Jursta Vārds - Diskusijas un intervijas http://www.juristavards.lv Diskusijas un intervijas lv http://www.juristavards.lv Wed, 26 Jul 2017 09:35:36 -0700 http://www.juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds http://www.juristavards.lv 240 47 \nIntervija: Inteliģentiem cilvēkiem politikā ir grūti\n inteliģentiem cilvēkiem politikā ir grūti Kā vērtējat savu laiku politikā – vai bija vērts tajā iesaistīties, un vai vajadzēja no tās aiziet? Noteikti bija vērts iesaistīties. Piemēram, izdevās noturēt vides tiesības, kur tagad diemžēl notiek aktīva rāpšanās atpakaļ, jo parlamentā ir daudz pašvaldību cilvēku, bijušie vadītāji, un viņi diemžēl būtu gatavi biznesa interešu vārdā, piemēram, apbūvēt kāpas, aizsargjoslas, to es skaidri redzu. Saeimā, starp citu, es sapratu, ka sabiedrība un žurnālisti daudz vairāk pamana nekaunīgos, rupjos deputātus. Tāpēc inteliģentiem cilvēkiem politikā ir ļoti grūti, jo viņi nekad neko tādu neatļaujas. To pierāda populistu panākumi, piemēram, Trampa ievēlēšana. Vienreiz es biju ļoti noskaitusies un Saeimā minēju vienas amerikāņu žurnālistes teicienu – ka ne jau visi politiķi no dzimšanas ir kretīni, bet liela daļa pēc aicinājuma ir tādi. Un mani toreiz ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270857-inteligentiem-cilvekiem-politika-ir-gruti/\n270857\nTue, 13 Jun 2017 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Vienotais patents stimulēs ne vien inovatīvu uzņēmējdarbību, bet arī Latvijas advokātu izaugsmi\n Vienotais patents stimulēs ne vien inovatīvu uzņēmējdarbību, bet arī Latvijas advokātu izaugsmi Kādēļ jūs izlēmāt apmeklēt Latviju? Es pārstāvu Eiropas Patentu iestādi, kas ir vadošā iestāde vienoto patentu jomā, un manas vizītes centrālais jautājums ir vienotais patents, kas ir nozīmīgs sasniegums Eiropas patentu sistēmas pilnveidē. Mūsu mērķis ir informēt lietotājus dažādās valstīs, sniegt informāciju par vienoto patentu un tā priekšrocībām. Šādas informācijas sniegšana ir nepieciešama arvien vairāk, jo īpaši ņemot vērā, ka Latvijā ir maza patentu aktivitāte. Ja salīdzinām ar Vāciju, Lielbritāniju vai Franciju, tur ikviens apzinās vienotā patenta nozīmi un tā sniegtos ieguvumus. Latvijā ir zems starptautisko patentu aktivitātes līmenis. Viens no iemesliem (bet, protams, ne vienīgais) ir sadrumstalotā Eiropas patentu sistēma. Pašreizējās sistēmas radītās izmaksas un sarežģītība nopietni ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270718-vienotais-patents-stimules-ne-vien-inovativu-uznemejdarbibu-bet-ari-latvijas-advokatu-izaugsmi/\n270718\nTue, 23 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: No Pekinas līdz Rīgai – bez aizķeršanās\n No Pekinas līdz Rīgai – bez aizķeršanās Kāds ir SMGS mērķis? Vienkāršoti var teikt, ka SMGS ir unificēti kravas pārvadājumu noteikumi, kuru mērķis ir nodrošināt, lai krava, kas iekrauta vagonā, piemēram, Rīgā, ar vienu pārvadājuma līgumu un vieniem pavaddokumentiem – dzelzceļa pavadzīmi, ar vieniem atbildības noteikumiem, tikai nomainot lokomotīves un to vadītājus, pa daudzu valstu dzelzceļiem bez aizķeršanās nonāktu Pekinā – vai otrādi. Jaunajā redakcijā SMGS ir šāda struktūra: līguma pamatteksts un tam pakārtoti seši pielikumi – dažādu obligātuma pakāpju dokumenti. Piemēram, bīstamo kravu pārvadājumu noteikumi ir absolūti obligāti, savukārt kravu pārvadājumu noteikumi, vagonu lietošanas noteikumi, kravu stiprināšanas noteikumi – vairākos aspektos – dispozitīvi. SMGS apvieno ļoti atšķirīgas valstis – no Austrumeiropas līdz Āzijas Tālajiem Austrumiem. Vai nav sarežģīti par kaut ko ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270638-no-pekinas-lidz-rigai-bez-aizkersanas/\n270638\nTue, 09 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Smalkā robeža starp tiesu aktīvismu un pārcentību\n Smalkā robeža starp tiesu aktīvismu un pārcentību Lūdzu, īsos vārdos pastāstiet par sevi, par savu līdzšinējo pieredzi. Strasbūrā es strādāju ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju kā Eiropas Padomes sekretārs. Kad 1973. gadā Apvienotā Karaliste pievienojās Eiropas Savienībai, sāku strādāt Eiropas Savienības Tiesā kā pirmā britu ģenerāladvokāta Žana Pjēra Vernera (Jean-Pierre Warner) asistents. Pēc tam dažus gadus pavadīju Londonā kā Eiropas Savienības tiesību profesors, kā arī praktizēju kā advokāts Eiropas Savienības tiesību jomā. 1988. gadā kļuvu par EST ģenerāladvokātu, un šajā amatā biju līdz 2006. gadam. Pēc tam turpināju akadēmisko darbu, nedaudz praktisko darbu, konsultējot ES tiesību jautājumos, kā arī nodarbojoties ar labdarību. Kādās tiesību jomās un jautājumos jūs specializējāties? Tad, kad sāku nodarboties ar ES tiesībām, to tvērums nebija ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270518-smalka-robeza-starp-tiesu-aktivismu-un-parcentibu/\n270518\nTue, 18 Apr 2017 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Kādēļ tapis un ko paredz ģenerālprokurora jaunais rīkojums\n Kādēļ tapis un ko paredz ģenerālprokurora jaunais rīkojums Lūdzu, pastāstiet plašāk par savu jaunāko rīkojumu un kādi apsvērumi jūs ir vadījuši tādu izdot? Šis rīkojums ir cieši saistīts ar 2016. gada 10. jūnija Valsts iestāžu darba plānā ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.–2020. gadam2 dotā uzdevuma izpildi. Šo plānu izstrādāja ar valdības rīkojumu izveidotā Ēnu ekonomikas apkarošanas padome, un minētā plāna 50. punktā ir konkrēts uzdevums, kas dots tieši prokuratūrai. Iezīmējot problēmas aktualitāti, šajā punktā uzsvērts, ka pirmstiesas izmeklēšana par noziedzīgiem nodarījumiem finanšu jomā ir sarežģīta un nereti ļoti gara. Arī piemērotie sodi nereti ir nesamērīgi ar noziedzīgā nodarījuma radīto kaitējumu un neattur no noziedzīgas rīcības. Savukārt tas veicina nesodāmības sajūtu likumpārkāpējos. Tādēļ, gādājot par efektīvu strīdu izskatīšanas un sodu sistēmu, plāna 50. ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270347-kadel-tapis-un-ko-paredz-generalprokurora-jaunais-rikojums/\n270347\nTue, 21 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nDiskusija: Ceļā uz Satversmes ideālo Latviju\n Ceļā uz Satversmes ideālo Latviju Satversme ir izturējusi smagus vēstures pārbaudījumus: ar 1934. gada 15. maija valsts apvērsumu tika apturēta tās darbība un sākotnēji solītās Satversmes reformas vietā Latvija piedzīvoja demokrātiskas iekārtas aizstāšanu ar autoritāru vadonismu; 1940. gadā PSRS okupēja Latviju, sekoja nacistiskās Vācijas un 1945. gadā – otrreizēja PSRS okupācija. Neskatoties uz šiem notikumiem, Satversme nezaudēja savu nozīmi, bet – gluži otrādi – kļuva par Latvijas valsts patriotu cerību un centienu simbolisku iemiesojumu: par valsts de iure turpināšanos okupācijas apstākļos un Satversmes spēkā esamību, neskatoties uz valstiskuma de facto pārtraukšanu, bija pārliecināti gan nacionālās pretestības kustības dalībnieki Latvijā (skat. Centrālās padomes 1944. gada dokumentus, nacionālo partizānu uzsaukumus u.c. vēstures liecības), gan Latvijas juristi un politiķi trimdā (skat. Latvijas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270133-cela-uz-satversmes-idealo-latviju/\n270133\nTue, 14 Feb 2017 00:00:00 +0200\n\n\nDiskusija: Tiesībsarga institūts citu vērtējumā – plusi un mīnusi\nTiesībsarga institūts citu vērtējumā-plusi un mīnusi\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270098-tiesibsarga-instituts-citu-vertejuma-plusi-un-minusi/\n270098\nTue, 07 Feb 2017 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Vai tiesībsarga darbam ir jēga un rezultāts\n Vai tiesībsarga darbam ir jēga un rezultāts Viens no jums Tiesībsarga birojā strādā gandrīz sešus gadus, otrs – visus desmit. Kā šajā laikā ir mainījusies iestāde? I. Piļāne. Kā zināms, Tiesībsarga biroju izveidoja uz Valsts cilvēktiesību biroja bāzes. Darbinieki un juristi, kas tolaik strādāja Valsts cilvēktiesību birojā, piedalījās gan Tiesībsarga likuma projekta izstrādē, gan arī veidoja budžeta aprises atbilstoši tiem principiem un iecerēm, ar ko tika saistīta jaunveidojamā institūcija. Mūsu lielākais izaicinājums bija jaunas funkcijas ieviešana, ko šodien jau labi pazīstam kā labas pārvaldības principa ievērošanas pārraudzību. Toreiz visu to jautājumu loks, ko savulaik skatīja un izvērtēja Valsts cilvēktiesību birojs, praktiski tika pārmantots kā Tiesībsarga biroja funkcijas un uzdevumi. Taču, ja man jautātu, kāda tomēr ir atšķirība starp to laiku un šodienu, varu atbildēt vienā teikumā: ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270096-vai-tiesibsarga-darbam-ir-jega-un-rezultats/\n270096\nTue, 07 Feb 2017 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Administratīvais līgums – līdz šim nenovērtēta iespēja\n Administratīvais līgums – līdz šim nenovērtēta iespēja Kāda ir administratīvā līguma nepieciešamība un aktualitāte, ja reiz konstatēts, ka praksē tas faktiski nav iedzīvojies? Mēs Tieslietu ministrijā jau vairākus gadus tieši administratīvo tiesību, arī administratīvo sodu jomā mēģinām darboties virzienā, lai valsts iestādes, tai skaitā kontrolējošās un uzraugošās, varētu būt iecietīgākas, tolerantākas un pretimnākošākas, nekā tas bijis līdz šim. Tieši 2016. gadā, kad norisinājās vadlīniju izstrāde, šajā virzienā ir divi īpaši atzīmējami notikumi, kur redzami pirmie darba augļi vairāku gadu ieguldījumam. Proti, no pagājušā gada 1. jūlija ir sperts diezgan būtisks solis attiecībā uz bērniem un viņu administratīvo atbildību – bērniem par viņu izdarītajiem pārkāpumiem, kas nereti ir salīdzinoši triviāli, nepiemērot administratīvos sodus, bet gan audzinoša rakstura piespiedu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270050-administrativais-ligums-lidz-sim-nenoverteta-iespeja/\n270050\nTue, 31 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Viens pats ar savām idejām, mokām un šaubām\n Viens pats ar savām idejām, mokām un šaubām Nozīmīgi, ka M. Papēdes Vācijā aizstāvētais doktora darbs "Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas Eiropas kontekstā. Baltijas valstu piemērs" (Verwertungsgesellschaften im europäischen Kontext. Das Beispiel der baltischen Staaten) veltīts Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tiesībām – gan savstarpēji salīdzinošā aspektā, gan Eiropas tiesību kontekstā. Autore nonākusi arī pie secinājuma, ka Eiropas Komisijas iniciētā direktīva 2014/26/ES ir balstīta uz tirgus principiem un autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju brīvu savstarpēju konkurenci un tādējādi faktiski neņem vērā mazāko ES dalībvalstu specifisko situāciju, tai skaitā nepieciešamību rūpēties par nacionālās kultūras saglabāšanu. Viņas doktora darba temats un izvēles pamatojums – dot artavu Latvijas tiesību sistēmai, aplūkojot to plašākā kontekstā, – ir labs "zinātniskā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269921-viens-pats-ar-savam-idejam-mokam-un-saubam/\n269921\nTue, 10 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Pirmā ievēlētā Latvijas pārstāve ANO Darba grupā par patvaļīgu aizturēšanu\n pirmā Latvijas pārstāve ANO Darba grupā par patvaļīgu aizturēšanu Kas jūs motivēja pieteikties šim amatam? Ar jautājumiem, kas saistīti ar brīvības atņemšanu, esmu strādājusi jau vairāk nekā desmit gadus, un šajā laikā ir uzkrāta zināma pieredze. Man šķita, ka ar savu pieredzi es varētu palīdzēt sakārtot ar brīvības atņemšanu saistītus jautājumus arī starptautiskā līmenī. Tāpēc es pieteicos šim amatam. Kā notika atlases procedūra? Es biju ļoti patīkami pārsteigta par to, cik šis atlases process bija pārskatāms un atklāts. Lielos vilcienos pieteikšanās atlases procedūra uz vakantajiem amatiem ANO ir diezgan līdzīga. Sākotnēji tiek izsludināta pieteikšanās uz vakantajiem amatiem, ANO mājaslapā publicējot datumus, kad šī pieteikšanās būs atvērta. Parasti pieteikšanās laiks ir aptuveni mēnesi ilgs. Gribu piemetināt, ka, runājot par šīm vakancēm un amatiem, mēs nerunājam par apmaksātu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269725-pirma-ieveleta-latvijas-parstave-ano-darba-grupa-par-patvaligu-aizturesanu/\n269725\nTue, 29 Nov 2016 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Administratīvo pārkāpumu tiesību sistēmas reforma – domāšanas reforma\n Administratīvo pārkāpumu tiesību sistēmas reforma – domāšanas reforma Kas ir galvenie iemesli un problēmas, kas bijuši pamatā administratīvo pārkāpumu tiesību sistēmas pārskatīšanai? Nav tāda viena iemesla vai vienas problēmas, kas būtu novedusi pie administratīvo pārkāpumu sistēmas pārskatīšanas, tās ir vairākas problēmas, kas gadu gaitā jau ir akumulējušās. Pirmkārt, ideja, ka LAPK būtu jāmaina, izriet vienkārši no fakta, ka Latvija atguva neatkarību. LAPK pamatā esošās vadlīnijas, vadoties pēc PSRS laikā pieņemtās likumdošanas prakses, ir izstrādātas 1978. gadā, bet Latvijā likums spēkā stājās 1985. gadā. Tajā laikā bija tiesību institūts Maskavā, kas katram likumam izstrādāja vadlīnijas. Šīs vadlīnijas tika nosūtītas uz republikām, un tad katra no PSRS republikām varēja kaut ko mazliet pamainīt attiecīgajā likumā, bet principā tie visi bija ļoti līdzīgi. Līdz ar to Latvijai, ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269645-administrativo-parkapumu-tiesibu-sistemas-reforma-domasanas-reforma/\n269645\nTue, 15 Nov 2016 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Eiropas Savienības Tiesa nav likumdevējs\n Eiropas Savienības tiesa nav likumdevējs Iesākumā vēlētos uzdot jums visai vienkāršu un reizē sarežģītu jautājumu par EST lomu: vai EST piemēro tiesības vai tās rada? Un kur EST rod vispārējo tiesību principu pamatavotus? EST gan veido, gan piemēro tiesības. Tas varbūt var izklausīties ļoti formāli, bet mums būtu jāatsaucas uz Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) 19. pantu, kurā teikts, ka EST ir tiesības interpretēt ES tiesību aktus, tostarp līgumus, un vērtēt to piemērošanu. Ne daudzi ir ievērojuši šo precīzo panta formulējumu. Šāds panta formulējums ir jau pastāvējis kopš Romas līguma (numerācija, redakcija mazliet mainījusies), bet jēdziens "tiesības" (the law) ir ticis saglabāts. Es to uzsveru pavisam vienkārša iemesla dēļ: LES autori apzinājās, ka Eiropas Kopiena un vēlāk ES nevarēs ilgtermiņā funkcionēt kā pastāvīga juridiskā iekārta, proti, ES nav iespējama vispārējo tiesību ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269463-eiropas-savienibas-tiesa-nav-likumdevejs/\n269463\nTue, 18 Oct 2016 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Par "civilizācijas standartu" starptautiskajās tiesībās\n Par "civilizācijas standartu" starptautiskajās tiesībās Kas ir tas galvenais, kāpēc juristiem ir būtiski atskatīties uz starptautisko tiesību vēsturi 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā? Grāmata parāda, kā kopš 1842. gada (kad pēc Opija kara starp Ķīnu un Britu impēriju tika parakstīts Nankinas līgums – viens no slavenākajiem nevienlīdzīgajiem līgumiem) visā pasaulē notika perifērijas valstu "civilizēšana". 1842. gadā nevienlīdzīga līguma uzstādījums un attaisnojums bija, ka Ķīna ir necivilizēta. Transformācija starptautiskajās tiesībās kopš 1842. gada notika tādējādi, ka sākotnēji perifērijas valstīm bija jācenšas līdzināties Rietumiem to civilizācijas dēļ, bet pakāpeniski tas pārformējās par tikai un vienīgi formālām prasībām, kas tika arī juridiski nostiprināts Montevideo konvencijā 1933. gadā. Tā ir maza konvencija, bet ārkārtīgi svarīga, jo tā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269294-par-civilizacijas-standartu-starptautiskajas-tiesibas/\n269294\nTue, 20 Sep 2016 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Starptautisko tiesību raksturs, vājums un spēks\n Starptautisko tiesību raksturs, vājums un spēks Ievērojot konferences tēmu, lūdzu jūs vispirms definēt, kas jūsu izpratnē ir starptautiskās tiesības un kas ir krīze. Krīze ir kaut kas, kam ir potenciāls savā veidā mainīt sistēmu, tas ir sava veida gamechanger ar ievērojamu svaru. Bet kā es jau minēju vakar, vienas personas krīze ir citas personas iespēja. Kopš cilvēces pastāvēšanas pirmsākumiem vienmēr ir bijušas krīzes, un tās joprojām turpina rasties. Turklāt ne vienmēr mēs ar tām cīnāmies – dažreiz mēs tās atrisinām, bet citreiz ne. Starptautiskās tiesības ir viena no tehnikām, kas rodas no valstu savstarpējām attiecībām un valstu savstarpējās komunikācijas. Proti, tā ir tehnika aktīvai konfliktu risināšanai. Šī tehnika gan parasti pati nepiedāvā precīzus risinājumus, bet risinājumus iesaistītās puses atrod sarunu ceļā, uz kuru tās piespiež starptautiskās tiesības, piedāvājot sarunu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269293-starptautisko-tiesibu-raksturs-vajums-un-speks/\n269293\nTue, 20 Sep 2016 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Normatīvo aktu tuvināšana darīs ērtāku preču zīmju reģistrāciju un aizsardzību\n Normatīvo aktu tuvināšana darīs ērtāku preču zīmju reģistrāciju un aizsardzību Kādi ir galvenie iemesli jaunās direktīvas tapšanai? Iepriekšējā direktīva – Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2008/95/EK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (kodificēta versija), kas tiek saukta arī par Pirmo direktīvu, – ir diezgan sena. Tās bāze tika izstrādāta 1988. gadā, bet 2008. gadā tā tika pārstrādāta, to kodificējot. Kopš Pirmās direktīvas pamatu izstrādes ir pagājuši gandrīz 30 gadi, un jau 2010. gadā bija sajūta, ka ir mainījusies Eiropas Savienības (ES) biznesa vide un ir mainījušās tehnoloģijas, kas ietekmē preču zīmju reģistrācijas procedūru. Turklāt jāņem vērā, ka tad, kad pirmo reizi mēģina harmonizēt un tuvināt dalībvalstu normatīvo regulējumu noteiktā jomā, dalībvalstu līdzšinējās prakses lielākoties ir diezgan atšķirīgas, un tiek atrasts viens ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269109-normativo-aktu-tuvinasana-daris-ertaku-precu-zimju-registraciju-un-aizsardzibu/\n269109\nTue, 23 Aug 2016 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Nāvessods: gan par, gan pret\n Nāvessods: gan par, gan pret P. Gruziņš sācis darbu kā rajona tiesnesis, kuram jāizšķir visu veidu lietas, nokļūstot LPSR Augstākajā tiesā, izvēlējies darbu Krimināllietu tiesas kolēģijā, jo tur "vajadzēja vairāk vīriešus tādēļ, ka daudzas lietas bija ļoti smagas". Tiesneša amatā P. Gruziņam vairākkārt nācies arī skatīt krimināllietas, kurās varēja tikt piespriests nāvessods. Viņš atgādina, ka padomju tiesībās nāvessods bija paredzēts ne tikai par slepkavību ar iepriekšēju nodomu vainu pastiprinošos apstākļos, bet – saskaņā ar LPSR Kriminālkodeksu – arī par dzimtenes nodevību, bandītismu, par darbībām, kas dezorganizē labošanas darbu iestāžu darbību, valsts vai sabiedriskā īpašuma izlaupīšanu sevišķi lielā apmērā, izvarošanu pie pastiprinošiem apstākļiem, kukuļņemšanu, gaisakuģu nolaupīšanu ar smagām sekām, naudas viltošanu, spekulāciju u. c. gadījumos. Šogad aprit 20 gadi, ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269040-navessods-gan-par-gan-pret/\n269040\nTue, 09 Aug 2016 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: No Valsts policijas prasa konkrētas pārmaiņas\n No Valsts policijas prasa konkrētas pārmaiņas Ints Ķuzis: esmu gatavs iet tālāk Publiski tas jau ir izskanējis, un tomēr – vai varat vēlreiz apliecināt savu piekrišanu arī turpmāk vadīt Valsts policiju, ja Ministru kabinets tā lems? Jā, esmu piekritis turpināt vadīt Valsts policiju, un šajā sakarā man ir bijušas vairākas sarunas ar iekšlietu ministru. Rihards Kozlovskis man ir izvirzījis attiecīgus uzdevumus, un esmu tos apsvēris, izvērtējis un atradis par racionāliem un ieviešamiem Valsts policijas ikdienā. Līdz ar to arī esmu izteicis gatavību turpināt dienestu, bet, kā jau minējāt, tas būs Ministru kabineta lēmums. Vai šo piedāvājumu ilgi apsvērāt, ņemot vērā apstākļus, kādos Valsts policija atrodas, proti, lielās krīzes sekas vēl nav pārvarētas? Pēc savas būtības un dzīves uztveres esmu atbildīgs cilvēks un šo atbildīgo lēmumu nepieņēmu tāpat vien. Sistēmā esmu nostrādājis gandrīz 34 gadus ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/268972-no-valsts-policijas-prasa-konkretas-parmainas/\n268972\nTue, 19 Jul 2016 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Madrides sistēma – ērts un izdevīgs preču zīmju aizsardzības instruments ārvalstīs\n Madrides sistēma – ērts un izdevīgs preču zīmju aizsardzības instruments ārvalstīs Pastāstiet, lūdzu, īsumā par sevi, savu profesionālo pieredzi un šā brīža nodarbošanos. Pašlaik es strādāju Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskajā birojā Ženēvā, Šveicē. Starptautiskais birojs pārvalda preču zīmju starptautiskās reģistrācijas procedūru Madrides nolīguma par preču zīmju starptautisko reģistrāciju un šā nolīguma protokola ietvaros. Vienkāršības labad varam to saukt par Madrides sistēmu. Es vadu un koordinēju vienu no Madrides sistēmas procedūru sektoriem (19 ekspertu komandu), kas veic preču zīmju starptautiskās reģistrācijas pieteikumu ekspertīzi, kā arī pēcreģistrācijas pieteikumu izskatīšanu (vēlāki teritoriāli attiecinājumi, grozījumi reģistra ziņās, starptautisko reģistrāciju atjaunošana utt.). Starptautiskajā birojā ir trīs šādi sektori, kas pilda vienus un tos ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/268889-madrides-sistema-erts-un-izdevigs-precu-zimju-aizsardzibas-instruments-arvalstis/\n268889\nTue, 28 Jun 2016 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Latvijas tiesību zinātnei nepieciešamas fundamentālas reformas\n Latvijas tiesību zinātnei nepieciešamas fundamentālas reformas Kas ir Eiropas Universitātes institūts, kura zinātniskajā padomē jūs darbojaties? Šī institūcija tika izveidota 1976. gadā ar mērķi sekmēt tādu zinātnisko un pētniecības darbu, kas nodrošinātu Eiropas kontinentālās daļas tiesību zinātnes spēju konkurēt ar pasaules labākajām universitātēm ASV, Lielbritānijā un citur. Augstskolas darbību nosaka starptautisks līgums, kuram samērā nesen pievienojusies arī Latvija. EUI ir četras fakultātes, kā arī vairāki pētniecības centri, tai skaitā, protams, Roberta Šūmaņa centrs, jo EUI darbības centrālā tēma ir Eiropas integrācija. Dalībvalstu valdības ar stipendijām atbalsta spēcīgus studentus (galīgo lēmumu par viņiem pieņem EUI), kas studē šīs augstskolas maģistrantūras un doktorantūras programmās. Šo atbalstu var saistīt ar pienākumu zināmu laiku pēc studiju beigām nostrādāt savā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/268788-latvijas-tiesibu-zinatnei-nepieciesamas-fundamentalas-reformas/\n268788\nTue, 14 Jun 2016 00:00:00 +0200\n\n