Jursta Vārds - Skaidrojumi. Viedokļi http://www.juristavards.lv Skaidrojumi. Viedokļi lv http://www.juristavards.lv Thu, 17 Jan 2019 16:42:36 -0700 http://www.juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds http://www.juristavards.lv 240 47 \nSkaidrojumi. Viedokļi: Par vietējo pašvaldību saistošo noteikumu izstrādi un izvērtēšanu\n Marta Bergmane Vietējā pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības – domes – un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī šajā likumā paredzētajā kārtībā Ministru kabineta (turpmāk – MK) doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.1 Latvijas Republikas teritorijā ir izvietojušās 119 pašvaldības, proti, 110 novadu pašvaldības un deviņas republikas pilsētu pašvaldības, kas realizē pārvaldi katra savā administratīvajā teritorijā.2 Pašvaldības domi (turpmāk – dome) veido vēlēti deputāti,3 kurus ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās uz četriem gadiem.4 Dome ir pašvaldības kā atvasinātas publiskas personas orgāns5 jeb institūcija, kuras ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/274026-par-vietejo-pasvaldibu-saistoso-noteikumu-izstradi-un-izvertesanu/\n274026\nTue, 15 Jan 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Kā tiek veikta Rīgas domes saistošo noteikumu tiesiskuma pārbaude\n Natālija Gorbačova Ņemot vērā minēto, lai pašvaldību domes pieņemtu ne tikai attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēm atbilstošus, bet arī tiesiskus saistošos noteikumus, pastāv vairāki saistošo noteikumu tiesiskuma pārbaudes mehānismi. Jau saistošo noteikumu projekta izstrādes procesā pati pašvaldība sākotnēji veic projekta tiesiskuma pārbaudi. Pēc saistošo noteikumu pieņemšanas pašvaldības domē, to tiesiskumu izvērtē galvenais pašvaldību darba uzraugs – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – Ministrija), kas reaģē arī uz citu valsts institūciju norādēm par jau spēkā stājušos saistošo noteikumu normu neatbilstību augstāka spēka normatīvajiem aktiem. Saistošo noteikumu normu tiesiskuma pārbaudi var veikt arī tiesa gan konstitucionālās, gan administratīvās tiesvedības ietvaros. Šajā rakstā mēs plašāk apskatīsim ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/274025-ka-tiek-veikta-rigas-domes-saistoso-noteikumu-tiesiskuma-parbaude/\n274025\nTue, 15 Jan 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Aktuālās detālplānojumu īstenošanas problēmas\n Mg Normatīvajos aktos pašvaldībām paredzētas tiesības noteikt pašvaldības nozīmes ceļa vai ielas statusu privātīpašumā esošiem ceļiem vai ielām, lai, ievērojot sabiedrības intereses, nodrošinātu vienotu ielu un ceļu tīklu. Līdz 2013. gadam valstī nepastāvēja prasība izdalīt jaunveidojamās ielas atsevišķās zemes vienībās.2 Rezultātā, veidojot jaunās apbūves teritorijas, ielas nonāca daudzu kopīpašnieku īpašumā. Kopīpašuma pastāvēšana apgrūtina ielu uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī vienotā ielu un ceļu tīkla izveidi, jo pastāv kopīpašnieku strīdi un dažādi viedokļi par ielu un ceļu izmantošanas jautājumiem. Šobrīd Pierīgas pašvaldībās turpinās nekustamo īpašumu attīstīšana un jauno detālplānojumu izstrāde, līdz ar to joprojām aktuāli ir detālplānojumu īstenošanas jautājumi un ar to saistītie problēmjautājumi. Šā raksta mērķis ir pievērst ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/274024-aktualas-detalplanojumu-istenosanas-problemas/\n274024\nTue, 15 Jan 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Par pašvaldībām. Pamatjēdzieni\n Mg Kas ir pašvaldība? Māris Pūķis savā monogrāfijā raksta: "Atbilde uz šo jautājumu ir gan vienkārša, gan sarežģīta. Vienkārša tāpēc, ka pats vārdu salikums "pašu valdība" ir viegli izprotams un izraisa pareizas asociācijas. Tā ir pašu vara, ko ļaudis savā labā īsteno. Sarežģīta tāpēc, ka politiskie jēdzieni, pie kuriem pieder pašvaldības jēdziens, tiek izmantoti politikā."1 Pašvaldības jēdziens tiek traktēts dažādi dažādos likumos, un dažādi tiek noteikta pašvaldību vieta publiskajā pārvaldē. Nesākot padziļinātu pētījumu par pašvaldību attīstības vēsturi, vien sakāms, ka pašvaldību saknes meklējamas jau antīkajā Grieķijā, ja pat ne senāk. Latvijā vietējās pašvaldības iezīmes ir atrodamas jau no 8. gadsimta. Pašvaldības ar lielāka vai mazāka apjoma ierobežojumiem ir bijušas vienmēr, tādējādi norādot ne tikai uz to spēju pastāvēt ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/274023-par-pasvaldibam-pamatjedzieni/\n274023\nTue, 15 Jan 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Tiesas: pašvaldības ir padotas Ministru kabinetam un nebauda likumdevēja rīcības brīvību\n LL Lembergs pret Latviju 2018. gada 11. oktobrī ECT noraidīja Aivara Lemberga sūdzību par iespējamu Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmā protokola (turpmāk – Pirmais protokols) 3. panta pārkāpumu. Tiesa uzskatīja, ka Pirmā protokola 3. pants nav attiecināms uz pašvaldības priekšsēdētāja velēšanām, tādēļ noraidīja sūdzību kā nepieņemamu izskatīšanai ratione materiae. Lai gan ECT lēmumā nevērtē sūdzību pēc būtības, tā aplūko pašvaldību vietu Latvijas konstitucionālajā sistēmā. Jāatgādina, ka Pirmā protokola 3. pants aizsargā vēlēšanu tiesības, paredzot valstu pienākumu "ik pēc zināma saprātīga laika perioda organizēt brīvas un aizklātas vēlēšanas apstākļos, kas veicina tautas viedokļa brīvu izpausmi, izvēloties likumdevēju varu". Tātad tas attiecas uz likumdevēja vēlēšanām. Tas gan nenozīmē, ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/274022-tiesas-pasvaldibas-ir-padotas-ministru-kabinetam-un-nebauda-likumdeveja-ricibas-brivibu/\n274022\nTue, 15 Jan 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Tiesisko neskaidrību var kliedēt ar rīcību, nevis gaidīšanu\n Edgars Korčagins Ja normatīvā akta izstrādātājam un pieņēmējam ir izdevies sekot šim rokasgrāmatas ieteikumam, tad normatīvā akta piemērotājiem nevajadzētu rasties grūtībām to iztulkot un piemērot atbilstoši mērķim. Tiesa, nereti ir situācijas, kad normas mērķis, subjekts vai darbība tās piemērotājiem ir neskaidra vai arī atšķirīgi tiek saprasta no dažādu piemērotāju puses. Neskaidrība par tiesību normas piemērošanu var rasties arī normas novecošanas rezultātā. Ar laiku var mainīties faktiskie apstākļi un situācija, kuras reglamentēšanai norma savulaik ir tikusi izdota, tāpēc var gadīties, ka tiesību normas piemērotājs kādā brīdī vairs neizprot tās mērķi vai konstatē normatīvā regulējuma neatbilstību esošajai situācijai. Valsts kontrole, veicot revīzijas Latvijas pašvaldībās, vairākkārt ir sastapusies ar iepriekš minētajām situācijām un konstatējusi, ka vairākos ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/274021-tiesisko-neskaidribu-var-kliedet-ar-ricibu-nevis-gaidisanu/\n274021\nTue, 15 Jan 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Latvija administratīvi teritoriālā iedalījuma līkločos\n Mg Iedalījuma rajonos ietekme uz valsts pārvaldes attīstību Baltijas valstīs 20. gadsimta 90. gados Latvijā notika pakāpeniska 26 rajonu pašvaldību funkciju un to institūciju nodošana pagastu un rajona pilsētu pašvaldībām. Rajona pašvaldību darbībai noteiktā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa saglabājās līdz 1995. gadam, bet tiešās vēlēšanās ievēlētās rajonu padomes pastāvēja līdz 1997. gadam. Ministru kabineta mērķis 1997. gadā rajonos izveidot valsts tiešo pārvaldi, līdzīgi kā tā darbojās Igaunijā no 1994. gada līdz 2018. gadam ar ieceltu prefektu, beidzās nesekmīgi. No 1998. gada līdz rajonu pašvaldību reorganizācijas pabeigšanai 2009. gadā 26 rajonu padomes sastāvu veidoja vietējo pašvaldību domju priekšsēdētāju kopums un rajonu pašvaldību finansējuma pamatavots bija daļa no pašvaldību izlīdzināšanas fonda ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/274020-latvija-administrativi-teritoriala-iedalijuma-liklocos/\n274020\nTue, 15 Jan 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Brexit stāsts: to be continued vai tomēr the end\n Viktorija Soņeca Viennozīmīgi viens no Tiesas gaidītākajiem spriedumiem 2018. gada izskaņā bija Wightman u.c.2 lietā, jo tajā vērtēts, vai Apvienotā Karaliste var vienpusēji atsaukt paziņojumu par savu nodomu izstāties no Savienības. Tomēr ne mazāk svarīgs ir arī Vispārējās tiesas spriedums Shindler u.c./Padome3 lietā, kurā prasītāji lūdza atcelt Eiropas Padomes (turpmāk – Padome) lēmumu, ar kuru Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) pilnvarota sākt sarunas ar Apvienoto Karalisti (turpmāk – apstrīdētais lēmums), kā arī Tiesas spriedums R O4 lietā, kurā analizēta dalībvalsts rīcība, kurai jāizpilda Eiropas apcietināšanas orderis (turpmāk – EAO), kuru izdevusi Apvienotā Karaliste pēc tam, kad paziņots par tās nodomu izstāties no Savienības. Tādējādi šī raksta I nodaļā tiks apskatītas būtiskākās Vispārējās tiesas atziņas Shindler ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273991-ibrexiti-stasts-ito-be-continuedi-vai-tomer-ithe-endi/\n273991\nTue, 08 Jan 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Pierādījumi un to izvērtējums (izvērtējuma trūkums) apelācijas instances tiesas nolēmumos\n Nora Magone Augstākā tiesa vairākos lēmumos ir vērsusi zemāko instanču tiesu uzmanību uz pierādījumiem un pierādījumu vērtējumu kā vienu no būtiskiem kriminālprocesa jautājumiem. Par pierādījumu vērtēšanas nozīmi pirmās un apelācijas instances tiesā ir izteiktas atziņas arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē, kuras kompetencē tieši neietilpst pierādījumu izvērtēšana, bet tās uzdevums ir kontrolēt, lai nacionālās tiesas nepieļautu acīmredzamu netaisnīgu vai patvaļīgu faktu vai likuma interpretāciju. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi, ka vispārīgi nacionālo tiesu kompetencē, īpaši pirmās instances tiesas kompetencē, ir novērtēt to rīcībā esošo pierādījumu nozīmi, kā arī aizstāvības iesniegto pierādījumu nozīmi.1 Tiesvedības instances ir noteiktas Kriminālprocesa likuma 442. pantā, no kura izriet, ka rajona (pilsētas) tiesa izskata visas krimināllietas kā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273979-pieradijumi-un-to-izvertejums-izvertejuma-trukums-apelacijas-instances-tiesas-nolemumos/\n273979\nTue, 08 Jan 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Prasības nodrošināšana un pagaidu aizsardzība: aktuālie jautājumi\n Dr Autori uzskata, ka pastāv vairāku kategoriju lietas, kurās nav piemērojama nedz prasības nodrošināšana, nedz pagaidu aizsardzība. Šāda situācija neatbilst CPL 1. pantā definētajam pamatprincipam – katrai personai ir tiesības uz savu aizskarto tiesību aizsardzību tiesā. Tāpat CPL paredzētie prasības nodrošināšanas un pagaidu aizsardzības līdzekļi nav pietiekami mūsdienu vajadzībām, kā arī tie neatbilst citu valstu pieredzei un regulējumam. Autoru ieskatā, nodrošinājuma līdzekļu paplašinātas iztulkošanas aizliegums arī neatbilst esošajām vajadzībām tiesvedībā. Pēc autoru domām, ir būtiski paredzēt tiesai tiesības piemērot arī tos pagaidu noregulējuma līdzekļus (pagaidu aizsardzība un prasības nodrošināšana), kas tiešā veidā nav paredzēti CPL.   Prasības nodrošināšana CPL Latvijā prasības nodrošināšana2 ir regulēta Civilprocesa likuma 19. nodaļā.3 Prasības ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273951-prasibas-nodrosinasana-un-pagaidu-aizsardziba-aktualie-jautajumi/\n273951\nTue, 18 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Likuma "Par tiesu varu" nozīme Civilprocesa likuma izstrādāšanā\n Gvido Zemrībo [1] Šis gads Latvijas vēsturē ieņem un arī nākotnē ieņems īpašu vietu, jo tas ir Latvijas valsts simtgades gads, lielās jubilejas, 1918. gada 18. novembra atceres gads. Šī izcilā notikuma ēnā ir palikusi Latvijas juristiem ne mazāk svarīgs notikums. No pirmajām jaunās Latvijas valsts pastāvēšanas dienām jaunā Pagaidu valdība sāka veikt pasākumus jaunās Latvijas patstāvīgās tiesu sistēmas radīšanai. Jau 1918. gada 6. decembrī Tautas padome pieņēma "Pagaidu nolikumu par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību". Līdz ar to šī gada 6. decembrī mēs varam atzīmēt citu jubileju – neatkarīgās Latvijas tiesu simtgadi. Nolikums izveidoja Latvijā trīs instanču tiesu sistēmu. Tā 7. pantā ir teikts: "Kasācijas instance visās lietās ir Latvijas Senāts Rīgā, kurš izspriež lietas koleģiālā sastāvā un iedalās civil-, krimināl- un ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273946-likuma-par-tiesu-varu-nozime-civilprocesa-likuma-izstradasana/\n273946\nTue, 18 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Trešo personu regulējuma problēmjautājumi\n Viktors Makucevičs [1] Atbilstoši Civilprocesa likuma1 1. panta pirmās daļas noteikumiem katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Vēršoties pēc savu tiesību aizsardzības tiesā, personai saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes2 92. pantu, kā arī starptautiskajiem cilvēktiesības regulējošiem normatīvajiem aktiem, piemēram, Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju,3 ir tiesības uz taisnīgu tiesu. Tiesības uz taisnīgu tiesu ir pieskaitāmas pie nozīmīgākajām personas pamattiesībām. Šo tiesību attīstības pakāpe lielā mērā uzskatāma par priekšnoteikumu, lai persona spētu īstenot vai aizsargāt citas konstitūcijā vai likumos noteiktās tiesības. Tēlaini izsakoties, iespējams apgalvot, ka minētās tiesības ir pārējo tiesību nodrošināšanas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273945-treso-personu-regulejuma-problemjautajumi/\n273945\nTue, 18 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Nolēmuma izpildāmība\n Mg Tiesas spriedums vai lēmums, kas vienā vārdā tiek saukti par nolēmumu, ir viens no tiem rakstītiem informācijas nesējiem, kurš personām, uz kurām tas attiecas, ir obligāts. To, ka minētais jautājums ir svarīgs valstī kopumā, norāda tiesību norma, kas joprojām pastāv Krimināllikumā un nosaka, ka "(1) par tiesas nolēmuma (..) vai izpildes kavēšanu (..), ja to izdarījusi persona, kurai tas pēc likuma vai uzlikta uzdevuma bija jāizpilda, – soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu".1 Te jācitē likuma "Par tiesu varu" 16. panta otrā un ceturtā daļa, kas nosaka, ka "spriedums, kas stājies likumīgā spēkā, ir izpildāms", "šādam spriedumam ir likuma spēks, visiem tas ir obligāts un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu".2 Tas nav un nevar būt apstrīdams, jo jau vairāk nekā 25 gadus mēs visi esam tam piekrituši un pēc ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273944-nolemuma-izpildamiba/\n273944\nTue, 18 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Valsts nodeva un prasības nodrošināšana darījumu apstrīdēšanas prasībās: problemātiskie aspekti\n Dr Dažādu civilprocesuālo līdzekļu piemērošanas iespējamībai nereti izšķirošs ir prasības raksturs, proti, vai šī prasība ir uzskatāma par mantisku vai nemantisku prasību. Latvijas normatīvajos tiesību aktos un tiesu praksē diemžēl nav ieviesti pietiekami skaidri kritēriji visu veidu prasību rakstura noteikšanai, un viens no šādiem neviennozīmīgi klasificējamiem prasību veidiem ir prasības par darījumu apstrīdēšanu. Prasības rakstura noteikšanai nav tikai teorētiska nozīme, un tas var radīt dažādus tiesību ierobežojumus potenciālajam prasītājam. Autores šajā rakstā pievērsīsies diviem darījumu apstrīdēšanas aspektiem, kas prasītājam var radīt būtiskus tiesību ierobežojumus: (1) prasības summas noteikšanai, kā arī valsts nodevas aprēķināšanai darījumu apstrīdēšanas prasībās un (2) prasības nodrošināšanai darījumu apstrīdēšanas prasībās (skatot to galvenokārt ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273943-valsts-nodeva-un-prasibas-nodrosinasana-darijumu-apstridesanas-prasibas-problematiskie-aspekti/\n273943\nTue, 18 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Civilprocesuālais regulējums atlīdzībai par advokāta pakalpojumiem\n Jānis Lapsa Advokāta statuss un orderis kā priekšnoteikums izdevumu atlīdzināšanai Lai gan pēdējos gados ir izskanējuši viedokļi, ka advokāta orderis ir arhaisms un formāls dokuments un ka kārtība būtu maināma,2 advokāta orderis šobrīd ir galvenais dokuments, kas apliecina advokāta pārstāvību lietā. To noteic gan Advokatūras likuma3 48.1 pants,4 kas regulē ordera nepieciešamību ne tikai tiesā, bet arī citos gadījumos atbilstoši Advokatūras likuma 48. pantam (t.sk. pirmstiesas izmeklēšanā vācot pierādījumus, pieprasot informāciju no dažādām personām), gan tieši attiecībā uz civilprocesu – Civilprocesa likuma 85. panta trešā daļa.5 Attiecīgi pārstāvību tiesā civilprocesā ar orderi drīkst apliecināt tikai Advokatūras likuma 4. pantā6 minētās personas. Advokāta statusu nedrīkst pielīdzināt kādām citām personām, kas arī sniedz juridisku palīdzību, ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273942-civilprocesualais-regulejums-atlidzibai-par-advokata-pakalpojumiem/\n273942\nTue, 18 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Vienveidīga tiesu prakse kā daļa no tiesībām uz taisnīgu tiesu\n Mg Likumdevēja loma vienveidīgas tiesu prakses stiprināšanā Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā atzīts, ka valsts ir atbildīga par savas tiesību sistēmas organizēšanu tādā veidā, lai pēc iespējas tiktu novērsta pretrunīgu tiesas nolēmumu pieņemšana (skat. Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2011. gada 20. oktobra sprieduma lietā Nejdet Şahin and Perihan Şahin v. Turkey, pieteikums Nr. 13279/05, 55. punktu).3 2013. gadā likums "Par tiesu varu" piedzīvoja būtiskus grozījumus, kas tika vērsti uz vienotas tiesu prakses nodrošināšanu, paredzot prasību tiesām visus atklātās sēdēs pieņemtos un spēkā stājušos tiesas spriedumus publicēt internetā. "Tā kā tiesu nolēmumos ietverta tiesību normu interpretācija, tad to publiska pieejamība vairos izpratni par tiesību normas saturu un piemērošanas praksi, veicinās vienotas tiesu prakses izveidi un arī strīda iznākuma ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273941-vienveidiga-tiesu-prakse-ka-dala-no-tiesibam-uz-taisnigu-tiesu/\n273941\nTue, 18 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Izdevumi advokāta palīdzības samaksai un to atlīdzināšanas apmēra noteikšana\n Dana Rone Advokāta palīdzības samaksas tiesiskā regulējuma vēsturiskā attīstība Latvijā Arī pirmskara Latvijā likums deva "tiesību pusei, kas lietu vinnē, pieprasīt no otras puses atlīdzību par lietas vešanu pēc sevišķi noteiktas takses [..], turklāt likums nerēķinājās ar to, cik lieli bijuši faktiskie izdevumi pilnvarnieka pieaicināšanai, vai bijuši pieaicināti viens vai vairāki pilnvarnieki. Šīs atlīdzības apmērs norādīts Tiesu iekārtas likumā [..] un aprēķināms no prasības summas, sākot ar 10 % un beidzot ar 1/2 %. Jo lielāka ir prasības summa, jo mazāks ir takses procenta apmērs. Pusei, ka prāvu vinnē, par lietas vešanu pirmā instancē piespriež 2/3 no takses summas, bet par lietas vešanu otrā instancē 1/2 [..]. Par lietas vešanu Senāta kasācijas departamentā kasācijas kārtībā zvērināts advokāts dabū 1/4 no atlīdzības, kāda noteikta par pilnu lietas vešanu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273940-izdevumi-advokata-palidzibas-samaksai-un-to-atlidzinasanas-apmera-noteiksana/\n273940\nTue, 18 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Ārvalsts likumu piemērošana civillietu iztiesāšanā\n LL Kad Latvijas tiesa izskata civillietu ar ārvalsts elementu, kolīziju normas var norādīt, ka lietā ir jāpiemēro nevis Latvijas, bet gan svešas tiesību sistēmas normatīvie tiesību akti. Likuma "Par tiesu varu" 18. pants un Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 5. panta ceturtā daļa paredz, ka likumā vai līgumā noteiktajos gadījumos tiesa piemēro arī citu valstu likumus un starptautisko tiesību normas. Ar ārvalsts likuma piemērošanu jāsaprot tiesas atsaukšanās uz ārvalsts materiālo tiesību normām nolēmuma rezolutīvajā daļā.2 CPL 80. nodaļa "Ārvalsts likumu piemērošana civillietu iztiesāšanā" nosaka, kā Latvijas tiesai ir jārīkojas šādās situācijās. Nenoskaidrojot ārvalsts likuma saturu vai nepareizi piemērojot vai nepiemērojot kolīziju normas, tās kļūst bezjēdzīgas. Saskaņā ar Latvijas tiesu interneta vietnē atrodamo nozīmēto tiesas sēžu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273939-rvalsts-likumu-piemerosana-civillietu-iztiesasana/\n273939\nTue, 18 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Negodprātīgas tiesību un pienākumu izmantošanas un ļaunprātīgas rīcības izpratne civilprocesā\n Dr Skaidrojot labas ticības principu, tiesību zinātnieki, uzsverot šīs normas nozīmīgumu, norāda, ka katram savas subjektīvās tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāpilda, ievērojot citu personu pamatotās intereses.2 Tādējādi nav pieļaujams, ka persona savas tiesības izmanto vai pienākumus izpilda neattaisnojamā veidā vai neattaisnojamu mērķu sasniegšanai un, konstatējot šādu rīcību, personas subjektīvās tiesības un pienākumi var tikt liegti.3 Labas ticības principa izpausme ir vērojama, ne tikai dibinot, grozot un izbeidzot civiltiesiskās attiecības, bet arī strīda gadījumā izmantojot tiesības uz tiesas aizsardzību.4 Pieņemot, ka personai ir subjektīvās tiesības vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā tikai lietas izskatīšanas gaitā, tiesa var konstatēt personas (lietas dalībnieka) negodprātīgu savu subjektīvo tiesību izmantošanu pretēji labas ticības principam, kurš, ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273928-negodpratigas-tiesibu-un-pienakumu-izmantosanas-un-launpratigas-ricibas-izpratne-civilprocesa/\n273928\nTue, 18 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Militārās darbības radīto trokšņu piesārņojuma problemātika\n Mg Ar šo spriedumu Satversmes tiesa viesusi skaidrību par jautājumiem attiecībā uz vienu trokšņu veidu. Tomēr līdz šim praksē un tiesību zinātnē nav detalizēti analizēta militārā joma trokšņu piesārņojuma kontekstā. Nacionālie tiesību akti neregulē militārās darbības radīto trokšņu novērtēšanu un pārvaldību, tādēļ vērts pētīt, vai militārās darbības ir privileģētā stāvoklī attiecībā uz trokšņu piesārņojuma radīšanu un kontroli. Šis jautājums kļūst arvien aktuālāks, jo Latvijā palielinās NATO spēku klātbūtne un pastiprinās militārā aktivitāte – intensīvāk notiek militārās mācības, kā rezultātā rodas troksnis, kas traucē iedzīvotāju mieru. Lai noskaidrotu militārās darbības rezultātā radīto trokšņu ietekmi uz Satversmē noteiktajām pamattiesībām, rakstā tiks analizēts šobrīd spēkā esošais trokšņu piesārņojuma tiesiskais regulējums un tajā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273909-militaras-darbibas-radito-troksnu-piesarnojuma-problematika/\n273909\nTue, 11 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n