Jursta Vārds - Krimināltiesības un process http://www.juristavards.lv Krimināltiesības un process lv http://www.juristavards.lv Fri, 24 Mar 2017 12:12:35 -0700 http://www.juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds http://www.juristavards.lv 240 47 \nKrimināltiesības un process: Nodarītā zaudējuma daļēja atlīdzināšana krimināllietā\n Nodarītā zaudējuma daļēja atlīdzināšana krimināllietā Raksta1 sākumā vēlos citēt labi zināmo Heraklīta teikto, ka "cilvēks nevar iekāpt divreiz vienā un tai pašā upē". Šis teiciens raksturo cilvēka dzīvi laika tecējumā, to pilnā mēra var attiecināt arī uz tiesībām. Tiesības, līdzīgi cilvēka dzīvei un upes straumei, nepārtraukti virzās uz priekšu, attīstās. Reiz izteikti komentāri un pētījumi par atbildību mīkstinošiem apstākļiem ne vienmēr spēj pilnīgi atklāt tajos ietverto tiesisko nozīmi mūsdienās. Iemesli tam var būt dažādi, protams, visspēcīgākie no tiem ir nesaraujami saistīti ar valsts attīstību. Sociālā, ekonomiskā, politiskā situācija ietekmē iedzīvotāju dzīves līmeni, kopīgo labklājību, attieksmi pret tiesībām, mūsu juridiskā metodoloģija ir kā spoguļa attēls. Attieksme pret likumā iekļautajām normām vienmēr ir atkarīga no konkrētās tiesiskās pozīcijas, kura ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270254-nodarita-zaudejuma-daleja-atlidzinasana-kriminallieta/\n270254\nTue, 07 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Grāmata krimināltiesību normu teorētiķiem un piemērotājiem\n Grāmata krimināltiesību normu teorētiķiem un piemērotājiem Ņemot vērā aktualitātes korupcijas apkarošanā Latvijā, kā arī to nozīmību starptautiskajos biznesa darījumos, profesors U. Krastiņš grāmatā izvērsti aplūkojis kukuļdošanas normatīvo regulējumu, īpaši pievēršoties kukuļdošanai ar starpnieku. Izdevuma autors līdz ar ārvalstu krimināltiesību izpēti un labākās pieredzes pārņemšanu piedāvā rūpīgi izvērtēt, kā attiecīgais ārvalstu normatīvais regulējums un likumu piemērošanas prakse iekļaujas Latvijas krimināltiesību sistēmā. Jautājumu par kukuļdevēja atbildību starptautiskajos biznesa darījumos, ja kukuļdošanā izmantots starpnieks, aktualizēja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti. Šajā sakarībā radās vairāki citi šā jautājuma aspekti attiecībā uz Latvijas krimināltiesību nostādnēm: par normatīvo regulējumu, nodomu kā vainas formu ne tikai ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270203-gramata-kriminaltiesibu-normu-teoretikiem-un-piemerotajiem/\n270203\nTue, 28 Feb 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Bezskaidras naudas līdzekļu juridiskais statuss, civiltiesiskie un kriminālprocesuālie aspekti\n Bezskaidras naudas līdzekļu juridiskais statuss, civiltiesiskie un kriminālprocesuālie aspekti Kas ir bezskaidras naudas līdzekļi un kam tie pieder Latvijas normatīvajos aktos nav atrodama jēdziena "bezskaidra nauda" legāldefinīcija. Šo jēdzienu var atrast Kredītiestāžu likumā1 (turpmāk – KIL), tomēr tur tas minēts vien "garām ejot",2 neatklājot tā juridisko saturu. Ikdienā jēdziens "bezskaidra nauda" tiek bieži lietots, un šāda jēdziena lietošana nav nepareiza. Tomēr, ja raugāmies no precīza tiesību zinātnes viedokļa, tad ar jēdzienu "bezskaidra nauda" jāsaprot finanšu līdzekļi bankas kontā. Tas precīzi izriet no Finanšu nodrošinājuma likuma3 sniegtās legāldefinīcijas, kurā jēdziens "finanšu līdzekļi" ir raksturots kā nauda (izņemot banknotes un monētas), kas jebkurā valūtā kreditēta kādā kontā (arī visu veidu noguldījumi). Tādējādi jēdziens finanšu līdzekļi ir sinonīms jēdzienam bezskaidra ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270162-bezskaidras-naudas-lidzeklu-juridiskais-statuss-civiltiesiskie-un-kriminalprocesualie-aspekti/\n270162\nTue, 21 Feb 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Vaina krimināltiesībās jeb “kvantu” kriminoloģija\n Vaina krimināltiesībās jeb "kvantu" kriminoloģija Viens no kvantu teorijas pamatlicējiem – austriešu fiziķis E. Šrēdingers (vācu: Erwin Rudolf Josef Alexander Schrödinger) (1887–1961) ir formulējis fiziķiem ļoti labi zināmo kvantu paradoksu, ko dēvē arī par Šrēdingera kaķa kvantu paradoksu.1 Neiedziļinoties kvantu mehānikas nianses, jānorāda, ka minētā paradoksa būtība ir, ka kamerā esošā kaķa dzīvību nosaka kvanta stāvoklis, kuru var noskaidrot tikai tad, kad tiek atvērta kamera. Kamēr kamera nav atvērta, tiek prezumēts, ka kvants atrodas superpozīcijā jeb vienlaicīgi divās pozīcijās, tātad arī kaķis atrodas šajā superpozīcijā jeb ir dzīvs un miris vienlaicīgi. Tas, vai kaķis ir vai nav dzīvs, ir atkarīgs no tā, vai pētnieks ir vai nav atvēris kameru, lai paskatītos, kas tajā atrodas. Šāda viena kvanta stāvokļa nenoteiktība pašos pamatos grauj determinismu. Kā zināms, determinismu noziedzīgu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270011-vaina-kriminaltiesibas-jeb-kvantu-kriminologija/\n270011\nTue, 24 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Palīdzēt patiesībai\n Palīdzēt patiesībai Jūs zināt, ka Krimināllikumā (KL) ir paredzēta atbildība gan par viltojumiem, gan arī par pierādījumu viltošanu un pierādījumu slēpšanu u.tml. (skat. KL 275., 289., 298., 306., 307. un 315. pantu). Vispārzināms ir jebkura pienākums ziņot par noziedzīgu nodarījumu, jo par neziņošanu draud kriminālatbildība pēc KL 315. panta, bet kompetentas amatpersonas pienākums ir uzsākt kriminālprocesu, ja saņemtas ziņas kaut vai par iespējamu noziedzīgu nodarījumu (Kriminālprocesa likuma (KPL) 6. pants). Advokāti kriminālprocesa materiālu ierauga tikai tad, kad tas ir sagatavots sūtīšanai uz tiesu, saņemot krimināllietas kopiju. Gana bieži advokāts pamana iespējami falsificētus pierādījumus, piemēram, protokolus, uz kuriem vienas un tās pašas personas izdarītie paraksti atšķiras, vai vairākas procesuālās darbības ar vienu un to pašu personu izdarītas vienlaikus. Tad tiesa nozīmē ekspertīzi, eksperts ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270002-palidzet-patiesibai/\n270002\nTue, 24 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Soda noteikšana par kopību veidojošiem noziedzīgiem nodarījumiem\n Soda noteikšana par kopību veidojošiem noziedzīgiem nodarījumiem 1. Vispārīgs raksturojums Viens no Kriminālsodu politikas koncepcijas2 uzstādījumiem, kas tika realizēts ar 2012. gada 13. decembra grozījumiem Krimināllikumā,3 bija būtiska brīvības atņemšanas soda samazināšana vidēji par 40 % par mantiskiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skāra arī KL 175. pantu. Tā par zādzību bez kvalificējošām pazīmēm (panta pirmā daļa) brīvības atņemšanas sods tika samazināts no četriem uz diviem gadiem; par zādzību personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās (panta otrā daļa) – no sešiem līdz četriem gadiem; par zādzību, kas izdarīta, iekļūstot dzīvoklī vai citā telpā, vai ja tā izdarīta no glabātavas, ietaises, kas savieno glabātavas, vai transportlīdzekļa, – no desmit gadiem līdz pieciem (panta trešā daļa); par zādzību, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, vai arī par ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269965-soda-noteiksana-par-kopibu-veidojosiem-noziedzigiem-nodarijumiem/\n269965\nTue, 17 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Noziedzīgu nodarījumu dekriminalizācijas īpatnības un ar to saistītās problēmas\n Noziedzīgu nodarījumu dekriminalizācijas īpatnības un ar to saistītās problēmas Attiecīga likumpārkāpuma kriminalizācija vai dekriminalizācija ir saistāma ar ekonomisko un sociālo stāvokli valstī, notiekošajiem procesiem un notikumiem sabiedrībā, kā arī ar politiskiem un sociāliem aspektiem. Tāpat iepriekš minēto procesu krimināltiesībās ietekmē labās prakses pārņemšana, kā arī uzņemto saistību starptautisko tiesību jomā ieviešana un attiecīgās valsts normatīvo aktu un tajos noteiktā tiesiskā regulējumā pielīdzināšana citu šajā tiesību sistēmai piederošo valstu normatīvajiem aktiem vienlīdzīga tiesiskā regulējuma nodrošināšanai. Taisnīga un efektīva kriminālā justīcija ir priekšnoteikums jebkurai demokrātiskai sabiedrībai, kas ir balstīta uz tiesiskumu. Cīņā pret noziedzību tādi pasākumi kā dekriminalizācija, depenalizācija, starpniecība un kriminālprocesa vienkāršošana var dot ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269923-noziedzigu-nodarijumu-dekriminalizacijas-ipatnibas-un-ar-to-saistitas-problemas/\n269923\nTue, 10 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Izmeklēšanas tiesneša lēmums kā tiesas lēmums krimināllikuma 296. panta izpratnē\n Izmeklēšanas tiesneša lēmums kā tiesas lēmums krimināllikuma 296. panta izpratnē Dažādi termini Kriminālprocesa likuma izpratnē Krimināllikuma 296. pantā ir noteikta atbildība "par tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu neizpildīšanu vai izpildes kavēšanu, ja to izdarījusi persona, kurai tas pēc likuma vai uzlikta uzdevuma bija jāizpilda [..]". Termins "nolēmums" sevī ietver gan lēmumus, gan spriedumus. Ņemot vērā, ka Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta lēmumā izvirzītās tēzes būtība ir izmeklēšanas tiesneša lēmumi, rakstā tiks apskatīts termins "tiesas lēmums". Teksta, kādā pants izteikts, gramatiskā nozīme nespēj sniegt pilnīgu izpratni par tiesību normā iekļauto noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi. Pantā ir minēts termins "tiesas nolēmums". Augstākās tiesas Krimināllietu departaments ir secinājis, ka izmeklēšanas tiesneša lēmumi nav atzīstami par tiesas lēmumiem, jo ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269893-izmeklesanas-tiesnesa-lemums-ka-tiesas-lemums-kriminallikuma-296-panta-izpratne/\n269893\nTue, 03 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes drošību: likuma piemērošanas aktualitātes\n Noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes drošību: likuma piemērošanas aktualitātes Tieslietu ministrijā izstrādātos priekšlikumus pārskatīt krimināltiesisko regulējumu attiecībā uz KL XXI nodaļu (Noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes drošību) Ministru kabinets iesniedza Saeimai 2015. gada 6. janvārī, tomēr parlamentā likumprojekts1 neguva atbalstu un 2015. gada 12. februārī, izskatot to pirmajā lasījumā, tika noraidīts. Likumprojekta noraidīšana nebija saistīta ar ieceri grozīt KL XXI nodaļas pantus – tam par iemeslu kļuva neviennozīmīgi vērtējamais Tieslietu ministrijas konceptuālais risinājums attiecībā uz vainas formas noteikšanu gadījumos, kad personas psihiskā attieksme pret nodarījumu un ar to radītajām sekām nav viena un tā pati, proti, ja darbība veikta tīši, bet attiecībā uz kaitīgām sekām ir konstatēta noziedzīga pašpaļāvība vai noziedzīga nevērība. Tomēr, kaut gan minētais likumprojekts ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269842-noziedzigi-nodarijumi-pret-satiksmes-drosibu-likuma-piemerosanas-aktualitates/\n269842\nTue, 20 Dec 2016 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Par aizstāvības nepārtrauktību kriminālprocesā valsts nodrošinātās aizstāvības gadījumos\n Par aizstāvības nepārtrauktību kriminālprocesā valsts nodrošinātās aizstāvības gadījumos Aizstāvības nepārtrauktība kriminālprocesā, ar ko raksta autors saprot viena un tā paša advokāta – aizstāvja piedalīšanos visā kriminālprocesa gaitā (no pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, prokuratūrā un, ja nepieciešams, visās trijās tiesu instancēs), ir saistīta ar izpratni par cilvēktiesībām, precīzāk, ar tiesībām uz aizstāvību, tiesībām uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Būtiska ir ne tikai aizstāvības pieejamība, bet arī aizstāvības kvalitāte un objektīva iespēja veikt kvalitatīvu aizstāvību. Diemžēl prakse gan Latvijā, gan citās valstīs ir citāda. Advokāti parasti tiek norīkoti nevis uz visu procesu kopumā, bet uz atsevišķām procesa stadijām, bet šādos apstākļos pat godprātīgam aizstāvim ir grūti aizstāvēt sava klienta tiesības pilnībā.1 Pirms turpināt par ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269731-par-aizstavibas-nepartrauktibu-kriminalprocesa-valsts-nodrosinatas-aizstavibas-gadijumos/\n269731\nTue, 29 Nov 2016 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Daudzās Krimināllikuma redakcijas – vienkopus grāmatā ar judikatūras tēzēm\n Daudzās Krimināllikuma redakcijas – vienkopus grāmatā ar judikatūras tēzēm Grāmatas atvēršanas pasākumā 4. novembrī Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, uzrunājot klātesošos, zvērināts advokāts Alfrēds Voroņko, kurš apkopojis daudzās Krimināllikuma līdzšinējās redakcijas, sacīja, ka, darot jebkuru darbu, ir jāzina, kāpēc tas ir nepieciešams un kāds būs sagaidāmais rezultāts. Turot rokās jau teju 900 lappušu biezo izdevumu, viņš atklāja, ka sākotnēji tas bijis paredzēts vien personiskai lietošanai jeb sava darba vajadzībām. Kā zināms, atbilstoši Krimināllikuma 5. panta pirmajai daļai nodarījuma noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas bijis spēkā tā izdarīšanas laikā. Savukārt minētā panta otrā daļa noteic, ka likumam, kas atzīst nodarījumu par nesodāmu, mīkstina sodu vai ir citādi labvēlīgs personai, ja vien attiecīgajā likumā nav noteikts citādi, ir atpakaļejošs spēks. ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269643-daudzas-kriminallikuma-redakcijas-vienkopus-gramata-ar-judikaturas-tezem/\n269643\nTue, 15 Nov 2016 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Eventuāls nodoms vai netiešs nodoms\n Eventuāls nodoms vai netiešs nodoms Nav noliedzams, ka Latvijas krimināltiesību sistēmas tālāka attīstība un normu pilnveides process ir saistīts ar ārvalstu krimināltiesību izpēti un labākās pieredzes pārņemšanu. Taču šajā procesā rūpīgi jāizvērtē, kā ārvalstu attiecīgais normatīvais regulējums un likuma piemērošanas prakse iekļaujas Latvijas krimināltiesību sistēmā, jāizpēta krimināltiesību teorijas atziņas vēsturiskā aspektā, vai risināmais jautājums jau nav regulēts Krimināllikumā (turpmāk – KL) citādā veidā ar tādu pašu mērķi, vai risinājums nav panākams esošā normatīvā regulējuma ietvaros normas interpretācijas ceļā un likuma praktiskajā piemērošanā (judikatūrā). Latvijas krimināltiesībās nodoms kā personas psihiskās darbības izpausme ārējā pasaulē tieša vai netieša nodoma veidā tiek saistīts ar noziedzīga nodarījuma pamatpazīmēm – darbību vai bezdarbību (formāla ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269559-eventuals-nodoms-vai-netiess-nodoms/\n269559\nTue, 01 Nov 2016 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Viedokļi kardināli atšķiras, diskusijas nerimst\n Viedokļi kardināli atšķiras, diskusijas nerimst Diskusija bija par specifisku krimināltiesību jautājumu – tieša nodoma definīciju Krimināllikumā un tā atbilstību OECD Konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos. OECD ieskatā, šis ir viens no aspektiem, kas Latvijai jārisina, lai veicinātu godīgu uzņēmējdarbības vidi un praksi ārvalstu komercdarbības kontekstā. Konferenci atklāja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers un Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina. Lai noskaidrotu ārvalstu ekspertu viedokli tieša nodoma definēšanā un rastu atbilstošāko risinājumu esošajā regulējumā, konferencē bija uzaicināts OECD Pretkorupcijas nodaļas pārstāvis Viljams Lū (Wiliam Loo) un OECD eksperte Klēra Dāmsa (Claire Daams). OECD eksperti uzskata, ka Latvijā esošais tiešā nodoma ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269377-viedokli-kardinali-atskiras-diskusijas-nerimst/\n269377\nTue, 04 Oct 2016 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Turpinot diskusiju par vainas formām krimināltiesībās\n Turpinot diskusiju par vainas formām krimināltiesībās Tā kā saskaņā ar Latvijā valdošo uzskatu, kā arī KL 9. panta spēkā esošo redakciju jebkurš formāla sastāva noziedzīgs nodarījums iespējams tikai ar tiešu nodomu un pie tiem pieskaitāms arī KL 323. pantā iekļautais, lemjot par šīs rekomendācijas izpildi, šo problēmu nevarēja skatīt tikai KL 323. panta kontekstā, jo tā skāra visus formāla sastāva noziedzīgos nodarījumus. Līdz ar to aizsākās diskusijas šajā jautājumu. Tās ietvaros tapa divas publikācijas, kurās pamatots, ka netiešs nodoms un neuzmanība konstruējama arī formāla sastāva noziedzīgos nodarījumos, tāpēc aktuālā KL 9. panta redakcija ir kļūdaina.2 Tāpat publicēts profesora Ulda Krastiņa raksts,3 kurā aizstāvēts valdošais viedoklis. Tomēr diskusiju nevar atzīt par pabeigtu, jo problēmas būtība līdz šim palikusi neskarta, par ko liecina tas, ka lielāko daļu argumentu, ar ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269340-turpinot-diskusiju-par-vainas-formam-kriminaltiesibas/\n269340\nTue, 27 Sep 2016 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Vainas intelektuālais un gribas moments jeb "kvantu" kriminoloģija\n Vainas intelektuālais un gribas moments jeb "kvantu" kriminoloģija Krimināllikuma 8. panta pirmā daļa paredz divas vainas formas – nodomu un neuzmanību. Vainas formu klasifikācijas pamatā, kā norāda Latvijas vadošais krimināltiesību eksperts Uldis Krastiņš, ir apziņas un gribas dažādi kombinējumi.2 Apziņa un griba krimināltiesību doktrīnā tiek analizēta, izmantojot jēdzienus "intelektuālais" un "gribas moments". Profesors U. Krastiņš raksta: "[..] katrā vainas formā, analizējot personas psihisko attieksmi noziedzīgā nodarījumā, noteicošās ir personas psihiskās darbības divas puses – intelektuālais moments (zināšana, apzināšanās, paredzēšana) un gribas moments, kas reālajā pasaulē izpaužas gribētas darbības vai bezdarbības veidā."3 Analoģisks psihisko procesu iedalījums redzams arī kognitīvajā psiholoģijā, kur izdala izzinošo un motivējošo sfēru, kam seko ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269338-vainas-intelektualais-un-gribas-moments-jeb-kvantu-kriminologija/\n269338\nTue, 27 Sep 2016 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Kā izveidot spēcīgu Eiropas Prokurora biroju\n Kā izveidot spēcīgu Eiropas Prokurora biroju Ideja par nepieciešamību aizsargāt ES finanšu intereses nav jauna, un jau Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 280. panta pirmajā punktā bija paredzēts, ka "Kopiena un dalībvalstis apkaro krāpšanu un citādu nelikumīgu rīcību, kas apdraud Kopienas finanšu intereses, saskaņā ar šo pantu veicot pasākumus, kuriem jāattur no šādas rīcības, kā arī jānodrošina efektīva aizsardzība dalībvalstīs". Šis regulas priekšlikums ir kā rezultāts pēc vairāk nekā divu dekāžu ilgām sarunām par šādas iestādes izveides nepieciešamību, jo jau 1993. gadā, runājot par Eiropas Kopienas finanšu interešu aizsardzību, tika norādīts, ka šāds pienākums, lai arī galvenokārt piekrīt dalībvalstīm, gulstas arī uz Kopienu, un tai ir jāveic pasākumi, kas veicinātu šādu nodarījumu prevenciju, atklāšanu un izmeklēšanu.1 Jau tad tika norādīts uz nepieciešamību ieviest vienotus ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269193-ka-izveidot-specigu-eiropas-prokurora-biroju/\n269193\nTue, 06 Sep 2016 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Cilvēks un cilvēktiesības Krimināllikumā\n Cilvēks un cilvēktiesības Krimināllikumā Visus Krimināllikumā esošos jēdzienus, kas norāda uz cilvēku, var nosacīti iedalīt četrās grupās pēc analoģijas ar Kriminālprocesa likuma pirmajā sadaļā esošo personu, kas iesaistītas kriminālprocesā, iedalījumu. Minētais iedalījums krimināltiesību kontekstā satura ziņā būtiski atšķiras no kriminālprocesa tiesībās esošā iedalījuma satura, kur primārais ir personas statuss un attiecīgi arī sasaiste ar kriminālprocesu. Izmantojot kriminālprocesa tiesībās esošo iedalījumu kā paraugu, var secināt, ka Krimināllikumā ir minētas amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, piemēram, Krimināllikuma 1. panta trešajā daļā minēts prokurors, kurš ir tiesīgs atzīt personu par vainīgu un noteikt sodu, sastādot priekšrakstu par sodu. Daudzos Krimināllikuma pantos ir minēta persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, piemēram, Krimināllikuma 1. panta pirmajā daļā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269148-cilveks-un-cilvektiesibas-kriminallikuma/\n269148\nTue, 30 Aug 2016 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Spiegošana kā valsts drošībai nozīmīgas informācijas iegūšanas veids\n Spiegošana kā valsts drošībai nozīmīgas informācijas iegūšanas veids 1. Spiegošanas jēdziens un tā izpratne Spiegošana un spiega "savervēšana" pretinieka pusē nav 21. gadsimta vai tā dēvētā aukstā kara informācijas iegūšanas metode. Tā ir zināma jau kopš antīkās pasaules. Spiegošana vēsturiski ir saprasta kā militārās izlūkošanas metode, lai noskaidrotu ienaidnieka mērķus un zagtu citu noslēpumus. Piemēram, Senajā Ēģiptē slepenais izlūkdienests vāca informāciju un informēja valdnieku par ienaidnieka pozīcijām, Senajā Ķīnā spiegošana tika izmantota kara mākslā, lai veiktu izlūkošanu un maldinātu ienaidnieku. Savukārt viduslaikos attīstījās politiskā spiegošana, kad karaļnamu galmos tika uzpirkti galminieki, lai tie spiegotu citu ieinteresētu personu labā un nodotu tiem zināmo informāciju. Līdz pat mūsdienām spiegošana tiek uztverta kā nepieejamas informācijas iegūšana, izmantojot neatļautas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269117-spiegosana-ka-valsts-drosibai-nozimigas-informacijas-iegusanas-veids/\n269117\nTue, 23 Aug 2016 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Brīvības atņemšanas soda izpildes attīstība un izaicinājumi nākotnē\n Brīvības atņemšanas soda izpildes attīstība un izaicinājumi nākotnē Attīstot un pilnveidojot brīvības atņemšanas soda izpildes kārtību, tai skaitā notiesāto resocializāciju, kā arī ņemot vērā plānus jaunas ieslodzījuma vietu infrastruktūras izveidošanai Latvijā, iespējams nākotnē būtu pilnveidojama arī soda progresīvās izpildes sistēma brīvības atņemšanas soda izpildē Latvijā. Tādējādi raksta ietvaros tiks pievērsta uzmanība soda progresīvās izpildes principa piemērošanai ārvalstīs un iespējamajiem variantiem, kā varētu tikt pilnveidota soda progresīvās izpildes sistēma Latvijā. Tā kā soda progresīvās izpildes sistēmas neatņemama sastāvdaļa ir notiesāto resocializācija, raksta ietvaros uzmanība tiks pievērsta arī resocializācijas attīstībai, tai skaitā ārvalstīs. Notiesāto resocializācijas kā brīvības atņemšanas soda satura nozīme brīvības atņemšanas soda izpildē vairs nav ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269047-brivibas-atnemsanas-soda-izpildes-attistiba-un-izaicinajumi-nakotne/\n269047\nTue, 09 Aug 2016 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Nāvessoda vēsture Latvijā\n Nāvessoda vēsture latvijā Pirmais neatkarības periods Nodibinoties Latvijas valstij, Tautas Padome lēma par to Krievijas impērijas likumu atstāšanu spēkā, kas bija izdoti līdz 1917. gada 24. oktobrim un kas nebija pretrunā ar jaunās valsts pamatiem. Tādējādi Latvijā līdz jauna kriminālkodeksa izstrādei darbojās Krievijas Sodu likumi, kurus cars Nikolajs II apstiprināja 1903. gadā un kurus Pirmā pasaules kara laikā Latvijas teritorijā, to pakāpeniski okupējot, ieviesa Vācijas impērijas armija. Krievijas Sodu likumu 2. pants paredzēja nāvessodu kā vienu no astoņiem sodu veidiem (nāvessods, spaidu darbi, izsūtījums nometinājumā, ieslodzījums pārmācības namā, ieslodzījums cietoksnī, ieslodzījums cietumā, arests, naudassods), tomēr jau 1917. gada martā Krievijas Pagaidu valdība atvietoja nāvessodu ar spaidu darbiem uz visu mūžu vai uz noteiktu laiku. Tādējādi tiesas nāvessodu arī Latvijā, kur Sodu likumi turpināja ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269041-navessoda-vesture-latvija/\n269041\nTue, 09 Aug 2016 00:00:00 +0200\n\n