus vecu zemes nomas maksas parādu piedziņu, sniedza skaidrojumus, kas, būdami iekšēji pretrunīgi, ir radījuši jaunu pseidoproblēmu zemes piespiedu nomas jautājumos. Tāpat Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, neskatoties uz likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 13. panta trešajā daļā noteikto ekskluzīvo tiesas kompetenci strīdu risināšanā starp zemes un ēkas īpašniekiem, ir pieņēmis lēmumus šajā jautājumā. Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmumi vēl spēkā nav stājušies un, cik zināms autorei, ir apstrīdēti likumā noteiktajā kārtībā, ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271383-par-saistibas-un-prasibas-noilgumu-saistibai-kas-radusies-uz-likuma-pamata/\n271383\nTue, 26 Sep 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Pastāvīgās pārstāvniecības institūta ģenēze un izpratne mūsdienās\n Pastāvīgās pārstāvniecības institūta ģenēze un izpratne mūsdienās Publikācijas izstrādē autore ir izmantojusi tās arhīvā esošās intervijas ar Latvijā prominentiem nodokļu ekspertiem: zinātniskās darbības vidē – ar prof. Dr. oec. Kārli Ketneru, uzņēmējdarbības vidē – ar nodokļu tiesību jomu pārstāvošu zvērinātu advokātu Jāni Taukaču un no valsts pārvaldes – ar profesionāli ar vairāku gadu desmitu pieredzi apskatāmajā jomā, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta vadītāja vietnieku, Uzņēmumu nodokļu un starptautisko nodokļu jautājumu nodaļas vadītāju Andreju Birumu. Jāvērš uzmanība, ka šis un daudzi citi ar pastāvīgās pārstāvniecības institūtu saistītie aspekti būtu per se promocijas darba izstrādes vērti temati, tomēr autore minētajiem aspektiem pieskarsies iespējami lakoniski.   Pastāvīgās pārstāvniecības jēdziena izpratne 2016. gada 1. jūlijā Latvija ir ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271381-pastavigas-parstavniecibas-instituta-geneze-un-izpratne-musdienas/\n271381\nTue, 26 Sep 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Elektroniskās naudas definīcija un veidi\n Elektroniskās naudas definīcija un veidi Eirozonas valstīs pēdējo septiņu gadu laikā elektroniskās naudas emisijas pieaugums ir bijis vairāk nekā 12 reizes – no 2,4 miljardiem eiro 2010. gadā līdz 25,4 miljardiem 2017. gada maijā.1 Elektroniskās naudas lietošana kļūst aizvien populārāka, aizstājot skaidru naudu un bezskaidras naudas maksājumus. Elektronisko naudu izmanto, veicot maksājumus ar dažādu veidu kartēm, tostarp bezkontakta kartēm, mobilajiem telefoniem vai internetā. Fiziskos makus pamazām sāk aizstāt elektroniskās naudas maki. Šā raksta mērķis ir noskaidrot elektroniskās naudas definīcijas saturu, kas izriet no normatīvajiem tiesību aktiem, kā arī noteikt elektroniskās naudas veidus un tās attīstības iespējas nākotnē. 2000. gada 18. septembrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/46/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību,2 ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271380-elektroniskas-naudas-definicija-un-veidi/\n271380\nTue, 26 Sep 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Virtuālo valūtu tiesiskais regulējums šodien un rīt\n Virtuālo valūtu tiesiskais regulējums šodien un rīt Eiropas Parlamenta līmenī Ekonomikas un monetārā komiteja ir atzinusi ieguldījumus, kurus veic ar sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas (distributed ledger) palīdzību, par "pašlaik notiekošā finanšu tehnoloģiju inovācijas cikla neatņemamu daļu".2 Eiropas Banku iestāde virtuālo valūtu uzskata par elektronisku vērtības ekvivalentu, ko nav emitējusi ne Centrālā banka, ne kāda cita publiska iestāde un kas nav obligāti jāpiesaista fiduciārai valūtai, bet ko fiziskās vai juridiskās personas izmanto kā maksāšanas līdzekli un ko var elektroniski pārskaitīt, uzglabāt vai tirgot.3 2017. gadā jūnijā, pēc dažādos avotos minētās informācijas, pastāvēja vairāk nekā 900 virtuālo valūtu, bet šis skaits ir aptuvens un mainās ik pēc sekundes, jo, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju, tiek radītas (emitētas) arvien jaunas virtuālās valūtas. Kriptonaudas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271379-virtualo-valutu-tiesiskais-regulejums-sodien-un-rit/\n271379\nTue, 26 Sep 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Brīvais tirgus tiesiskās aizsardzības procesos\n Lai arī likuma darbības īsajā pe ML grozījumi tika pieņemti jau 2016. gada 22. decembrī, pavadošie Ministru kabineta noteikumi Nr. 233 "Maksātnespējas procesa administratora un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu disciplinārlietu noteikumi" – 2017. gada 3. maijā, bet Ministru kabineta noteikumi Nr. 286 "Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas un maksātnespējas procesa administratora lietvedības noteikumi" – 30. maijā. Savukārt grozījumi Civilprocesa likumā (turpmāk – CPL), kas nosaka kārtību, kādā tiesa ieceļ TAP uzraugošo personu, – 2017. gada 1. jūnijā (izsludināti 13.06.2017.). Saskaņā ar ML 3. pantu TAP ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271342-brivais-tirgus-tiesiskas-aizsardzibas-procesos/\n271342\nTue, 19 Sep 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Conditio sine qua non jeb kompetences Eiropas Savienībā\n Pievienojoties Eiropas Savienība Jebkurā gadījumā Savienības pārmaiņu pamatā būtu jāatceras, ka Savienību veido tās dalībvalstis un ka Savienība ir tāda, kāda tā pašlaik ir, pateicoties tās dalībvalstīm. Dalībvalstu loma, nodrošinot Savienības darbību, ir noteikt kompetences, iedalot atbildības jomas. Šis raksts iespējamo pārmaiņu priekšā ir par kompetencēm, kas būtiski ietekmē likumdošanas un lēmumu pieņemšanas procesu Savienībā un dalībvalstīs. Katrā starptautiskā organizācijā ir jānosaka kompetences tās dalībniekiem. Ir jāprezumē, ka Savienība ar tās izvirzītajiem mērķiem nebūtu iespējama bez juridiski nostiprinātām kompetencēm tās dalībniekiem un pašai Savienībai. Tādējādi kompetenču sadalījums starptautiskā organizācijā ir priekšnoteikums jeb conditio sine qua non.1 Kompetences jeb to sadalījums Savienībā ir noteikts Līgumā par Eiropas Savienību2 un Līgumā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271341-iconditio-sine-qua-noni-jeb-kompetences-eiropas-savieniba/\n271341\nTue, 19 Sep 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Regulējums par konteineru verificētās bruto masas noteikšanu starptautiskos jūras pārvadājumos\n To Ņemot vērā plašās diskusijas SOLAS grozījumu ieviešanas procesā par to būtību, ieviešanu, kā arī lietderību, šobrīd, tas ir, aptuveni gadu pēc grozījumu spēkā stāšanās, ir vērts apskatīt šī starptautiskā regulējuma būtību no publisko un privāto tiesību viedokļa. Rakstā vispirms tiek aplūkota konteineru svara noteikšanas nozīme no kuģošanas drošības viedokļa un kravas svara noteikšanas pienākums privāttiesiskajā starptautisko kravu pārvadājumu regulējumā. Pēc tam tiek analizēti SOLAS grozījumi un to ietekme uz kravas svara noteikšanas pienākumu publiskajās tiesībās un privātajās tiesībās. Raksts tiek noslēgts ar secinājumiem, kas balstīti uz rakstā aplūkotajiem aspektiem. Ar IMO Kuģošanas drošības komitejas 2014. gada 21. novembra Rezolūciju MSC 380(94)1 SOLAS grozījumi tika apstiprināti un stājās spēkā 2016. gada 1. jūlijā.2 Grozījumi paredz kravas nosūtītājam ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271304-regulejums-par-konteineru-verificetas-bruto-masas-noteiksanu-starptautiskos-juras-parvadajumos/\n271304\nTue, 12 Sep 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Labticīgais ieguvējs un zemesgrāmatu ieraksta publiskā ticamība\n Raksts balstīts uz referāta tēzē 1. Labticīgais ieguvējs Labticīga ieguvēja jēdziens Latvijas tiesībās ir kā Fransuā VI de Larošfuko aprakstītā īstā mīlestība – "visi par to runā, bet maz ir tādu, kas to pieredzējuši". Labticīga ieguvēja jēdziens nav definēts Latvijas likumā. Tā aptuvens raksturojums izriet no Civillikuma (turpmāk – CL) 122. panta: "persona (..) atzīstama par lietas labticīgu ieguvēju (..), ja tā nav zinājusi vai tai nav vajadzējis zināt, ka lieta pieder otram laulātajam (..) un ka tā atsavināta vai ieķīlāta pret otra laulātā gribu". Šis labticīga ieguvēja raksturojums var attiekties gan uz kustamu, gan uz nekustamu lietu. Labticīgais nekustamā īpašuma ieguvējs ir šķietams ieguvējs. Ieguvējs ir persona, kas ierakstīta zemesgrāmatā kā nekustamā īpašuma īpašnieks (CL 994. pants). Šķietams ieguvējs ir persona, kas ierakstīta kā nekustamā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271303-labticigais-ieguvejs-un-zemesgramatu-ieraksta-publiska-ticamiba/\n271303\nTue, 12 Sep 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Likumdevēja gribas nozīme un tās skaidrošana\n Likumdevēja gribu pauž personas Likumdevēja gribas jēdziens Jautājuma pētīšana sākama ar likumdevēja jēdziena noskaidrošanu. Tiesību normu iztulkošanas kontekstā likumdevējus var nosacīti iedalīt primārajos likumdevējos, kuru likumdošanas tiesības nosaka Satversme (Saeima un Latvijas pilsoņu kopums), un sekundārajos likumdevējos, kuriem likumdošanas tiesības ir deleģējis primārais likumdevējs (Ministru kabinets, pašvaldību domes un autonomās iestādes). Taču autore uzskata, ka būtiski ir nodalīt Saeimu kā likumdevēju un Saeimu kā institūciju. Tikai vienā gadījumā Saeima pauž likumdevēja gribu. Saeima kā institūcija ir visu personu kopums, kas nodarbināts institūcijā. Tātad par likumdevēju var uzskatīt visus tos, kuri ir piedalījušies likumdošanas procesā, ja likumdevēja jēdzienu skatās paplašināti un piepilda to ar saturu, kurā ietilpst iepriekš uzskaitītās personas un institūciju ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271263-likumdeveja-gribas-nozime-un-tas-skaidrosana/\n271263\nTue, 05 Sep 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Administratīvā pārkāpuma lietas atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem\n Administratīvo pārkāpumu lietved Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta1 pirmo teikumu ikvienai personai tiek garantētas tiesības uz taisnīgu tiesu. Šādas garantijas dod arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Eiropas Cilvēktiesību konvencija) 6. pants.2 Savukārt likuma "Par tiesu varu" 16. pants3 prezumē, ka tiesas spriedums, kas stājies likumīgā spēkā, ir izpildāms un tam ir likuma spēks. Tātad šāds spriedums nav pārsūdzams un tādējādi tiek nodrošināta tiesiskā stabilitāte. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka jēdziens "taisnīga tiesa" ietver divus aspektus – taisnīga tiesa kā neatkarīga tiesu varas institūcija, kas izskata lietu, un taisnīga tiesa kā pienācīgs, tiesiskai valstij atbilstošs process, kurā šī lieta tiek izskatīta.4 Jēdziena "taisnīga tiesa" tvēruma viens no elementiem ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271262-administrativa-parkapuma-lietas-atjaunosana-sakara-ar-jaunatklatiem-apstakliem/\n271262\nTue, 05 Sep 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Jauni izaicinājumi Latvijas nacionālajam ieroču aprites tiesiskajam regulējumam\n Jauni izaicinājumi Latvijas nacionālajam ieroču aprites tiesiskajam regulējumam Latvijas gadījumā Latvijas Republikas Satversmes VIII nodaļā "Cilvēka pamattiesības"3 nav ierakstīta tiesību norma, kas noteiktu, ka Latvijā ikvienam iedzīvotājam ir tiesības uz ieroci. Neskatoties uz minēto, Latvijā eksistē ieroču aprite un tās tiesiskais regulējums darbojas kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Šobrīd spēkā ir 2010. gada 28. oktobrī Saeimas pieņemtais Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likums. Minētā likuma 16. pantā ir nostiprināts fizisko personu loks, kas ir tiesīgs Latvijā saņemt ieroča atļauju, iegādāties, glabāt, nēsāt un pārvadāt ieročus.4 Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra publiskoto informāciju Latvijā šobrīd ir 33 216 šaujamieroču īpašnieku (no tiem sievietes ir 787), kuri ir reģistrējuši 68 368 šaujamieročus.5 Ņemot vērā minēto, Latvija ir viena no ES dalībvalstīm, kam ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271221-jauni-izaicinajumi-latvijas-nacionalajam-ierocu-aprites-tiesiskajam-regulejumam/\n271221\nTue, 29 Aug 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Par terminiem “uzticība” un “uzticēšanās”\n Par terminiem "uzticība" un "uzticēšanās" Latviešu literārās valodas vārdnīcā termins "uzticēšanās" nav ietverts.1 Tomēr šā termina nozīmi atklāj vārda "uzticēties" skaidrojums – kādam ticēt, paļauties uz kādu, būt par kādu pārliecinātam.2 Tādējādi uzticēšanos var īsi raksturot kā pārliecību, paļāvību un ticību. Turpretim terminam "uzticība" vārdnīcā sniegti divi skaidrojumi. Pirmais skaidrojums vēsta, ka uzticība ir īpašības vārda "uzticīgs" konkrēta izpausme. Savukārt atbilstoši otrajam skaidrojumam uzticība ir pārliecība par labvēlīgu attieksmi pret sevi, kā arī paļāvība, ticība.3 Tādējādi termins "uzticība" ir plašāks par terminu "uzticēšanās". Proti, terminam "uzticība" ir divas dažādas nozīmes, no kurām viena sakrīt ar termina "uzticēšanās" nozīmi. Ja viena un tā paša jēdziena apzīmēšanai tiek izmantoti divi dažādi termini un ja turklāt vienam no tiem ir divas dažādas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271218-par-terminiem-uzticiba-un-uzticesanas/\n271218\nTue, 29 Aug 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Samērīguma otrais elements – pamattiesību ierobežojuma nepieciešamība\n Samērīguma otrais elements – pamattiesību ierobežojuma nepieciešamība Satversmes tiesas spriedumos, vērtējot apstrīdētās normas (akta) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 8. nodaļas normām, tiek izmantotas dažādas metodoloģijas. Tiesa spriedumā var izvērtēt, vai valsts, aizsargājot personas pamattiesības, ir izpildījusi tai no Satversmes izrietošos pozitīvos pienākumus,1 jo attiecībā uz katru pamattiesību valstij ir trīskāršs pienākums – gan ievērot, gan aizsargāt, gan arī nodrošināt personas tiesības.2 Tāpat tiesa var vērtēt arī to, vai apstrīdētā norma atbilst kādam no Satversmes 92. panta saturā ietilpstošajiem tiesību principiem, piemēram, res judicata,3 nulla poena sine lege,4 ne bis in idem,5 vai kādai no taisnīgas tiesas procesuālajām garantijām, piemēram, tiesībām tikt uzklausītam.6 Ņemot vērā vides tiesību specifiku, atšķirīga metodoloģija tiek izmantota ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271217-sameriguma-otrais-elements-pamattiesibu-ierobezojuma-nepieciesamiba/\n271217\nTue, 29 Aug 2017 00:00:00 +0200\n\n