Jursta Vārds - Jaunākais žurnāla numurs http://www.juristavards.lv Jaunākais žurnāla numurs lv http://www.juristavards.lv Wed, 12 Dec 2018 15:49:57 -0700 http://www.juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds http://www.juristavards.lv 240 47 \nIntervija: ECT vēlas veicināt cilvēktiesības nacionālā līmenī\n ECT vēlas veicināt cilvēktiesība Kopš esat ECT tiesnesis, kā ir mainījies tiesas lietvedībā esošo lietu skaits? Lietu skaits ir patstāvīgs izaicinājums. Potenciālie sūdzības iesniedzēji ir 800 miljoni iedzīvotāju, varbūt pat vairāk. Uz šiem iedzīvotājiem ir 47 tiesneši, kuriem šīs sūdzības ir jāizskata. Šobrīd izskatīšanā tiesā ir 58 tūkstoši sūdzību. Šis nav tas sliktākais brīdis, jo 2011. gadā tiesā atradās 163 tūkstoši lietu. Tas jau ir nopietns izaicinājums tiesas efektīvai darbībai. Valdību vienošanās par papildu protokolu, ar kuru tika vienkāršota lietu izskatīšanas kārtība, ieviesa viena tiesneša institūtu. Šis tiesnesis vienpersoniski var pieņemt lēmumu par sūdzības nepieņemamību. Trīs tiesnešu sastāvs var skatīt lietas, kurās ir pilnībā skaidra prakse un kas neprasa lielas diskusijas. Tas ir ļāvis ļoti efektīvi tikt galā ar lielu skaitu sūdzību. Pēdējos ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273902-ect-velas-veicinat-cilvektiesibas-nacionala-limeni/\n273902\nTue, 11 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nInformācija: Gadskārtējā Cilvēktiesību konferencē iztirzā datu aizsardzības un tiesību iegūt informāciju aktualitātes\n Konferenci ar uzrunām atklāja RJ Konferenci ar uzrunām atklāja RJA rektora p.i., profesors Jānis Ikstens, ECT tiesnesis Dr. Mārtiņš Mits, Satversmes tiesas priekšsēdētāja, RJA profesore Dr. Ineta Ziemele un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. J. Ikstens savā uzrunā izcēla konferences tēmu, salīdzinot datus ar kodoldegvielu, kas virza uz priekšu pakalpojumus un preces, pretnostatot dažādas nevēlamas blaknes – kā uzbāzīgas reklāmas, ekscentrisks prezidents. Blaknes mēģina ierobežot dažādos veidos, piemēram, ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu. Tomēr, to darot, nedrīkst paralizēt zinātnes nozaru attīstību, tāpēc ir jādiskutē par šiem jautājumiem. J. Ikstens arī norādīja, ka RJA vēlas veicināt šo diskusiju un tāpēc no nākamā gada piedāvās maģistra studiju programmu tehnoloģiju tiesībās. M. Mits savā uzrunā ikgadējo Cilvēktiesību konferenci minēja kā labu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273899-gadskarteja-cilvektiesibu-konference-iztirza-datu-aizsardzibas-un-tiesibu-iegut-informaciju-aktualitates/\n273899\nTue, 11 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nInformācija: Vai Krievija izstāsies no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas\n Vai Krievija izstāsies no Eiropa Cilvēktiesību situācija Krievijā jau daudzus gadus pasliktinās: varas iestādes aizvien vairāk ierobežo un pārkāpj cilvēktiesības, to skaitā tiesības uz taisnīgu tiesu, vārda brīvību, pulcēšanās brīvību, preses neatkarību, nemaz nerunājot par pamattiesībām uz dzīvību un veselību, par kuru neievērošanu liecina situācija ieslodzījuma vietās, fiziski uzbrukumi demonstrantiem, žurnālistiem un varas opozicionāriem, kā arī politiski motivētas slepkavības.1 Tomēr, neskatoties uz kritiku un pastāvīgajām domstarpībām ar starptautiskiem ekspertiem, šī valsts līdz pat šim brīdim turpina būt Eiropas Cilvēktiesību konvencijas dalībniece, līdz ar to arī vismaz formāli ir pakļauta Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) kontrolei. Pēdējos gados gan attiecības ir saasinājušās: Krievija ir starp tām valstīm, kurām ir visvairāk neizpildīto ECT spriedumu, turklāt ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273903-vai-krievija-izstasies-no-eiropas-cilvektiesibu-konvencijas/\n273903\nTue, 11 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Mantas aresta termiņa sākuma brīža noteikšana\n Mg Atbilstoši Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 389. panta pirmajai un otrajai daļai personas mantai uzliktais arests kā personas īpašuma tiesību ierobežojums pirmstiesas kriminālprocesā var tikt piemērots noteiktu laiku. KPL 389. panta pirmā un otrā daļa īpaši reglamentē tiesību ierobežojumu attiecībā uz mantu maksimālo termiņu. Praksē ir saskatāma problēma saistībā ar personas mantai uzliktā aresta ilguma aprēķināšanu – jo īpaši attiecībā uz tiesību ierobežojumu termiņa sākuma brīža noteikšanu. Mantas arests kā kriminālprocesuālais institūts dažā­dos tā aspektos publikācijās ir ļoti plaši pētīts. Tāpat ir pieejamas atsevišķas publikācijas par šī tiesību ierobežojuma maksimālo termiņu, kā arī par šo termiņu nepamatotu pagarināšanu procesa par noziedzīgi iegūtu mantu kontekstā. Tāpat aktuāls ir jautājums par tiesību ierobežojuma sākuma brīža ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273907-mantas-aresta-termina-sakuma-briza-noteiksana/\n273907\nTue, 11 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Tiesas vēstījums par publisku personu radītiem konkurences kropļojumiem\n Dita Dzērviniece Konkurences likuma 13. panta pirmās daļas aizlieguma pārkāpuma atzīšana Ar Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2011. gada 1. jūlija spriedumu Konkurences padomes 2009. gada 24. marta lēmums, ar kuru lietā tika nodibināts Rīgas Brīvostas pārvaldes Konkurences likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpums velkoņu pakalpojumu tirgū Rīgas brīvostā, atstāts negrozīts. Ar Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2012. gada 9. jūlija spriedumu atstāts negrozīts arī Konkurences padomes 2010. gada 29. aprīļa lēmums, ar kuru konstatēts, ka Rīgas brīvostas pārvalde nepilda vai kavē Konkurences padomes 2009. gada 24. marta lēmumā noteikto tiesisko pienākumu izpildi, atbilstoši Rīgas brīvostas pārvalde turpināja ļaunprātīgi izmantot savu dominējošo stāvokli. Rakstā apskatītajā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273904-tiesas-vestijums-par-publisku-personu-raditiem-konkurences-kroplojumiem/\n273904\nTue, 11 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Militārās darbības radīto trokšņu piesārņojuma problemātika\n Mg Ar šo spriedumu Satversmes tiesa viesusi skaidrību par jautājumiem attiecībā uz vienu trokšņu veidu. Tomēr līdz šim praksē un tiesību zinātnē nav detalizēti analizēta militārā joma trokšņu piesārņojuma kontekstā. Nacionālie tiesību akti neregulē militārās darbības radīto trokšņu novērtēšanu un pārvaldību, tādēļ vērts pētīt, vai militārās darbības ir privileģētā stāvoklī attiecībā uz trokšņu piesārņojuma radīšanu un kontroli. Šis jautājums kļūst arvien aktuālāks, jo Latvijā palielinās NATO spēku klātbūtne un pastiprinās militārā aktivitāte – intensīvāk notiek militārās mācības, kā rezultātā rodas troksnis, kas traucē iedzīvotāju mieru. Lai noskaidrotu militārās darbības rezultātā radīto trokšņu ietekmi uz Satversmē noteiktajām pamattiesībām, rakstā tiks analizēts šobrīd spēkā esošais trokšņu piesārņojuma tiesiskais regulējums un tajā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273909-militaras-darbibas-radito-troksnu-piesarnojuma-problematika/\n273909\nTue, 11 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nJuridiskā darba tirgus: Karina Zalcmane\n Karina Zalcmane Izglītība: vidējā izglītība (Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma) – Rīgas Klasiskā ģimnāzija (2005); sociālo zinātņu bakalaura grāds tiesību zinātnē – Latvijas Universitāte, Juridiskā fakultāte (2008); pirmā līmeņa profesionālā augstākās izglītības programma "Izglītības un sporta darba speciālists", sporta deju trenere – Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (2008); LL.M Entertainment Law – Westminster University, UK (2010); zinātniskā grāda pretendente (tiesību zinātne) – Rīgas Stradiņa universitāte (2016). Darba pieredze: docente Ekonomikas un kultūras augstskolā, docētāja Rīgas Stradiņa universitātē un Transporta un sakaru institūtā; juriste kopš 2010. gada (darba gaitas sākusi vadošajos pasaules advokātu birojos – "Freshfields Bruckhaus Deringer LLP" (Dispute Resolution department, ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273912-karina-zalcmane/\n273912\nTue, 11 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nInformācija: "Platīna pele" – "DigiNotāram"\n New Page 1 LIKTA izveidotā konkursa "Platīna Pele" mērķis ir apzināt pēdējo gadu laikā Latvijā radītos labākos digitālos risinājumus sabiedrībai, biznesam un pārvaldei, kā arī labākos e-skolotājus. 2018. gada konkursa pieteikumi tika vērtēti sešās kategorijās. Kategorijā "Uzņēmuma digitālā transformācija" tika vērtēti uzņēmumi, kuri veiksmīgi veikuši digitālo transformāciju, mainot biznesa procesus un kļūstot efektīvāki un konkurētspējīgāki. Šo balvu izcīnīja AS "Latvijas Finieris" ar projektu "Uzņēmuma ražošanas uzskaites un plānošanas procesu digitalizācija". Kategorijā "Valsts digitālā transformācija" tika vērtēts, kā digitālo tehnoloģiju pielietojums uzlabo valsts pakalpojumu nozari un sabiedrības izpratni par to, kādas priekšrocības tas sniedz un kā kopumā ietekmē valsts konkurētspēju. Šo balvu ieguva CSDD radītais ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273910-platina-pele-diginotaram/\n273910\nTue, 11 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nJuridiskā literatūra: Fiziskas personas maksātnespējas procesam veltīta grāmata\n Sniedzot atsauksmi par jauno izd Sniedzot atsauksmi par jauno izdevumu, LU Juridiskās fakultātes docente Dr. iur. Daina Ose norāda, ka tajā autors skaidrojis Maksātnespējas likuma piemērošanu, plaši analizējot gan tiesu prakses, gan tiesību doktrīnas atziņas. Turklāt papildus minētajam skaidrotas arī civilprocesuālās darbības tiesā, tostarp akcentējot arī pārrobežu maksātnespējas procesa īpatnības, ar kurām jārēķinās, ja maksātnespējas process ir ierosināts vai noris Latvijā. Tādēļ lasītāju ērtībām grāmatas pielikumā pievienota Maksātnespējas likuma teksta aktuālā redakcija, fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai būtiskākās Civilprocesa likuma normas (30.7, 46.1 un 46.2 nodaļa), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 2015/848 par maksātnespējas procedūrām pilns teksts. G. Bērziņš ir viens no "Jurista Vārda" autoriem, kurš savās ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273905-fiziskas-personas-maksatnespejas-procesam-veltita-gramata/\n273905\nTue, 11 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nJuridiskā literatūra: Izdota Vadima Mantrova monogrāfija apdrošināšanas tiesībās\n Apdrošināšanas tiesību joma ir c Apdrošināšanas tiesību joma ir cieši saistīta ar ikdienas dzīvi un tādējādi skar indivīdus, mājsaimniecības, saimnieciskās darbības veicējus, valsts vai pašvaldību iestādes, starptautiskas organizācijas u.tml. "Persona var apdrošināt dzīvību un veselību pret nelaimes gadījumiem un slimībām. Hipotekārā kredīta ņēmēji var apdrošināt mainīgo procentu likmi, nodrošinoties pret, piemēram, EURIBOR kāpumu nākotnē. Komersanti var apdrošināt tiem piederošās kustamās un nekustamās lietas, paredzēto peļņu un civiltiesisko atbildību pret trešajām personām. Kapitālsabiedrības valdes loceklis var apdrošināt savu civiltiesisko atbildību komercsabiedrības priekšā. Šie un citi piemēri apliecina, ka apdrošināšana ir cieši saistīta ar mūsu ikdienas dzīvi, un var teikt, ka bez tās nebūtu iespējamas daudzas ikdienas dzīves norises," skaidro ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273906-izdota-vadima-mantrova-monografija-apdrosinasanas-tiesibas/\n273906\nTue, 11 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nTiesību politika: Katrs desmitais Latvijas uzņēmējs pretlikumīgas peļņas gūšanas dēļ ir gatavs apzināti kropļot konkurenci\n Sabiedrības domas pētījumā pieda Sabiedrības domas pētījumā piedalījās 317 respondenti, kas pārstāv uzņēmējus, asociācijas, pašvaldības un juridiskos birojus. Aptaujātie kā galveno Latvijas konkurences vides attīstības kavēkli jau vairāku gadu griezumā min konkurentu aizliegtas vienošanās jeb karteļus publiskajos iepirkumos. KP šī pārkāpuma plašo izplatību skaidro ar karteļu raksturojumu – tie ir viegli noslēpjami no sabiedrības, kā arī uzņēmēji kļūst aizvien izglītotāki un tādējādi rūpīgāk slēpj pierādījumus. Tāpat ievērojama ir iepirkumu rīkotāju tolerance, ignorējot pārkāpumu pazīmes, kas var būt saistītas gan ar iesaistīto personu ierobežotajām zināšanām, gan korupciju. Kā otru Latvijas konkurences videi bīstamu problēmu aptaujātie min valsts un pašvaldību radītus konkurences kropļojumus. Vairums – 80 % uzņēmēju un 76 % asociāciju – uzskata, ka valsts un ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273898-katrs-desmitais-latvijas-uznemejs-pretlikumigas-pelnas-gusanas-del-ir-gatavs-apzinati-kroplot-konkurenci/\n273898\nTue, 11 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nRedakcijas sleja: Atvērtie juristi\n Lasot Oskara Vailda Lasot Oskara Vailda "Doriana Greja ģīmetnes" ievadu, katru reizi ieraugu ko citu. Arī dažādos tulkojumos šis šķietami īsais un vienkāršais teksts tulkots dažādi. Gan katram atsevišķam cilvēkam, gan arī vienam un tam pašam cilvēkam dažādos laikos izpratne par vienu un to pašu ir atšķirīga. Atvērtie dati ir tikpat mainīgs un dažādi saprasts jēdziens. Kas ir māksla? Kas ir atvērtie dati? Ko tie atspoguļo? Vieni statistikas dati liecina, ka Latvija dažu pēdējo gadu laikā ir strauji progresējusi atvērto datu reitingos, ļaujot iekārtoties vidusslānī.1 Citos datos Latvijas rādītāji nav tik iepriecinoši.2 Juridiskā nozare ir gan daudz devusi, gan daudz kaitējusi saistībā ar juridisko zinātni nestudējušu iedzīvotāju dzīves uzlabošanu. Atvērtie dati varētu būt viena no jomām, kur ar normatīvo regulējumu un tā pareizu piemērošanu varētu būtiski izmainīt ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273892-atvertie-juristi/\n273892\nTue, 11 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nTiesību prakse: Nodokļu parāda pārcelšanas tiesiskā daba\n Augstākā tiesa šādā sastāvā Augstākā tiesa šādā sastāvā: tiesnese Rudīte Vīduša, tiesnesis Andris Guļāns, tiesnese Veronika Krūmiņa, rakstveida procesā izskatīja SIA "Reģionālā zemju pārvalde" blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2017. gada 30. novembra lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt pieteikumu.   Aprakstošā daļa [1] Saskaņā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2015. gada 21. aprīļa lēmumu "Par reorganizācijas ierakstīšanu komercreģistrā" komercreģistrā veikts ieraksts par maksātnespējīgās AS "Reversed" (tagad AS "Latzemes aktīvi") reorganizāciju – sadalīšanu, nodalot daļu mantas no komercsabiedrības un izveidojot meitassabiedrības, tostarp pieteicēju SIA "Reģionālā zemju pārvalde". Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde (turpmāk – pārvalde) konstatēja, ka maksātnespējīgajai AS ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273911-nodoklu-parada-parcelsanas-tiesiska-daba/\n273911\nTue, 11 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: "Latvijas Vēstnesim" – 100\n Līdz ar Latvijas valsti šogad sa Līdz ar Latvijas valsti šogad savu 100. gadskārtu atzīmē arī Latvijas Republikas oficiālais izdevējs, jo 1918. gada 7. decembrī Latvijas Pagaidu valdība pieņēma lēmumu dibināt oficiālo laikrakstu "Pagaidu Valdības Vēstnesis", kas tiek uzskatīts par mūsdienu oficiālā izdevēja "Latvijas Vēstneša" pirmavotu. "Pagaidu Valdības Vēstneša" pirmais numurs iznāca 1918. gada 14. decembrī, un, lai gan bija iecerēts, ka oficiālais laikraksts sākotnēji iznāks divas reizes, bet vēlāk – līdz pat sešām reizēm nedēļā, tomēr kopumā iznāca vien četri laikraksta numuri. Savukārt mūsdienās oficiālā izdevēja funkcijas nodrošina VSIA "Latvijas Vēstnesis", kas uztur valsts un tiesiskās informācijas platformu, proti, vietnē Vestnesis.lv nodrošina oficiālās publikācijas, Likumi.lv sistematizē likumus un citus tiesību aktus, ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273893-latvijas-vestnesim-100/\n273893\nTue, 11 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Izglīto karatiesu tiesnešus, prokurorus un advokātus\n Latvijas Nacionālajā aizsardzība Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā noslēdzies karatiesu tiesnešu, prokuroru un advokātu apmācības seminārs, ko rīkoja Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Tieslietu ministriju. Karatiesu tiesnešu, prokuroru un advokātu apmācības kursa mērķis ir viņus iepazīstināt ar aizsardzības nozari, informējot par nozares aktualitātēm un veicinot izpratni par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Apmācību kursa uzdevums ir sagatavot personālu, kas atbilstoši Karatiesu likumam nodrošinātu karatiesām piekritīgu lietu ātru un efektīvu izskatīšanu. Karatiesu likums paredz – ja valstī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir izsludināts izņēmuma stāvoklis vai pasludināts karš, tieslietu ministrs izdod rīkojumu karatiesu darbības sākšanai. \nhttp://www.juristavards.lv/doc/273894-izglito-karatiesu-tiesnesus-prokurorus-un-advokatus/\n273894\nTue, 11 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Ģenerālprokuratūra tiesnešu atbildību papildus nevērtēs\n Pārbaudot ekspertu komisijas ziņ Pārbaudot ekspertu komisijas ziņojumu par laika posmā no 2008. gada līdz 2014. gadam notikušo maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesu tiesvedību un Tieslietu padomes norādītās lietas, kurās eksperti identificējuši iespējamu prettiesisku tiesas nolēmumu pieņemšanu, Ģenerālprokuratūra secinājusi, ka ne civillietu materiāli, ne Tieslietu padomes iesniegtais ziņojums nesatur informāciju, kas nebūtu jau vērtēta vai norādītu uz tiesnešu papildus vērtējamu pastiprinošu atbildību. Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora sniegtajā atbildē norādīts, ka viena tiesneša izskatītajās lietās pēc Satversmes tiesas lūguma kriminālprocesuālā kārtībā izvērtēt faktus, kas saistīti ar divu sabiedrību ar ierobežotu atbildību maksātnespējas procesiem, kriminālprocess jau ir sākts un notiek ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273895-eneralprokuratura-tiesnesu-atbildibu-papildus-nevertes/\n273895\nTue, 11 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: ECT atsakās izskatīt Krievijas pārsūdzību\n Eiropas Cilvēktiesību tiesa Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) 4. decembrī atteicās izskatīt Krievijas pārsūdzību Pussy Riot lietā, tādējādi atstājot spēkā spriedumu, kas uzliek par pienākumu izmaksāt pankgrupas dalībniecēm 37 000 eiro lielu kompensāciju. ECT jūlijā atzina, ka meitenēm liegta taisnīga tiesa un pārkāptas viņu tiesības uz runas brīvību. Pussy Riot dalībnieces tika aizturētas 2012. gadā pēc akcijas vienā no Maskavas baznīcām, ko grupas dalībnieces bija sarīkojušas, protestējot pret prezidenta Vladimira Putina autoritāro režīmu. Viņas tika notiesātas par "reliģiska naida motivētu huligānismu", piespriežot reālus cietumsodus. ECT uzdeva Krievijai izmaksāt divām Pussy Riot dalībniecēm 16 000 eiro lielu kompensāciju katrai, bet trešajai grupas dalībniecei pienākas 5000 eiro liela kompensācija. Krievijai jāsedz arī 11 760 eiro lielie tiesas izdevumi. Krievijas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273896-ect-atsakas-izskatit-krievijas-parsudzibu/\n273896\nTue, 11 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Īsumā...\n Līdz ar valsts nodibināšanu tika Līdz ar valsts nodibināšanu tika izveidots arī Latvijas Republikas oficiālais izdevums, kura pirmais nosaukums bija "Pagaidu Valdības Vēstnesis" un pirmais laidiens iznāca 1918. gada 14. decembrī. Svarīgākie tajā publicētie materiāli bija Tautas Padomes uzsaukums Latvijas pilsoņiem u.c. ar valsts dibināšanu saistīti dokumenti. ● ● ● Saeima 6. decembrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz atalgojuma palielinājumu tiesnešiem un prokuroriem. Grozījumi likumā stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī. ● ● ● Tāpat kā iepriekšējā Saeimā, arī jaunievēlētās Saeimas Juridiskajai komisijai būs divas apakškomisijas – Tiesu politikas apakškomisija un Krimināltiesību politikas apakškomisija. Juridiskās komisijas apakškomisijas tiks izveidotas, jo ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273897-suma/\n273897\nTue, 11 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n