Jursta Vārds - Skaidrojumi. Viedokļi http://www.juristavards.lv Skaidrojumi. Viedokļi lv http://www.juristavards.lv Fri, 31 Mar 2017 01:34:58 -0700 http://www.juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds http://www.juristavards.lv 240 47 \nSkaidrojumi. Viedokļi: Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas regulējuma pilnveides iespējas\n Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas regulējuma pilnveides iespējas Ziņojumā tika izteiktas nopietnas bažas par to, ka Latvija nav atbilstoši risinājusi būtiskus ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistītus riskus. Tika norādīts, ka esošie pasākumi, kas vērsti uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas atklāšanu, nav bijuši pietiekami efektīvi un nav spējuši atklāt liela apjoma noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tāpēc Latvijai tika rekomendēts ieviest adekvātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmu, kā arī spert neatliekamus soļus, kas tieši vērsti uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas gadījumu atklāšanu, veiksmīgu izmeklēšanu un personu saukšanu pie atbildības. Balstoties uz WGB veikto Latvijas novērtējumu, Latvijai tika izvirzītas prioritārās rekomendācijas, no kuru izpildes bija atkarīgs OECD dalībvalstu lēmums par Latvijas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270395-noziedzigi-iegutu-lidzeklu-legalizesanas-apkarosanas-regulejuma-pilnveides-iespejas/\n270395\nTue, 28 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Negatīvā atzīšanas prasība civilprocesā\n Negatīvā atzīšanas prasība civilprocesā Iepazīstoties ar rakstu "Juridisko attiecību nepastāvēšanas prasījums (negatīva prasība) civilprocesā", šī raksta autoriem radās iespaids, ka raksts lielā mērā balstīts uz Augstākās tiesas Civillietu departamenta izdarītiem secinājumiem par negatīvo prasību celšanas iespējamību esošā civilprocesa regulējuma ietvaros, izvairoties no analīzes, vai šāda tiesu prakse vispār ir pamatota. Ja pieņem, ka Augstākās tiesas Civillietu departamenta nostāja ir pareiza, tad autores secinājumi, lai izskaidrotu esošo tiesu pieeju, minētajā rakstā ļoti labi iederas. Tomēr, autoru ieskatā, atsevišķi juridiski aspekti norāda uz to, ka gan D. Vārnas, gan Augstākās tiesas Civillietu departamenta secinājumi pilnībā neizslēdz negatīvās atzīšanas prasības iespējamību Latvijā, un tādēļ secinājums, ka negatīvās atzīšanas prasības CPL neatzīst, nav pamatots. Kopumā kā apsveicams ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270394-negativa-atzisanas-prasiba-civilprocesa/\n270394\nTue, 28 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Attaisnojošu pierādījumu pieļaujamības izvērtēšanas aspekti\n Attaisnojošu pierādījumu pieļaujamības izvērtēšanas aspekti 1. Ievads Kriminālprocesa likuma 130. panta pirmajā daļā noteikts, ka kriminālprocesa laikā iegūtās ziņas par faktiem ir pieļaujams izmantot kā pierādījumus, ja tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas likumā noteiktajā kārtībā. No minētās normas izriet, ka likumdevējs ir izvirzījis divus pierādījumu pieļaujamības priekšnoteikumus: likumā noteiktās kārtības ievērošana ziņu par faktiem iegūšanā; likumā noteiktās kārtības ievērošana ziņu par faktiem procesuālajā nostiprināšanā.1 Kā redzams, abi pierādījumu pieļaujamības priekšnoteikumi ir saistīti ar ziņu par faktiem iegūšanas un nostiprināšanas procesa izvērtēšanu, no kā loģiski secināms, ka pierādījumu pieļaujamība raksturo pierādījumu procesuālo jeb formas aspektu.2 Pierādījumu pieļaujamību vispārīgi varētu definēt kā likumā paredzēto procesuālo nosacījumu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270393-attaisnojosu-pieradijumu-pielaujamibas-izvertesanas-aspekti/\n270393\nTue, 28 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Zaudējumu piedziņa lietās uz Konkurences likuma pamata\n Zaudējumu piedziņa lietās uz Konkurences likuma pamata 2014. gada 26. novembrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/104/ES par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem (turpmāk – Direktīva 2014/104/ES). Direktīvas 2014/104/ES mērķis bija vienādot procesuālo un zināmā mērā arī materiālo tiesību principus, lai vairotu šādas zaudējumu piedziņas lietas tiesā un veicinātu personu tiesības saņemt reālu zaudējumu atlīdzību. Direktīva 2014/104/ES bija jāievieš nacionālajos tiesību aktos līdz 2016. gada 27. decembrim, kas uz šo brīdi diemžēl vēl nav paveikts. Tomēr raksta autore tic, ka agrāk vai vēlāk tas tiks izdarīts, tādēļ rakstā sniegts arī ieskats par neizbēgamām izmaiņām Civilprocesa likumā un Konkurences likumā, ieviešot Direktīvu 2014/104/ES.   1. ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270351-zaudejumu-piedzina-lietas-uz-konkurences-likuma-pamata/\n270351\nTue, 21 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Pārdomas par civilprocesuālo jurisdikciju un tās regulējuma pilnveidošanas iespējām\n pārdomas par civilprocesuālo jurisdikciju un tās regulējuma pilnveidošanas iespējām 1. Jurisdikcijas jēdziens Vispārīgi jurisdikcija tiek skaidrota kā tiesas vara un tautas suverēnās varas izpausme, piemērojot un radot tiesības.2 Tāpat ar jurisdikciju tiek saprasta taisnīguma (justice) administrēšana, arī tiesa vai cita tiesu varas institūcija, kā arī teritorija, kurā tiek īstenota attiecīgās valsts tiesu vara.3 Jurisdikcija nozīmē arī ārēju izpausmi – tiesību piemērošanu, arī strīda izšķiršanas vietu, kā arī tiesu varas īstenošanu par konkrētu strīdu vai citu lietu, spriežot tiesu.4 No šiem jurisdikcijas jēdziena skaidrojumiem redzams, ka šim jēdzienam ir dažādas nozīmes, sākot ar visai plašu, kas jurisdikciju skaidro kā tiesību piemērošanu vai noteiktas valsts tiesu varas īstenošanu noteiktā teritorijā, un beidzot ar šaurāku, kas faktiski būtu saprotama kā tiesas spriešana konkrētā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270349-pardomas-par-civilprocesualo-jurisdikciju-un-tas-regulejuma-pilnveidosanas-iespejam/\n270349\nTue, 21 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Vecuma diskriminācijas nošķiršana darba un dienesta tiesiskajās attiecībās\n Vecuma diskriminācijas nošķiršana darba un dienesta tiesiskajās attiecībās Diskriminācijas aizliegums starptautiskajā un Eiropas Savienības regulējumā rodams vairākos normatīvajos dokumentos.2 Tomēr attiecībā uz personas vecumu kā diskriminējošo pazīmi tā ir Padomes Direktīva, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (turpmāk – Direktīva).3 Arī nacionālais regulējums, izstrādājot Darba likumu, iekļāva Direktīvā paustos nosacījumus. Tomēr jāatceras, ka Darba likums ir attiecināms tikai uz tām saistībām, kas rodas uz darba līguma pamata, bet Direktīvas tvērumā ietilpst krietni plašāks subjektu loks. Direktīvas tekstā tiek lietots jēdziens "nodarbinātība",4 nedodot tā skaidrojumu. Latviešu literārās valodas vārdnīcā nodarbinātība tiek skaidrota kā stāvoklis, kad cilvēki ir iesaistīti darbā, kādā pasākumā.5 Latvijā normatīvajos aktos nav iekļauts ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270255-vecuma-diskriminacijas-noskirsana-darba-un-dienesta-tiesiskajas-attiecibas/\n270255\nTue, 07 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Nodarītā zaudējuma daļēja atlīdzināšana krimināllietā\n Nodarītā zaudējuma daļēja atlīdzināšana krimināllietā Raksta1 sākumā vēlos citēt labi zināmo Heraklīta teikto, ka "cilvēks nevar iekāpt divreiz vienā un tai pašā upē". Šis teiciens raksturo cilvēka dzīvi laika tecējumā, to pilnā mēra var attiecināt arī uz tiesībām. Tiesības, līdzīgi cilvēka dzīvei un upes straumei, nepārtraukti virzās uz priekšu, attīstās. Reiz izteikti komentāri un pētījumi par atbildību mīkstinošiem apstākļiem ne vienmēr spēj pilnīgi atklāt tajos ietverto tiesisko nozīmi mūsdienās. Iemesli tam var būt dažādi, protams, visspēcīgākie no tiem ir nesaraujami saistīti ar valsts attīstību. Sociālā, ekonomiskā, politiskā situācija ietekmē iedzīvotāju dzīves līmeni, kopīgo labklājību, attieksmi pret tiesībām, mūsu juridiskā metodoloģija ir kā spoguļa attēls. Attieksme pret likumā iekļautajām normām vienmēr ir atkarīga no konkrētās tiesiskās pozīcijas, kura ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270254-nodarita-zaudejuma-daleja-atlidzinasana-kriminallieta/\n270254\nTue, 07 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Par Maksātnespējas likuma 155. panta ceturtās daļas piemērošanu\n Par Maksātnespējas likuma 155. panta ceturtās daļas piemērošanu 2016. gada 28. decembrī Augstākās tiesas Civillietu departaments pasludināja lēmumu lietā Nr. SPC-21/2016.2 Šajā lietā Augstākās tiesas Civillietu departaments izskatīja Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protestu par Rīgas rajona tiesas 2016. gada 2. februāra un 2016. gada 24. februāra lēmumiem. Augstākās tiesas Civillietu departaments nolēma protestu noraidīt.3 Rīgas rajona tiesa ar minētajiem lēmumiem bija noraidījusi parādnieka identiskus pieteikumus par saistību procedūras izbeigšanu (dzēšot atlikušās saistības) un maksātnespējas procesa izbeigšanu. Kā galvenais motīvs šādu lēmumu pieņemšanai tika norādīts it kā konstatētais fakts par to, ka parādnieks saistību dzēšanas procesa ietvaros kreditoriem ir veicis maksājumus, kas ir mazāki par noteikto minimumu, proti, vienu trešdaļu no ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270253-par-maksatnespejas-likuma-155panta-ceturtas-dalas-piemerosanu/\n270253\nTue, 07 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Valdes locekļa atbrīvošana no atbildības\n Valdes locekļa atbrīvošana no atbildības Raksta turpinājums. Sākumu skat. Jurista Vārds, 21.02.2017., Nr. 8 (962), 18.-26. lpp. 1.3. Valdes locekļa atbildība sabiedrības maksātnespējas gadījumā Vērtējot Komerclikumā tieši regulētos instrumentus valdes locekļa atbrīvošanai no atbildības (Komerclikuma 169. p. 4. d., 173. p.), secināms, ka to pamatā ir sabiedrības dalībnieku (akcionāru) griba. Atbilstoši Komerclikuma 170. panta otrajai daļai šāda dalībnieku (akcionāru) griba nav saistoša sabiedrības kreditoram, ja viņš nevar panākt sava prasījuma apmierināšanu no sabiedrības, un daļēji saistoša tā ir dalībnieku mazākumam (skat. Komerclikuma 173. p. 2. d.). Komerclikums "klusē" par to, kā sabiedrības dalībnieku (akcionāru) griba ietekmē maksātnespējas procesa administratora prasību pret valdes locekli. Respektīvi, vai sabiedrības maksātnespējas gadījumā valdes locekļa atbildība atkrīt, ja: valdes loceklis ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270207-valdes-locekla-atbrivosana-no-atbildibas/\n270207\nTue, 28 Feb 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Tiesības uz starptautisko aizsardzību Latvijas Republikā. Misija ir iespējama\n Tiesības uz starptautisko aizsardzību Latvijas Republikā. Misija ir iespējama "Bēgļu kustība vērsās plašumā. Cara valdība praktiski atzina savu nespēju atrisināt šo sarežģīto problēmu. Vidzemes muižniecības landmaršals Ā. Pilārs-Pilhaus pauda satraukumu, ka var pienākt brīdis, kad "izmisumā novestie izbadējušies miljoni valstij nozīmēs lielākas briesmas nekā ārējais ienaidnieks"1 (..) Bēdīgākais bija tas, ka simtiem tūkstošu kurzemnieku atstāja dzimteni un daļa no šiem cilvēkiem nekad vairs Latvijā neatgriezās (..) Karš dezorganizēja Latvijas izglītības iestāžu darbu un mācību skolās. Simtiem skolotāju iesauca armijā. Tuvojoties frontei, daudzas mācību iestādes evakuēja, skolēni līdz ar vecākiem devās bēgļu gaitās."2 "Vienīgais, kas nepieciešams, lai ļaunums triumfētu, ir labu cilvēku bezdarbība."3 – Edmunds Bērks (Edmund Burke)   Neviens negrib ilgstoši palikt ārpus mājām. Tu – ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270206-tiesibas-uz-starptautisko-aizsardzibu-latvijas-republika-misija-ir-iespejama/\n270206\nTue, 28 Feb 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Sīrijas krīze un starptautiskās tiesības\n Sīrijas krīze un starptautiskās tiesības I. Konflikta hronoloģija "Arābu pavasara" kontekstā krīze Sīrijā aizsākās jau 2011. gada martā, kad valsti pārņēma prodemokrātiskie protesti, uz ko valdība atbildēja ar militāru spēku.1 2011. gada martā drošības spēki sāka šaut uz protestētājiem dienvidu pilsētā Derā, kur tie prasīja atlaist politieslodzītos; tas pārauga nemieros, kas nākamajos mēnešos izplatījās pa visu valsti.2 Sīrijas prezidents Bašars al Asads paziņoja par samierināšanās pasākumiem, atlaida desmitiem politieslodzīto, kā arī atlaida valdību.3 Bet jau 2011. gada maijā armijas tanki iebrauca Derā, Banjās, Homsā un Damaskas piepilsētā ar mērķi iznīcināt antirežīma protestus.4 Tajā brīdī ASV un Eiropa pastiprināja sankcijas.5 2011. gada jūnijā Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra nolēma ziņot ANO Drošības padomei par Sīrijas slēptu kodolprogrammas reaktora programmu.6 2011. gada jūlijā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270205-sirijas-krize-un-starptautiskas-tiesibas/\n270205\nTue, 28 Feb 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Valdes locekļa atbrīvošana no atbildības\n Valdes locekļa atbrīvošana no atbildības Aizvien biežāk izskan sūdzības, ka ir grūti atrast personas, kuras būtu gatavas uzņemties valdes locekļa amata pienākumu pildīšanu, jo ir pārlieku liels personīgās atbildības risks. Šādam viedoklim gan nav objektīva pamatojuma, jo, veicot apjomīgu pētījumu par valdes locekļu atbildību Eiropas Savienībā, tika konstatēts tieši pretējais – valdes locekļa pieļautam pārkāpumam lielākoties neseko tiesvedība pret valdes locekli par nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.1 Turklāt Komerclikumā ir vairākas tiesību normas, kuras regulē dažādus tiesiskus instrumentus valdes locekļa atbrīvošanai no atbildības. Vienlaikus jāatzīst, ka jautājumā par valdes locekļa atbrīvošanu no atbildības ir daudz aspektu, kas likumā nav tieši regulēti. Piemēram, vai statūtos (vai līgumā ar valdes locekli) var paredzēt noteikumus, kas "mīkstina" Komerclikuma 169. panta regulējumu par valdes ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270163-valdes-locekla-atbrivosana-no-atbildibas/\n270163\nTue, 21 Feb 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Bezskaidras naudas līdzekļu juridiskais statuss, civiltiesiskie un kriminālprocesuālie aspekti\n Bezskaidras naudas līdzekļu juridiskais statuss, civiltiesiskie un kriminālprocesuālie aspekti Kas ir bezskaidras naudas līdzekļi un kam tie pieder Latvijas normatīvajos aktos nav atrodama jēdziena "bezskaidra nauda" legāldefinīcija. Šo jēdzienu var atrast Kredītiestāžu likumā1 (turpmāk – KIL), tomēr tur tas minēts vien "garām ejot",2 neatklājot tā juridisko saturu. Ikdienā jēdziens "bezskaidra nauda" tiek bieži lietots, un šāda jēdziena lietošana nav nepareiza. Tomēr, ja raugāmies no precīza tiesību zinātnes viedokļa, tad ar jēdzienu "bezskaidra nauda" jāsaprot finanšu līdzekļi bankas kontā. Tas precīzi izriet no Finanšu nodrošinājuma likuma3 sniegtās legāldefinīcijas, kurā jēdziens "finanšu līdzekļi" ir raksturots kā nauda (izņemot banknotes un monētas), kas jebkurā valūtā kreditēta kādā kontā (arī visu veidu noguldījumi). Tādējādi jēdziens finanšu līdzekļi ir sinonīms jēdzienam bezskaidra ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270162-bezskaidras-naudas-lidzeklu-juridiskais-statuss-civiltiesiskie-un-kriminalprocesualie-aspekti/\n270162\nTue, 21 Feb 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Rīcībspējas īstenošanas alternatīvas\n Rīcībspējas īstenošanas alternatīvas Rīcībspēja atbilstoši Civillikuma 1405. pantā noteiktajam ietver divus būtiskus elementus – spēju uzņemties tiesības un spēju pildīt pienākumus. Šī regulējuma pamatmērķis ir nodrošināt "civiltiesiskās apgrozības stabilitāti un taisnīgumu",1 aizsargājot personu un tās mantu. Personai jāpiemīt noteiktām izziņas prasmēm – pirmkārt, spējai saprast sniegto informāciju, lai pieņemtu lēmumu, un, otrkārt, spējai novērtēt sekas, kādas iestāsies vai var iestāties pārredzamā nākotnē, ja tā pieņems vai nepieņems konkrēto lēmumu.2 Tādējādi rīcībspēja šādā nozīmē ir saistīta ar pašas personas spējām (prasmēm un iemaņām) saprast informāciju un izvērtēt lēmuma pieņemšanas sekas. Garīga rakstura traucējumu3 esamība bieži vien ir signāls, ka cilvēkam var būt traucētas konkrētās spējas tieši saslimšanas dēļ. Tomēr, no otras puses, cilvēkam, kuram nav ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270136-ricibspejas-istenosanas-alternativas/\n270136\nTue, 14 Feb 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Pieredzes resursi būvuzņēmumu grupās iepirkumu tiesību kontekstā\n Pieredzes resursi būvuzņēmumu grupās iepirkumu tiesību kontekstā Pieredzes resurss būvniecībā Pieredze ir svarīgākais resurss būvniecībā. Tā ir vairāku gadu ietvaros iegūta augstāka līmeņa zinātība vai prasme, praktiski izpildot darbus.5 Faktiski to iegūst, pilnīgi izpildot gan tehnoloģiskos procesus, gan garantijas saistības. Procesuāli pieredze ir primārais kvalifikācijas apliecināšanas elements iepirkumos, kurus vismaz daļēji realizē par valsts naudu.6 Tādēļ ekonomiski pieredze varētu būt visdārgākais resurss. Saistībā ar minēto judikatūrā noteikts, ka pieredze iepirkumos ir objektīvi pastāvošs fakts.7 Konspektīvi izsakoties – tā vai nu ir, vai tās nav. Konceptuāli nav pareizi organizēt konkursus par pieredzes apliecināšanu kā pašmērķi. Būvniecībā iepirkumu mērķis ir realizēt tehnoloģiskos darbus. Tādēļ pretendenti konkurē tehnisko un finanšu piedāvājumu sagatavošanā. Formāla sacensība ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270135-pieredzes-resursi-buvuznemumu-grupas-iepirkumu-tiesibu-konteksta/\n270135\nTue, 14 Feb 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Nedzīvi dzimuša bērna un viņa vecāku pamattiesību aizsardzība\n Nedzīvi dzimuša bērna un viņa vecāku pamattiesību aizsardzība Jēdziena "nedzīvi dzimis bērns" izpratne Nedzīvi dzimis bērns (angļu val. – stillbirth) ir auglis, kurš piedzimis nedzīvs pēc 22. grūtniecības nedēļas (kad augļa svars parasti ir 500 grami), nāvi apliecina fakts, ka tas pēc atdalīšanās no mātes neelpo un neizrāda nekādas citas dzīvības izpausmes, kādas ir sirdsdarbība, nabassaites pulsācija vai gribai pakļauto muskuļu kustības.2 Gadījumus, kad bērns nedzīvs piedzimis līdz 22. grūtniecības nedēļai, medicīnā dēvē par spontānā aborta sekām. Atbilstoši medicīnas terminoloģijai spontānais aborts (angļu val. – spontaneous abortion) ir patvaļīga grūtniecības pārtraukšanās ar daļēju vai pilnīgu augļa olas izstumšanu no dzemdes, kas notiek ģenētisku izmaiņu, ārējās vides vai mātes organisma faktoru nelabvēlīgas ietekmes dēļ pirms pilnām 22 grūtniecības nedēļām.3 Saskaņā ar ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270099-nedzivi-dzimusa-berna-un-vina-vecaku-pamattiesibu-aizsardziba/\n270099\nTue, 07 Feb 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Izslēgšana par iepriekš nepildītiem līgumiem publiskajos iepirkumos\n Izslēgšana par iepriekš nepildītiem līgumiem publiskajos iepirkumos Saskaņā ar Lietuvas Publisko iepirkumu likuma regulējumā noteikto piegādātājs iekļūst melnajā sarakstā, ja tas ir pieļāvis nopietnus (būtiskus) pārkāpumus iepriekšējā iepirkuma līguma izpildē, kas bijis par pamatu iepirkuma līguma laušanai. Šāds piegādātāju melnā saraksta institūts Latvijas publisko iepirkumu reglamentējošajos tiesību aktos nav noteikts. Latvijas Publisko iepirkumu likuma regulējums atļauj pasūtītājam izslēgt kandidātu vai pretendentu no turpmākas dalības iepirkuma procedūrā, ja tas nav pildījis iepirkuma līgumu pie šī pasūtītāja (saskaņā ar jauno Publisko iepirkumu likumu1), kā arī tad, ja kandidāts vai pretendents nav pildījis iepirkuma līgumu pie cita pasūtītāja, ja par to ir spēkā stājies tiesas spriedums vai kompetentas institūcijas lēmums (atbilstoši jaunā Publisko iepirkumu likuma 42. panta otrās daļas 2. ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270012-izslegsana-par-ieprieks-nepilditiem-ligumiem-publiskajos-iepirkumos/\n270012\nTue, 24 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Vaina krimināltiesībās jeb “kvantu” kriminoloģija\n Vaina krimināltiesībās jeb "kvantu" kriminoloģija Viens no kvantu teorijas pamatlicējiem – austriešu fiziķis E. Šrēdingers (vācu: Erwin Rudolf Josef Alexander Schrödinger) (1887–1961) ir formulējis fiziķiem ļoti labi zināmo kvantu paradoksu, ko dēvē arī par Šrēdingera kaķa kvantu paradoksu.1 Neiedziļinoties kvantu mehānikas nianses, jānorāda, ka minētā paradoksa būtība ir, ka kamerā esošā kaķa dzīvību nosaka kvanta stāvoklis, kuru var noskaidrot tikai tad, kad tiek atvērta kamera. Kamēr kamera nav atvērta, tiek prezumēts, ka kvants atrodas superpozīcijā jeb vienlaicīgi divās pozīcijās, tātad arī kaķis atrodas šajā superpozīcijā jeb ir dzīvs un miris vienlaicīgi. Tas, vai kaķis ir vai nav dzīvs, ir atkarīgs no tā, vai pētnieks ir vai nav atvēris kameru, lai paskatītos, kas tajā atrodas. Šāda viena kvanta stāvokļa nenoteiktība pašos pamatos grauj determinismu. Kā zināms, determinismu noziedzīgu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270011-vaina-kriminaltiesibas-jeb-kvantu-kriminologija/\n270011\nTue, 24 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Iestāžu vadlīnijas – labā prakse vai likuma atrunas principa pārkāpums\n Iestāžu vadlīnijas – labā prakse vai likuma atrunas principa pārkāpums Šajā rakstā netiks analizētas tās vadlīnijas, kas nav iekšējie normatīvie akti, jo daļa no vadlīnijām veidotas kā ārpakalpojumā sagatavoti pētījumi vai nozari raksturojošas informācijas apkopojums. Lai vadlīnijas izmantotu pilnvērtīgi, ir jābūt saprotamam, ko tajās drīkstētu ietvert, bet kas atstājams ārējā normatīvā akta regulējumam. Vadlīnijas ne vien tiek veidotas pēc atšķirīgas juridiskās tehnikas, bet tās bieži vien pārraksta ārējos normatīvos aktus, kā arī tajās tiek ietverti tādi noteikumi, kuri ir regulējami ārējos normatīvos aktus. Vienlaikus ir gadījumi, kad iekšējo normatīvo aktu izmantošana administratīvajā procesā ir iespējama. Šā raksta mērķis ir aplūkot vadlīnijas, kuras skaidro privātpersonām piemērojamus ārējos normatīvos aktus un vispārējos tiesību principus, sniedzot ieguldījumu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270010-iestazu-vadlinijas-laba-prakse-vai-likuma-atrunas-principa-parkapums/\n270010\nTue, 24 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Valsts amatpersonu profilēšanas tiesībpolitiskie apsvērumi\n Valsts amatpersonu profilēšanas tiesībpolitiskie apsvērumi Raksta mērķis ir aprakstīt papildu prasības atsevišķām valsts amatpersonu kategorijām un noteikt to ietekmi uz sabiedrības ilgtspējīgas attīstības interesēm. Lietotā metodoloģija – aprakstoši atspoguļots vispārējais normatīvais regulējums, veikta valsts pārvaldes principu doktrīnas atspoguļošana, salīdzinājums starp izlases veidā izvēlētu jomu juridiskiem amatu kritērijiem, induktīvi veikti slēdzieni par vispārējām sabiedrības interesēm sabiedriski nozīmīgu amatu kandidātu kompetences pārbaudē, analoģiski veikta juridisko kritēriju piemērošanas modelēšana, juridiski tehniski veikts normatīvo aktu pilnveidošanas iespēju izvērtējums. Lietotais instrumentārijs – nacionālie normatīvie akti un starptautiska starpdisciplinārā doktrīna, ieskaitot politoloģiju, jurisprudenci un vadības zinātnes. Papildus publicētam rakstam būs pieejams arī ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269967-valsts-amatpersonu-profilesanas-tiesibpolitiskie-apsverumi/\n269967\nTue, 17 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n