Jursta Vārds - Diskusijas un intervijas http://www.juristavards.lv Diskusijas un intervijas lv http://www.juristavards.lv Sat, 21 Jul 2018 10:22:39 -0700 http://www.juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds http://www.juristavards.lv 240 47 \nDiskusija: Kā žurnālisti un sabiedrība lai uzzina, kas savākts krimināllietu materiālos\n Kā žurnālisti un sabiedrība lai Projekti paredz iespēju ļaut žurnālistiem ar motivētu lūgumu vērsties iestādē (izmeklēšanas iestādē, prokuratūrā vai tiesā), kas pieņēmusi nolēmumu, ar kuru kriminālprocess pabeigts, lai iepazītos ar tādu krimināllietu materiāliem, kas pabeigtas uz personu nereabilitējoša pamata un kurās stājies spēkā galīgais nolēmums (Tieslietu ministrijas darba grupas izstrādātos un tieslietu ministra Saeimas Juridiskajai komisijai iesniegtos projektus skat. 21. lpp.). Līdz šim žurnālistiem faktiski nav bijis iespēju piekļūt krimināllietu materiāliem. Šie KL un KPL grozījumu projekti ir tapuši pēc tam, kad Saeimas Juridiskās komisijas atbalstu neguva saturiski līdzīgas iniciatīvas, ar kurām 2018. gada sākumā klajā nāca vairāki Saeimas deputāti, reaģējot uz sabiedrības noskaņojumu pēc kriminālprocesa Nr. 16870000911 ietvaros savākto materiālu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273021-ka-zurnalisti-un-sabiedriba-lai-uzzina-kas-savakts-kriminallietu-materialos/\n273021\nTue, 03 Jul 2018 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Abstrakti domājošam juristam ir jāzina arī pasaules tiesību vēsture\n Abstrakti domājošam juristam ir Kāpēc izlēmāt ķerties tieši pie šī temata – Eiropas tiesību priekšvēstures Pirms 15–20 gadiem man bija ideja uzrakstīt latviski visu Eiropas tiesību vēsturi – no sākuma līdz galam. 2004. gadā iznāca mana grāmata "Viduslaiku tiesību spogulis", kas aplūko viduslaiku tiesības, visai tradicionāli koncentrējoties uz kontinentālo Eiropu, Lielbritāniju un Skandināvijas valstīm. 2010. gadā man tika piešķirts pusgads zinātniskajai pētniecībai, kas pēc likuma pienākas augstskolu mācībspēkiem reizi ievēlēšanas periodā, un es devos uz Minsteri, kur bibliotēkā ir pieejama austriešu–vācu profesora Paula Košakera1 bibliotēka. Viņš savulaik bija pirmais, kas sāka aplūkot Eiropas juridisko telpu kā vienotu juridisku telpu ar kopīgu vēsturi. P. Košakers bija romiešu tiesību vēsturnieks, taču interesējās arī par seno Austrumu tiesībām. Viņa ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272890-abstrakti-domajosam-juristam-ir-jazina-ari-pasaules-tiesibu-vesture/\n272890\nTue, 12 Jun 2018 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Vadims Mantrovs: Popularizēsim zinātnisko pētniecību juridiskajā zinātnē\n Intervija Kā Institūta direktors, lūdzu, pastāstiet par tā izveidošanu un jūsu lomu tajā. Diskusiju līmenī ideja par atsevišķu institūtu zinātniskajai pētniecībai juridiskajā zinātnē jau bija ilgāku laiku. Gan es, gan citi LU JF kolēģi juta vajadzību pēc šāda institūta. Bija nepieciešams institucionālais ietvars kolektīvas zinātniskās pētniecības veikšanai. Svarīgi bija uztvert juridisko pētniecību profesionāli, nevis kā savu hobiju. Pagājušajā gadā šī ideja aktualizējās, un rudenī tika izstrādāts Institūta nolikums, savukārt ideja materializējās brīdī, kad LU Senāts izdarīja grozījumus JF nolikumā, JF dome apstiprināja Institūta nolikumu un ar rektora rīkojumu Institūts uzsāka savu darbu pagājušā gada 1. decembrī. Esmu Institūta direktors, un Institūtam ir zinātniskā padome, kas pārrauga institūta darbību. Institūtam ir pirmie projekti, kuri iesākumā nav lieli. ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272754-vadims-mantrovs-popularizesim-zinatnisko-petniecibu-juridiskaja-zinatne/\n272754\nTue, 22 May 2018 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Cilvēktiesību situācija Eiropā: tendences ir negatīvas\n Cilvēktiesību situācija Eiropā Vai varat vispirms mūsu lasītājiem īsi paskaidrot, kas ir EP cilvēktiesību komisārs? Tas ir amats, ko izveidoja 1999. gadā ar mērķi konvencijas dalībvalstīs aizsargāt cilvēktiesības. Komisārs ir neatkarīgs, tas nozīmē, ka viņš pats nosaka savu dienaskārtību. Komisārs arī veicina dalībvalstu izpratni par cilvēktiesībām – viņš drīkst brīvi publiski runāt par cilvēktiesību situāciju dalībvalstīs. Savukārt dalībvalstīm ir pienākums sadarboties, kas nozīmē, ka komisāram nav jāprasa atļauja, vai viņš drīkst braukt uz kādu valsti novērtēt cilvēktiesību situāciju, viņš to vienkārši paziņo valstij un tai ir pienākums viņu uzņemt, atbalstīt un nodrošināt piekļuvi visām institūcijām un cilvēkiem, ko viņš grib redzēt. Vienīgā komisāra kvazijuridiskā funkcija ir tiesības kā trešajai pusei piedalīties ECT procesā pēc savas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272571-cilvektiesibu-situacija-eiropa-tendences-ir-negativas/\n272571\nTue, 17 Apr 2018 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Otras iespējas nosvinēt Latvijas valsts pirmo simtgadi mums nebūs\n Otras iespējas nosvinēt Latvijas Kādi būs svarīgākie notikumi Latvijas tieslietu nozares simtgades gadā? Pirmkārt gribu paust prieku, ka gatavoties svētku gadam sākām tik laicīgi – jau 2016. gadā, kad tieslietu ministrs izveidoja darba grupu. Darba grupai izdevās izveidot nozares pasākumu plānu tā, lai tie viens otru papildinātu un nepārklātos. Mūsu mērķis ir ne vien svinēt svētkus, bet, izmantojot šo jubilejas gadu, pateikties mūsu labākajiem kolēģiem par godprātīgu darbu, dalīties pieredzē un veicināt tieslietu nozares vienotības sajūtu, jo īpaši tāpēc, ka visi esam izvēlējušies strādāt tieslietu jomā, ar savu darbu apliecinot pārliecību par tiesiskumu kā vienu no valsts pamata balstiem. Simtgades svinības faktiski aizsākās jau pagājušā gada nogalē. Vispirms – 2017. gada novembrī – Latvijas Universitātē notika žurnāla "Jurista Vārds" 1000. numura iznākšanai veltītā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272526-otras-iespejas-nosvinet-latvijas-valsts-pirmo-simtgadi-mums-nebus/\n272526\nTue, 10 Apr 2018 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Jurists lingvists veic kreatīvu darbu\n Jurists lingvists veic kreatīvu Jūs lasāt lekcijas juristiem lingvistiem Ķelnes Universitātē. Kas, jūsuprāt, ir juristi lingvisti? Vai viņi ir tikai juristi, kas ir apguvuši dažas svešvalodas? Nē, svešvalodas būtu jāzina ikvienam juristam, bet tas vēl nepadara juristu ar svešvalodu zināšanām par juristu lingvistu. Jurists lingvists vispirms jau ir jurists. Viņš zina to pašu, ko visi pārējie juristi. Bet juridiskā lingvistika vēl ir speciāla, īpaša papildizglītība. Tās objekts ir valoda. Valoda ir jurista vienīgais darba instruments. Jurists strādā ar valodu. Pareiza valodas lietošana tiesību īstenošanas nolūkā nav nemaz tik vienkārša lieta. Mēs varam domāt, ka no bērnības jau esam iemācījušies valodu, ka tā ir pašsaprotamība. Ar to varbūt arī pietiek ikdienā. Taču, ja ar valodas starpniecību vēlamies panākt kādu specifisku rezultātu, proti, lai cits cilvēks kādā komplicētā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272488-jurists-lingvists-veic-kreativu-darbu/\n272488\nTue, 03 Apr 2018 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Oficiālais izdevējs informācijas laikmetā: kā īstenot Satversmes 90. pantu\n OFICIĀLAIS IZDEVĒJS informācijaS laikmetā: KĀ īstenot Satversmes 90. pantu Kāds ir bijis "Latvijas Vēstneša" ceļš līdzšinējo 25 gadu garumā? Noteikti var teikt, ka tā ir bijusi attīstība pa spirāli uz augšu. Pirmkārt, es gribu uzsvērt, ka "Latvijas Vēstnesi" 1993. gadā izveidoja Oskars Gerts. Viņš arī bija laikraksta galvenais redaktors līdz pat pārejai uz elektronisko izdevumu 2013. gadā. Tomēr arī mana saistība ar "Latvijas Vēstnesi" ilgst jau vairāk nekā 17 gadu garumā, un tieši šo laika periodu es varu vērtēt vislabāk. Uz "Latvijas Vēstnesi" atnācu no Hansabankas – ļoti sakārtotas, skandināviskas darba vides, un pirmajos gados mēs, valde, koncentrējāmies tieši šajā virzienā – mūsdienīgi sakārtot darba organizāciju, izveidot kolektīvu kā komandu, kas virzās uz vienotu mērķi. Lai to panāktu, mēs izmantojām 2000. gadu sākumā jauno un populāro tendenci – ieviest kvalitātes vadības sistēmu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272272-oficialais-izdevejs-informacijas-laikmeta-ka-istenot-satversmes-90-pantu/\n272272\nTue, 27 Feb 2018 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Vairāk nekā 2000 Latvijas juristu izglītosies Eiropas tiesībās\n Vairāk nekā 2000 Latvijas juristu izglītosies Eiropas tiesībās Jūs tikko kā esat parakstījis līgumu ar Tiesu administrāciju par Latvijas tiesību sistēmas darbinieku apmācību Eiropas tiesībās. Cik daudz mācību pasākumu plānots īstenot? Pēc pašreizējā līguma ERA ir uzņēmusies sarīkot 47 mācību pasākumus četru gadu laikā, no tiem 15 jau šajā gadā. Kaut gan laika grafiks ir atkarīgs no tā, kā būs pieejami referenti, ka vadīs šo apmācību. Tādēļ iespējams, ka daļa no šī gada pasākumiem pārcelsies uz 2019. gadu. Ja mūsu sadarbības partnerim šeit Latvijā – Tiesu administrācijai – būs palikušas vēl papildu finansiālās iespējas, mēs, protams, varēsim vienoties par vēl citiem mācību pasākumiem. Šī gada plāns paredz Latvijas juristu apmācību par šādiem tematiem: ES komerctiesību attīstība un uzņēmumu pārvaldība; ES konkurences tiesības; pārrobežu maksātnespēja; publiskais iepirkums, ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272225-vairak-neka-2000-latvijas-juristu-izglitosies-eiropas-tiesibas/\n272225\nTue, 20 Feb 2018 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Tiesu kritika ir jānošķir no uzbrukumiem tiesai\n Tiesu kritika ir jānošķir no uzbrukumiem tiesai Kā jūs raksturotu 50. panta lietu (the Article 50 case) no jurista skatpunkta? Svarīgi uzsvērt, ka lieta pēc būtības bija par svarīgu tiesisku jautājumu, bet vienlaikus saistījās ar ļoti grūtu politisku problēmu. Risinot lietu, bija svarīgi tai pieiet ar šādu apziņu – tā ir politiska, tomēr tā jāatrisina juridiskā līmenī, neieejot politikā. Juristi to saprata, un tāpēc bija vieglāk šo lietu skatīt tiesas zāles ietvaros. Šī iemesla dēļ tika publicēts lietas skatīšanas gaitas protokols. Diemžēl šo lietu nevarēja rādīt televīzijā, jo šādu sēdi, atšķirībā no Augstākās tiesas, nevarējām tehniski nodrošināt. Daudz laika veltījām tieši konstitucionālajam jautājumam par varas dalījumu starp parlamentu un izpildvaru. Tam nebija praktiski nekāda sakara ar jautājumu par to, vai Lielbritānijai vajadzētu palikt ES vai no tās izstāties. Diemžēl daudzi to nesaprata vai ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272153-tiesu-kritika-ir-janoskir-no-uzbrukumiem-tiesai/\n272153\nTue, 06 Feb 2018 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Latvijas valstiskās nepārtrauktības doktrīna ir nemainīgi svarīga\n Latvijas valstiskās nepārtrauktības doktrīna ir nemainīgi svarīga Varbūt varam sākt ar to, ka jūs paskaidrojat mūsu lasītājiem, kas ir Baltijas stratēģisko pētījumu centrs, kurš ir šīs monogrāfijas izdevējs? Monogrāfija "Nepārtrauktības doktrīna Latvijas vēstures kontekstā" nav pirmā centra izdotā grāmata un īstenotais projekts. Baltijas stratēģisko pētījumu centrs ir Latvijas Zinātņu akadēmijas nodibinājums, kas izveidots pirms 19 gadiem, viens no dibinātājiem biju arī es. Sākotnējā doma bija veidot drošības pētniecības centru, tāds faktiski ir katrā Rietumu valstī. Tas laiks sakrita ar brīdi, kad es beidzu darboties kā aizsardzības ministrs, un šis darbības virziens savā ziņā sasaucās. Centra pirmie pētījumi un konferences bija par Latvijas aizsardzības un drošības jautājumiem. Pēc kāda laika pētījumu virzieni mainījās un dažādojās. Šeit jāsaprot, ka centra finansējumu veido no dažādiem ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272017-latvijas-valstiskas-nepartrauktibas-doktrina-ir-nemainigi-svariga/\n272017\nTue, 16 Jan 2018 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Jurista pirmais uzdevums ir nebūt neitrālam\n Jurista pirmais uzdevums ir nebūt neitrālam Lietuvas un Latvijas konstitucionālo tiesu savstarpēja sadraudzība un apmaiņas vizītes notiek jau daudzus gadus. Kā jūs vērtējat reālo ieguldījumu, ko šī sadraudzība sniedz jūsu tiesas praktiskajā darbā? Un vēl vairāk – kādi ieguvumi ir no sadarbības ar valstīm, kas neietilpst Eiropā (piemēram, Kazahstānu, Gruziju)? Esmu gandarīts, ka viena no mūsu tuvākajām sadarbības tiesām ir Latvijas Satversmes tiesa. Līdzīgi tuvas attiecības mums ir arī ar Polijas kolēģiem. Šādai sadarbībai ir būtiska nozīme. Pirmkārt, mēs esam kaimiņi, mums ir viena vēsture, kā arī vieni un tie paši izaicinājumi. Un ir interesanti zināt, kādus risinājumus izvēlas kaimiņu valstis. Arī Lietuvas un Latvijas konstitucionālo tiesu konferencēs katru gadu tiek izvēlēts kāds aktuāls temats. Šajā gadā temats bija saistīts ar likumu kvalitātes izvērtēšanas kritērijiem konstitucionālās ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271903-jurista-pirmais-uzdevums-ir-nebut-neitralam/\n271903\nTue, 19 Dec 2017 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: “Nosauciet man jebkuras pamattiesības, par kurām jūs gribētu parunāt!”\n "Nosauciet man jebkuras pamattiesības, par kurām jūs gribētu parunāt!" Sakiet, kā jūs sevi redzat – vairāk kā tiesnesi vai tiesību zinātnieku? Tas ir labs jautājums. Protams, oficiāli man būtu jājūtas vairāk kā tiesnesim, jo tas ir mans pilnas slodzes darbs. Tiesību zinātnē strādāju uz pusslodzi. Bet, godīgi sakot, to ir grūti pateikt. Par to tieši vakar runājām ar draugiem – kolēģiem tiesnešiem, ka brīdī, kad tu raksti spriedumu, tu nevari būt zinātnieks. Akadēmiskās vēlmes ir jāatstāj malā, jāatturas no savu akadēmisko ideju uzspiešanas spriedumos. Tomēr vispārīgi tam neko nevar padarīt: dažkārt tu turpini domāt kā tiesību zinātnieks. Turklāt es redzu atšķirības starp tiesnešiem, kas nāk no akadēmiskās vides un kas ir profesionāli karjeras tiesneši. Īsumā summējot: domāju, ka tomēr vairāk esmu tiesību zinātnieks. Savā monogrāfijā jūs norādāt, ka vēl joprojām tiesību zinātnē ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271514-nosauciet-man-jebkuras-pamattiesibas-par-kuram-jus-gribetu-parunat/\n271514\nTue, 17 Oct 2017 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Oficiālais izdevējs mūsdienās: starp informācijas pieejamību un drošību\n Pastāvot cilvēciskajam faktoram Lūdzu, raksturojiet Eiropas Savienības Publikāciju biroja funkcijas – kā tās laika gaitā ir mainījušās? Publikāciju birojs ir mūsdienīgs daudzvalodu pakalpojumu sniedzējs, kas kopš 1969. gada līdz pat šim brīdim nodrošina publicēšanas un informācijas pārvaldības pakalpojumus ES institūcijām, aģentūrām un birojiem, kā arī ES pilsoņiem kopumā. Īstenojot pāreju no tradicionālā modeļa, kad ES likumi un citas ES oficiālās publikācijas tika drukātas uz papīra, esam ieviesuši jaunu metodi – primāri tiek apstrādāts digitāls saturs, attiecīgi papīra publikācijas sagatavojot pēc pieprasījuma. Piemēram, kopš 2013. gada Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis tiek publicēts digitāli. Tā elektroniskā versija ir autentiska, bet pēc pieprasījuma var tikt pasūtītas arī drukātas kopijas. Īsumā var teikt, ka mēs nodrošinām pakalpojumus un ekspertīzi trīs ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271301-oficialais-izdevejs-musdienas-starp-informacijas-pieejamibu-un-drosibu/\n271301\nTue, 12 Sep 2017 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Šķīrējtiesu procesos svarīgi pārzināt procesuālās tiesības\n Mana pamatizglītība juridiskajā Pastāstiet, lūdzu, par Pastāvīgās šķīrējtiesas jeb PCA tiesneša amatu. Kā radās interese par šo konkursu un kandidēšanu tajā? Kāda bija atlase? Tieslietu ministrija izsludināja konkursu uz Pastāvīgās šķīrējtiesas tiesneša amatu, izvirzot konkrētas prasības. Konkurss notika divas kārtās. Kandidātiem bija jāatbilst noteiktām prasībām – autoritāte starptautisko tiesību jautājumos, angļu un franču valodas prasme, profesionālā pieredze šajā jomā, izpratne par procesuālajām normām, laba reputācija un gatavība pildīt pienākumus. Pirmais solis bija motivācijas vēstules un CV nosūtīšana. Otrajā kārtā notika intervija ar Tieslietu ministrijas izveidotu žūriju, kuras sastāvā bija atzīti starptautisko tiesību speciālisti no Augstākās tiesas, Ārlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Valsts kancelejas un Latvijas Universitātes. Jānorada, ka konkrētajā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271259-kirejtiesu-procesos-svarigi-parzinat-procesualas-tiesibas/\n271259\nTue, 05 Sep 2017 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Francijas tiesības ir likumu un jurisprudences kombinācija\nFrancijas tiesības ir likumu un jurisprudences kombinācija Pastāv stereotips, ka franču tiesības izprast ir grūti, tajās ārvalstniekam ir grūtāk orientēties nekā, teiksim, Vācijas tiesībās. Vai piekrītat šādam apgalvojumam? Tas ir atkarīgs no tiesību jomas. Dažās nozarēs likumi ir tik skaidri, ka nav vajadzības ielūkoties likumu komentāros. Taču atsevišķas jomas, piemēram, darba tiesības, lielā mērā tiek regulētas caur kolektīvajiem līgumiem, tiesu praksi. Francijas tiesības kopumā ir likumu, to komentāru un jurisprudences kombinācija. Liela nozīme ir profesoru veiktiem komentāriem par tiesu spriedumiem. Krimināltiesību problēma ir tā, ka ļoti bieži mainās likumi. Kopš 1992. gada mums ir jauns kriminālkodekss, taču ir daudzi kriminālprocesa grozījumi. Civilprocesa kontekstā pašreiz mēģinām efektivizēt procesa regulējumu: lai dotu iespēju tiesnesim vairāk regulēt procesa virzību, neļaujot ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271185-francijas-tiesibas-ir-likumu-un-jurisprudences-kombinacija/\n271185\nTue, 22 Aug 2017 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Jāsaglabā līdzsvars starp lietu izskatīšanas ātrumu un kvalitāti\n Jāsaglabā līdzsvars starp lietu izskatīšanas ātrumu un kvalitāti Jūsu vizītes Rīgā mērķis bija piedalīties kādā pasākumā ar Latvijas kolēģiem, lūdzu, pastāstiet par to. A. Valantīns: Jā, vēlos pateikties Latvijas kolēģiem no Rīgas apgabaltiesas, kuri nesen bija pie mums Lietuvā. Bijām noorganizējuši starptautisku konferenci par apelācijas instances procesa problēmām. Tās laikā saņēmām uzaicinājumu atbraukt uz ekspertu diskusiju Rīgā, kuru ar prieku pieņēmām. Šeit attiecīgi piedalījāmies ļoti auglīgās diskusijās gan par civilprocesa, gan kriminālprocesa tēmām. Apmainījāmies viedokļiem un dalījāmies pieredzē: kā tādas pašas vai līdzīgas lietas risina Latvijā. Skārām gan likumu piemērošanas aspektus, gan organizatoriskos aspektus, kas ļautu paātrināt tiesvedības procesus. Viena no galvenajām atziņām, ko vienmēr uzsveram – jāsaglabā līdzsvars starp lietu izskatīšanas ātrumu un ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271140-jasaglaba-lidzsvars-starp-lietu-izskatisanas-atrumu-un-kvalitati/\n271140\nTue, 08 Aug 2017 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Inteliģentiem cilvēkiem politikā ir grūti\n inteliģentiem cilvēkiem politikā ir grūti Kā vērtējat savu laiku politikā – vai bija vērts tajā iesaistīties, un vai vajadzēja no tās aiziet? Noteikti bija vērts iesaistīties. Piemēram, izdevās noturēt vides tiesības, kur tagad diemžēl notiek aktīva rāpšanās atpakaļ, jo parlamentā ir daudz pašvaldību cilvēku, bijušie vadītāji, un viņi diemžēl būtu gatavi biznesa interešu vārdā, piemēram, apbūvēt kāpas, aizsargjoslas, to es skaidri redzu. Saeimā, starp citu, es sapratu, ka sabiedrība un žurnālisti daudz vairāk pamana nekaunīgos, rupjos deputātus. Tāpēc inteliģentiem cilvēkiem politikā ir ļoti grūti, jo viņi nekad neko tādu neatļaujas. To pierāda populistu panākumi, piemēram, Trampa ievēlēšana. Vienreiz es biju ļoti noskaitusies un Saeimā minēju vienas amerikāņu žurnālistes teicienu – ka ne jau visi politiķi no dzimšanas ir kretīni, bet liela daļa pēc aicinājuma ir tādi. Un mani toreiz ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270857-inteligentiem-cilvekiem-politika-ir-gruti/\n270857\nTue, 13 Jun 2017 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Vienotais patents stimulēs ne vien inovatīvu uzņēmējdarbību, bet arī Latvijas advokātu izaugsmi\n Vienotais patents stimulēs ne vien inovatīvu uzņēmējdarbību, bet arī Latvijas advokātu izaugsmi Kādēļ jūs izlēmāt apmeklēt Latviju? Es pārstāvu Eiropas Patentu iestādi, kas ir vadošā iestāde vienoto patentu jomā, un manas vizītes centrālais jautājums ir vienotais patents, kas ir nozīmīgs sasniegums Eiropas patentu sistēmas pilnveidē. Mūsu mērķis ir informēt lietotājus dažādās valstīs, sniegt informāciju par vienoto patentu un tā priekšrocībām. Šādas informācijas sniegšana ir nepieciešama arvien vairāk, jo īpaši ņemot vērā, ka Latvijā ir maza patentu aktivitāte. Ja salīdzinām ar Vāciju, Lielbritāniju vai Franciju, tur ikviens apzinās vienotā patenta nozīmi un tā sniegtos ieguvumus. Latvijā ir zems starptautisko patentu aktivitātes līmenis. Viens no iemesliem (bet, protams, ne vienīgais) ir sadrumstalotā Eiropas patentu sistēma. Pašreizējās sistēmas radītās izmaksas un sarežģītība nopietni ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270718-vienotais-patents-stimules-ne-vien-inovativu-uznemejdarbibu-bet-ari-latvijas-advokatu-izaugsmi/\n270718\nTue, 23 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: No Pekinas līdz Rīgai – bez aizķeršanās\n No Pekinas līdz Rīgai – bez aizķeršanās Kāds ir SMGS mērķis? Vienkāršoti var teikt, ka SMGS ir unificēti kravas pārvadājumu noteikumi, kuru mērķis ir nodrošināt, lai krava, kas iekrauta vagonā, piemēram, Rīgā, ar vienu pārvadājuma līgumu un vieniem pavaddokumentiem – dzelzceļa pavadzīmi, ar vieniem atbildības noteikumiem, tikai nomainot lokomotīves un to vadītājus, pa daudzu valstu dzelzceļiem bez aizķeršanās nonāktu Pekinā – vai otrādi. Jaunajā redakcijā SMGS ir šāda struktūra: līguma pamatteksts un tam pakārtoti seši pielikumi – dažādu obligātuma pakāpju dokumenti. Piemēram, bīstamo kravu pārvadājumu noteikumi ir absolūti obligāti, savukārt kravu pārvadājumu noteikumi, vagonu lietošanas noteikumi, kravu stiprināšanas noteikumi – vairākos aspektos – dispozitīvi. SMGS apvieno ļoti atšķirīgas valstis – no Austrumeiropas līdz Āzijas Tālajiem Austrumiem. Vai nav sarežģīti par kaut ko ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270638-no-pekinas-lidz-rigai-bez-aizkersanas/\n270638\nTue, 09 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Smalkā robeža starp tiesu aktīvismu un pārcentību\n Smalkā robeža starp tiesu aktīvismu un pārcentību Lūdzu, īsos vārdos pastāstiet par sevi, par savu līdzšinējo pieredzi. Strasbūrā es strādāju ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju kā Eiropas Padomes sekretārs. Kad 1973. gadā Apvienotā Karaliste pievienojās Eiropas Savienībai, sāku strādāt Eiropas Savienības Tiesā kā pirmā britu ģenerāladvokāta Žana Pjēra Vernera (Jean-Pierre Warner) asistents. Pēc tam dažus gadus pavadīju Londonā kā Eiropas Savienības tiesību profesors, kā arī praktizēju kā advokāts Eiropas Savienības tiesību jomā. 1988. gadā kļuvu par EST ģenerāladvokātu, un šajā amatā biju līdz 2006. gadam. Pēc tam turpināju akadēmisko darbu, nedaudz praktisko darbu, konsultējot ES tiesību jautājumos, kā arī nodarbojoties ar labdarību. Kādās tiesību jomās un jautājumos jūs specializējāties? Tad, kad sāku nodarboties ar ES tiesībām, to tvērums nebija ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270518-smalka-robeza-starp-tiesu-aktivismu-un-parcentibu/\n270518\nTue, 18 Apr 2017 00:00:00 +0200\n\n