Jursta Vārds - Jaunākais žurnāla numurs http://www.juristavards.lv Jaunākais žurnāla numurs lv http://www.juristavards.lv Tue, 21 Aug 2018 06:02:37 -0700 http://www.juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds http://www.juristavards.lv 240 47 \nNumura tēma: Juristi un ārsti meklē kopsaucējus\n Dažkārt dzirdot prakses stāstus Dažkārt dzirdot prakses stāstus, jāsecina: āzim nav jābūt par dārznieku, un katram vienkārši ir jādara savs darbs. Taču mūsdienās jau sen ir skaidra dominance, ka pastāv daudzas nozares un darbības jomas, kurās nevar un nedrīkst aprobežoties tikai ar savām profesionālajām zināšanām un prasmēm. Juristi ir viena no tām profesijām, kurās prakse burtiski pieprasa zināt un saprast vairāk, izejot krietni ārpus tiesību zinātnes robežām. Un tādēļ aizvien biežāk dzirdam par nepieciešamību juristam vismaz spēt orientēties arī ekonomikas un finanšu, IT un būvniecības, medicīnas un veselības aprūpes jautājumos u.c. Reizēm šī starpnozaru interese ir vienvirziena, taču ir arī piemēri, kad starp dažādām jomām veidojas atgriezeniskā saite un dialogs. Tam uzskatāms piemērs ir šis "Jurista Vārda" speciālizdevums, kurā turklāt juristi un mediķi, ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273217-juristi-un-arsti-mekle-kopsaucejus/\n273217\nTue, 21 Aug 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Veselības datu izmantošana pētniecībā Latvijā Vispārīgās datu aizsardzības regulas kontekstā\n Mg Veselības datu izmantošana pētniecībā: Regula Attiecībā uz veselības datu izmantošanu pētniecībā Regulas regulējums ir samērā izvērsts, tomēr vienlaikus komplicēts, jo izriet no vairāku tās normu aplūkošanas kopsakarā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo regulējumu Regulā precīzāk ir definēti veselības dati. Tās 4. pants pie definīcijām veselības datus skaidro kā personas datus, kas "saistīti ar fiziskas personas fizisko vai garīgo veselību, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, un kas atspoguļo informāciju par tās veselības stāvokli". Veselības dati Regulas 9. pantā pieskaitīti pie tādiem "īpašu kategoriju personas datiem", attiecībā uz kuriem pastāv prezumpcija, ka to apstrāde ir aizliegta. Vien­laikus šī paša 9. panta otrais punkts gan paredz arī izņēmumus, kad veselības datu apstrāde ir pieļaujama. Mi­nētajiem izņēmumiem kopīgs ir tas, ka kā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273225-veselibas-datu-izmantosana-petnieciba-latvija-visparigas-datu-aizsardzibas-regulas-konteksta/\n273225\nTue, 21 Aug 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Pacientu drošība un ārstniecības personu juridiskās atbildības līkloči\n Mg Pacientu drošības kultūra Pacientu drošība ir būtiska veselības aprūpes kvalitātes dimensija un vienlaikus liels izaicinājums veselības nozarei – Eiropā statistikas dati konstanti liecina, ka 8–12 % pacientu cieš no kaitējuma, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus.1 Kvalitāti, tai skaitā pacientu drošību, nevar "ieinspicēt" veselības aprūpes sistēmā – tās uzlabošanai ir nepieciešama kvalitātes pilnveides kultūra, kas tiktu izplatīta starp vadītājiem un personālu, jo īpaši klīniskās jomas profesionāļiem, kuri ir visrezistentākie ārējai kontrolei un regulēšanai.2 Drošas ārstniecības izaicinājums ir gadiem kultivētais priekšstats, ka nevēlamā iznākuma cēlonis ir ārsta vai māsas (u.c. profesionāļa) neuzmanība, kompetences trūkums vai nolaidība, ka "labi profesionāļi nekļūdās", ticība, ka sodīšana novērsīs nākamo kļūdu. Vēl vairāk, Pasaules ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273226-pacientu-drosiba-un-arstniecibas-personu-juridiskas-atbildibas-likloci/\n273226\nTue, 21 Aug 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Jatrogēnijas koncepcija\n Dr Uzsākot jurisprudences studijas, jau gandrīz 30 gadus strādāju par asinsvadu ķirurgu. Toreiz par savu mērķi izvirzīju ārstniecības personas tiesību aizstāvību gadījumos, kas saistīti ar viņu profesionālās darbības izraisītām negatīvām sekām. Manu uzmanību piesaistīja fakts, ka, pilnīgi pamatoti pastāvot neskaitāmām organizācijām, kuras apvieno pacientus un viņu tiesību aizstāvjus, vienlaikus nav nevienas, kas rūpētos par ārstniecības personas tiesisko aizsardzību gadījumos, kad, sniedzot medicīnisko palīdzību, kaut kas noiet greizi. Nokļūstot situācijā, kad ārstēšanas rezultāts atšķiras no gaidītā, pat tad, ja tas ir bijis iepriekš prognozējams ar lielu varbūtības pakāpi, ārstniecības per­­sona tiek pamesta viena savas rīcības skaidrošanai pa­cientam vai tā piederīgajiem, kuru pozīcija ne vienmēr ir izprotoša un uzklausīt griboša. Kā rāda pieredze – uz masu mediju ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273227-jatrogenijas-koncepcija/\n273227\nTue, 21 Aug 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Ārstniecības riska fonds: pieredze, problēmas, risinājumi\n Mg Modernās medicīnas attīstība liek izdarīt secinājumus par medicīnisko kļūdu ietekmi uz cilvēku dzīvību un veselību. Amerikas Savienotajās Valstīs trešais lielākais nāves cēlonis ir medicīniskās kļūdas.1 Šis fakts jau izsaucis zinātnisku interesi arī Latvijā.2 Par Latviju gan šādu datu nav, bet Eiropas Komisija secinājusi, ka 8–12 % slimnīcā uzņemto pacientu ir ar veselības aprūpi saistītu negadījumu upuri. Runa var būt par veselības aprūpē iegūtām infekcijām (aptuveni 25 % no visiem nevēlamajiem notikumiem), ārstniecības kļūdām, ķirurģiskām kļūdām, medicīnas iekārtu vai instrumentu kļūmēm, diagnostikas kļūdām, pēc izmeklēšanas rezultātu saņemšanas nesniegtu palīdzību.3 Šie epidemioloģiskie pētījumi norāda uz tendenci, kas prasa atbilstošus, t.sk. juridiskus, risinājumus. Pēdējos gados Eiropas Savienībā, arī Latvijā, ir novērojama tendence analizēt ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273228-rstniecibas-riska-fonds-pieredze-problemas-risinajumi/\n273228\nTue, 21 Aug 2018 00:00:00 +0200\n\n\nViedoklis: Nezināšana neatbrīvo no atbildības\n Jurists jau var sacīt Jurists jau var sacīt, ka viņš atver Krimināllikumu, palasa citus likumus, noklausās kādu tiesībsemināru – un pietiek. Katram savs lauciņš. Ārsts var teikt, ka viņam pašam jau tā ir daudz jāraksta, lai vēl lasītu, ko citi sarakstījuši. Jāstrādā taču. Un jāatpūšas. Taču pagājušā gada rudenī noritēja jau otrā no pēdējo divu Latvijas Ārstu kongresu ietvaros rīkotajām konferencēm ar abas nozares vienojošo saikli "un" tās nosaukumā – "Medicīna un jurisprudence". Un tā spilgti apliecināja, ka vienas nozares pārstāvjiem par otriem ir visai daudz nezināmā, mazzināmā vai aplam zināmā. Bet – kas, protams, ir ļoti priecējis – interese un vēlme uzzināt ir milzīga. Man ir sanācis būt kā tādam saistelementam starp juristiem un ārstiem pēdējā konferencē. Un – ļoti ceru – tā nebūs pēdējā, jo šī starpnozaru sadarbība un savstarpējā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273223-nezinasana-neatbrivo-no-atbildibas/\n273223\nTue, 21 Aug 2018 00:00:00 +0200\n\n\nJuridiskā darba tirgus: Darba devējs:Veselības inspekcija\n Amats un tā galvenie pienākumi Amats un tā galvenie pienākumi: jurists Juridiskajā departamentā, kurš spēj izstrādāt normatīvos aktus, sagatavot administratīvo aktu projektus, sagatavot līgumu u.c. dokumentu projektus, sniegt juridisko atbalstu citu struktūrvienību darbiniekiem, kā arī pārstāvēt Veselības inspekcijas intereses tiesā un citās institūcijās. Minimālais izglītības līmenis: akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība tiesību zinātnē un piešķirta profesionālā kvalifikācija – jurists. Nepieciešamā iepriekšējā darba pieredze: vismaz divu gadu pieredze valsts pārvaldē un jurista specialitātē. Papildu kvalitātes, kas dotu priekšrocības: vismaz divu svešvalodu zināšanas (angļu, krievu). Vai nepieciešamas atsauksmes/ieteikums: tas ir vēlami. Atlīdzības apmērs par darbu un citi papildu bonusi: mēnešalga no 1000 līdz 1200 eiro atbilstoši profesionālajai ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273230-darba-devejsbrveselibas-inspekcija/\n273230\nTue, 21 Aug 2018 00:00:00 +0200\n\n\nJurists un kultūra: Latviskā dzīvesziņa (tikums) veselības nozarē\n Latviskā dzīvesziņa Latviešu kultūras kodols ir latviska tikumība jeb stingri ētiski principi, ko latviešu tauta guvusi ilgos piedzīvojumos un pieredzējumos.1 Starp kultūrā atzītiem pamattikumiem ir labums (kam pretstatāms ļaunums), gods (kam pretstatāms kauns), rātnums (kam pretstatāma patvaļa) un tikums (kam pretstatāms netikums).2 Šie principi kā folkloristiska tikumības mācība atspoguļojas latviešu tautasdziesmās, sniedzot norādes par jābūtību ikdienas dzīvē un sabiedrības organizācijā.3 Tie ir sabiedrības morāles pamats;4 jo stingrāk šīs normas tiks ievērotas un cienītas ikdienā, tostarp plānojot un organizējot veselības nozari, jo stiprāka un ilgtspējīgāka nozare varētu būt. Latviešu tautas tikumu iedzīvināšana veselības nozarē nav tikai ētiska rakstura jautājums par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un izmantošanu. Līdz ar Satversmes ievada pieņemšanu tie kā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273231-latviska-dziveszina-tikums-veselibas-nozare/\n273231\nTue, 21 Aug 2018 00:00:00 +0200\n\n\nRedakcijas sleja: Medicīna un tiesības\n Izdzirdot vārdus Izdzirdot vārdus "medicīna un tiesības", lielākoties pirmie jautājumi, kas nāk prātā, ir par neveiksmīgu ārstniecību, kuras rezultātā pacientam nodarīts kaitējums un kur ir jārunā par tā atlīdzināšanu, kā arī ārstniecības personas atbildību. Šie jautājumi ir smagi un komplicēti, tomēr tie salīdzinoši reti ir ārstniecības iestādes dienaskārtībā, jo tie ir izņēmumi. Ārstniecības iestādes jurista ikdiena pamatā sastāv no dažādu citu juridisku jautājumu risināšanas, kas vērsti uz to, lai izveidotu pamatu kvalitatīvu un drošu ārstniecības pakalpojumu sniegšanai. Ārstniecības iestāde, neatkarīgi no tās specializācijas un juridiskās formas, lielā mērā darbojas kā uzņēmums. Ārstniecības iestādei ir jārisina dažādi saimnieciski jautājumi – darbinieku jautājumi, medicīnas preču un iekārtu iegādes jautājumi, remontdarbu un būvniecības jautājumi, ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273216-medicina-un-tiesibas/\n273216\nTue, 21 Aug 2018 00:00:00 +0200\n\n\nTiesību prakse: Ārstniecības personām par pagarināto normālo darba laiku noteiktā darba samaksa ir diskriminējoša\n Ārstniecības personām par pagari 2018. gada 15. maijā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2017-15-01 "Par Ārstniecības likuma 53.1 panta septītās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 107. pantam". Ar šo spriedumu par Satversmes 91. panta pirmajam teikumam neatbilstošu tika atzīts Ārstniecības likuma pārejas noteikumu 31. punkts, nosakot, ka tas spēku zaudē no 2019. gada 1. janvāra. 53.1 pants Ārstniecības likumā tika iekļauts ar 2009. gada 8. aprīļa likumu "Grozījumi Ārstniecības likumā", kas paredzēja iespēju ārstniecības personai noteikt pagarinātu normālo darba laiku. Savukārt ar 2009. gada 18. jūnija likumu "Grozījumi Ārstniecības likumā" Ārstniecības likuma 53.1 pants tika papildināts ar septīto daļu, kas paredzēja, ka gadījumā, ja ārstniecības personai ir noteikts pagarinātais normālais darba laiks, darba ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273229-rstniecibas-personam-par-pagarinato-normalo-darba-laiku-noteikta-darba-samaksa-ir-diskriminejosa/\n273229\nTue, 21 Aug 2018 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Augstākā tiesa veido Latvijas Senāta vērtīgāko spriedumu "topu"\n Tuvojoties Latvijas Senāta simtg Tuvojoties Latvijas Senāta simtgadei, Augstākā tiesa iecerējusi apkopot informāciju par Latvijas Senāta (1918–1940) vērtīgākajiem spriedumiem: uz kuriem ir atsauces šodienas nolēmumos, komentāros un publikācijās; kas noderējuši juristu (un ne tikai juristu) darbā, smeļoties kādu domu, argumentu vai izteiksmes formu; vai bijuši interesanti juridiskās tehnikas vai izteiksmes dēļ u.tml. Tāpēc visi tiek aicināti dalīties ar šādu informāciju, līdz 5. septembrim Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītājai R. Zvejniecei (rasma.zvejniece@at.gov.lv) nosūtot pašu spriedumu vai ziņas par to, proti, departamentu, kas pieņēmis, datumu, numuru, tēmu u.tml., pievienojot arī komentāru, kādēļ konkrētais nolēmums šķitis vērtīgs un kā tas ticis izmantots. Augstākā tiesa atgādina, ka Latvijas Senāts bija augstākā tiesu instance starpkaru Latvijā. Līdz 1940. gadam, kad ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273218-augstaka-tiesa-veido-latvijas-senata-vertigako-spriedumu-topu/\n273218\nTue, 21 Aug 2018 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Tieslietu ministrija vēlas papildu finansējumu prioritātēm\n Ziņu aģentūra LETA Tieslietu min Ziņu aģentūra LETA Tieslietu ministrijā noskaidrojusi, ka 2019. gada budžetā tā papildus vēlas 54,57 miljonus eiro, lai celtu tiesu darbinieku un prokuroru algas, modernizētu IT sistēmas un stiprinātu Datu valsts inspekcijas kapacitāti u.c. Ministrijā skaidrots, ka nākamā gada budžeta lielākā prioritāte esot tiesnešu un prokuroru, kā arī tiesu darbinieku mēnešalgu paaugstināšana, kam paredzēti aptuveni 30,57 miljoni eiro. Savukārt pārējais līdzekļu pieprasījums paredzēts tiesu infrastruktūras un IT sistēmu modernizācijai, atbalsta pasākumu cietušo aizstāvībai un noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas institūta pilnveidei, valsts valodas lietojuma uzraudzības stiprināšanai u.c. \nhttp://www.juristavards.lv/doc/273219-tieslietu-ministrija-velas-papildu-finansejumu-prioritatem/\n273219\nTue, 21 Aug 2018 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Atbalsta izmaiņas patērētāju kreditēšanas jomā\n Saeimas Tautsaimniecības Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 14. augustā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Tie paredz samazināt noteiktās kopējās kredīta izmaksas patērētājam, ierobežot uz 30 dienām izsniegto kredītu apjomu, kā arī mainīt to atmaksas kārtību. Kredītu devējiem plānots noteikt stingrākas prasības izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt aizņēmumu. Piemēram, likumprojekts paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07 procentus dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei. Tāpat iecerētie grozījumi noteic, ka patērētāju kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz kredīta atmaksu vienā maksājumā, summa nevarēs pārsniegt 50 procentus no valstī ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273220-atbalsta-izmainas-pateretaju-kreditesanas-joma/\n273220\nTue, 21 Aug 2018 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Portretu galeriju papildinās ar Jāzepa Rancāna fotogrāfiju\n Šonedēļ Šonedēļ, 21. augustā, Latvijas neatkarības faktiskās atjaunošanas gadadienā, parlamentā svinīgā pasākumā Saeimas priekšsēdētāju portretu galerija tiks papildināta ar Saeimas priekšsēdētāja vietas izpildītāja trimdā Jāzepa Rancāna fotogrāfiju. Tāpat parlamentā būs apskatāma J. Rancānam veltīta izstāde. Tajā apkopotas fotogrāfijas, dokumenti un priekšmeti no Latvijas muzeju, baznīcu, bibliotēku un arhīvu krājumiem, tostarp izstādē būs aplūkojama J. Rancāna 1967. gada 7. aprīļa protesta vēstule Lielbritānijas premjerministram ar aicinājumu Latvijai piederošās Anglijas Bankā turētās zelta rezerves neatdot Padomju Savienībai. Izstādē varēs apskatīt arī unikālu vēstures liecību – starpkaru perioda Saeimas sasaukumu Prezidija krēsla oriģinālu. Jāpiebilst, ka IV Saeimas priekšsēdētāja otrais biedrs, bīskaps J. Rancāns par Saeimas priekšsēdētāja vietas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273221-portretu-galeriju-papildinas-ar-jazepa-rancana-fotografiju/\n273221\nTue, 21 Aug 2018 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Īsumā...\n 14 14. augustā Ministru kabineta sēdē lemtais paredz vairāku Veselības ministrijas padotības iestāžu reorganizāciju, tostarp Veselības inspekcija pārņems atlīdzības prasījumu izskatīšanu un no 2019. gada 1. janvāra – arī lēmumu pieņemšanu par atlīdzības izmaksu no Ārstniecības riska fonda. Atlīdzības izmaksu gan nodrošinās Nacionālais veselības dienests. ● ● ● Pagājušajā nedēļā, apstiprinot valsts oficiālo pozīciju, valdība lēma, ka Latvija atbalsta vienotu dalībvalstu atteikšanos no divkāršās laika maiņas (pārejas uz vasaras laiku un atpakaļ), ja vasaras laiks Eiropas Savienībā vienoti tiks noteikts kā pamatlaiks, kas netiek grozīts, un tiks nodrošināta harmonizēta pieeja visā Savienībā. ● ● ● Ārlietu ministrija ar sadarbības partneriem 2018. gada rudenī plāno organizēt un atbalstīt dialogus ar Latvijas iedzīvotājiem par Eiropas nākotni, lai nepastarpināti ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273222-suma/\n273222\nTue, 21 Aug 2018 00:00:00 +0200\n\n