Jursta Vārds - Jaunākais žurnāla numurs http://www.juristavards.lv Jaunākais žurnāla numurs lv http://www.juristavards.lv Thu, 14 Dec 2017 06:15:42 -0700 http://www.juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds http://www.juristavards.lv 240 47 \nSkaidrojumi. Viedokļi: Pašvaldību pieteikumu izvērtēšana Satversmes tiesā\n Pašvaldību pieteikumu izvērtēšana Satversmes tiesā Pie pirmās grupas nosacīti varētu pieskaitīt pieteikumus, kuri attiecas uz Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā regulētajiem jautājumiem,1 kā arī lielāko daļu pieteikumu, kad Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ar rīkojumu (turpmāk – ministra rīkojums) ir apturējis konkrētas pašvaldības saistošo noteikumu normu darbību.2 Savukārt pie otrās grupas nosacīti varētu pieskaitīt pieteikumus, kuros skarti jautājumi par pedagogu atlīdzību pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs,3 Ministru kabineta noteikto izglītojamo minimālo skaitu 10.–12. klasē,4 kā arī sabiedriskā transporta lietošanas atvieglojumiem Rīgas pilsētā ārkārtas meteoroloģisko apstākļu iestāšanās gadījumā.5 Vairumā gadījumu par kopumā deviņiem pašvaldību pieteikumiem, kas iesniegti pēc 2010. gada 1. janvāra, Satversmes tiesas kolēģijas (turpmāk – kolēģijas) ir ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271852-pasvaldibu-pieteikumu-izvertesana-satversmes-tiesa/\n271852\nTue, 12 Dec 2017 00:00:00 +0200\n\n\nJuridiskā literatūra: Dubulta jubileja žurnālam “Administratīvā un Kriminālā Justīcija”\n Dubulta jubileja žurnālam "Administratīvā un Kriminālā Justīcija" Žurnāla "Administratīvā un Kriminālā Justīcija" 80. laidiena ievadrakstā Dr. iur. Zenons Indrikovs norāda, ka 20 gadu laikā žurnāla redkolēģija ir nodrošinājusi kvalitatīvas publikācijas atbilstoši izdevēju noteiktajiem mērķiem un Latvijas Zinātnes padomes prasībām. Kopumā publicēti gandrīz 1000 raksti, kuru summārais apjoms ir vairāk nekā 5,5 tūkstoši lappušu. Izdevēju maiņa nav iespaidojusi žurnāla publikāciju daudzpusību un kvalitāti. Vairāk nekā 70 % žurnāla satura veido publikācijas, kas tiek iekļautas Latvijas Zinātnes padomes Vispāratzīto recenzējamo zinātnisko izdevumu sarakstā. Turklāt šis ir vienīgais žurnāls Latvijā, kas vēl regulāri publicē pētījumus juridiskās zinātnes kriminālistikas un operatīvās darbības teorijas apakšnozarē un policijas tiesību apakšnozarē, kaut gan publikāciju skaits un apjoms sarūk pēc ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271851-dubulta-jubileja-zurnalam-administrativa-un-kriminala-justicija/\n271851\nTue, 12 Dec 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Interneta pakalpojumu sniedzēju atbildība par autortiesību pārkāpumiem digitālajā vidē\n Interneta pakalpojumu sniedzēju atbildība par autortiesību pārkāpumiem digitālajā vidē Autortiesību īpašniekiem piemīt ekskluzīvas tiesības kontrolēt savu darbu izplatīšanu, bet tas savukārt ierobežo citu personu tiesības, jo tām pirms darbu izmantošanas ir jāsaņem īpašnieka atļauja.3 Īpašnieki, lai aizsargātu savas tiesības, bieži vēršas pret starpniekiem – interneta pakalpojumu sniedzējiem – un panāk viņu atbildības iestāšanos par darbībām, ko veikušas ar interneta pakalpojumu sniedzēju tieši nesaistītas personas.4 Taču tas ne vienmēr ir pats efektīvākais un samērīgākais risinājums, un tiek aizskartas interneta pakalpojumu sniedzēju tiesības sniegt pakalpojumu un izplatīt informāciju, kā arī sabiedrības tiesības saņemt informāciju. Autore noskaidros, kādā veidā minētās tiesības praksē mēģināts līdzsvarot, un pierādīs, ka pastāv citi – efektīvāki un samērīgāki – tiesību ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271853-interneta-pakalpojumu-sniedzeju-atbildiba-par-autortiesibu-parkapumiem-digitalaja-vide/\n271853\nTue, 12 Dec 2017 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Ieroču direktīvas labums vai ļaunums nacionālajam regulējumam\n Ieroču direktīvas labums vai ļaunums nacionālajam regulējumam Šī iemesla pēc ar lielu interesi izlasīju A. Melkera rakstu, jo zinu viņa devumu un ietekmi uz Latvijas ieroču atļauju sistēmas lēmējpersonu prātiem. Šobrīd katru vairāk vai mazāk ar ieročiem, medībām, sportu un kolekcionēšanu saistītu personu satrauc viņa vaļasprieka vai biznesa nākotne un ikviens viedoklis vai prognoze šajā jautājumā tiek uztverts īpaši saasināti. Diemžēl pats raksts ir tikai sauss Komisijas oficiālās pozīcijas atreferējums, ieskicējot Eiropas Savienības (turpmāk – ES) regulējuma tapšanas vēsturi, izlaižot pretējās puses iebildumus un tās "aizkulišu" diskusijas, kuras galu galā radīja regulējumu, kas ir aprakstīts minētajā rakstā, lai gan tas būtiski atšķiras no sākotnējā Komisijas piedāvājuma. Tas būtu saprotams, jo akadēmiskā rakstā tomēr ir svarīgi fakti, nevis baumas vai viedokļi, un šis atbildes raksts ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271854-ierocu-direktivas-labums-vai-launums-nacionalajam-regulejumam/\n271854\nTue, 12 Dec 2017 00:00:00 +0200\n\n\nTiesību politika: Pārskats par izmaiņām sociālajā jomā 2018. gadā\n Pārskats par izmaiņām sociālajā jomā 2018. gadā No 2018. gada 1. janvāra: Minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros būs 430 eiro. 2018. gadā pārrēķinās pensijas (vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas, kā arī saskaņā ar molikumu "Par izdienas pensijām" piešķirtās izdienas pensijas), kuras piešķirtas vai pārrēķinātas 2012., 2013., 2014. un 2015. gadā. Pārrēķinot pensijas, tās palielināsies cilvēkiem, kuri pensijas sāka saņemt ekonomiskās krīzes laikā, piemērojot negatīvus pensijas kapitāla indeksus. Pensiju pārrēķins notiks automātiski, un senioriem papildus nekas nav jādara. Pārskatīto pensijas apmēru noteiks no 2018. gada 1. janvāra un par periodu no 1. janvāra to izmaksās līdz 2018. gada septembrim. Tiesības uz slimības pabalstu būs cilvēkiem, kuriem būs noteikts kvalifikācijas periods, t.i., sociālās apdrošināšanas iemaksas veiktas ne mazāk kā 3 mēnešus pēdējo 6 mēnešu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271846-parskats-par-izmainam-socialaja-joma-2018gada/\n271846\nTue, 12 Dec 2017 00:00:00 +0200\n\n\nJurista vizītkarte: Erlens Ernstsons\n Val \nhttp://www.juristavards.lv/doc/271857-erlens-ernstsons/\n271857\nTue, 12 Dec 2017 00:00:00 +0200\n\n\nTiesību prakse: Solidaritātes nodokļa likme jānosaka, ievērojot arī darba devēju vienlīdzību\n Solidaritātes nodokļa likme jānosaka, ievērojot arī darba devēju vienlīdzību Konstitucionālo sūdzību par Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5. un 6. panta atbilstību Satversmes 91. pantam iesniedza deviņas juridiskās personas, ka ir darba devējas un nodarbina tādus darba ņēmējus, kuru ienākumi no darba algas gadā pārsniedz Solidaritātes nodokļa likumā noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru. Solidaritātes nodokļa likuma 3. pants nosaka, kas ir nodokļa objekta ienākums, 5. pants uzskaita nodokļa maksātājus, kuru vidū ir darba devēji, bet 6. pants noteic, ka nodokļa likme atbilst apdrošināšanas obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar Sociālās apdrošināšanas likuma 18. pantu. Pieteikumu iesniedzēju ieskatā, apstrīdētās normas pieteikuma iesniedzējus kā darba devējus padarot par nodokļa maksātājiem, jo nodokļa iekasēšanas kārtība piesaistīta apdrošināšanas obligāto iemaksu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271855-solidaritates-nodokla-likme-janosaka-ieverojot-ari-darba-deveju-vienlidzibu/\n271855\nTue, 12 Dec 2017 00:00:00 +0200\n\n\nTiesību prakse: Priekšnoteikumi, kas nosaka atsavinātāja pienākumu atlīdzināt zaudējumu\n Priekšnoteikumi, kas nosaka atsavinātāja pienākumu atlīdzināt zaudējumu Augstākā tiesa šādā sastāvā: tiesnese Ļubova Kušnire, tiesnese Inta Lauka, tiesnese Mārīte Zāģere, rakstveida procesā izskatīja civillietu sakarā ar SIA "Eterna Law" (iepriekšējais nosaukums "Baltic Business Group") kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2015. gada 19. februāra spriedumu SIA "Eterna Law" prasībā pret SIA "Sanistal" ar trešo personu Dānijas sabiedrību "Damstahl" par zaudējumu piedziņu.   Aprakstošā daļa SIA "Baltic Business Group" (vēlāk mainoties nosaukumam – SIA "Eterna Law") Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā 2012. gada 14. februārī cēlusi prasību pret SIA "Sanistal", lūdzot piedzīt zaudējumus 56 208,41 LVL jeb 79 977,36 EUR. Prasības pieteikums ar tā grozījumiem pamatots uz šādiem argumentiem. SIA "Sanistal" pārdeva un piegādāja SIA "1 Stāvs" caurules par kopējo ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271856-prieksnoteikumi-kas-nosaka-atsavinataja-pienakumu-atlidzinat-zaudejumu/\n271856\nTue, 12 Dec 2017 00:00:00 +0200\n\n\nInformācija: Jaunākie normatīvie akti Latvijā\n Untitled Document Likumi Nosaukums Pieņemts Stājas spēkā Publicēts Grozījumi Pasta likumā 23.11.2017. 25.06.2019. 06.12.2017. Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību 23.11.2017. 01.01.2018. 06.12.2017. Grozījumi Kontu reģistra likumā 23.11.2017. 01.01.2018. 06.12.2017. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā 23.11.2017. 01.01.2018. 06.12.2017. Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" 23.11.2017. 01.01.2018. 06.12.2017. Grozījumi likumā "Par aviāciju" 23.11.2017. 20.12.2017. 06.12.2017. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam 23.11.2017. 01.01.2018. 06.12.2017. Par valsts budžetu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271859-jaunakie-normativie-akti-latvija/\n271859\nTue, 12 Dec 2017 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Kā nodrošināt normatīvo aktu kvalitāti\n Kā nodrošināt normatīvo aktu kvalitāti Saeimā 6. decembrī notika diskusija "Normatīvo aktu kvalitātes nodrošināšana", ko rīkoja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija un Saeimas Juridiskā komisija sadarbībā ar Satversmes tiesu. Diskusijas ietvaros ar Francijas pieredzi normatīvo aktu izstrādē iepazīstināja Francijas Valsts padomes padomnieks, Valsts padomes Finanšu departamenta priekšsēdētājs Žans Gereminks (Jean Gaeremynck). Latvijas pieredzē dalījās Saeimas sekretāra biedrs Gunārs Kūtris, Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja Inese Gailīte un Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele. Ž. Gereminks klātesošajiem stāstīja par Francijas Valsts padomes lomu likumdošanas kvalitātes nodrošināšanā. Francijas Valsts padomes uzdevums ir izvērtēt ikvienu likumprojektu un sniegt savu atzinumu valdībai. Francijas Valsts padome pārliecinās, vai likumprojektos ietvertās tiesību normas atbilst ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271847-ka-nodrosinat-normativo-aktu-kvalitati/\n271847\nTue, 12 Dec 2017 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Izsludināts likums par valsts budžetu\n Izsludināts likums par valsts budžetu Valsts prezidents Raimonds Vējonis 6. decembrī oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" izsludināja likumu "Par valsts budžetu 2018. gadam" un tā pavadošos likumus. Kopā izsludināti 30 likumi. Nākamā gada valsts budžeta likumā ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 8,95 miljardu eiro apmērā. Lielākais līdzekļu pieaugums nākamgad ir paredzēts veselības aprūpei, savukārt aizsardzības jomas budžets sasniegs NATO prasītos 2 % no iekšzemes kopprodukta. Likums "Par valsts budžetu 2018. gadam" stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī. \nhttp://www.juristavards.lv/doc/271848-izsludinats-likums-par-valsts-budzetu/\n271848\nTue, 12 Dec 2017 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Jaunuzņemtie advokāti dod zvērestu\n Jaunuzņemtie advokāti dod zvērestu Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs 5. decembrī pieņēma piecpadsmit Latvijas Zvērinātu advokātu padomē uzņemto advokātu zvērestu. Seši no jaunuzņemtajiem zvērinātajiem advokātiem ir tiesību zinātņu doktori – Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors Kaspars Balodis, bijušais AS "Reverta" nodaļas vadītājs Rolands Neilands, "Lindorff Oy" Latvijas filiāles vecākais jurists Andris Pešudovs, zvērināta advokāta Romualda Vonsoviča biroja juriste Zane Sedlova, Rīgas domes Plānošanas, iepirkumu un kontroles nodaļas vadītāja Una Skrastiņa un zvērinātu advokātu biroja "Brandes Rechtsanwalte" juriste un mediatore Inga Švarca. Par zvērinātiem advokātiem kļuvuši zvērinātu advokātu palīgi Agnese Bulmeistere, Andis Ozoliņš, Mārtiņš Pētersons, Reinis Sokolovs, Māra Stabulniece un Madara Stūrīte, pašnodarbinātas personas juridisko pakalpojumu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271849-jaunuznemtie-advokati-dod-zverestu/\n271849\nTue, 12 Dec 2017 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Paredz laulības iesniegumu nosūtīt arī elektroniski\n Paredz laulības iesniegumu nosūtīt arī elektroniski Ministru kabinets 5. decembrī atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu, kas paredz iespēju pilngadīgiem Latvijas pilsoņiem un pilngadīgiem Latvijas nepilsoņiem laulības noslēgšanas iesniegumu dzimtsarakstu nodaļās iesniegt arī elektroniski. Likumprojekts vēl jāizskata Saeimai. Laulības noslēgšanas iesniegumu, kurš parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu, varēs nosūtīt uz dzimtsarakstu nodaļas, kurā vēlas noslēgt laulību, elektronisko adresi. Tādējādi personām būs iespēja iesniegumu iesniegt uzreiz izvēlētajā dzimtsarakstu nodaļā. Noteiktais regulējums atvieglos iesnieguma iesniegšanas kārtību personām, kuras nevar ierasties dzimtsarakstu nodaļā klātienē (piemēram, persona dzīvo un strādā ārvalstīs, dzimtsarakstu nodaļas noteiktā darba laika dēļ, personas darba specifikas dēļ). Līdz ar to iesniegumu personas varēs ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271850-paredz-laulibas-iesniegumu-nosutit-ari-elektroniski/\n271850\nTue, 12 Dec 2017 00:00:00 +0200\n\n\nRedakcijas sleja: Kas vainīgs, tas (ne)bailīgs\n Kas vainīgs, tas (ne)bailīgs Krievijas Federācijas valsts iestādes bija radījušas nekļūdīgu krāpšanas procesu (State directed failsafe system), kura uzdevums bija nodrošināt dopinga kontroles pozitīva rezultāta "izzušanu" (Disappearing Positive Methodology). Šo krāpšanas procesu koordinēti īstenoja Krievijas antidopinga laboratorijas Maskavā un Sočos, Sporta ministrija, Nacionālais sporta centrs un Federālais drošības dienests, turklāt krāpšanas shēmā gan sportisti, gan antidopinga laboratoriju darbinieki faktiski tika iesaistīti piespiedu kārtā. Krāpšana aizsākās jau Londonas olimpiskajās spēlēs 2012. gadā, tika turpināta 2013. gada universiādē un pasaules vieglatlētikas čempionātā Maskavā, bet savu kulmināciju sasniedza Soču olimpiskajās spēlēs 2014. gadā. Pie šādiem secinājumiem, balstoties uz liecinieku liecībām un pēcpārbaudēs konstatētajām anomālajām dopinga provēm, nonāca vairākas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271858-kas-vainigs-tas-nebailigs/\n271858\nTue, 12 Dec 2017 00:00:00 +0200\n\n