Jursta Vārds - Krimināltiesības un process http://www.juristavards.lv Krimināltiesības un process lv http://www.juristavards.lv Thu, 14 Dec 2017 09:50:07 -0700 http://www.juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds http://www.juristavards.lv 240 47 \nKrimināltiesības un process: Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošana un turpināšana kriminālprocesā\n Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošana un turpināšana kriminālprocesā Vienlaikus uz šī jautājuma aktualitāti un pastāvošajām problēmām norāda gan žurnāla "Jurista Vārds" 2016. gada 18. oktobrī publicētais Sigitas Bebres raksts "Ieilgušās problēmas medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanā un izpildē", kurā, autora ieskatā, tomēr netiek atspoguļotas pilnībā visas problēmas, kas saistītas ar MRPL piemērošanu, gan www.pietiek.com 2017. gada 1. maija publikācija "Tiesnese neievēro likumu, liekot sievietei palikt piespiedu ārstēšanā", kas gan vairāk saistīts ar tiesu organizatorisko darbu, tomēr daļēji ieskicē arī vairākus autora šajā rakstā norādītos problēmjautājumus.   Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa jēdziens Krimināllikuma2 (turpmāk – KL) 8. nodaļā reglamentētie MRPL pēc tiesiskās dabas ir pieskaitāmi citiem krimināltiesībās paredzētajiem piespiedu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271814-mediciniska-rakstura-piespiedu-lidzekla-piemerosana-un-turpinasana-kriminalprocesa/\n271814\nTue, 05 Dec 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Novitātes Krimināllikuma 195. un 314. panta regulējumā\n Novitātes Krimināllikuma 195. un 314. panta regulējumā Raksta mērķis ir analizēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jēdziena saturu kontekstā ar grozījumiem, kas izdarīti Likuma 5. pantā, kā arī pievērsties Krimināllikuma 195. panta piemērošanas krimināltiesiskajiem aspektiem, norobežojot to no Krimināllikuma 314. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma. Krimināllikuma 195. pants ir blanketa norma, jo šā panta dispozīcijā ir nosaukta tikai prettiesiskā darbība, bet tās izpausme jeb šī nozieguma objektīvās puses pazīmes ir noteiktas Likuma 5. pantā, kura saturs tad arī veido noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jēdziena pamatnostādnes. Saskaņā ar Likuma 5. pantu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija objektīvi izpaužas kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas vai piederības mainīšana (5. panta pirmās daļas 1. punkts), kā arī šādu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271775-novitates-kriminallikuma-195un-314panta-regulejuma/\n271775\nTue, 28 Nov 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Sporta azartspēļu tiesiskā regulējuma problemātika Latvijā un Eiropas Savienībā\n Sporta azartspēļu tiesiskā regulējuma problemātika Latvijā un eiropas Savienībā Šajā rakstā autors sīkāk izvērtēs sporta tiesību aspektu, kas saistīts ar sporta azartspēļu tiesisko regulējumu. Autora ieskatā, tieši šis jautājums, vērtējot sporta ekonomisko nozīmību, uzskatāms par visaktuālāko jautājumu sporta tiesībās pasaulē. Gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) pašlaik saistībā ar sporta azartspēļu tiesisko regulējumu pastāv gan teorētiskas, gan praktiskas problemas ieviest Eiropas Padomes Konvenciju pret manipulācijām ar sporta sacensībām5 (turpmāk – Manipulāciju konvencija). Tāpat atsevišķi tiks izvērtēti jautājumi, kas saistīti ar sporta azartspēļu reklāmu publiskajā telpā, jo pašreizējā situācija, autora ieskatā, ir pretrunā Latvijas tiesiskajam regulējumam.   I. Manipulāciju konvencijas ieviešana Latvijas un ES līmenī 1. Problemātika 1.1. Problemātika Latvijas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271773-sporta-azartspelu-tiesiska-regulejuma-problematika-latvija-un-eiropas-savieniba/\n271773\nTue, 28 Nov 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Kriminālprocesa tiesības\n New Page 2 \nhttp://www.juristavards.lv/doc/271647-kriminalprocesa-tiesibas/\n271647\nTue, 07 Nov 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Krimināltiesības\n New Page 2 \nhttp://www.juristavards.lv/doc/271646-kriminaltiesibas/\n271646\nTue, 07 Nov 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Aresta uzlikšana pamatkapitāla daļām kriminālprocesā\n Aresta uzlikšana pamatkapitāla daļām kriminālprocesā Pērn autors aizstāvēja maģistra darbu "Aresta uzlikšana pamatkapitāla daļām kriminālprocesā"1 (darba vadītāja prof. Dr. iur. Kristīne Strada-Rozenberga), kurā centās rast atbildes uz jautājumiem: kādas pamatkapitāla daļu īpašnieka tiesības būtu jāierobežo, lai sasniegtu mantas aresta mērķi, un, kas nav mazsvarīgi, ciktāl sniedzas minēto tiesību ierobežošanas pieļaujamība? Žurnāla "Jurista Vārds" vienpadsmitā pētniecisko darbu konkursā autora maģistra darbs tika atzīts par labāko krimināltiesību sekcijā.2 Šajā rakstā lasītajiem tiek piedāvāts iepazīties ar autora pētnieciskā darba kopsavilkumu un secinājumiem, kas, cerams, būs vērtīgi gan kriminālprocesa teorētiķiem, gan praktiķiem. Rakstā prezentēts autora idejisks redzējums par kriminālprocesuālā pamatkapitāla daļu aresta institūta taisnīgu piemērošanu, kā arī (atbilstoši autora ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271555-aresta-uzliksana-pamatkapitala-dalam-kriminalprocesa/\n271555\nTue, 24 Oct 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās – 2017. gada grozījumi (II)\n Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās – 2017. gada grozījumi (II) 3.2. KPL un KL normu spēks laikā attiecībā uz mantas īpašo konfiskāciju Ir acīmredzami, ka notikušās izmaiņas ir būtiskas attiecībā uz to, kas ir uzskatāma par konfiscējamo mantu. Līdz ar to aktuāls kļūst jautājums par to, kā nosakāms piemērojamo normu spēks laikā. Ir vispār zināms, ka procesuālo un materiālo normu spēka laikā noteikšanā ir dažādas pieejas (salīdzināšanai sk. KL 5. pantu un KPL 4. pantu). Tai pašā laikā, lai noteiktu, vai norma ir procesuāla vai materiāla, nav pietiekami paskatīties, kā sauc likumu, kurā tā ietverta, bet gan jāvērtē normas būtība.24 Šobrīd jautājums par to, kas ir īpašā kārtībā konfiscējamā manta, reglamentēts KL. Līdz 2017. gada 1. augusta šo jautājumu reglamentēja KPL. Tas, ka šis jautājums KL iekļauts tikai šobrīd, nenozīmē, ka īpašo mantas konfiskāciju nevarēs piemērot ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271517-parmainu-laiks-kriminalprocesa-turpinas-2017gada-grozijumi-ii/\n271517\nTue, 17 Oct 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Iznākusi jauna monogrāfija krimināltiesībās\n Iznākusi jauna monogrāfija krimināltiesībās Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe grāmatas priekšvārdā ir norādījis, ka Krimināllikumā ietvertās ģenerālklauzulas un nenoteiktie juridiskie jēdzieni rada interpretācijas variantus. Tā rezultātā normu piemērotājiem ir jāspēj iziet ārpus krimināltiesiskā regulējuma un paskatīties uz problemātiku plašākā mērogā, kā to veiksmīgi ir izdarījis grāmatas autors J. Baumanis. P. Dzalbe ir norādījis, ka J. Baumaņa grāmata normu piemērotājiem var kalpot kā ceļakarte, kas var atvieglot un pilnveidot dažādu krimināltiesisko institūtu izpratni. Raksturojot monogrāfijas mērķi, autors ir norādījis, ka tās filozofiskais aspekts ir orientēts uz kriminālatbildības jēgas meklējumu. Un, patiešām, ir jāatzīmē, ka monogrāfijā ietvertajos rakstos autors ir centies problēmjautājumus vērtēt, iedziļinoties kriminoloģijā, ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271515-iznakusi-jauna-monografija-kriminaltiesibas/\n271515\nTue, 17 Oct 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Valsts kontrole publisko revīzijas ziņojumu par pirmstiesas izmeklēšanu\n Valsts kontrole publisko revīzijas ziņojumu par pirmstiesas izmeklēšanu Revīzijas tvērums VK revīzijas pētījuma objekts vispārīgā līmenī definēts tādējādi, lai izvērtētu, vai likums ir derīgs iecerētā mērķa sasniegšanai, pievēršoties arī izpētei par iespējamo problēmu likuma piemērošanā (lai metodiski pārliecinātos, vai problēma ir izmeklētāju kvalifikācijā un tās pilnveidē, kā arī par izmeklētājiem izvirzāmo prasību adekvātumu un pietiekamību juridiskajās zināšanās). Tāpat VK revīzijā nav ignorēts fakts, ka izmeklētāji savā darbā nav izolēti no to uzraugiem. Saistībā ar izmeklētāju izglītības jeb kvalifikācijas jautājumiem, uzmanība vērsta arī uz ārējiem ietekmējošiem faktoriem (galvenokārt uz Policijas akadēmijas (PA) likvidēšanu, taču, kā zināms, 2006. gadā ir dibināta Valsts policijas koledža, kuras darbībai VK arī pievērsusies). Atzīstot, ka PA likvidēšana ir bijis ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271513-valsts-kontrole-publisko-revizijas-zinojumu-par-pirmstiesas-izmeklesanu/\n271513\nTue, 17 Oct 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās – 2017. gada grozījumi\n Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās – 2017. gada grozījumi Kriminālprocesa likums (turpmāk – KPL) nekad nebūs pabeigts – šķiet ar šādu atziņu samierinājušies jau visi. 2017. gads mums atnesis kārtējos trīs grozījumus KPL. Grozījumu intensitāte nav nedz īpaši liela, nedz pārsteidzoša, ja atceramies, ka KPL šie jau ir 31.–33.grozījumi1 nedaudz vairāk kā 12 gadu laikā. Tātad vidēji statistiski gads ne ar ko īpaši neizceļas.2 Ievērības cienīgus 2017. gada likumus par grozījumu veikšanu KPL, kas jau stājušies spēkā, padara tas, ka līdz ar to pieņemšanu veiktas tiešām būtiskas saturiskas izmaiņas kriminālprocesuālās kārtības tiesiskajā reglamentācijā. Šī raksta, tāpat kā iepriekš "Jurista Vārdā" publicēto abu autoru rakstu ar līdzīgiem nosaukumiem, mērķis ir, atturoties no jautājumu dziļas zinātniskas izpētes, informēt lasītāju par veiktajām izmaiņām KPL, sniedzot savu ieskatu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271467-parmainu-laiks-kriminalprocesa-turpinas-2017gada-grozijumi/\n271467\nTue, 10 Oct 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Krimināllikuma 220. panta (mantas nobēdzināšana) objekts\n Augstākā tiesa šādā sastāvā Augstākā tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Pēteris Dzalbe, tiesnese Anita Nusberga, tiesnese Anita Poļakova, izskatīja rakstveida procesā krimināllietu sakarā ar Saldus rajona prokuratūras prokurora Kaspara Didža kasācijas protestu par Kurzemes apgabaltiesas 2016. gada 15. novembra spriedumu.   Aprakstošā daļa [1] Ar Saldus rajona tiesas 2016. gada 29. augusta spriedumu [pers. A], personas kods [..], atzīts par vainīgu Krimināllikuma 220. pantā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar piespiedu darbu uz 200 stundām. [2] Ar pirmās instances tiesas spriedumu [pers. A] atzīts par vainīgu un sodīts par to, ka viņš atsavināja mantu nolūkā izvairīties no parāda maksāšanas. Noziedzīgs nodarījums izdarīts šādos pirmās instances tiesas konstatētajos apstākļos. 2010. gada 25. decembrī [pers. A] aizņēmās no [pers. B] 70 000 euro. Par aizdevumu tika sastādīta ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271306-kriminallikuma-220-panta-mantas-nobedzinasana-objekts/\n271306\nTue, 12 Sep 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Krimināllietā esošu pierādījumu izsniegšanas nepieciešamība civillietas vajadzībām\n Krimināllietā esošu pierādījumu izsniegšanas nepieciešamība civillietas vajadzībām Iedomājieties situāciju – jūs paņemat rokās monētu un metat to gaisā, nepacietīgi gaidot, kad tā nokritīs zemē un kas būs monētas virspusē – cipars vai ģerbonis. Godīga monētas mešana ir tikai tajā gadījumā, kad monētas lidojumu neietekmē ārējie apstākļi. Tomēr, vai šāda laimes spēle ir objektīva pat arī bez ārējo apstākļu fizikālas ietekmes? Raksta autors apzinās, ka uzdrīkstas salīdzināt tiesu sistēmu ar monētas mešanu, kur lietas dalībnieki ir monētas metēji un tiesnesis – pati monēta, kas, pieņemot lēmumu ar aizvērtām acīm un bez objektīviem un taisnīgiem ārējiem apstākļiem, liek lietas dalībniekiem paļauties uz to, ka lēmums var būt tāds vai citāds jeb diametrāli pretējs tam, ko sagaida tiesiskā un taisnīgā valstī dzīvojošs vidusmēra iedzīvotājs. Un lietas dalībnieku procesuālo tiesību ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271143-kriminallieta-esosu-pieradijumu-izsniegsanas-nepieciesamiba-civillietas-vajadzibam/\n271143\nTue, 08 Aug 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Par rakstu “Soda regresīvās izpildes aktualitāte krimināljustīcijas reformā”\n Par rakstu "Soda regresīvās izpildes aktualitāte krimināljustīcijas reformā" Pēdējā laika reformas kriminālsodu izpildē – elektroniskās uzraudzības ieviešana un atkarību mazināšanas programmu īstenošana Atkarīgo centrā Olaines cietumā – ir tikušas izstrādātas, ilgtermiņā līdzdarbojoties plašam speciālistu lokam no Valsts probācijas dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Tieslietu ministrijas, Tiesībsarga biroja, Ģenerālprokuratūras, Valsts policijas un citām iestādēm. Izstrādājot jaunās iniciatīvas, ir notikusi plaša ārvalstu pieredzes izpēte un Latvijā ieviestie modeļi nav tieši pārņemti no kādas valsts, – tie izstrādāti darba grupās, un tajos apkopota labākā un atbilstošākā prakse no dažādām valstīm. Tāpat citi pēdējos gados ieviestie pilnveidojumi kriminālsodu izpildē, piemēram, mūža ieslodzījuma izpildes regulējums, kriminālsodu izpildes laikā pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271035-par-rakstu-soda-regresivas-izpildes-aktualitate-kriminaljusticijas-reforma/\n271035\nTue, 11 Jul 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Soda regresīvās izpildes aktualitāte krimināljustīcijas reformā\nSoda regresīvās izpildes aktualitāte krimināljustīcijas reformā Elektroniskās uzraudzības ieviešana tika ierosināta 1994. gadā kā daļa no Zviedrijā noskatītās probācijas dienesta kontroles pār nosacīti notiesātajiem un nosacīti atbrīvotajiem, bet elektroniskā uzraudzība Latvijas Sodu izpildes kodeksā (turpmāk – LSIK) tika paredzēta tikai 2014. gadā.2 Atkarību mazināšanas programma tika ierosināta 1998. gadā, izmantojot arī Ziemeļvalstu pieredzi. Nozīmīgi grozījumi LSIK saistībā ar šo programmu tika veikti 2016. gadā.3 Tātad minēto krimināljustīcijas nozares izmaiņu realizācijai bija vajadzīgs ilgs laiks. Tomēr šo nozari ir jāturpina pilnveidot, tāpēc autors pievērsīsies ar iepriekš minētajiem diviem Konferences jautājumiem saistītajai progresīvās brīvības atņemšanas soda izpildes (turpmāk – soda progresīvās izpildes) pilnveidošanai, kura arī ir sen ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270916-soda-regresivas-izpildes-aktualitate-kriminaljusticijas-reforma/\n270916\nTue, 20 Jun 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Noziedzīga nodarījuma uzbūve, nodoms un vaina\n Noziedzīga nodarījuma uzbūve, nodoms un vaina Līdzšinējo diskusiju rezultāts Pirms pievērsties šiem jautājumiem, īsumā par līdzšinējo diskusiju rezultātu jautājumā, vai formāla sastāva noziedzīgos nodarījumos iespējams netiešs nodoms. Šī jautājuma padziļinātu izpēti veicināja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – OECD) Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupa, kas uzskatīja, ka KL dotā tieša nodoma definīcija neļauj kā noziedzīgu nodarījumu kvalificēt daudzus kukuļošanas gadījumus, kas kriminalizējami saskaņā ar OECD Konvenciju par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos (turpmāk – Konvencija), jo Konvencija prasa nodomu dolus eventualis līmenī.2 Mēģinot pamatot, ka KL, kas formālos sastāvos par krimināli sodāmu atzīst vienīgi tiešu nodomu, atbilst Konvencijas prasībām, profesors U. Krastiņš ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270861-noziedziga-nodarijuma-uzbuve-nodoms-un-vaina/\n270861\nTue, 13 Jun 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Vienošanās kriminālprocesā: valsts iestāžu viedoklis\n Vienošanās kriminālprocesā: valsts iestāžu viedoklis \nhttp://www.juristavards.lv/doc/270767-vienosanas-kriminalprocesa-valsts-iestazu-viedoklis/\n270767\nTue, 30 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Vienošanās kriminālprocesā: no tiesu skatpunkta\n Vienošanās kriminālprocesā: no tiesu skatpunkta Vienošanās kriminālprocesā: no tiesu skatpunkta   Vienošanās procesu pārsvarā izvēlas apjomīgās un sarežģītās krimināllietās           Zigmunds Dundurs, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Vienošanās process par sodu ir viens no vienkāršotajiem kriminālprocesa pabeigšanas veidiem, kuru iespējams piemērot gan pirmstiesas kriminālprocesā, gan lietas iztiesāšanas laikā tiesā. Jāuzsver, ka vienošanās par sodu iespējama tikai tad, ja tam piekrīt gan prokurors kā valsts apsūdzības uzturētājs, gan apsūdzētais. Ja kaut viena no šīm personām nepiekrīt slēgt vienošanos, šis procesa veids nav iespējams. Turklāt prokuroram nav uzlikts pienākums slēgt vienošanos par sodu, ja tādu lūgumu izteicis apsūdzētais. Savukārt tiesas loma vienošanās procesā aprobežojas ar pienākumu pārbaudīt, vai vienošanās ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270766-vienosanas-kriminalprocesa-no-tiesu-skatpunkta/\n270766\nTue, 30 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Vienošanās kriminālprocesā: advokātu viedoklis\n Vienošanās kriminālprocesā: advokātu viedoklis \nhttp://www.juristavards.lv/doc/270765-vienosanas-kriminalprocesa-advokatu-viedoklis/\n270765\nTue, 30 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Vienošanās pirmstiesas kriminālprocesā: prokuroru viedoklis\n Vienošanās pirmstiesas kriminālprocesā: prokuroru viedoklis \nhttp://www.juristavards.lv/doc/270764-vienosanas-pirmstiesas-kriminalprocesa-prokuroru-viedoklis/\n270764\nTue, 30 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Pirmstiesas vienošanās kriminālprocesā un iespējamie risinājumi\n Pirmstiesas vienošanās kriminālprocesā un iespējamie risinājumi Vispārīgs raksturojums Pirmstiesas vienošanās kriminālprocesā (turpmāk – Vienošanās) ir lietderīgs kriminālprocesuālo attiecību noregulēšanas veids visām tajā iesaistītajām personām. Vienkāršoti runājot, apsūdzētajam rodas iespēja saņemt viņam pieņemamu un prognozējamu sodu, cietušajam – atrisināt kompensācijas jautājumu, valstij būtiski ietaupīt resursus, pirmstiesas stadijā vienojoties par tiesas spriedumā izlemjamiem jautājumiem. Lai Vienošanos varētu realizēt, Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 433. pants nosaka priekšnoteikumus Vienošanās piemērošanai – ir noskaidroti visi apstākļi, kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu, apsūdzētais piekrīt inkriminētā nodarījuma apjomam un kvalifikācijai, kā arī radītajam kaitējumam un Vienošanās piemērošanai.   Vienošanās piemērošanas ieguvumi Praksē Vienošanās ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270762-pirmstiesas-vienosanas-kriminalprocesa-un-iespejamie-risinajumi/\n270762\nTue, 30 May 2017 00:00:00 +0200\n\n