Jursta Vārds - Skaidrojumi. Viedokļi http://www.juristavards.lv Skaidrojumi. Viedokļi lv http://www.juristavards.lv Tue, 22 May 2018 11:06:03 -0700 http://www.juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds http://www.juristavards.lv 240 47 \nSkaidrojumi. Viedokļi: Atsevišķi netaisnas iedzīvošanās jautājumi Civillikumā\n Netaisnas iedzīvošanās institūta attīstība Civillikumā Netaisnas iedzīvošanās pirmsākumi meklējami romiešu tiesībās, kur galvenais līdzeklis aizsardzībai pret netaisnīgu iedzīvošanos bija condictio1 (kondikcija – atprasījuma sūdzība).2 Šī prasība savā klasiskajā formā noteica, ka atbildētājam ir pienākums nodot lietu vai naudas summu prasītājam, nenorādot iemeslu, kādēļ šāda darbība jāveic. Lai arī princips bija abstrakts, tam bija zināmi piemērošanas priekšnoteikumi: iedzīvošanās jābūt ne tikai uz citu rēķina, bet arī netaisnīgai un prettiesiskai.3 Netaisnas iedzīvošanās principam attīstoties, par to rakstīja vairāki juristi, kā rezultātā Justiniāna kodifikācijas Digestu 12. grāmatā ir izšķirti četri dažādi condictio,4 kuri vēlāk tika kodificēti Vietējo likumu kopojuma5 III daļā, pievienojot šiem četriem atprasījumiem vēl vienu – "Tā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272760-atseviski-netaisnas-iedzivosanas-jautajumi-civillikuma/\n272760\nTue, 22 May 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēji – jauni finanšu tirgus dalībnieki\n Attīstoties finanšu tehnoloģijām, strauji paplašinās tirgū pieejamais jaunu finanšu pakalpojumu klāsts, sākot no modernām norēķinu sistēmām un ierīcēm līdz pat alternatīvajām ieguldījumu iespējām. Viens no jaunajiem finanšu tirgus spēlētājiem ir platformas, kuras piedāvā alternatīvas iespējas kapitāla piesaistei un brīvo līdzekļu izvietošanai, formāli neiekļaujoties tradicionālajā finanšu sektorā, tomēr palielinot konkurenci finanšu tirgū un stimulējot tā izaugsmi. Pēdējos gados tieši šis finanšu tirgus segments paplašinās ļoti strauji, kas izraisa pamatotus jautājumus par likumdošanas bāzes sakārtotību platformu darbības jurisdikcijā un investoru interešu aizsardzību. Neapšaubāmi, jauno finanšu tirgus segmentu attīstību veicina rekordzemās depozītu likmes – kā Latvijas, tā arī pārējo Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstu kredītiestādēs, ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272755-kopfinansejuma-pakalpojumu-sniedzeji-jauni-finansu-tirgus-dalibnieki/\n272755\nTue, 22 May 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Pārdomas par Satversmes prasībām tiesnesim\n Demokrātiskā tiesiskā valstī tiesu varas pienācīgai funkcionēšanai būtiska ir sabiedrības uzticēšanās tiesu varai, kā arī taisnīguma nodrošināšana tiesas spriešanā.1 Konferencē "Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā" sociologs Arnis Kaktiņš prezentēja pētījumu par uzticēšanos tiesu sistēmai, norādot, ka tikai 39 % respondentu uzticas Latvijas tiesu sistēmai (no tiem tikai 3 % uzticas pilnībā), savukārt neuzticas 42 % (no tiem nemaz neuzticas 14 %). Savukārt attiecībā uz tiesneša taisnīguma izjūtas lomu tiesas spriešanā 57 % no aptaujātajiem tiesnešiem norādīja, ka lietas izsprieduši pēc likuma, pat ja iekšējā taisnīguma izjūta diktēja ko citu. 23 % tiesnešu norādīja, ka viņiem ir grūti atbildēt, bet 21 % aptaujāto atzina, ka lietas izsprieduši, galvenokārt balstoties uz iekšējā taisnīguma izjūtu, pat ja likums ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272713-pardomas-par-satversmes-prasibam-tiesnesim/\n272713\nTue, 15 May 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Cik daudzos likumos ir noteiktas pirmpirkuma tiesības uz nekustamo īpašumu\n Cik daudzos likumos ir noteiktas Pirmpirkuma tiesību regulējums vēsturiski ir veidojies haotiski, tas ir sadrumstalots, samērā sarežģīts un "robains". Atbildes uz vairākiem neskaidriem jautājumiem par regulējuma piemērošanu nav atrodamas ne normatīvajos aktos, ne arī tiesu praksē. Vien retais zina, ka pirmpirkuma tiesības uz nekustamo īpašumu ir noteiktas 18 (!) dažādos likumos.1 Turklāt atsevišķu valsts un pašvaldību pirmpirkuma tiesību piedāvāšanas un izmantošanas kārtība ir noteikta arī piecos dažādos Ministru kabineta noteikumos.2 Zemes un ēku (būvju) īpašnieku pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtība attiecībā uz valstij un pašvaldībai piederošu nekustamo īpašumu ir noteikta Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā. Tātad pirmpirkuma tiesības un to izmantošanas kārtība tiek reglamentētas kopumā 24 dažādos normatīvajos aktos. Tā kā zemes reforma ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272573-cik-daudzos-likumos-ir-noteiktas-pirmpirkuma-tiesibas-uz-nekustamo-ipasumu/\n272573\nTue, 17 Apr 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Tiesas savstarpēji abpusējā komunikācija\n Visas šajā rakstā ietvertās atzi I. Vispārējie apsvērumi Dalībvalstīm saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punkta pirmajā daļā minēto lojālas sadarbības principu jānodrošina to attiecīgajā teritorijā Eiropas Savienības (turpmāk – Savienība) tiesību piemērošana un ievērošana. Atbilstoši šī paša punkta otrajai daļai dalībvalstīm jāveic visi vajadzīgie vispārējie un īpašie pasākumi, lai nodrošinātu to pienākumu izpildi, kas izriet no līgumiem vai no Savienības iestāžu aktiem. Lai garantētu šīs tiesību sistēmas īpašo iezīmju un autonomijas saglabāšanu, ar līgumiem ir izveidota tiesu sistēma, kuras mērķis ir nodrošināt Savienības tiesību saskanīgu un vienveidīgu interpretāciju.1 Viens no šādas tiesu sistēmas stūrakmeņiem radīts ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 267. pantā paredzēto prejudiciālā nolēmuma tiesvedību, kuras ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272529-tiesas-savstarpeji-abpuseja-komunikacija/\n272529\nTue, 10 Apr 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Kuģis vai māja – tāds ir jautājums\n Vadoties no tiesu spriedumos izt Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsardzības vēsture Latvijā 496 kilometrus garā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekraste (šā vārda plašākajā nozīmē) ar trijām lielām, septiņām mazām ostām un garākajām smilšu pludmalēm ir unikāla Latvijas un visa Baltijas jūras reģiona vērtība, kā arī nozīmīgs attīstības resurss, kas daudzu gadsimtu garumā pozitīvi ietekmējis Latvijas attīstību un starptautisko atpazīstamību. Piekrastē izveidoti vairāki desmiti īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, kas ietilpst arī Eiropas Savienības kopējā aizsargājamo teritoriju tīklā "Natura 2000". Piemēram, Piejūras, Ragakāpas un Engures ezera dabas parki, Ķemeru un Slīteres nacionālie parki u.c. Šajās teritorijās tiek sargātas arī unikālas dabas vērtības – Eiropas mērogā apdraudēti biotopi.1 Tā kā sabiedrībā dažkārt vērojama ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272527-kugis-vai-maja-tads-ir-jautajums/\n272527\nTue, 10 Apr 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Nepamatotas iedzīvošanās regulējums kopējā modeļa projektā\n Kopējais modelis ir izstrādājis Nepamatotas iedzīvošanās institūta attīstība Kopējā modeļa projektā Kopējā modeļa projekts (turpmāk – Kopējais modelis) tika izveidots, pamatojoties uz vairākiem iepriekš uzsāktiem Eiropas un starptautiska mēroga projektiem.1 Tas ir vairāku gadu desmitu ilgu neatkarīgu pētījumu un akadēmiķu ar pieredzi privāttiesībās, salīdzinošajās tiesībās un Eiropas tiesībās darba rezultāts. Dokumenta autori ir norādījuši, ka Kopējais modelis var tikt izmantots kā iedvesmas avots, lai atrastu veiksmīgus risinājumus privāttiesībās.2 Kādā Latvijas pētījumā arī pausts viedoklis, ka progresīvākās valstis ieviesīs savos likumos sev piemērotas normas, kuru pieņemšana savu loģisko risinājumu dēļ uzlabos tiesisko regulējumu un tuvinās valsti Eiropā atzītiem risinājumiem.3 Pašlaik, kad kopš Kopējā modeļa publicēšanas ir pagājuši vairāk nekā astoņi gadi, var ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272491-nepamatotas-iedzivosanas-regulejums-kopeja-modela-projekta/\n272491\nTue, 03 Apr 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: "Itāļu torpēdas" un trešo valstu jurisdikcijas Eiropas tiesiskajā telpā\n Regula nesniedz risinājumu Abi normatīvi iezīmē ES likumdevēja vēlmi radīt tiesiski pārredzamu un drošu biznesa vidi ES uzņēmumiem un investoriem no citām valstīm gan ES teritorijā, gan ārpus tās. Pēdējos gados bija samilzis jautājums par pušu gribas respektēšanas principa notrulināšanos ES tiesiskajā telpā, kas bija kā sekas iepriekšējās Regulas līdz galam nepārdomātajam veidam, kā cīnīties ar paralēlajām tiesvedībām dalībvalstīs. Briseles I Regula novērsa būtiskākās problēmas, kas traucēja harmoniskai pārrobežu tiesvedībai starp dalībvalstīm, tomēr vēl joprojām pastāv atsevišķi problemātiski jautājumi, uz kuriem nav rodamas viennozīmīgas atbildes. Šis raksts veltīts vienam no tiem un attiecas uz tiesas izvēles klauzulu, proti, kas jādara ES dalībvalstu tiesām, saskaroties ar tiesas izvēles klauzulu, kas norāda uz tiesu ārpus ES teritorijas. Protams, iespējams, ES ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272490-italu-torpedas-un-treso-valstu-jurisdikcijas-eiropas-tiesiskaja-telpa/\n272490\nTue, 03 Apr 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Civillikuma 1714. panta piemērojamība ekspromisoriskam galvojumam\n Civillikuma 1714 I. Ievads [1] Civillikuma 1714. pantā paredzēts, ka "galvinieks atsvabinās no savas atbildības, kad kreditors rīkojies nolaidīgi, izdarot piedziņu no parādnieka, un pielaidis pēc apstākļiem neatvainojamu vilcinājumu". Šī norma pārņemta Civillikumā (turpmāk – CL) no 1864. gada Vietējo civillikumu kopojuma (turpmāk – VCL) 4549. panta, kurā bija ietverta analoģiska norma par galvojuma izbeigšanos kreditora nolaidības dēļ.1 [2] Jaunākajā tiesu praksē "ieviesusies" un pat var teikt – "nostiprinājusies" tēze, ka CL 1714. pants nav piemērojams gadījumā, kad galvinieks ir uzņēmies saistību kā pats parādnieks,2 respektīvi, šī panta noteikumi neattiecas uz ekspromisorisku galvinieku.3 Turklāt nav nekāds noslēpums, ka bankas un citi kreditori parasti uzstāj uz to, lai parādnieks gādā ekspromisorisku galvinieku (un praksē to arī panāk),4 kā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272489-civillikuma-1714panta-piemerojamiba-ekspromisoriskam-galvojumam/\n272489\nTue, 03 Apr 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Noteikta vecuma sasniegšana kā pamats valsts civildienesta attiecību izbeigšanai\n Lēmums par dienesta attiecību iz 1. Tiesību institūta saturs 1.1. Normatīvais regulējums un plānotie grozījumi 2000. gadā tika pieņemts šobrīd spēkā esošais Valsts civildienesta likums.1 Valsts civildienesta likuma 41. panta 1. punkta "f" apakšpunkts paredz, ka viens no dienesta attiecību izbeigšanās pamatiem ir valstī noteiktā pensijas vecuma sasniegšana. Taču likums pieļauj ierēdni saglabāt amatā pēc pensijas vecuma sasniegšanas, šādā gadījumā ir nepieciešams iestādes vadītāja pamatots rīkojums, bet attiecībā uz iestādes vadītāju – ministra rīkojums. 2014. gadā Saeimā tika iesniegts Valsts dienesta likumprojekts.2 Attiecībā uz rakstā pētāmo institūtu, tas paredz nelielas izmaiņas. 29. pantā ir paredzēts viens no dienesta attiecību izbeigšanās pamatiem pensijas vecumu sasniegušas personas atbrīvošanai ar iespēju personu saglabāt dienestā.3 Taču šī norma paredz ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272466-noteikta-vecuma-sasniegsana-ka-pamats-valsts-civildienesta-attiecibu-izbeigsanai/\n272466\nTue, 27 Mar 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Būvatļaujas izsniegšanas atvieglošana personām ar invaliditāti\n Būtu svarīgi Būvniecības tiesību problemātika 2014. gada 1. oktobrī stājās spēkā jaunais Būvniecības likums, kura mērķis, salīdzinot ar iepriekšējo redakciju, bija veidot mūsdienīgu un modernu regulējumu, kas veicinātu būvniecības nozares attīstību, sekmētu sabiedrības interešu aizstāvību un uzlabotu Latvijas uzņēmējdarbības vidi un pozīcijas Doing Business reitingā.1 Šobrīd ir pagājuši jau vairāk nekā trīs gadi kopš jaunā likuma pieņemšanas, un, analizējot 2017. gada Doing Business reitingu, var secināt, ka nospraustais mērķis realitātē pagaidām nav izpildīts un esam ierindoti pēdējā vietā Baltijas valstu starpā. Latvijas būvniecības process ir samērā komplicēts un sadrumstalots. Viena no šādas sadrumstalotības pazīmēm – Latvijā nepastāv vienots tiesiskais regulējums saistībā ar nelikumīgas būvniecības ierobežošanu un seku novēršanu. Būvniecības procesa ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272465-buvatlaujas-izsniegsanas-atvieglosana-personam-ar-invaliditati/\n272465\nTue, 27 Mar 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Vai tās ir Divpusējo ieguldījumu līgumu beigas Eiropas Savienībā\n Vai tās ir Divpusējo ieguldījumu Achmea lietas pamatā bija tieši šāds BIT un tajā paredzētais strīdu risināšanas mehānisms starptautiskajā šķīrējtiesā. Proti, Nīderlande un Slovākija savā starpā bija noslēgušas BIT,2 kas paredzēja abpusēju investīciju aizsardzību (līgumslēdzējas puses apņēmās nodrošināt pret otras līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumiem taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi, kā arī nelikt šķēršļus šo ieguldījumu pārvaldībai, apkalpošanai, izmantošanai, dividenžu izņemšanai vai ieguldījuma pārtraukšanai ar netaisnīgiem vai diskriminējošiem pasākumiem. Katra līgumslēdzēja puse garantēja brīvus naudas pārvedumus ar ieguldījumiem saistītiem maksājumiem, tostarp attiecībā uz peļņu, procentiem un dividendēm, bez nepamatotiem ierobežojumiem un kavēšanās un brīvi konvertējamā valūtā). 2004. gadā Slovākija atvēra tirgu vietējiem un ārvalstu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272464-vai-tas-ir-divpusejo-ieguldijumu-ligumu-beigas-eiropas-savieniba/\n272464\nTue, 27 Mar 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Nepelnīti piemirstās Eiropas Savienības darba tiesības\n Latvijas tiesām būtu jāpievērš l Darba un atpūtas laika tiesiskais regulējums un tiesību aizsardzības līdzekļi Darba un atpūtas laika minimālās prasības nosaka Direktīva 2003/88/EK.1 Līdz ar to jebkurš jautājums attiecībā uz šo jomu potenciāli ietilpst ES tiesību tvērumā, ja vien nacionālais tiesiskais regulējums neparedz labvēlīgākas tiesības nekā ES noteiktās minimālās prasības. 2017. gada 5. oktobrī Augstākās tiesas Civillietu departaments lietā SKC-239/2017 noraidīja bijušā ieslodzītā prasību par morālā kaitējuma atlīdzību par nodarbināšanu ieslodzījuma vietā par pavāru no 2004. gada aprīļa beigām līdz 2009. gada 11. februārim ar darba laiku 48 stundas nedēļā un bez tiesībām uz ikgadējo atvaļinājumu. Minētā prasība tika celta, atsaucoties uz Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2008-02-01, ar kuru tika atzīts par neatbilstošu Satversmes 107. pantam Sodu izpildes ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272462-nepelniti-piemirstas-eiropas-savienibas-darba-tiesibas/\n272462\nTue, 27 Mar 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Pilnvarotā pārstāvja tiesības piedalīties tiesas sēdēs laulības šķiršanas lietās\n Aizliedzot pilnvarotajam pārstāv Ievērojamais civiltiesību profesors Vasilijs Sinaiskis, pētot likumu iztulkošanas problēmas, ir norādījis: "Likumu iztulkojot, katru reizi jāiziet ne no jēdzienu loģiskās sistēmas, bet no pašas sabiedrības, cik tālu pēdējā ir izteikta likumos. Tātad pat atsevišķā likuma panta pareiza pienācīga iztulkošana būs tikai tad apmierinoša, kad pati iztulkošana savā gala rezultātā attieksies uz pašu normatīvo tiesisko sabiedrību. Lūk, kāpēc tiesneši un advokāti nerīkojas pareizi, ja viņi domā, ka likuma panta iztulkojums ir pašmērķis."1 Šī darba autors kā jurists tiesās laulības šķiršanas lietās saskāries ar to, ka tiesneši un advokāti dažādi interpretē un iztulko Civilprocesa likuma2 (turpmāk – CPL) 236. pantu. Piemērojot CPL 236. panta trešo daļu, tiesneši bez īpašām problēmām atļauj piedalīties laulības šķiršanas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272430-pilnvarota-parstavja-tiesibas-piedalities-tiesas-sedes-laulibas-skirsanas-lietas/\n272430\nTue, 20 Mar 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Par valsts amatpersonas jēdzienu Krimināllikuma 316. panta pirmās daļas izpratnē\n Valsts manta un valsts kapitālsa Ieskats Krimināllikuma 316. pantā izdarītajos grozījumos Valsts amatpersonas jēdziens ir noformulēts Krimināllikuma4 (turpmāk – arī KL) 316. panta pirmajā daļā, tās sākotnējā redakcijā izsakot to šādi: "Par valsts amatpersonām uzskatāmi valsts varas pārstāvji, kā arī ikviena persona, kura pastāvīgi vai uz laiku izpilda valsts vai pašvaldības dienesta pienākumus un kurai ir tiesības pieņemt lēmumus, kas saistoši citām personām, vai kurai ir tiesības veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas vai rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finanšu līdzekļiem." Šāda KL 316. panta pirmās daļas redakcija bija spēkā līdz 2013. gada 31. martam, jo ar 2012. gada 13. decembra likumu5 norāde uz izziņas funkciju tika aizstāta ar norādi uz izmeklēšanas funkciju, tādējādi saskaņojot šo ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272429-par-valsts-amatpersonas-jedzienu-kriminallikuma-316panta-pirmas-dalas-izpratne/\n272429\nTue, 20 Mar 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Vai spriedums varētu būt pretvalstisks\n Jautājums 1. Apstākļi un spriedums 2015. gadā tika izdota Natālijas Ketneres grāmata "Pilsēta Ogre. Cilvēki. Likteņi. Laikmeti". Šajā grāmatā apkopoti materiāli par Ogres pilsētu un tās vēsturi, cilvēkiem, aptverot apmēram 100 gadu periodu. Grāmata sastādīta krievu valodā; ar "R.A.D.I. – Ogres novadam" finansējuma atbalstu grāmata ir pieejama arī latviešu valodā. Cita starpā tā satur rakstu par "Ogres kriminālās nodaļas priekšnieku" Vladimiru Laizānu. Gata Liepiņa, kuram ir humanitāro zinātņu bakalaura grāds vēsturē un kurš darbojies vēsturisko materiālu izpētē kā LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas loceklis, ieskatā, V. Laizāna personība ir negatīvi vērtējama. Šādā sakarā G. Liepiņš sagatavoja publikāciju, sniedzot arī komentāru par V. Laizāna atraitni Veru Laizāni, ko 2016. gada 26. janvārī publicēja ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272427-vai-spriedums-varetu-but-pretvalstisks/\n272427\nTue, 20 Mar 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Nemantiskā kaitējuma jēdziens administratīvajās tiesībās\n Nemantiskā kaitējuma jēdziena ie Atbilstīga atlīdzinājuma veidi un to funkcijas Satversmes 92. panta trešais teikums noteic: "Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu." Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversmes 92. panta trešais teikums, tāpat kā Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13. pants un ANO Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 2. panta trešā daļa, paredz vispārēju tiesību aizsardzības garantiju.2 Minētajos konvencijas un pakta pantos lietots formulējums "efektīvs tiesiskās aizsardzības līdzeklis" (angl. – effective remedy), kas precīzāk izsaka arī Satversmes 92. panta trešā teikuma jēgu. Tātad jēdziens "atbilstīgs atlīdzinājums" pilnībā atbilst jēdzienam "efektīvs tiesiskās aizsardzības ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272426-nemantiska-kaitejuma-jedziens-administrativajas-tiesibas/\n272426\nTue, 20 Mar 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Reālnastu arhaisms\n Tā kā reālnastas mūsdienās tiek Lai gan dzīvojam 21. gs. sākumā – digitālo tehnoloģiju laikmetā, mūsu valsts civiltiesību galvenais avots ir Latvijas Republikas Civillikums1 (turpmāk – Civillikums), kam februārī apritēja 81 gads. Civillikuma pamatā ir 1864. gada 12. novembrī Krievijas imperatora Aleksandra II apstiprinātā un Frīdriha Georga fon Bunges sastādītā Baltijas provinču tiesību kodifikācijas trešā daļa – Livonijas, Igaunijas un Kurzemes privāttiesības (vācu valodā – Liv-Est-und Curlaendisches Privatrecht, krievu valodā – Сводъ гражданскихъ узаконенiй губернiй Остзейскихъ).2 Ērtības labā autors raksta tekstā Baltijas likumu kopojuma trešajai daļai izmantos apzīmējumu Vietējo civillikumu kopojums.3 Tas, ka Civillikuma pamatā ir tiesību normas no likuma, kas pieņemts pirms pusotra ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272326-realnastu-arhaisms/\n272326\nTue, 06 Mar 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Kriminālprocesuālā mantas aresta saturs un īpatnības tā noteikšanā\n Kriminālprocesuālā mantas aresta saturs un īpatnības tā noteikšanā Personas tiesību ierobežojumi kā mantas aresta praktiskā izpausme Kriminālprocesuālā mantas aresta saturs ir diferencējams, un tā saturam jābūt individualizētam katrā atsevišķā kriminālprocesā, ņemot vērā mantai uzliktā aresta mērķi. Jāteic gan, ka mantas aresta saturu pašlaik daļēji var izsecināt no spēkā esošās Kriminālprocesa likuma 361.1 panta redakcijas un citiem likumiem.1 Izanalizējot visu pantu kopumā, jāuzskata, ka 361.1 panta pirmajā daļā minētie ierobežojumi vienmēr nav jāuzliek pilnā apmērā, piemēram, otrajā punktā minēts: publiskajam reģistram, kurā reģistrētas tiesības uz arestēto mantu, – lai tas ierakstītu aizliegumu šo mantu atsavināt un apgrūtināt ar citām lietu vai saistību tiesībām. Proti, ne katrā gadījumā jāuzliek gan aizliegums atsavināt, gan aizliegums apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām, ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272275-kriminalprocesuala-mantas-aresta-saturs-un-ipatnibas-ta-noteiksana/\n272275\nTue, 27 Feb 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Faktiskais valdes loceklis\n Faktiskais valdes loceklis Ārvalstu izpratne Pētījumā, atsaucoties uz Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo ekspertu sniegto informāciju, tiek analizētas 28 Eiropas Savienības dalībvalstu tiesību sistēmas un komerctiesību regulējums. Pētījumā tiek pašsaprotami secināts, ka visās dalībvalstīs valdes locekļu pienākumi primāri ir attiecināmi uz juridiskajiem valdes locekļiem (angļu val. – de jure directors), proti, personām, kas atbilstoši attiecīgās valsts komerctiesību regulējumam ir likumīgi ieceltas par valdes locekļiem. Informācija par kapitālsabiedrību juridiskajiem valdes locekļiem, iecelšanu amatā, atbrīvošanu no amata un pārstāvības tiesībām atbilstoši Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam2 visās dalībvalstīs tiek arī publiskota ar komercreģistru starpniecību. Juridiskajam valdes loceklim ir visas komerctiesībās paredzētās privilēģijas, tiesības, pienākumi un atbildība. Vienlaikus ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272274-faktiskais-valdes-loceklis/\n272274\nTue, 27 Feb 2018 00:00:00 +0200\n\n