Jursta Vārds - Diskusijas un intervijas http://www.juristavards.lv Diskusijas un intervijas lv http://www.juristavards.lv Tue, 20 Nov 2018 01:41:28 -0700 http://www.juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds http://www.juristavards.lv 240 47 \nIntervija: Sabiedrības interese par juristu darbu un rīcību aug\n Sabiedrības interese par juristu Kā vieslektors stāstījāt LU studentiem un citiem interesentiem par jurista ētiku un citām tēmām. Kā radās iespēja un kāpēc kļuvāt par vieslektoru? Šeit esmu Erasmus+ programmas ietvaros, kas dod iespēju apmeklēt dažādas valstis un dažādas universitātes, pasniegt plašākam studentu lokam. Mans galvenais mērķis ir sniegt lekcijas priekšmetā, kurš, es ceru, ir interesants arī studentiem. Pamatā manas uzmanības fokusā ir reklāma juridiskajā profesijā un tiesnešu dalība publiskajās debatēs, šo darbību robežu noteikšanas jautājumi. Tēma ir interesanta arī kontekstā ar to, ka Polijā ir izveidojusies konstitucionālā krīze. Kopumā varu teikt, ka Erasmus+ programmas ietvaros manā apmeklējumu sarakstā ir vairākas Eiropas universitātes. Un tā ir lieliska iespēja, ko izmantot. Man ir prieks, ka esmu izvēlējies tieši Rīgu. Kā skatāties uz pārmaiņām, kas notiek ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273644-sabiedribas-interese-par-juristu-darbu-un-ricibu-aug/\n273644\nTue, 30 Oct 2018 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Jāapzinās tehnoloģiju uzņēmumu vara – nav obligāti jāiejaucas\n Jāapzinās tehnoloģiju uzņēmumu v Kā jūs raksturotu konkurences tiesības un pašreizējo regulējumu? Kādām būtu jābūt konkurences tiesībām? Šis vienkāršais jautājums sevī slēpj ļoti sarežģītu lietu. Dažādās jurisdikcijās nedaudz atšķiras konkurences tiesību izpratne. Lai gan pamatideja visur ir viena un tā pati (konkurences tiesības risina patērētāju labklājības nodrošināšanas problēmas), tomēr jau ar patērētāju labklājības definīciju sākas atšķirības. Manuprāt, konkurences tiesības ir rīks, kas paredzēts patērētāju aizsargāšanai. Šim rīkam būtu jāveicina mūsu labklājība, jāuzlabo efektivitāte un, galu galā, jānodrošina, ka tirgus faktiski spēj nodrošināt preces un pakalpojumus, ko mēs no tā sagaidām. Patērētāju labklājībai, ražošanas efektivitātei un tirgus darbībai būtu jāizpaužas tādā veidā, kas sniedz maksimālu labumu mums kā patērētājiem un ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273552-jaapzinas-tehnologiju-uznemumu-vara-nav-obligati-jaiejaucas/\n273552\nTue, 16 Oct 2018 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Amerika mācās no Eiropas\n Amerika mācās no Eiropas Eiropas Tiesību institūts, kurš septembra sākumā Rīgā rīkoja konferenci, galvenokārt pievēršas Eiropas tiesību jautājumiem, savukārt jūs pārstāvat ASV tiesību skolu. Kā nonācāt līdz dalībai šādā pasākumā? Minesotas štatā, kur esmu aizvadījusi ražīgu darba dzīvi dažādos amatos tiesā, dzīvo vairāki latviešu izcelsmes cilvēki. Līdz šim Latvijā nebiju bijusi, tāpēc man bija zināma motivācija atbraukt uz šejieni. Nu varēšu draugiem Minesotā pastāstīt par to, kā man gājis Latvijā. Strādājot par tiesnesi, es paralēli iesaistījos Vienoto tiesību komisijā ‒ šī organizācija dibināta1892. gadā, tātad tā ir vairāk nekā 125 gadus veca. Tās mērķis ir tuvināt un vienot likumus, tiesību izpratni starp štatiem. Tā kā ASV ir federāla valsts, tad likumi ir divos līmeņos (federālie un štatu likumi), kur federālā līmeņa likumi vienoti risina ierobežotu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273433-amerika-macas-no-eiropas/\n273433\nTue, 25 Sep 2018 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Apelācijas padomju prezidents: juristam jāorientējas visos strīdu risinājumos\n Apelācijas padomju prezidents Iepazīstinot ar sevi, ko jūs "Jurista Vārda" lasītājiem gribētu pastāstīt par sevi un savu karjeru juridiskajā sfērā? Nāku no mazas valsts – Grieķijas, no Atēnām. Esmu jurists. Esmu studējis Grieķijā, Francijā un Vācijā. Karjeru sāku kā advokāts, kurš specializējies intelektuālā īpašuma tiesību jautājumos. Tad sāku strādāt Eiropas Savienības (turpmāk – ES) iestādēs – Eiropas Komisijas Juridiskajā dienestā, pēc tam Eiropas Savienības Tiesā un tad EUIPO. Ja uz to lūkojas no ģeogrāfiskā skatpunkta, tad sāku strādāt ziemeļos un virzījos uz dienvidiem. Man ir bijusi arī akadēmiskā karjera – kā profesors esmu strādājis Francijā un ļoti īsu laiku arī Grieķijā. Šobrīd esat svarīgā amatā EUIPO. Kas ietilpst iestādē, kuru jūs vadāt? Es esmu EUIPO Apelācijas padomju prezidents – persona, kas vada ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273376-apelacijas-padomju-prezidents-juristam-jaorientejas-visos-stridu-risinajumos/\n273376\nTue, 18 Sep 2018 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Par Eiropas Savienības un juristu profesijas izaicinājumiem\n Par Eiropas Savienības un jurist Kā jūs raksturotu šā brīža Eiropas Savienību? Ja mēs raugāmies atpakaļ, mēs redzam veiksmes stāstu, būvējot Eiropas Savienību kā jaunu supranacionālu veidojumu pēc tiesiskuma principiem, kas garantē mums mieru un labklājību. Un abi ir svarīgi, ja gadījumā mēs to esam aizmirsuši. Savukārt, ja mēs raugāmies nākotnē, mēs redzam ļoti daudz ārēja spiediena uz Eiropas Savienību, kā arī iekšēju spiedienu. Un man kā profesionālai juristei un eiropietei tas nozīmē, ka tiesiskuma aizsargāšana šobrīd ir daudz svarīgāka, nekā es domāju agrāk. Kas šodien ir galvenie Eiropas Savienības izaicinājumi? Nu, te ir daži acīmredzami izaicinājumi, sākot ar imigrantu krīzi, kas nav vēl pilnībā beigusies, kā arī jautājums par to, lai jauni cilvēki iesaistītos Eiropas Savienības projektā, noticētu tam. Lai tas nav kaut kas tāds, par ko tiek runāts tikai ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273327-par-eiropas-savienibas-un-juristu-profesijas-izaicinajumiem/\n273327\nTue, 11 Sep 2018 00:00:00 +0200\n\n\nDiskusija: Kā žurnālisti un sabiedrība lai uzzina, kas savākts krimināllietu materiālos\n Kā žurnālisti un sabiedrība lai Projekti paredz iespēju ļaut žurnālistiem ar motivētu lūgumu vērsties iestādē (izmeklēšanas iestādē, prokuratūrā vai tiesā), kas pieņēmusi nolēmumu, ar kuru kriminālprocess pabeigts, lai iepazītos ar tādu krimināllietu materiāliem, kas pabeigtas uz personu nereabilitējoša pamata un kurās stājies spēkā galīgais nolēmums (Tieslietu ministrijas darba grupas izstrādātos un tieslietu ministra Saeimas Juridiskajai komisijai iesniegtos projektus skat. 21. lpp.). Līdz šim žurnālistiem faktiski nav bijis iespēju piekļūt krimināllietu materiāliem. Šie KL un KPL grozījumu projekti ir tapuši pēc tam, kad Saeimas Juridiskās komisijas atbalstu neguva saturiski līdzīgas iniciatīvas, ar kurām 2018. gada sākumā klajā nāca vairāki Saeimas deputāti, reaģējot uz sabiedrības noskaņojumu pēc kriminālprocesa Nr. 16870000911 ietvaros savākto materiālu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273021-ka-zurnalisti-un-sabiedriba-lai-uzzina-kas-savakts-kriminallietu-materialos/\n273021\nTue, 03 Jul 2018 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Abstrakti domājošam juristam ir jāzina arī pasaules tiesību vēsture\n Abstrakti domājošam juristam ir Kāpēc izlēmāt ķerties tieši pie šī temata – Eiropas tiesību priekšvēstures Pirms 15–20 gadiem man bija ideja uzrakstīt latviski visu Eiropas tiesību vēsturi – no sākuma līdz galam. 2004. gadā iznāca mana grāmata "Viduslaiku tiesību spogulis", kas aplūko viduslaiku tiesības, visai tradicionāli koncentrējoties uz kontinentālo Eiropu, Lielbritāniju un Skandināvijas valstīm. 2010. gadā man tika piešķirts pusgads zinātniskajai pētniecībai, kas pēc likuma pienākas augstskolu mācībspēkiem reizi ievēlēšanas periodā, un es devos uz Minsteri, kur bibliotēkā ir pieejama austriešu–vācu profesora Paula Košakera1 bibliotēka. Viņš savulaik bija pirmais, kas sāka aplūkot Eiropas juridisko telpu kā vienotu juridisku telpu ar kopīgu vēsturi. P. Košakers bija romiešu tiesību vēsturnieks, taču interesējās arī par seno Austrumu tiesībām. Viņa ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272890-abstrakti-domajosam-juristam-ir-jazina-ari-pasaules-tiesibu-vesture/\n272890\nTue, 12 Jun 2018 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Vadims Mantrovs: Popularizēsim zinātnisko pētniecību juridiskajā zinātnē\n Intervija Kā Institūta direktors, lūdzu, pastāstiet par tā izveidošanu un jūsu lomu tajā. Diskusiju līmenī ideja par atsevišķu institūtu zinātniskajai pētniecībai juridiskajā zinātnē jau bija ilgāku laiku. Gan es, gan citi LU JF kolēģi juta vajadzību pēc šāda institūta. Bija nepieciešams institucionālais ietvars kolektīvas zinātniskās pētniecības veikšanai. Svarīgi bija uztvert juridisko pētniecību profesionāli, nevis kā savu hobiju. Pagājušajā gadā šī ideja aktualizējās, un rudenī tika izstrādāts Institūta nolikums, savukārt ideja materializējās brīdī, kad LU Senāts izdarīja grozījumus JF nolikumā, JF dome apstiprināja Institūta nolikumu un ar rektora rīkojumu Institūts uzsāka savu darbu pagājušā gada 1. decembrī. Esmu Institūta direktors, un Institūtam ir zinātniskā padome, kas pārrauga institūta darbību. Institūtam ir pirmie projekti, kuri iesākumā nav lieli. ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272754-vadims-mantrovs-popularizesim-zinatnisko-petniecibu-juridiskaja-zinatne/\n272754\nTue, 22 May 2018 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Cilvēktiesību situācija Eiropā: tendences ir negatīvas\n Cilvēktiesību situācija Eiropā Vai varat vispirms mūsu lasītājiem īsi paskaidrot, kas ir EP cilvēktiesību komisārs? Tas ir amats, ko izveidoja 1999. gadā ar mērķi konvencijas dalībvalstīs aizsargāt cilvēktiesības. Komisārs ir neatkarīgs, tas nozīmē, ka viņš pats nosaka savu dienaskārtību. Komisārs arī veicina dalībvalstu izpratni par cilvēktiesībām – viņš drīkst brīvi publiski runāt par cilvēktiesību situāciju dalībvalstīs. Savukārt dalībvalstīm ir pienākums sadarboties, kas nozīmē, ka komisāram nav jāprasa atļauja, vai viņš drīkst braukt uz kādu valsti novērtēt cilvēktiesību situāciju, viņš to vienkārši paziņo valstij un tai ir pienākums viņu uzņemt, atbalstīt un nodrošināt piekļuvi visām institūcijām un cilvēkiem, ko viņš grib redzēt. Vienīgā komisāra kvazijuridiskā funkcija ir tiesības kā trešajai pusei piedalīties ECT procesā pēc savas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272571-cilvektiesibu-situacija-eiropa-tendences-ir-negativas/\n272571\nTue, 17 Apr 2018 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Otras iespējas nosvinēt Latvijas valsts pirmo simtgadi mums nebūs\n Otras iespējas nosvinēt Latvijas Kādi būs svarīgākie notikumi Latvijas tieslietu nozares simtgades gadā? Pirmkārt gribu paust prieku, ka gatavoties svētku gadam sākām tik laicīgi – jau 2016. gadā, kad tieslietu ministrs izveidoja darba grupu. Darba grupai izdevās izveidot nozares pasākumu plānu tā, lai tie viens otru papildinātu un nepārklātos. Mūsu mērķis ir ne vien svinēt svētkus, bet, izmantojot šo jubilejas gadu, pateikties mūsu labākajiem kolēģiem par godprātīgu darbu, dalīties pieredzē un veicināt tieslietu nozares vienotības sajūtu, jo īpaši tāpēc, ka visi esam izvēlējušies strādāt tieslietu jomā, ar savu darbu apliecinot pārliecību par tiesiskumu kā vienu no valsts pamata balstiem. Simtgades svinības faktiski aizsākās jau pagājušā gada nogalē. Vispirms – 2017. gada novembrī – Latvijas Universitātē notika žurnāla "Jurista Vārds" 1000. numura iznākšanai veltītā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272526-otras-iespejas-nosvinet-latvijas-valsts-pirmo-simtgadi-mums-nebus/\n272526\nTue, 10 Apr 2018 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Jurists lingvists veic kreatīvu darbu\n Jurists lingvists veic kreatīvu Jūs lasāt lekcijas juristiem lingvistiem Ķelnes Universitātē. Kas, jūsuprāt, ir juristi lingvisti? Vai viņi ir tikai juristi, kas ir apguvuši dažas svešvalodas? Nē, svešvalodas būtu jāzina ikvienam juristam, bet tas vēl nepadara juristu ar svešvalodu zināšanām par juristu lingvistu. Jurists lingvists vispirms jau ir jurists. Viņš zina to pašu, ko visi pārējie juristi. Bet juridiskā lingvistika vēl ir speciāla, īpaša papildizglītība. Tās objekts ir valoda. Valoda ir jurista vienīgais darba instruments. Jurists strādā ar valodu. Pareiza valodas lietošana tiesību īstenošanas nolūkā nav nemaz tik vienkārša lieta. Mēs varam domāt, ka no bērnības jau esam iemācījušies valodu, ka tā ir pašsaprotamība. Ar to varbūt arī pietiek ikdienā. Taču, ja ar valodas starpniecību vēlamies panākt kādu specifisku rezultātu, proti, lai cits cilvēks kādā komplicētā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272488-jurists-lingvists-veic-kreativu-darbu/\n272488\nTue, 03 Apr 2018 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Oficiālais izdevējs informācijas laikmetā: kā īstenot Satversmes 90. pantu\n OFICIĀLAIS IZDEVĒJS informācijaS laikmetā: KĀ īstenot Satversmes 90. pantu Kāds ir bijis "Latvijas Vēstneša" ceļš līdzšinējo 25 gadu garumā? Noteikti var teikt, ka tā ir bijusi attīstība pa spirāli uz augšu. Pirmkārt, es gribu uzsvērt, ka "Latvijas Vēstnesi" 1993. gadā izveidoja Oskars Gerts. Viņš arī bija laikraksta galvenais redaktors līdz pat pārejai uz elektronisko izdevumu 2013. gadā. Tomēr arī mana saistība ar "Latvijas Vēstnesi" ilgst jau vairāk nekā 17 gadu garumā, un tieši šo laika periodu es varu vērtēt vislabāk. Uz "Latvijas Vēstnesi" atnācu no Hansabankas – ļoti sakārtotas, skandināviskas darba vides, un pirmajos gados mēs, valde, koncentrējāmies tieši šajā virzienā – mūsdienīgi sakārtot darba organizāciju, izveidot kolektīvu kā komandu, kas virzās uz vienotu mērķi. Lai to panāktu, mēs izmantojām 2000. gadu sākumā jauno un populāro tendenci – ieviest kvalitātes vadības sistēmu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272272-oficialais-izdevejs-informacijas-laikmeta-ka-istenot-satversmes-90-pantu/\n272272\nTue, 27 Feb 2018 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Vairāk nekā 2000 Latvijas juristu izglītosies Eiropas tiesībās\n Vairāk nekā 2000 Latvijas juristu izglītosies Eiropas tiesībās Jūs tikko kā esat parakstījis līgumu ar Tiesu administrāciju par Latvijas tiesību sistēmas darbinieku apmācību Eiropas tiesībās. Cik daudz mācību pasākumu plānots īstenot? Pēc pašreizējā līguma ERA ir uzņēmusies sarīkot 47 mācību pasākumus četru gadu laikā, no tiem 15 jau šajā gadā. Kaut gan laika grafiks ir atkarīgs no tā, kā būs pieejami referenti, ka vadīs šo apmācību. Tādēļ iespējams, ka daļa no šī gada pasākumiem pārcelsies uz 2019. gadu. Ja mūsu sadarbības partnerim šeit Latvijā – Tiesu administrācijai – būs palikušas vēl papildu finansiālās iespējas, mēs, protams, varēsim vienoties par vēl citiem mācību pasākumiem. Šī gada plāns paredz Latvijas juristu apmācību par šādiem tematiem: ES komerctiesību attīstība un uzņēmumu pārvaldība; ES konkurences tiesības; pārrobežu maksātnespēja; publiskais iepirkums, ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272225-vairak-neka-2000-latvijas-juristu-izglitosies-eiropas-tiesibas/\n272225\nTue, 20 Feb 2018 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Tiesu kritika ir jānošķir no uzbrukumiem tiesai\n Tiesu kritika ir jānošķir no uzbrukumiem tiesai Kā jūs raksturotu 50. panta lietu (the Article 50 case) no jurista skatpunkta? Svarīgi uzsvērt, ka lieta pēc būtības bija par svarīgu tiesisku jautājumu, bet vienlaikus saistījās ar ļoti grūtu politisku problēmu. Risinot lietu, bija svarīgi tai pieiet ar šādu apziņu – tā ir politiska, tomēr tā jāatrisina juridiskā līmenī, neieejot politikā. Juristi to saprata, un tāpēc bija vieglāk šo lietu skatīt tiesas zāles ietvaros. Šī iemesla dēļ tika publicēts lietas skatīšanas gaitas protokols. Diemžēl šo lietu nevarēja rādīt televīzijā, jo šādu sēdi, atšķirībā no Augstākās tiesas, nevarējām tehniski nodrošināt. Daudz laika veltījām tieši konstitucionālajam jautājumam par varas dalījumu starp parlamentu un izpildvaru. Tam nebija praktiski nekāda sakara ar jautājumu par to, vai Lielbritānijai vajadzētu palikt ES vai no tās izstāties. Diemžēl daudzi to nesaprata vai ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272153-tiesu-kritika-ir-janoskir-no-uzbrukumiem-tiesai/\n272153\nTue, 06 Feb 2018 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Latvijas valstiskās nepārtrauktības doktrīna ir nemainīgi svarīga\n Latvijas valstiskās nepārtrauktības doktrīna ir nemainīgi svarīga Varbūt varam sākt ar to, ka jūs paskaidrojat mūsu lasītājiem, kas ir Baltijas stratēģisko pētījumu centrs, kurš ir šīs monogrāfijas izdevējs? Monogrāfija "Nepārtrauktības doktrīna Latvijas vēstures kontekstā" nav pirmā centra izdotā grāmata un īstenotais projekts. Baltijas stratēģisko pētījumu centrs ir Latvijas Zinātņu akadēmijas nodibinājums, kas izveidots pirms 19 gadiem, viens no dibinātājiem biju arī es. Sākotnējā doma bija veidot drošības pētniecības centru, tāds faktiski ir katrā Rietumu valstī. Tas laiks sakrita ar brīdi, kad es beidzu darboties kā aizsardzības ministrs, un šis darbības virziens savā ziņā sasaucās. Centra pirmie pētījumi un konferences bija par Latvijas aizsardzības un drošības jautājumiem. Pēc kāda laika pētījumu virzieni mainījās un dažādojās. Šeit jāsaprot, ka centra finansējumu veido no dažādiem ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272017-latvijas-valstiskas-nepartrauktibas-doktrina-ir-nemainigi-svariga/\n272017\nTue, 16 Jan 2018 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Jurista pirmais uzdevums ir nebūt neitrālam\n Jurista pirmais uzdevums ir nebūt neitrālam Lietuvas un Latvijas konstitucionālo tiesu savstarpēja sadraudzība un apmaiņas vizītes notiek jau daudzus gadus. Kā jūs vērtējat reālo ieguldījumu, ko šī sadraudzība sniedz jūsu tiesas praktiskajā darbā? Un vēl vairāk – kādi ieguvumi ir no sadarbības ar valstīm, kas neietilpst Eiropā (piemēram, Kazahstānu, Gruziju)? Esmu gandarīts, ka viena no mūsu tuvākajām sadarbības tiesām ir Latvijas Satversmes tiesa. Līdzīgi tuvas attiecības mums ir arī ar Polijas kolēģiem. Šādai sadarbībai ir būtiska nozīme. Pirmkārt, mēs esam kaimiņi, mums ir viena vēsture, kā arī vieni un tie paši izaicinājumi. Un ir interesanti zināt, kādus risinājumus izvēlas kaimiņu valstis. Arī Lietuvas un Latvijas konstitucionālo tiesu konferencēs katru gadu tiek izvēlēts kāds aktuāls temats. Šajā gadā temats bija saistīts ar likumu kvalitātes izvērtēšanas kritērijiem konstitucionālās ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271903-jurista-pirmais-uzdevums-ir-nebut-neitralam/\n271903\nTue, 19 Dec 2017 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: “Nosauciet man jebkuras pamattiesības, par kurām jūs gribētu parunāt!”\n "Nosauciet man jebkuras pamattiesības, par kurām jūs gribētu parunāt!" Sakiet, kā jūs sevi redzat – vairāk kā tiesnesi vai tiesību zinātnieku? Tas ir labs jautājums. Protams, oficiāli man būtu jājūtas vairāk kā tiesnesim, jo tas ir mans pilnas slodzes darbs. Tiesību zinātnē strādāju uz pusslodzi. Bet, godīgi sakot, to ir grūti pateikt. Par to tieši vakar runājām ar draugiem – kolēģiem tiesnešiem, ka brīdī, kad tu raksti spriedumu, tu nevari būt zinātnieks. Akadēmiskās vēlmes ir jāatstāj malā, jāatturas no savu akadēmisko ideju uzspiešanas spriedumos. Tomēr vispārīgi tam neko nevar padarīt: dažkārt tu turpini domāt kā tiesību zinātnieks. Turklāt es redzu atšķirības starp tiesnešiem, kas nāk no akadēmiskās vides un kas ir profesionāli karjeras tiesneši. Īsumā summējot: domāju, ka tomēr vairāk esmu tiesību zinātnieks. Savā monogrāfijā jūs norādāt, ka vēl joprojām tiesību zinātnē ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271514-nosauciet-man-jebkuras-pamattiesibas-par-kuram-jus-gribetu-parunat/\n271514\nTue, 17 Oct 2017 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Oficiālais izdevējs mūsdienās: starp informācijas pieejamību un drošību\n Pastāvot cilvēciskajam faktoram Lūdzu, raksturojiet Eiropas Savienības Publikāciju biroja funkcijas – kā tās laika gaitā ir mainījušās? Publikāciju birojs ir mūsdienīgs daudzvalodu pakalpojumu sniedzējs, kas kopš 1969. gada līdz pat šim brīdim nodrošina publicēšanas un informācijas pārvaldības pakalpojumus ES institūcijām, aģentūrām un birojiem, kā arī ES pilsoņiem kopumā. Īstenojot pāreju no tradicionālā modeļa, kad ES likumi un citas ES oficiālās publikācijas tika drukātas uz papīra, esam ieviesuši jaunu metodi – primāri tiek apstrādāts digitāls saturs, attiecīgi papīra publikācijas sagatavojot pēc pieprasījuma. Piemēram, kopš 2013. gada Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis tiek publicēts digitāli. Tā elektroniskā versija ir autentiska, bet pēc pieprasījuma var tikt pasūtītas arī drukātas kopijas. Īsumā var teikt, ka mēs nodrošinām pakalpojumus un ekspertīzi trīs ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271301-oficialais-izdevejs-musdienas-starp-informacijas-pieejamibu-un-drosibu/\n271301\nTue, 12 Sep 2017 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Šķīrējtiesu procesos svarīgi pārzināt procesuālās tiesības\n Mana pamatizglītība juridiskajā Pastāstiet, lūdzu, par Pastāvīgās šķīrējtiesas jeb PCA tiesneša amatu. Kā radās interese par šo konkursu un kandidēšanu tajā? Kāda bija atlase? Tieslietu ministrija izsludināja konkursu uz Pastāvīgās šķīrējtiesas tiesneša amatu, izvirzot konkrētas prasības. Konkurss notika divas kārtās. Kandidātiem bija jāatbilst noteiktām prasībām – autoritāte starptautisko tiesību jautājumos, angļu un franču valodas prasme, profesionālā pieredze šajā jomā, izpratne par procesuālajām normām, laba reputācija un gatavība pildīt pienākumus. Pirmais solis bija motivācijas vēstules un CV nosūtīšana. Otrajā kārtā notika intervija ar Tieslietu ministrijas izveidotu žūriju, kuras sastāvā bija atzīti starptautisko tiesību speciālisti no Augstākās tiesas, Ārlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Valsts kancelejas un Latvijas Universitātes. Jānorada, ka konkrētajā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271259-kirejtiesu-procesos-svarigi-parzinat-procesualas-tiesibas/\n271259\nTue, 05 Sep 2017 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Francijas tiesības ir likumu un jurisprudences kombinācija\nFrancijas tiesības ir likumu un jurisprudences kombinācija Pastāv stereotips, ka franču tiesības izprast ir grūti, tajās ārvalstniekam ir grūtāk orientēties nekā, teiksim, Vācijas tiesībās. Vai piekrītat šādam apgalvojumam? Tas ir atkarīgs no tiesību jomas. Dažās nozarēs likumi ir tik skaidri, ka nav vajadzības ielūkoties likumu komentāros. Taču atsevišķas jomas, piemēram, darba tiesības, lielā mērā tiek regulētas caur kolektīvajiem līgumiem, tiesu praksi. Francijas tiesības kopumā ir likumu, to komentāru un jurisprudences kombinācija. Liela nozīme ir profesoru veiktiem komentāriem par tiesu spriedumiem. Krimināltiesību problēma ir tā, ka ļoti bieži mainās likumi. Kopš 1992. gada mums ir jauns kriminālkodekss, taču ir daudzi kriminālprocesa grozījumi. Civilprocesa kontekstā pašreiz mēģinām efektivizēt procesa regulējumu: lai dotu iespēju tiesnesim vairāk regulēt procesa virzību, neļaujot ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271185-francijas-tiesibas-ir-likumu-un-jurisprudences-kombinacija/\n271185\nTue, 22 Aug 2017 00:00:00 +0200\n\n