Jursta Vārds - Diskusijas un intervijas http://www.juristavards.lv Diskusijas un intervijas lv http://www.juristavards.lv Sun, 25 Feb 2018 09:27:39 -0700 http://www.juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds http://www.juristavards.lv 240 47 \nIntervija: Vairāk nekā 2000 Latvijas juristu izglītosies Eiropas tiesībās\n Vairāk nekā 2000 Latvijas juristu izglītosies Eiropas tiesībās Jūs tikko kā esat parakstījis līgumu ar Tiesu administrāciju par Latvijas tiesību sistēmas darbinieku apmācību Eiropas tiesībās. Cik daudz mācību pasākumu plānots īstenot? Pēc pašreizējā līguma ERA ir uzņēmusies sarīkot 47 mācību pasākumus četru gadu laikā, no tiem 15 jau šajā gadā. Kaut gan laika grafiks ir atkarīgs no tā, kā būs pieejami referenti, ka vadīs šo apmācību. Tādēļ iespējams, ka daļa no šī gada pasākumiem pārcelsies uz 2019. gadu. Ja mūsu sadarbības partnerim šeit Latvijā – Tiesu administrācijai – būs palikušas vēl papildu finansiālās iespējas, mēs, protams, varēsim vienoties par vēl citiem mācību pasākumiem. Šī gada plāns paredz Latvijas juristu apmācību par šādiem tematiem: ES komerctiesību attīstība un uzņēmumu pārvaldība; ES konkurences tiesības; pārrobežu maksātnespēja; publiskais iepirkums, ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272225-vairak-neka-2000-latvijas-juristu-izglitosies-eiropas-tiesibas/\n272225\nTue, 20 Feb 2018 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Tiesu kritika ir jānošķir no uzbrukumiem tiesai\n Tiesu kritika ir jānošķir no uzbrukumiem tiesai Kā jūs raksturotu 50. panta lietu (the Article 50 case) no jurista skatpunkta? Svarīgi uzsvērt, ka lieta pēc būtības bija par svarīgu tiesisku jautājumu, bet vienlaikus saistījās ar ļoti grūtu politisku problēmu. Risinot lietu, bija svarīgi tai pieiet ar šādu apziņu – tā ir politiska, tomēr tā jāatrisina juridiskā līmenī, neieejot politikā. Juristi to saprata, un tāpēc bija vieglāk šo lietu skatīt tiesas zāles ietvaros. Šī iemesla dēļ tika publicēts lietas skatīšanas gaitas protokols. Diemžēl šo lietu nevarēja rādīt televīzijā, jo šādu sēdi, atšķirībā no Augstākās tiesas, nevarējām tehniski nodrošināt. Daudz laika veltījām tieši konstitucionālajam jautājumam par varas dalījumu starp parlamentu un izpildvaru. Tam nebija praktiski nekāda sakara ar jautājumu par to, vai Lielbritānijai vajadzētu palikt ES vai no tās izstāties. Diemžēl daudzi to nesaprata vai ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272153-tiesu-kritika-ir-janoskir-no-uzbrukumiem-tiesai/\n272153\nTue, 06 Feb 2018 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Latvijas valstiskās nepārtrauktības doktrīna ir nemainīgi svarīga\n Latvijas valstiskās nepārtrauktības doktrīna ir nemainīgi svarīga Varbūt varam sākt ar to, ka jūs paskaidrojat mūsu lasītājiem, kas ir Baltijas stratēģisko pētījumu centrs, kurš ir šīs monogrāfijas izdevējs? Monogrāfija "Nepārtrauktības doktrīna Latvijas vēstures kontekstā" nav pirmā centra izdotā grāmata un īstenotais projekts. Baltijas stratēģisko pētījumu centrs ir Latvijas Zinātņu akadēmijas nodibinājums, kas izveidots pirms 19 gadiem, viens no dibinātājiem biju arī es. Sākotnējā doma bija veidot drošības pētniecības centru, tāds faktiski ir katrā Rietumu valstī. Tas laiks sakrita ar brīdi, kad es beidzu darboties kā aizsardzības ministrs, un šis darbības virziens savā ziņā sasaucās. Centra pirmie pētījumi un konferences bija par Latvijas aizsardzības un drošības jautājumiem. Pēc kāda laika pētījumu virzieni mainījās un dažādojās. Šeit jāsaprot, ka centra finansējumu veido no dažādiem ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272017-latvijas-valstiskas-nepartrauktibas-doktrina-ir-nemainigi-svariga/\n272017\nTue, 16 Jan 2018 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Jurista pirmais uzdevums ir nebūt neitrālam\n Jurista pirmais uzdevums ir nebūt neitrālam Lietuvas un Latvijas konstitucionālo tiesu savstarpēja sadraudzība un apmaiņas vizītes notiek jau daudzus gadus. Kā jūs vērtējat reālo ieguldījumu, ko šī sadraudzība sniedz jūsu tiesas praktiskajā darbā? Un vēl vairāk – kādi ieguvumi ir no sadarbības ar valstīm, kas neietilpst Eiropā (piemēram, Kazahstānu, Gruziju)? Esmu gandarīts, ka viena no mūsu tuvākajām sadarbības tiesām ir Latvijas Satversmes tiesa. Līdzīgi tuvas attiecības mums ir arī ar Polijas kolēģiem. Šādai sadarbībai ir būtiska nozīme. Pirmkārt, mēs esam kaimiņi, mums ir viena vēsture, kā arī vieni un tie paši izaicinājumi. Un ir interesanti zināt, kādus risinājumus izvēlas kaimiņu valstis. Arī Lietuvas un Latvijas konstitucionālo tiesu konferencēs katru gadu tiek izvēlēts kāds aktuāls temats. Šajā gadā temats bija saistīts ar likumu kvalitātes izvērtēšanas kritērijiem konstitucionālās ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271903-jurista-pirmais-uzdevums-ir-nebut-neitralam/\n271903\nTue, 19 Dec 2017 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: “Nosauciet man jebkuras pamattiesības, par kurām jūs gribētu parunāt!”\n "Nosauciet man jebkuras pamattiesības, par kurām jūs gribētu parunāt!" Sakiet, kā jūs sevi redzat – vairāk kā tiesnesi vai tiesību zinātnieku? Tas ir labs jautājums. Protams, oficiāli man būtu jājūtas vairāk kā tiesnesim, jo tas ir mans pilnas slodzes darbs. Tiesību zinātnē strādāju uz pusslodzi. Bet, godīgi sakot, to ir grūti pateikt. Par to tieši vakar runājām ar draugiem – kolēģiem tiesnešiem, ka brīdī, kad tu raksti spriedumu, tu nevari būt zinātnieks. Akadēmiskās vēlmes ir jāatstāj malā, jāatturas no savu akadēmisko ideju uzspiešanas spriedumos. Tomēr vispārīgi tam neko nevar padarīt: dažkārt tu turpini domāt kā tiesību zinātnieks. Turklāt es redzu atšķirības starp tiesnešiem, kas nāk no akadēmiskās vides un kas ir profesionāli karjeras tiesneši. Īsumā summējot: domāju, ka tomēr vairāk esmu tiesību zinātnieks. Savā monogrāfijā jūs norādāt, ka vēl joprojām tiesību zinātnē ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271514-nosauciet-man-jebkuras-pamattiesibas-par-kuram-jus-gribetu-parunat/\n271514\nTue, 17 Oct 2017 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Oficiālais izdevējs mūsdienās: starp informācijas pieejamību un drošību\n Pastāvot cilvēciskajam faktoram Lūdzu, raksturojiet Eiropas Savienības Publikāciju biroja funkcijas – kā tās laika gaitā ir mainījušās? Publikāciju birojs ir mūsdienīgs daudzvalodu pakalpojumu sniedzējs, kas kopš 1969. gada līdz pat šim brīdim nodrošina publicēšanas un informācijas pārvaldības pakalpojumus ES institūcijām, aģentūrām un birojiem, kā arī ES pilsoņiem kopumā. Īstenojot pāreju no tradicionālā modeļa, kad ES likumi un citas ES oficiālās publikācijas tika drukātas uz papīra, esam ieviesuši jaunu metodi – primāri tiek apstrādāts digitāls saturs, attiecīgi papīra publikācijas sagatavojot pēc pieprasījuma. Piemēram, kopš 2013. gada Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis tiek publicēts digitāli. Tā elektroniskā versija ir autentiska, bet pēc pieprasījuma var tikt pasūtītas arī drukātas kopijas. Īsumā var teikt, ka mēs nodrošinām pakalpojumus un ekspertīzi trīs ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271301-oficialais-izdevejs-musdienas-starp-informacijas-pieejamibu-un-drosibu/\n271301\nTue, 12 Sep 2017 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Šķīrējtiesu procesos svarīgi pārzināt procesuālās tiesības\n Mana pamatizglītība juridiskajā Pastāstiet, lūdzu, par Pastāvīgās šķīrējtiesas jeb PCA tiesneša amatu. Kā radās interese par šo konkursu un kandidēšanu tajā? Kāda bija atlase? Tieslietu ministrija izsludināja konkursu uz Pastāvīgās šķīrējtiesas tiesneša amatu, izvirzot konkrētas prasības. Konkurss notika divas kārtās. Kandidātiem bija jāatbilst noteiktām prasībām – autoritāte starptautisko tiesību jautājumos, angļu un franču valodas prasme, profesionālā pieredze šajā jomā, izpratne par procesuālajām normām, laba reputācija un gatavība pildīt pienākumus. Pirmais solis bija motivācijas vēstules un CV nosūtīšana. Otrajā kārtā notika intervija ar Tieslietu ministrijas izveidotu žūriju, kuras sastāvā bija atzīti starptautisko tiesību speciālisti no Augstākās tiesas, Ārlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Valsts kancelejas un Latvijas Universitātes. Jānorada, ka konkrētajā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271259-kirejtiesu-procesos-svarigi-parzinat-procesualas-tiesibas/\n271259\nTue, 05 Sep 2017 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Francijas tiesības ir likumu un jurisprudences kombinācija\nFrancijas tiesības ir likumu un jurisprudences kombinācija Pastāv stereotips, ka franču tiesības izprast ir grūti, tajās ārvalstniekam ir grūtāk orientēties nekā, teiksim, Vācijas tiesībās. Vai piekrītat šādam apgalvojumam? Tas ir atkarīgs no tiesību jomas. Dažās nozarēs likumi ir tik skaidri, ka nav vajadzības ielūkoties likumu komentāros. Taču atsevišķas jomas, piemēram, darba tiesības, lielā mērā tiek regulētas caur kolektīvajiem līgumiem, tiesu praksi. Francijas tiesības kopumā ir likumu, to komentāru un jurisprudences kombinācija. Liela nozīme ir profesoru veiktiem komentāriem par tiesu spriedumiem. Krimināltiesību problēma ir tā, ka ļoti bieži mainās likumi. Kopš 1992. gada mums ir jauns kriminālkodekss, taču ir daudzi kriminālprocesa grozījumi. Civilprocesa kontekstā pašreiz mēģinām efektivizēt procesa regulējumu: lai dotu iespēju tiesnesim vairāk regulēt procesa virzību, neļaujot ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271185-francijas-tiesibas-ir-likumu-un-jurisprudences-kombinacija/\n271185\nTue, 22 Aug 2017 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Jāsaglabā līdzsvars starp lietu izskatīšanas ātrumu un kvalitāti\n Jāsaglabā līdzsvars starp lietu izskatīšanas ātrumu un kvalitāti Jūsu vizītes Rīgā mērķis bija piedalīties kādā pasākumā ar Latvijas kolēģiem, lūdzu, pastāstiet par to. A. Valantīns: Jā, vēlos pateikties Latvijas kolēģiem no Rīgas apgabaltiesas, kuri nesen bija pie mums Lietuvā. Bijām noorganizējuši starptautisku konferenci par apelācijas instances procesa problēmām. Tās laikā saņēmām uzaicinājumu atbraukt uz ekspertu diskusiju Rīgā, kuru ar prieku pieņēmām. Šeit attiecīgi piedalījāmies ļoti auglīgās diskusijās gan par civilprocesa, gan kriminālprocesa tēmām. Apmainījāmies viedokļiem un dalījāmies pieredzē: kā tādas pašas vai līdzīgas lietas risina Latvijā. Skārām gan likumu piemērošanas aspektus, gan organizatoriskos aspektus, kas ļautu paātrināt tiesvedības procesus. Viena no galvenajām atziņām, ko vienmēr uzsveram – jāsaglabā līdzsvars starp lietu izskatīšanas ātrumu un ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271140-jasaglaba-lidzsvars-starp-lietu-izskatisanas-atrumu-un-kvalitati/\n271140\nTue, 08 Aug 2017 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Inteliģentiem cilvēkiem politikā ir grūti\n inteliģentiem cilvēkiem politikā ir grūti Kā vērtējat savu laiku politikā – vai bija vērts tajā iesaistīties, un vai vajadzēja no tās aiziet? Noteikti bija vērts iesaistīties. Piemēram, izdevās noturēt vides tiesības, kur tagad diemžēl notiek aktīva rāpšanās atpakaļ, jo parlamentā ir daudz pašvaldību cilvēku, bijušie vadītāji, un viņi diemžēl būtu gatavi biznesa interešu vārdā, piemēram, apbūvēt kāpas, aizsargjoslas, to es skaidri redzu. Saeimā, starp citu, es sapratu, ka sabiedrība un žurnālisti daudz vairāk pamana nekaunīgos, rupjos deputātus. Tāpēc inteliģentiem cilvēkiem politikā ir ļoti grūti, jo viņi nekad neko tādu neatļaujas. To pierāda populistu panākumi, piemēram, Trampa ievēlēšana. Vienreiz es biju ļoti noskaitusies un Saeimā minēju vienas amerikāņu žurnālistes teicienu – ka ne jau visi politiķi no dzimšanas ir kretīni, bet liela daļa pēc aicinājuma ir tādi. Un mani toreiz ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270857-inteligentiem-cilvekiem-politika-ir-gruti/\n270857\nTue, 13 Jun 2017 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Vienotais patents stimulēs ne vien inovatīvu uzņēmējdarbību, bet arī Latvijas advokātu izaugsmi\n Vienotais patents stimulēs ne vien inovatīvu uzņēmējdarbību, bet arī Latvijas advokātu izaugsmi Kādēļ jūs izlēmāt apmeklēt Latviju? Es pārstāvu Eiropas Patentu iestādi, kas ir vadošā iestāde vienoto patentu jomā, un manas vizītes centrālais jautājums ir vienotais patents, kas ir nozīmīgs sasniegums Eiropas patentu sistēmas pilnveidē. Mūsu mērķis ir informēt lietotājus dažādās valstīs, sniegt informāciju par vienoto patentu un tā priekšrocībām. Šādas informācijas sniegšana ir nepieciešama arvien vairāk, jo īpaši ņemot vērā, ka Latvijā ir maza patentu aktivitāte. Ja salīdzinām ar Vāciju, Lielbritāniju vai Franciju, tur ikviens apzinās vienotā patenta nozīmi un tā sniegtos ieguvumus. Latvijā ir zems starptautisko patentu aktivitātes līmenis. Viens no iemesliem (bet, protams, ne vienīgais) ir sadrumstalotā Eiropas patentu sistēma. Pašreizējās sistēmas radītās izmaksas un sarežģītība nopietni ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270718-vienotais-patents-stimules-ne-vien-inovativu-uznemejdarbibu-bet-ari-latvijas-advokatu-izaugsmi/\n270718\nTue, 23 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: No Pekinas līdz Rīgai – bez aizķeršanās\n No Pekinas līdz Rīgai – bez aizķeršanās Kāds ir SMGS mērķis? Vienkāršoti var teikt, ka SMGS ir unificēti kravas pārvadājumu noteikumi, kuru mērķis ir nodrošināt, lai krava, kas iekrauta vagonā, piemēram, Rīgā, ar vienu pārvadājuma līgumu un vieniem pavaddokumentiem – dzelzceļa pavadzīmi, ar vieniem atbildības noteikumiem, tikai nomainot lokomotīves un to vadītājus, pa daudzu valstu dzelzceļiem bez aizķeršanās nonāktu Pekinā – vai otrādi. Jaunajā redakcijā SMGS ir šāda struktūra: līguma pamatteksts un tam pakārtoti seši pielikumi – dažādu obligātuma pakāpju dokumenti. Piemēram, bīstamo kravu pārvadājumu noteikumi ir absolūti obligāti, savukārt kravu pārvadājumu noteikumi, vagonu lietošanas noteikumi, kravu stiprināšanas noteikumi – vairākos aspektos – dispozitīvi. SMGS apvieno ļoti atšķirīgas valstis – no Austrumeiropas līdz Āzijas Tālajiem Austrumiem. Vai nav sarežģīti par kaut ko ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270638-no-pekinas-lidz-rigai-bez-aizkersanas/\n270638\nTue, 09 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Smalkā robeža starp tiesu aktīvismu un pārcentību\n Smalkā robeža starp tiesu aktīvismu un pārcentību Lūdzu, īsos vārdos pastāstiet par sevi, par savu līdzšinējo pieredzi. Strasbūrā es strādāju ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju kā Eiropas Padomes sekretārs. Kad 1973. gadā Apvienotā Karaliste pievienojās Eiropas Savienībai, sāku strādāt Eiropas Savienības Tiesā kā pirmā britu ģenerāladvokāta Žana Pjēra Vernera (Jean-Pierre Warner) asistents. Pēc tam dažus gadus pavadīju Londonā kā Eiropas Savienības tiesību profesors, kā arī praktizēju kā advokāts Eiropas Savienības tiesību jomā. 1988. gadā kļuvu par EST ģenerāladvokātu, un šajā amatā biju līdz 2006. gadam. Pēc tam turpināju akadēmisko darbu, nedaudz praktisko darbu, konsultējot ES tiesību jautājumos, kā arī nodarbojoties ar labdarību. Kādās tiesību jomās un jautājumos jūs specializējāties? Tad, kad sāku nodarboties ar ES tiesībām, to tvērums nebija ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270518-smalka-robeza-starp-tiesu-aktivismu-un-parcentibu/\n270518\nTue, 18 Apr 2017 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Kādēļ tapis un ko paredz ģenerālprokurora jaunais rīkojums\n Kādēļ tapis un ko paredz ģenerālprokurora jaunais rīkojums Lūdzu, pastāstiet plašāk par savu jaunāko rīkojumu un kādi apsvērumi jūs ir vadījuši tādu izdot? Šis rīkojums ir cieši saistīts ar 2016. gada 10. jūnija Valsts iestāžu darba plānā ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.–2020. gadam2 dotā uzdevuma izpildi. Šo plānu izstrādāja ar valdības rīkojumu izveidotā Ēnu ekonomikas apkarošanas padome, un minētā plāna 50. punktā ir konkrēts uzdevums, kas dots tieši prokuratūrai. Iezīmējot problēmas aktualitāti, šajā punktā uzsvērts, ka pirmstiesas izmeklēšana par noziedzīgiem nodarījumiem finanšu jomā ir sarežģīta un nereti ļoti gara. Arī piemērotie sodi nereti ir nesamērīgi ar noziedzīgā nodarījuma radīto kaitējumu un neattur no noziedzīgas rīcības. Savukārt tas veicina nesodāmības sajūtu likumpārkāpējos. Tādēļ, gādājot par efektīvu strīdu izskatīšanas un sodu sistēmu, plāna 50. ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270347-kadel-tapis-un-ko-paredz-generalprokurora-jaunais-rikojums/\n270347\nTue, 21 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nDiskusija: Ceļā uz Satversmes ideālo Latviju\n Ceļā uz Satversmes ideālo Latviju Satversme ir izturējusi smagus vēstures pārbaudījumus: ar 1934. gada 15. maija valsts apvērsumu tika apturēta tās darbība un sākotnēji solītās Satversmes reformas vietā Latvija piedzīvoja demokrātiskas iekārtas aizstāšanu ar autoritāru vadonismu; 1940. gadā PSRS okupēja Latviju, sekoja nacistiskās Vācijas un 1945. gadā – otrreizēja PSRS okupācija. Neskatoties uz šiem notikumiem, Satversme nezaudēja savu nozīmi, bet – gluži otrādi – kļuva par Latvijas valsts patriotu cerību un centienu simbolisku iemiesojumu: par valsts de iure turpināšanos okupācijas apstākļos un Satversmes spēkā esamību, neskatoties uz valstiskuma de facto pārtraukšanu, bija pārliecināti gan nacionālās pretestības kustības dalībnieki Latvijā (skat. Centrālās padomes 1944. gada dokumentus, nacionālo partizānu uzsaukumus u.c. vēstures liecības), gan Latvijas juristi un politiķi trimdā (skat. Latvijas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270133-cela-uz-satversmes-idealo-latviju/\n270133\nTue, 14 Feb 2017 00:00:00 +0200\n\n\nDiskusija: Tiesībsarga institūts citu vērtējumā – plusi un mīnusi\nTiesībsarga institūts citu vērtējumā-plusi un mīnusi\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270098-tiesibsarga-instituts-citu-vertejuma-plusi-un-minusi/\n270098\nTue, 07 Feb 2017 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Vai tiesībsarga darbam ir jēga un rezultāts\n Vai tiesībsarga darbam ir jēga un rezultāts Viens no jums Tiesībsarga birojā strādā gandrīz sešus gadus, otrs – visus desmit. Kā šajā laikā ir mainījusies iestāde? I. Piļāne. Kā zināms, Tiesībsarga biroju izveidoja uz Valsts cilvēktiesību biroja bāzes. Darbinieki un juristi, kas tolaik strādāja Valsts cilvēktiesību birojā, piedalījās gan Tiesībsarga likuma projekta izstrādē, gan arī veidoja budžeta aprises atbilstoši tiem principiem un iecerēm, ar ko tika saistīta jaunveidojamā institūcija. Mūsu lielākais izaicinājums bija jaunas funkcijas ieviešana, ko šodien jau labi pazīstam kā labas pārvaldības principa ievērošanas pārraudzību. Toreiz visu to jautājumu loks, ko savulaik skatīja un izvērtēja Valsts cilvēktiesību birojs, praktiski tika pārmantots kā Tiesībsarga biroja funkcijas un uzdevumi. Taču, ja man jautātu, kāda tomēr ir atšķirība starp to laiku un šodienu, varu atbildēt vienā teikumā: ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270096-vai-tiesibsarga-darbam-ir-jega-un-rezultats/\n270096\nTue, 07 Feb 2017 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Administratīvais līgums – līdz šim nenovērtēta iespēja\n Administratīvais līgums – līdz šim nenovērtēta iespēja Kāda ir administratīvā līguma nepieciešamība un aktualitāte, ja reiz konstatēts, ka praksē tas faktiski nav iedzīvojies? Mēs Tieslietu ministrijā jau vairākus gadus tieši administratīvo tiesību, arī administratīvo sodu jomā mēģinām darboties virzienā, lai valsts iestādes, tai skaitā kontrolējošās un uzraugošās, varētu būt iecietīgākas, tolerantākas un pretimnākošākas, nekā tas bijis līdz šim. Tieši 2016. gadā, kad norisinājās vadlīniju izstrāde, šajā virzienā ir divi īpaši atzīmējami notikumi, kur redzami pirmie darba augļi vairāku gadu ieguldījumam. Proti, no pagājušā gada 1. jūlija ir sperts diezgan būtisks solis attiecībā uz bērniem un viņu administratīvo atbildību – bērniem par viņu izdarītajiem pārkāpumiem, kas nereti ir salīdzinoši triviāli, nepiemērot administratīvos sodus, bet gan audzinoša rakstura piespiedu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270050-administrativais-ligums-lidz-sim-nenoverteta-iespeja/\n270050\nTue, 31 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Viens pats ar savām idejām, mokām un šaubām\n Viens pats ar savām idejām, mokām un šaubām Nozīmīgi, ka M. Papēdes Vācijā aizstāvētais doktora darbs "Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas Eiropas kontekstā. Baltijas valstu piemērs" (Verwertungsgesellschaften im europäischen Kontext. Das Beispiel der baltischen Staaten) veltīts Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tiesībām – gan savstarpēji salīdzinošā aspektā, gan Eiropas tiesību kontekstā. Autore nonākusi arī pie secinājuma, ka Eiropas Komisijas iniciētā direktīva 2014/26/ES ir balstīta uz tirgus principiem un autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju brīvu savstarpēju konkurenci un tādējādi faktiski neņem vērā mazāko ES dalībvalstu specifisko situāciju, tai skaitā nepieciešamību rūpēties par nacionālās kultūras saglabāšanu. Viņas doktora darba temats un izvēles pamatojums – dot artavu Latvijas tiesību sistēmai, aplūkojot to plašākā kontekstā, – ir labs "zinātniskā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269921-viens-pats-ar-savam-idejam-mokam-un-saubam/\n269921\nTue, 10 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nIntervija: Pirmā ievēlētā Latvijas pārstāve ANO Darba grupā par patvaļīgu aizturēšanu\n pirmā Latvijas pārstāve ANO Darba grupā par patvaļīgu aizturēšanu Kas jūs motivēja pieteikties šim amatam? Ar jautājumiem, kas saistīti ar brīvības atņemšanu, esmu strādājusi jau vairāk nekā desmit gadus, un šajā laikā ir uzkrāta zināma pieredze. Man šķita, ka ar savu pieredzi es varētu palīdzēt sakārtot ar brīvības atņemšanu saistītus jautājumus arī starptautiskā līmenī. Tāpēc es pieteicos šim amatam. Kā notika atlases procedūra? Es biju ļoti patīkami pārsteigta par to, cik šis atlases process bija pārskatāms un atklāts. Lielos vilcienos pieteikšanās atlases procedūra uz vakantajiem amatiem ANO ir diezgan līdzīga. Sākotnēji tiek izsludināta pieteikšanās uz vakantajiem amatiem, ANO mājaslapā publicējot datumus, kad šī pieteikšanās būs atvērta. Parasti pieteikšanās laiks ir aptuveni mēnesi ilgs. Gribu piemetināt, ka, runājot par šīm vakancēm un amatiem, mēs nerunājam par apmaksātu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269725-pirma-ieveleta-latvijas-parstave-ano-darba-grupa-par-patvaligu-aizturesanu/\n269725\nTue, 29 Nov 2016 00:00:00 +0200\n\n