Jursta Vārds - Skaidrojumi. Viedokļi http://www.juristavards.lv Skaidrojumi. Viedokļi lv http://www.juristavards.lv Fri, 21 Sep 2018 22:12:00 -0700 http://www.juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds http://www.juristavards.lv 240 47 \nSkaidrojumi. Viedokļi: Kriminālprocesuālā pierādīšanas standarta tiesiskie, terminoloģiskie, psiholoģiskie un filozofiskie aspekti\n Dr Šīs ir galvenās kriminālatbildības kvanta dimensijas, kuru uzskatāmākai atspoguļošanai autors piedāvā apskatīt Krimināllikuma 79.1 pantu, kas paredz mūža ieslodzījumu par jebkādām darbībām nolūkā kaitēt iedzīvotāju interesēm. Šīs normas nosaukums ir "terorisms". Vērtējot minēto normu, jākonstatē, ka tajā saskatāmas visas trīs kriminālatbildības kvanta dimensijas. Proti: 1) minētajā normā redzama kriminālatbildības kvanta sabiedrības indivīdu dimensija, kuru atklāj vārdi "iedzīvotāju intereses", kā arī vārda "terorisms" etimoloģija; šis vārds cēlies no latīņu vārda terror, kas nozīme bailes, šausmas; 2) normā redzama arī kriminālatbildības kvanta nodarījumu izdarījušās personas dimensija, kas sasaistīta ar nolūku kaitēt kriminālatbildības kvanta sabiedrības indivīdu dimensijā ietilpstošajām iedzīvotāju interesēm; ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273373-kriminalprocesuala-pieradisanas-standarta-tiesiskie-terminologiskie-psihologiskie-un-filozofiskie-aspekti/\n273373\nTue, 18 Sep 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Interneta starpnieku atbildība par trešo personu publicēto saturu\n Bac Arī Vācijas Federālajai tiesai (Bundesgerichtshof), kas ir augstākā vispārējās piekritības tiesa valstī, nāksies atbildēt uz vienu no šiem jautājumiem, proti, vai interneta starpnieku var saukt pie atbildības par lietotāju augšupielādētā satura pieejamību tā platformā. Nozīmīgais lēmums lietā ar atbildētāju – pasaulē lielāko video koplietošanas tīmekļa vietni YouTube – taps publiski pieejams šī gada rudenī un, iespējams, mainīs radušos priekšstatu par atbildības noteikšanas kritērijiem tiešsaites vidē.   Kas ir interneta starpnieks Interneta starpnieka jēdziens ir tikpat plašs un strauji mainīgs kā paša interneta jēdziens. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumā1 par starpnieku ekonomisko un sociālo lomu par interneta starpnieku tiek uzskatīta sistēma, kas apvieno vai atvieglo trešo personu darījumus internetā. Starpnieki nodrošina ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273372-interneta-starpnieku-atbildiba-par-treso-personu-publiceto-saturu/\n273372\nTue, 18 Sep 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Tiesību aizsardzības līdzekļi pret aizskarošiem anonīmiem komentāriem internetā\n Dr Satversmes 100. pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus; cenzūra ir aizliegta.1 Lai arī atsevišķām personām var būt interese atsaukties uz šo pantu nolūkā paust savu attieksmi pret kādu citu personu, procesu vai priekšmetu, tomēr ir jāņem vērā, ka šajā pantā noteiktās tiesības nav absolūtas un var tikt ierobežotas atbilstoši Satversmes 116. pantam, lai aizsargātu citu personu tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību vai tikumību. Starp šīm citu personu tiesībām īpaši ir izceļamas Satversmes 95. pantā paredzētās tiesības uz goda un cieņas aizsardzību.2 Sabiedrībā daudzi apzinās, ka noteiktos gadījumos ir iespējams ierobežot vārda brīvību. Tāpat daudzi ir saskārušies ar internetā publicētiem rupjiem un aizskarošiem anonīmiem ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273371-tiesibu-aizsardzibas-lidzekli-pret-aizskarosiem-anonimiem-komentariem-interneta/\n273371\nTue, 18 Sep 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Jauns regulējums Latvijas sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas medijiem\n Dr Likumprojekta ilgais ceļš Saeimā lieku reizi apliecina, ka arī Latvijai kā Eiropas demokrātiskai tiesiskai valstij centrāls, izšķirošs un raksturīgs kā lakmusa papīrs ir un paliek atbilstošs sabiedrisko elektronisko plašsaziņas mediju regulējums atsevišķā likumā. Kāpēc? Tas ir tik samezglots un īpašs mediju politikas atslēgas jautājums, ka mēģinājumi to iemudžināt citos likumos adekvātu risinājumu nav devuši kopš joprojām spēkā esošā 1990. gada likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem". Arī Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, kas grozāms atbilstoši ikreizējai Eiropas Savienības Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvai, kura īpaši neregulē dalībvalstu sabiedriskos medijus, līdz ar to nav piemērotākais formāts. Tas tādēļ, ka ar likumu jāievieš sabiedrisko mediju finansēšanas un pārvaldības modelis, kas sniegtu līdz šim Latvijā neesošās ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273331-jauns-regulejums-latvijas-sabiedriskajiem-elektroniskajiem-plassazinas-medijiem/\n273331\nTue, 11 Sep 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Finanšu instrumentu tirgus direktīvas (MIFID) otrā atnākšana finanšu tirgos\n Dipl MIFID I jeb Eiropas Parlamenta un padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kura attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK, kuras ievešana visās Eiropas Savienības dalībvalstīs notikusi 2007. gada novembrī, ir normatīvais akts, kas Eiropas finanšu un kapitāla tirgu "mežonīgos Rietumus", kuri, protams, nebija tik mežonīgi kā ASV tirgi (dominējošie uzvedības modeļi ir labi ilustrēti Holivudas dižpārdokļos "Volstrītas vilks", "Volstrīta", "Netīra nauda"), pārveidojusi par sakārtotu vidi, kurā ieguldītāji tiek salīdzinoši efektīvi aizsargāti un tiek pievērsta uzmanība kopējā tirgus efektivitātes un integritātes nodrošināšanai. Savukārt MIFID II jeb Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273330-finansu-instrumentu-tirgus-direktivas-mifid-otra-atnaksana-finansu-tirgos/\n273330\nTue, 11 Sep 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesības un lēmums par to pārņemšanu\n Mg Autore cer, ka šis raksts pamudinās dzīvokļu īpašniekus aktīvāk iesaistīties savas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas jautājumu risināšanā un kā informatīvais materiāls būs noderīgs dzīvokļu īpašniekiem, kas līdz šim nav pieņēmuši lēmumu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu un kam attiecīgi tas vēl ir jāpieņem nākotnē. Rakstā ir aplūkots pārvaldīšanas tiesību jēdziens, raksturojot pārvaldīšanas tiesības privatizācijas procesā, kā arī pārvaldīšanas tiesības no īpašumtiesību viedokļa. Rak­stā ir aplūkoti lēmuma par pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu procesa juridiskie un praktiskie aspekti, ar kuriem nācies saskarties praksē, organizējot lēmumu pieņemšanu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu, tai skaitā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas formas.   Ievads 2018. gadā stājās spēkā normatīvais regulējums, ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273328-daudzdzivoklu-dzivojamo-maju-parvaldisanas-tiesibas-un-lemums-par-to-parnemsanu/\n273328\nTue, 11 Sep 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Judikatūra pievienotās vērtības nodokļa jautājumos zemes likumiskās nomas attiecībās\n Erlends Baļķens Izveidojusies judikatūra Jākonstatē, ka šī minētā pretrunīgā sprieduma pirmsākumi meklējami 2015. gada 28. decembra Augstākās tiesas Civillietu departamenta spriedumā lietā Nr. SKC-110/2015 (C28261709), ar kuru arī tika atzīts, ka daudzdzīvokļu māju likumiskās nomas apmērā 6 % ir iekļauti visi zemes īpašnieka nodokļi, tai skaitā PVN, ja zemes īpašnieks ir PVN maksātājs. Lai nonāktu pie šāda secinājuma, 2015. gada 28. decembrī Augstākās tiesas Civillietu departaments lietā Nr. SKC-110/2015 sniedza šādas atziņas: 1) likumdevējs, ierobežojot nomas maksu, iznomātājam nav paredzējis izdevīgākus noteikumus (nav noteicis PVN piemērošanu, kā tas tika noteikts ar pienākumu kompensēt zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu). Tas radis atspoguļojumu li­kuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273287-judikatura-pievienotas-vertibas-nodokla-jautajumos-zemes-likumiskas-nomas-attiecibas/\n273287\nTue, 04 Sep 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Latvijas Centrālās padomes 8. septembra deklarācijas valststiesiskā nozīme\n Dr Latvijas vēstures zinātnē Deklarācija tikusi apzināta, pateicoties Kārļa Kangera un Ulda Neiburga centieniem.5 U. Nei­burgs arī publicējis Deklarācijas tekstu ar komentāriem.6 Deklarācijas tapšana un nozīme plaši analizēta U. Neiburga zinātniskajos pētījumos par nacionālo pretošanās kustību.7 Viņš arī daudz skaidrojis Deklarācijas nozīmi plašākam lasītāju lokam.8 Vēl vairāk Deklarācijai uzmanību pievērsa Latvijas Centrālās padomes piemiņas fonds, 2017. gada 8. septembrī rīkojot atsevišķu pasākumu tās atcerei.9 Latvijas tiesību zinātnē Deklarācija ir uzņemta kā viens no Latvijas valsts tiesību avotiem, kas apstiprina Latvijas valstisko nepārtrauktību.10 Tāpat tā arī ir minimāli komentēta Latvijas valstiskās nepārtrauktības kontekstā,11 kā arī attiecībā uz Valsts prezidenta vietas izpildīšanu Latvijas okupācijas apstākļos.12 Šā raksta mērķis ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273286-latvijas-centralas-padomes-8septembra-deklaracijas-valststiesiska-nozime/\n273286\nTue, 04 Sep 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Cilvēktiesību un pamatbrīvību pārkāpumi, turot smagi slimu personu apcietinājumā\n Mg Aprūpe un palīdzība Latvijā brīvības atņemšanas iestādēs medicīnisko darbinieku kvalifikācija liedz smagi slimiem cilvēkiem sniegt medicīnisko palīdzību tādā apjomā, kādu pieprasa attiecīgā diagnoze. Ja ieslodzījuma vietā cilvēkam ir nepieciešama ātrā palīdzība, tās sniegšanai pastāv vairāki ierobežojumi. Tā 2012. gada 12. aprīļa Rekomendācija Nr. CM/Rec(2012)5 par Eiropas ētikas kodeksu cietumu darbiniekiem paredz, ka cietumu darbiniekiem jānodrošina pilnīga veselības aizsardzība personām, kuras atrodas viņu pārziņā, un nekavējoties jārīkojas, lai vajadzības gadījumā sniegtu medicīnisko palīdzību.1 Cietumu darbiniekiem personām ieslodzījuma laikā jānodrošina drošība, higiēna un atbil­stošs uzturs. Viņiem jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu cietuma apstākļu atbilstību prasībām, ko paredz attiecīgie starptautiskie standarti, jo īpaši Eiropas cietuma ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273271-cilvektiesibu-un-pamatbrivibu-parkapumi-turot-smagi-slimu-personu-apcietinajuma/\n273271\nTue, 28 Aug 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Cēloņsakarība Latvijas krimināltiesību teorijā un praksē\n Mg Analogs cēloņsakarības skaidrojums sniegts juridiskajā literatūrā.4 Raksta mērķis ir pamatot šī cēloņsakarības skaidrojuma nepilnības, kā arī to, ka tiesu prakse pamatoti lielā vairumā gadījumu šo skaidrojumu atstāj bez ievērības, un sniegt viedokli par piemērotāku cēloņsakarības skaidrojumu.   Seku neizbēgamība kā cēloņsakarības pazīme Seku neizbēgamība kā cēloņsakarības pazīme daudzos gadījumos ir nederīga, jo konkrēta rīcība reti neizbēgami rada sekas. Lai pamatotu šo tēzi, turpinājumā dots seku neizbēgamības raksturojums Latvijas krimināltiesību teorijā, kā arī šīs pazīmes vērtējums. Skaidrojot seku neizbēgamību, teorijā parasti tā tiek pretstatīta "gadījuma cēloņsakarībai", kas krimināltiesībās atstājama bez ievērības. Piemēram, minēta šāda situācija: izpalīdzīgs cilvēks palīdzējis uz ietves piecelties iereibušai personai, kura pēc ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273270-celonsakariba-latvijas-kriminaltiesibu-teorija-un-prakse/\n273270\nTue, 28 Aug 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Kad vēlamais secinājums nav taisnīgākais rezultāts datu subjektam\n Mg Regulā ir sniegtas labas prakses vadlīnijas jeb labas prakses principi, kas, ja tos lasa, piemērojot "veselo saprātu", par kura trūkumu norādījis jau ģenerāladvokāts M. Bobeks savos secinājumos Eiropas Savienības Tiesas lietā C-13/16 "Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kartības policijas pārvalde pret Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme"",2 tad arī Regula nebūs lielāks slogs kā jebkura cita normatīvā akta ievērošana. Regulā iekļautie labas prakses principi nav radušies vakar, bet ikdienā mūs pavada jau gadu desmitiem, tai skaitā jau kopš 2000. gada bija jāvadās pēc Fizisko personu datu aizsardzības likuma3 normām. Nereti, tieši pavirši tulkojot Regulu, tiek izdarīti secinājumi, kas rada papildu birokrātiju un sabiedrības sašutumu par Regulas šķietami absurdajām prasībām, un pie šādām nesenām "pērlēm" var pieskaitīt arī Valsts ieņēmuma ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273269-kad-velamais-secinajums-nav-taisnigakais-rezultats-datu-subjektam/\n273269\nTue, 28 Aug 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Volkswagen dīzeļgeitas privāttiesiskie aspekti\n Dr Tādas automašīnas ir pārdotas daudzās valstīs – arī Latvijā. Latvijā gan pagaidām par sūdzībām nav dzirdēts. Bet no citām Eiropas kaimiņvalstīm prasību skaits pieaug – Braunšveigas Apgabala tiesā nesen tika iesniegti vairāki tūkstoši prasību no Slovēnijas.1 Jautājums par procesu iznākumu Vācijā vēl ir atklāts. Apgabala tiesu (Landgerichte) un Apgabala Augstāko tiesu (Oberlandesgerichte) prakse atšķiras. Tā kā Vācijas Augstākā tiesa gala vārdu vēl nav devusi, tad arī gala iznākums Vācijā vēl nav zināms. Autoru mērķis ir sniegt ieskatu aktuālajā situācijā.   Vācijas tiesības un tiesu prakse Vācijas tiesu spriedumi pārsvarā attiecas uz klientu prasībām pret vietējiem dīleriem un vienlaikus ražotāju. Nav zināms par dīleru regresa prasībām pret Volkswagen AG (turpmāk – VW AG). Tas, visticamāk, ir skaidrojams ar to, ka arī prasībās pret dīleriem tos pārstāv ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273268-ivolkswageni-dizelgeitas-privattiesiskie-aspekti/\n273268\nTue, 28 Aug 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Ārstniecības riska fonds: pieredze, problēmas, risinājumi\n Mg Modernās medicīnas attīstība liek izdarīt secinājumus par medicīnisko kļūdu ietekmi uz cilvēku dzīvību un veselību. Amerikas Savienotajās Valstīs trešais lielākais nāves cēlonis ir medicīniskās kļūdas.1 Šis fakts jau izsaucis zinātnisku interesi arī Latvijā.2 Par Latviju gan šādu datu nav, bet Eiropas Komisija secinājusi, ka 8–12 % slimnīcā uzņemto pacientu ir ar veselības aprūpi saistītu negadījumu upuri. Runa var būt par veselības aprūpē iegūtām infekcijām (aptuveni 25 % no visiem nevēlamajiem notikumiem), ārstniecības kļūdām, ķirurģiskām kļūdām, medicīnas iekārtu vai instrumentu kļūmēm, diagnostikas kļūdām, pēc izmeklēšanas rezultātu saņemšanas nesniegtu palīdzību.3 Šie epidemioloģiskie pētījumi norāda uz tendenci, kas prasa atbilstošus, t.sk. juridiskus, risinājumus. Pēdējos gados Eiropas Savienībā, arī Latvijā, ir novērojama tendence analizēt ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273228-rstniecibas-riska-fonds-pieredze-problemas-risinajumi/\n273228\nTue, 21 Aug 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Jatrogēnijas koncepcija\n Dr Uzsākot jurisprudences studijas, jau gandrīz 30 gadus strādāju par asinsvadu ķirurgu. Toreiz par savu mērķi izvirzīju ārstniecības personas tiesību aizstāvību gadījumos, kas saistīti ar viņu profesionālās darbības izraisītām negatīvām sekām. Manu uzmanību piesaistīja fakts, ka, pilnīgi pamatoti pastāvot neskaitāmām organizācijām, kuras apvieno pacientus un viņu tiesību aizstāvjus, vienlaikus nav nevienas, kas rūpētos par ārstniecības personas tiesisko aizsardzību gadījumos, kad, sniedzot medicīnisko palīdzību, kaut kas noiet greizi. Nokļūstot situācijā, kad ārstēšanas rezultāts atšķiras no gaidītā, pat tad, ja tas ir bijis iepriekš prognozējams ar lielu varbūtības pakāpi, ārstniecības per­­sona tiek pamesta viena savas rīcības skaidrošanai pa­cientam vai tā piederīgajiem, kuru pozīcija ne vienmēr ir izprotoša un uzklausīt griboša. Kā rāda pieredze – uz masu mediju ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273227-jatrogenijas-koncepcija/\n273227\nTue, 21 Aug 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Pacientu drošība un ārstniecības personu juridiskās atbildības līkloči\n Mg Pacientu drošības kultūra Pacientu drošība ir būtiska veselības aprūpes kvalitātes dimensija un vienlaikus liels izaicinājums veselības nozarei – Eiropā statistikas dati konstanti liecina, ka 8–12 % pacientu cieš no kaitējuma, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus.1 Kvalitāti, tai skaitā pacientu drošību, nevar "ieinspicēt" veselības aprūpes sistēmā – tās uzlabošanai ir nepieciešama kvalitātes pilnveides kultūra, kas tiktu izplatīta starp vadītājiem un personālu, jo īpaši klīniskās jomas profesionāļiem, kuri ir visrezistentākie ārējai kontrolei un regulēšanai.2 Drošas ārstniecības izaicinājums ir gadiem kultivētais priekšstats, ka nevēlamā iznākuma cēlonis ir ārsta vai māsas (u.c. profesionāļa) neuzmanība, kompetences trūkums vai nolaidība, ka "labi profesionāļi nekļūdās", ticība, ka sodīšana novērsīs nākamo kļūdu. Vēl vairāk, Pasaules ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273226-pacientu-drosiba-un-arstniecibas-personu-juridiskas-atbildibas-likloci/\n273226\nTue, 21 Aug 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Veselības datu izmantošana pētniecībā Latvijā Vispārīgās datu aizsardzības regulas kontekstā\n Mg Veselības datu izmantošana pētniecībā: Regula Attiecībā uz veselības datu izmantošanu pētniecībā Regulas regulējums ir samērā izvērsts, tomēr vienlaikus komplicēts, jo izriet no vairāku tās normu aplūkošanas kopsakarā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo regulējumu Regulā precīzāk ir definēti veselības dati. Tās 4. pants pie definīcijām veselības datus skaidro kā personas datus, kas "saistīti ar fiziskas personas fizisko vai garīgo veselību, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, un kas atspoguļo informāciju par tās veselības stāvokli". Veselības dati Regulas 9. pantā pieskaitīti pie tādiem "īpašu kategoriju personas datiem", attiecībā uz kuriem pastāv prezumpcija, ka to apstrāde ir aizliegta. Vien­laikus šī paša 9. panta otrais punkts gan paredz arī izņēmumus, kad veselības datu apstrāde ir pieļaujama. Mi­nētajiem izņēmumiem kopīgs ir tas, ka kā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273225-veselibas-datu-izmantosana-petnieciba-latvija-visparigas-datu-aizsardzibas-regulas-konteksta/\n273225\nTue, 21 Aug 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: No kauzālā darījuma izrietošā prasījuma neesamība kā pamats vekseļa apstrīdēšanai\n Mg Nekas šajā dzīvē nenotiek bez iemesla, tas attiecināms arī uz mantiska rakstura darījumiem. Tādējādi, ja viena persona piešķir otrai kādu mantisku vērtību, tad šādam piešķīrumam vienmēr ir noteikts iemesls, tas ir, faktiskie apstākļi, kuri tiešā veidā noveduši pie piešķīruma izdarīšanas, kā arī savs tiesiskais pamats, juridiskajā terminoloģijā saukts arī par darījuma kauzu (causa),1 kas juridiski attaisno piešķīrumu. Darījumi tiek iedalīti kauzālos vai abstraktos atkarībā no tā, vai tiesiskais pamats (kauza) ietilpst darījumā un ir no tā redzams (kauzālie darījumi), vai arī ir atdalīts no darījuma satura (abstraktie darījumi).2 Abstrakts darījums parasti ir tāds, kurš satur vienas puses piešķīrumu, visbiežāk pienākumu (saistību), bet piešķīruma iemesls un tiesiskais pamats (kauza) no abstraktā darījuma satura neizriet. Juridiskajā literatūrā vekselis ir viens no ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273194-no-kauzala-darijuma-izrietosa-prasijuma-neesamiba-ka-pamats-veksela-apstridesanai/\n273194\nTue, 14 Aug 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās – 2018. gada 20. jūnija grozījumi Kriminālprocesa likumā\n Dr 20.06.2018. KPL grozījumu vispārīgs raksturojums [1] Grozījumi skāruši KPL A un B daļu. Ar tiem grozīti 69 KPL panti, tai skaitā astoņi izteikti jaunā redakcijā, KPL papildināts ar vienu pantu, no tā izslēgti divi panti un viena nodaļa piecu pantu apjomā. [2] Absolūts vairums veikto grozījumu saistīti un to kodolu veido Iekšlietu ministrijas iniciētais kriminālprocesa vienkāršošanas pasākumu kopums. Atbilstoši likumprojekta anotācijā2 norādītajam grozījumi izstrādāti, izpildot Ministru kabineta 2016. gada 6. aprīļa rīkojuma Nr. 248 "Par Valsts policijas attīstības koncepciju" 3. punktā doto uzdevumu – Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Ģenerālprokuratūru un citām tiesību aizsardzības iestādēm sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", paredzot kriminālprocesa ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273193-parmainu-laiks-kriminalprocesa-turpinas-2018gada-20-junija-grozijumi-kriminalprocesa-likuma/\n273193\nTue, 14 Aug 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Deputāta tiesību aizsardzība\n Dr Satversmes tiesa 2018. gada 29. jūnija spriedumā lietā Nr. 2017-32-051 atzina, ka: 1) no deputāta brīvā pārstāvības mandāta izriet līdzdarbības tiesības pašvaldības domes un domes komiteju darbībā; 2) deputāta līdzdarbības tiesību individuāla aizskāruma gadījumā tiesiskas valsts princips pieprasa, lai tās tiktu efektīvi aizsargātas. Tiesa secināja, ka, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 2. pantu, pašvaldības deputāta strīds ar pašvaldības orgānu ietilpst administratīvās tiesas kompetencē. Līdz Satversmes tiesas izskatītajam strīdam starp Salaspils novada domi un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru administratīvā tiesa bija noraidoša jautājumā par pašvaldības deputātu pieeju tiesai savu deputāta subjektīvo tiesību aizsardzībai.2 Tādējādi var uzskatīt, ka Satversmes tiesas spriedums iezīmē būtisku pagriezienu Latvijas tiesību sistēmā, dodot ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273192-deputata-tiesibu-aizsardziba/\n273192\nTue, 14 Aug 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Bēgļu tiesības uz ģimenes locekļu atkalapvienošanos\n Bac Lai izvērtētu jautājumu par bēgļu tiesībām uz ģimenes locekļu atkalapvienošanos, jāpaskatās uz bēgļu cilvēktiesībām kopumā, kāds ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO), Eiropas Padomes un Eiropas Savienības bēgļu cilvēktiesību juridiskais regulējums. 1951. gada 28. jūlijā Ženēvā tika pieņemta ANO Konvencija par bēgļa statusu (turpmāk – Ženēvas konvencija), tā stājās spēkā 1954. gada 22. aprīlī.4 Ženēvas konvencijai jau ir pievienojušās 145 valstis.5 1967. gada 31. janvārī pieņemtais Protokols par bēgļa statusu (turpmāk – 1967. gada protokols) paplašināja Ženēvas konvencijas bēgļa definīciju, "attiecinot to uz konvencijā ietvertajiem bēgļiem neatkarīgi no laika un (vai) ģeogrāfiskajiem ierobežojumiem".6 1967. gada protokolam jau ir pievienojušās 146 valstis, tajā skaitā arī Latvija 1997. gada 31. jūlijā.7 Šie ir svarīgākie dokumenti, kas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273164-beglu-tiesibas-uz-gimenes-loceklu-atkalapvienosanos/\n273164\nTue, 07 Aug 2018 00:00:00 +0200\n\n