Jursta Vārds - Jaunākais žurnāla numurs http://www.juristavards.lv Jaunākais žurnāla numurs lv http://www.juristavards.lv Thu, 29 Jun 2017 08:28:00 -0700 http://www.juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds http://www.juristavards.lv 240 47 \nNumura tēma: Numura tēma: tieslietu sistēmas un sabiedrības komunikācija\n Numura Tēma: Tieslietu sistēmas un sabiedrības komunikācija Ko mūsdienās īsti nozīmē komunicēt: vai publiski paust tikai sevis sagatavotās un vēlamās vēstis, viedokli, informāciju tikai kādā noteiktā formātā un virzienā vai tomēr tas ietver ko vairāk? Vai un, patiesībā, kāpēc gan juridisko profesiju pārstāvjiem tik daudzos un dažādos forumos tiek mudināts pašiem iesaistīties kritikā un norišu publiskā analīzē? Vai mūsdienu informācijas vide pieņem un izprot nostāju: viss, ko vēlējos paust, ir atrodams lēmumā, spriedumā utt.? Jāatzīmē, ka Latvijas juristu vidē tiek izmantoti ļoti dažādi komunikācijas veidi: zinātniskie raksti rediģētos izdevumos, raksti "Jurista Vārdā", problēmviedokļi standarta plašsaziņas medijos, sniegtas intervijas, arī dalība radio un TV raidījumos. Sekojot līdzi visiem minētajiem komunikācijas formātiem, tomēr secināms, ka spēcīgs arguments zinātniskajā rakstā var palikt ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270939-numura-tema-tieslietu-sistemas-un-sabiedribas-komunikacija/\n270939\nTue, 27 Jun 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Kāda ir tiesu komunikācija mediju vērtējumā\n Kāda ir tiesu komunikācija mediju vērtējumā Novērtējums – sekmīgs Aptaujā vidējais mediju dotais novērtējums tiesu komunikācijai ir 6,1 desmit ballu skalā. Tātad – sekmīgs. 68 % uzskata, ka pēdējo divu gadu laikā tiesu komunikācija ir uzlabojusies. Medijiem noderīgākais jauninājums ir komunikatori – par komunikāciju atbildīgi darbinieki katrā tiesā. Kaut arī tiesās, izņemot Augstāko tiesu un Rīgas apgabaltiesu, šie pienākumi kādam no darbiniekiem ir tikai papildpienākumi, 96 % mediju novērtē, ka arī tas ir daudz, jo jūtams, ka tiesas komunikāciju sāk izjust kā pienākumu – attieksme laipnāka, vieglāk iegūt informāciju. Minēti arī negatīvi aspekti, piemēram, komunikatori reizēm nezina, ko un kā atbildēt, tie ir kā aizsargbarjera piekļuvei tiesnešiem. Tas nozīmē, ka tiesās jāstiprina komunikatoru institūts – jāapmāca, jāsniedz viņiem plašāka informācija un jādod pilnvarojums ar to rīkoties. ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270940-kada-ir-tiesu-komunikacija-mediju-vertejuma/\n270940\nTue, 27 Jun 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Kritika: tiesu varas autoritātes stiprinātāja un tiesnešu neatkarības veicinātāja\n Kritika: tiesu varas autoritātes stiprinātāja un tiesnešu neatkarības veicinātāja Rakstā piedāvātas tēzes par dažādu viedokļu paušanu par tiesu, tieslietu sistēmu, tiesnešiem, par tiesas nolēmumiem. Visi šie viedokļi – gan pamatota analīze un diskusija, kas tiesām un sabiedrībai kopumā ir vēlama un pat nepieciešama, gan nepamatoti, maldinoši komentāri, kas var tikt uzskatīti par "vēršanos pret tiesu", – rakstā tiek dēvēti par "kritiku tiesai", savukārt kritikas paudēji – par "kritizētājiem". Vispirms rakstā tiks aplūkota vispārīga ar kritiku tiesām saistīta informācija – tās saistība ar tiesas autoritāti un tiesnešu neatkarību, normatīvais regulējums, kritikas izpausmes veidi, formas un kritizētāji, pozitīvā un negatīvā ietekme. Raksta otrajā daļā autore nošķirs pamatotu kritiku no nepamatotas kritikas, kā arī aplūkos kritikas izvērtēšanu un ar to saistītos riskus, ņemot vērā konkrēto ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270941-kritika-tiesu-varas-autoritates-stiprinataja-un-tiesnesu-neatkaribas-veicinataja/\n270941\nTue, 27 Jun 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Tiesas un mediji. Atrisināmas vai neatrisināmas pretrunas?\n Tiesas un mediji. Atrisināmas vai neatrisināmas pretrunas? Mediji patērētājiem vai pilsoņiem? Šis raksts tapis pēc Rīgas apgabaltiesas rīkotās diskusijas par tiesu komunikāciju. Tajā izskanēja neizpratnes pilni pārmetumi žurnālistiem par to, kā tiesu darbs tiek parādīts medijos. Neminot konkrētus žurnālistus, tika uzdoti konkrēti jautājumi: kāpēc informācija mēdz būt vienpusīga, nesabalansēta, neprecīza, kāpēc daļa žurnālistu neizprot tiesu darba unikalitāti? Vai arī žurnālistiem ir jāievēro kādi noteikumi, ja tādi ir tiesnešiem, prokuroriem, advokātiem? Lai gan ikviens redz, ko dara žurnālisti, es ieteiktu katru rakstu vai sižetu ieraudzīt Latvijas mediju sistēmas kontekstā, jo visi mediji un visi žurnālisti nav vienādi. Ja zinām, ka mediju darbs ietekmē sabiedrību, būtiski ieraudzīt, kas ietekmē medijus. Ierobežotā apjoma dēļ nav iespējams izvērtēt daudzas nianses, tāpēc šī raksta mērķis ir ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270942-tiesas-un-mediji-atrisinamas-vai-neatrisinamas-pretrunas/\n270942\nTue, 27 Jun 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Tiesu nolēmumu kritikas robežas un kritika, kuras pietrūkst\n Tiesu nolēmumu kritikas robežas un kritika, kuras pietrūkst Iespējamība un pieļaujamība kritizēt nolēmuma saturu un/vai procesa kvalitāti Satversmes 83. pants noteic, ka tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti. Minēto tiesību normu izpratnē tiesnešu neatkarība ir saistīta ar padotību likumam – neatkarība nav absolūta, tiesnesim ir saistošas judikatūrā nostiprinātās atziņas. Tajā pašā laikā domājams, ka vēl šobrīd daudziem sabiedrībā nav līdz galam izprotams, ka tiesu priekšsēdētāji nedod tiesnešiem rīkojumus, kā izspriest to vai citu lietu. Šāds secinājums radies un par to liecina tiesā saņemtās sūdzības, kas iesniegtas nevis procesuālajos likumos noteiktajā kārtībā, bet gan atsaucoties uz likumu "Par tiesu varu", Iesniegumu likumu, Administratīvā procesa likumu, Paziņošanas likumu u.c. Viedokļu dažādība par to vai citu tiesību jautājumu atspoguļojas gan tiesu nolēmumos, gan tiesnešiem ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270943-tiesu-nolemumu-kritikas-robezas-un-kritika-kuras-pietrukst/\n270943\nTue, 27 Jun 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Sīkumi, kas ietekmē sabiedrisko domu\n Sīkumi, kas ietekmē sabiedrisko domu Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija ir profesionāla organizācija, kas apvieno Latvijā praktizējošus zvērinātus advokātus. Katrs advokāts ir tiesu varai piederīga persona, un līdz ar to arī katra advokāta uzdevums ir rūpēties par savu tēlu, advokatūras tēlu un tiesu varas tēlu kopumā. Sabiedrisko attiecību veidošanas mērķis ir sabiedrības uzticības stiprināšana advokatūrai, tiesu varai un mūsu valstij. Ticības vairošana, ka tiesas ceļā pastāv iespēja taisnīgi atrisināt strīdus, aizsargāt savas tiesības un efektīvi vērsties pret tiesību aizskārējiem, mazinās sabiedrības bezspēcības sajūtu, palielinās klientu daudzumu kolēģiem un stiprinās demokrātiju mūsu valstī. Par sabiedrisko attiecību veidošanas nepieciešamību zvērinātu advokātu kolēģijai biju domājis jau ilgāku laiku. Uzrakstīju padomei iesniegumu ar lūgumu uzticēt man piedalīties sabiedrisko ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270944-sikumi-kas-ietekme-sabiedrisko-domu/\n270944\nTue, 27 Jun 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Tiesneša atvērtība informācijai\n Tiesneša atvērtība informācijai Šobrīd mēs dzīvojam laikmetā, kurā prasība pēc informācijas pieejamības ir viena no sabiedrības pamatvajadzībām. Ar aizsardzību no valsts iejaukšanās tiesībās uz vārda un informācijas brīvību vairs nav pietiekami, lai šo pamatvajadzību apmierinātu. Sabiedrība arvien vairāk sagaida, ka valsts ne tikai sniegs privātpersonu pieprasīto informāciju, bet arī pati ar savu iestāžu starpniecību sniegs informāciju tai par jaunākajām un aktuālākajām norisēm un lēmumiem. Demokrātiskā tiesiskā valstī īpaša nozīme ir, lai valsts iestāžu informācija būtu pieejama visplašākā mērā plašsaziņas līdzekļiem, lai tie varētu efektīvi izpildīt savu funkciju un atspoguļot šo informāciju tālāk – izmantot ne tikai ziņām, bet arī pētnieciskiem nolūkiem, sabiedriskām izmeklēšanām u.tml. Tas pats attiecināms uz biedrībām, lai tās varētu pildīt savas pilsoniskās aktivitātes un ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270945-tiesnesa-atvertiba-informacijai/\n270945\nTue, 27 Jun 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Komunikācija par tieslietām krievu valodā\n Komunikācija par tieslietām krievu valodā Ja runājām par plaša mēroga komunikāciju tieši saistībā ar tieslietām, tad primāri ir jāskatās uz šādas komunikācijas iemesliem. Tie, autora ieskatā, varētu būt informācijas iegūšana vai dalīšanās ar informāciju. Komunikācija ar sabiedrību notiek ar masu informācijas līdzekļu starpniecību (domāts saturs, kas ir veidots Latvijā, nevis retranslēts no citām valstīm), un, ciktāl autors var spriest, lielākoties ar tieslietām saistītā komunikācija latviešu un krievu valodā pēc satura ir ļoti līdzīga. Viedokļa raksts tapis, atbildot uz žurnāla "Jurista Vārds" uzdotajiem jautājumiem par komunikāciju tieslietu sistēmā no krievu valodas aspekta.   Kopīgā komunikācijas platforma krievvalodīgiem juristiem Visbiežāk darbam nepieciešamā informācija vidusmēra juristam ir normatīvie akti, tiesu prakse un publiskie reģistri. Normatīvie akti ir ērti pieejami ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270946-komunikacija-par-tieslietam-krievu-valoda/\n270946\nTue, 27 Jun 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Kritika ir nepietiekama un nekvalitatīva\n kritika ir nepietiekama un nekvalitatīva Mediji ir viens no efektīvākajiem kanāliem, kā uzrunāt sabiedrību un izglītot to juridiski svarīgos jautājumos, bet, no otras puses, medijs ir arī sabiedrības viedokļa un kritikas atspoguļotājs. Notiekošo tieslietās, t.sk. notariātā, ne tikai vajag, bet ir pienākums kritizēt. Tas būtu jādara gan medijiem, gan arī tiesību zinātniekiem un ekspertiem, gan sabiedrībai. Latvijā šī kritika ir nepietiekama un tās kvalitāte ir uzlabojama. Īpaši trūkst tiesību zinātnieku un objektīvu ekspertu analīzes par tieslietu problēmjautājumiem. No tiem arī mediji varētu iegūt precīzi analizētas problēmas un argumentētus risinājumus. Līdz ar to sabiedrība saņemtu informāciju no avotiem, kuri gatavoti atbilstoši akadēmiskiem standartiem. Juridiski sarežģītu jautājumu skaidrošana žurnālistiem un plašākai sabiedrībai nav viegls, bet atbildīgs uzdevums. Kļūdainas informācijas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270947-kritika-ir-nepietiekama-un-nekvalitativa/\n270947\nTue, 27 Jun 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Informācijas vakuums nav draugs\n Informācijas vakuums nav draugs Latvijas Žurnālistu asociācijas pieņemtais žurnālistu ētikas kodekss paģēr sabiedrībai sniegt patiesu un pārbaudītu informāciju. Faktu rūpīga pārbaude ir kļuvusi vēl svarīgāka mūsdienās, kad informācija un tās sagrozīšana, pasniegšana sev garšīgākā mērcē ir nozīmīgs ierocis tā dēvētajā hibrīdkarā. Mans vectēvs bija mednieks. Bitenieks un zvejnieks. Pēdējās divās nodarbēs viņš mūs, savus mazbērnus, labprāt iesaistīja. Ņēma līdzi apkopt bišu stropus, likt tīklus ezerā un doties pie kaimiņa, izraudzīties jaunus dzinējus medībām. Bet vectēvam bija kāds noslēpums. Sava istaba, kuras durvis mums vienmēr bija slēgtas. Neskatoties uz visām citām nodarbēm, kurās viņš mani iesaistīja, vectēva istaba bija vislielākais vilinājums. Kas tajā ir? Koka durvis pa vidu rotāja dekoratīvs, dzelteni tonēts reljefais stikls. Kad vectēvs istabā iegāja, mēs, bērni, mēdzām ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270948-informacijas-vakuums-nav-draugs/\n270948\nTue, 27 Jun 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Riska un krīzes komunikācijas tiesiskā regulējuma nākotnes perspektīvas\n Riska un krīzes komunikācijas tiesiskais regulējums: nākotnes perspektīvas Komunikācija ir termins, kuru ir grūti vai pat neiespējami ielikt juridiskos rāmjos, lai gan normatīvajos aktos Latvijā un citās valstīs ir centieni informācijas plūsmu regulēt. Salīdzinot normatīvos aktus Latvijā, citās Eiropas valstīs un ASV, nākas secināt, ka komunikācijas regulējums galvenokārt iedalās četros normatīvajos blokos, proti: aizliegumi, tiesības, pienākumi un embargo. Šajā rakstā piedāvāju tiesību zinātņu speciālistiem ieklausīties komunikācijas eksperta viedoklī saistībā ar riska un krīzes komunikācijā nepieciešamo tiesisko regulējumu. Nepretendēju sniegt atbildi, kā tas būtu izdarāms, bet pievēršu uzmanību tam, kas būtu maināms. Temats ir starpdisciplinārs, tādēļ šīs jomas uzlabošanā vajadzīga minēto nozaru sadarbība.   Vispārīgi par krīzes vidi un domino efektu Ja komunikācijai ir labvēlīgi ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270949-riska-un-krizes-komunikacijas-tiesiska-regulejuma-nakotnes-perspektivas/\n270949\nTue, 27 Jun 2017 00:00:00 +0200\n\n\nTiesību politika: Saeimā virzīs jaunu sabiedrisko elektronisko mediju likumu\n Saeimā virzīs jaunu sabiedrisko elektronisko mediju likumu Likumprojekta "Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums" mērķis ir "nodrošināt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu efektīvu un atklātu pārvaldību, neatkarību un atbildīgumu sabiedrības priekšā, veicināt to darbības kvalitātes uzlabošanos, nostiprināt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozīmi valsts demokrātiskās iekārtas funkcionēšanā, vārda brīvības īstenošanā, latviešu valodas un nacionālās kultūras kopšanā un Latvijas iedzīvotāju un valstspiederīgo piederības sajūtas Latvijai stiprināšanā". Projekta 2. pantā norādīts, ka tas nosaka "sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu juridisko statusu, darbību, finansēšanas, pārvaldības un uzraudzības pamatprincipus". Projekta anotācijā norādīts, ka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pastāvēšanas pamats ir to funkcija ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270932-saeima-virzis-jaunu-sabiedrisko-elektronisko-mediju-likumu/\n270932\nTue, 27 Jun 2017 00:00:00 +0200\n\n\nJuridiskā literatūra: Piektais papildinātais juridisko tekstu rakstīšanas rokasgrāmatas izdevums\n Piektais papildinātais juridisko tekstu rakstīšanas rokasgrāmatas izdevums Grāmatas sākumā, uzrunājot lasītāju, tās autore Baiba Broka ieskicē nodaļas un aspektus, kuri ar piekto papildināto izdevumu ir mainījušies "Juridiskajā analīzē un tekstu rakstīšanā". Autore norāda, ka šajā izdevumā ir papildināta nodaļa par sekmīgas rakstīšanas priekšnoteikumiem, vadoties no dokumentu noformēšanu regulējošo normatīvo aktu izmaiņām. Tāpat atjaunināta nodaļa par normatīvo aktu izstrādi saistībā ar Ministru kabineta noteiktajām prasībām juridiskajai tehnikai. Saistībā ar normatīvo aktu spēka zaudēšanu notikušas izmaiņas atsaucēs. Jaunākā izdevuma pilnveidošanā autore min arī studentu lomu, kuri ar aktīvu līdzdalību studiju procesā veicinājuši papildinājumu materializēšanos plašākas publikas uzmanībai. Kā izdevuma priekšvārdā norāda Kalvis Torgāns, šī grāmata noderēs gan tiem, kas tikai sāk apgūt ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270938-piektais-papildinatais-juridisko-tekstu-rakstisanas-rokasgramatas-izdevums/\n270938\nTue, 27 Jun 2017 00:00:00 +0200\n\n\nJurista vizītkarte: Andrejs Vilks\n Val \nhttp://www.juristavards.lv/doc/270951-andrejs-vilks/\n270951\nTue, 27 Jun 2017 00:00:00 +0200\n\n\nInformācija: Valsts kontroles viedoklis par tiesu iekārtas attīstības pasākumu efektivitāti\n Valsts kontroles viedoklis par tiesu iekārtas attīstības pasākumu efektivitāti Valsts kontrole vērtēja, vai Tieslietu ministrijas īstenotie pasākumi tiesu sistēmas darbības efektivitātes paaugstināšanai 2009.–2015. gadā ir bijuši veiksmīgi un Latvijas tiesu sistēmā pastāvošās problēmas ir novērstas. Saskaņā ar Tieslietu ministrijas izvērtējumu ir izdevies izpildīt 87,5 % no plānotā, taču rezultatīvie rādītāji sasniegti vien 47 % apmērā. Būtiskākās jomas, kurās, Valsts kontroles ieskatā, progresam būtu jābūt lielākam, ir tiesvedības ilguma un tiesnešu noslodzes rādītāji, cilvēkresursu efektīva plānošana un attīstība. Tiesas nolēmumu kvalitāte uzlabojas, tomēr būtiskais atcelto un grozīto spriedumu skaits – vidēji 22,5 % – Latvijas tiesu instancēs un pieaugošais Eiropas Cilvēktiesību tiesā iesniegto lietu skaits, kurās viens no iemesliem ir vājā argumentācijas kvalitāte Latvijas tiesu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270950-valsts-kontroles-viedoklis-par-tiesu-iekartas-attistibas-pasakumu-efektivitati/\n270950\nTue, 27 Jun 2017 00:00:00 +0200\n\n\nInformācija: Jaunākie normatīvie akti Latvijā\n Untitled Document Satversmes tiesas spriedumi Nosaukums Nr. Pieņemts Stājas spēkā Publicēts Par likuma "Par valsts pensijām" 11. panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam 2016-11-01 15.06.2017. 19.06.2017. 19.06.2017.   Likumi Nosaukums Pieņemts Stājas spēkā Publicēts Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā 15.06.2017. 06.07.2017. 22.06.2017. Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā 08.06.2017. 01.07.2017. 22.06.2017. Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 08.06.2017. 01.01.2018. 22.06.2017. Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" 08.06.2017.  ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270952-jaunakie-normativie-akti-latvija/\n270952\nTue, 27 Jun 2017 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Vienojas par “Breksita” sarunu principiem\n Vienojas par "Breksita" sarunu principiem Lielbritānija un Eiropas Savienība 19. jūnijā sarunu pirmajā sesijā vienojās par "Breksita" sarunu principiem un grafiku. Puses vienojās par četrām ikmēneša sarunu kārtām, kurās tiks spriests par galvenajiem Lielbritānijas un bloka šķiršanās tematiem. Nākamā kārta paredzēta 17. jūlijā. Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā, kurā iedzīvotāju vairākums nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības, notika 2016. gada 23. jūnijā. \nhttp://www.juristavards.lv/doc/270933-vienojas-par-breksita-sarunu-principiem/\n270933\nTue, 27 Jun 2017 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Būtiski samazinājies šķīrējtiesu skaits\n Būtiski samazinājies šķīrējtiesu skaits Pēc Tieslietu ministrijas īstenotās šķīrējtiesu reformas šā gada 1. jūnijā bija reģistrētas 70 šķīrējtiesas, un kopumā kopš reformas sākšanas no šķīrējtiesu reģistra izslēgtas 143 šķīrējtiesas. Reformas mērķis bija noteikt stingrākas prasības šķīrējtiesnešiem un patstāvīgās šķīrējtiesas izveidē, kā arī stiprināt uzraudzības mehānismus, izslēdzot no pastāvīgo šķīrējtiesu vidus tās šķīrējtiesas, kuru darbība neatbilst likuma prasībām un atstāj negatīvu iespaidu uz šķīrējtiesu institūtu kopumā. 2016. gada 3. novembrī stājās spēkā grozījumi Šķīrējtiesu likumā, kas paredzēja vairākas būtiskas papildu izmaiņas līdzšinējā šķīrējtiesu reģistrācijas procesā, kā arī noteica pastāvīgo šķīrējtiesu dibinātāju pienākumu veikt pārreģistrāciju, lai nodrošinātu šķīrējtiesu reģistra ierakstu un šķīrējtiesas lietai ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270934-butiski-samazinajies-skirejtiesu-skaits/\n270934\nTue, 27 Jun 2017 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Juristi iesaistās Baltijas studiju konferencē\n Juristi iesaistās Baltijas studiju konferencē Latvijas Universitātē (LU) no 19. līdz 21. jūnijam norisinājās 12. Baltijas studiju konference Eiropā (Conference on Baltic studies in Europe) "Baltijas valstīm 99: pagātne, tagadne, nākotne", kuras 11 tematiskajos blokos iesaistījās vairāk nekā 250 dalībnieku. Ar LU Juridiskās fakultātes docētāju un partneru dalību notika trīs sekcijas tiesībās. Konferences dienās līdzās aktualitātēm sociālo un humanitāro zinātņu nozarēs tika iztirzāti arī jautājumi tiesībās. LU Juridiskās fakultātes docētāji vadīja un piedalījās trīs sekcijās par Baltijas valstu tiesību sistēmu transformāciju un nākotnes izaicinājumiem privātajās un publiskajās tiesībās. Sekciju darbā iesaistījās LU Juridiskās fakultātes dekāne Anita Rodiņa un mācībspēki Jānis Rozenfelds, Kaspars Balodis, Vadims Mantrovs, Artūrs Kučs, Jānis Neimanis, Jānis Maizītis, Kristofs Šēve (Christoph ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270936-juristi-iesaistas-baltijas-studiju-konference/\n270936\nTue, 27 Jun 2017 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Apspriež sankciju piemērošanu kiberuzbrukumu gadījumos\n Apspriež sankciju piemērošanu kiberuzbrukumu gadījumos Eiropas Savienības ārlietu ministri 19. jūnijā vienojās par kopīgu reakciju uz kiberuzbrukumiem, tostarp paredzot sankciju piemērošanu kiberuzbrukumu veicējiem. Sanāksmē tika nolemts attīstīt kiberdiplomātijas instrumentāriju, lai atbildētu uz destruktīvām darbībām kibertelpā. Eiropas Savienības ārlietu ministri pauda bažas par valsts un nevalstisku struktūru gatavību un spējām sasniegt savus mērķus, atvairot kiberuzbrukumus, un solīja vienotu reakciju uz šo problēmu. Eiropas Savienības sankcijas personām un dažādām grupām un organizācijām parasti izpaužas kā līdzekļu iesaldēšana, aizliegums iebraukt Eiropas Savienībā un ekonomiskie ierobežojumi, piemēram, ierobežojumi eksportam un importam. \nhttp://www.juristavards.lv/doc/270937-apspriez-sankciju-piemerosanu-kiberuzbrukumu-gadijumos/\n270937\nTue, 27 Jun 2017 00:00:00 +0200\n\n