Jursta Vārds - Krimināltiesības un process http://www.juristavards.lv Krimināltiesības un process lv http://www.juristavards.lv Fri, 22 Jun 2018 21:40:15 -0700 http://www.juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds http://www.juristavards.lv 240 47 \nKrimināltiesības un process: Advokātu imunitāte – aktuālie problēmjautājumi\n Advokātu imunitāte – aktuālie pr Vispārīgi par advokāta imunitāti Advokāti1 ir apveltīti ar īpašu tiesību aizsardzības līdzekli – imunitāti, kas izriet no pienākuma realizēt informācijas konfidencialitātes principu un kuru raksturo īpatnība – tā ir noteikta tikai attiecībā uz profesionālās darbības jeb juridiskās palīdzības sniegšanas ietvarā uzzinātās informācijas izpaušanu. Citās situācijās advokātam uz vispārējiem pamatiem ir saistošs ikvienas personas pienākums izpildīt kriminālprocesa veikšanai pilnvarotās amatpersonas procesuālās prasības un ievērot likumā noteikto procesuālo kārtību. Advokāta imunitātes pamatā ir mērķis – radīt klientam drošības sajūtu, ka informācija, ko tas uztic advokātam, netiks izpausta trešajām personām. Šīs tiesiskās attiecības cita starpā izriet no Latvijas Republikas Satversmes2 92. panta, kas garantē, lai tiktu ievērotas personas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272935-advokatu-imunitate-aktualie-problemjautajumi/\n272935\nTue, 19 Jun 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Advokāta loma Latvijas kriminālprocesā: sasniegumi un izaicinājumi\n Valsti Valsti, tās attīstību un vēsturiskos posmus var vērtēt un raksturot pēc dažādiem kritērijiem. Tomēr, ievērojot to, ka valsts vispirmām kārtām ir organizēta piespiešana, viena no svarīgākajām valsts darbības dimensijām ir tās īstenotā kriminālā represija. Atkarībā no tā, pret ko šī represija tiek vērsta, kādā veidā tā ir organizēta, kur ir tās robežas un kā sabiedrības locekļi tiek aizsargāti no nepamatotas, neleģitīmas vai pārmērīgas piespiešanas, dažādi var raksturot sabiedrības politisko organizāciju un valsts īstenoto politiku. Loģiski, ka personas tiesības saņemt advokāta juridisko palīdzību, tajā skaitā aizstāvību, var uzskatīt par vienu no eksprestestiem, ar kuru ātri konstatējams, vai valsts ir demokrātiska un sevi saprātīgi ierobežo, aizsargājot un cienot indivīda tiesības, vai gluži pretēji – uzskata, ka indivīdam ir jāpacieš aizvien jauni ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272934-advokata-loma-latvijas-kriminalprocesa-sasniegumi-un-izaicinajumi/\n272934\nTue, 19 Jun 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Par valsts amatpersonas jēdzienu Krimināllikuma 316. panta pirmās daļas izpratnē\n Valsts manta un valsts kapitālsa Ieskats Krimināllikuma 316. pantā izdarītajos grozījumos Valsts amatpersonas jēdziens ir noformulēts Krimināllikuma4 (turpmāk – arī KL) 316. panta pirmajā daļā, tās sākotnējā redakcijā izsakot to šādi: "Par valsts amatpersonām uzskatāmi valsts varas pārstāvji, kā arī ikviena persona, kura pastāvīgi vai uz laiku izpilda valsts vai pašvaldības dienesta pienākumus un kurai ir tiesības pieņemt lēmumus, kas saistoši citām personām, vai kurai ir tiesības veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas vai rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finanšu līdzekļiem." Šāda KL 316. panta pirmās daļas redakcija bija spēkā līdz 2013. gada 31. martam, jo ar 2012. gada 13. decembra likumu5 norāde uz izziņas funkciju tika aizstāta ar norādi uz izmeklēšanas funkciju, tādējādi saskaņojot šo ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272429-par-valsts-amatpersonas-jedzienu-kriminallikuma-316panta-pirmas-dalas-izpratne/\n272429\nTue, 20 Mar 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Valdes locekļa atbildība par kapitālsabiedrības novešanu līdz maksātnespējai\n Ņemot vērā Latvijas bēdīgo stati Jaunākie statistikas dati maksātnespējas jomā2 liek domāt, ka minētā pētījuma autori nav kļūdījušies, jo juridisko personu maksātnespējas procesos atgūto līdzekļu apmērs 2017. gadā ir bijis kritiski zems – nodrošināto kreditoru grupā 14,46 %,3 nenodrošināto kreditoru grupā 1,28 %,4 savukārt vidējais juridisko personu maksātnespējas procesos atgūto naudas līdzekļu apjoms bijis tikai 4,23 %.5 Ņemot vērā, ka 2017. gadā juridisko personu maksātnespējas procesos 61 % gadījumu tika sastādīts ziņojums par mantas neesamību,6 kritiski zemais maksātnespējas procesos atgūto līdzekļu apmērs ir visnotaļ likumsakarīgs. Proti, maksātnespējas procesā kreditoru prasījumi tiek segti no parādnieka mantas (Maksātnespējas likuma 4. panta pirmā daļa), un tādēļ, ja maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā parādniekam ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272381-valdes-locekla-atbildiba-par-kapitalsabiedribas-novesanu-lidz-maksatnespejai/\n272381\nTue, 13 Mar 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Civiltiesiskās un krimināltiesiskās atbildības savstarpējā mijiedarbība un nošķiršana\n Tiesisko attiecību civiltiesiska Mūsdienās tiesībsargājošām iestādēm nereti nākas saskarties ar tādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, kas ārēji līdzinās parastai civiltiesiski neatļautai darbībai. Šādos gadījumos, kad iespējamais noziedzīgais nodarījums nav acīmredzams un radušās tiesiskās attiecības prima facie ir vērtējamas kā civiltiesiskas, ir svarīgi spēt saskatīt un izvērtēt tās pazīmes, kas varētu liecināt par noziedzīga nodarījuma sastāva esamību personas nodarījumā. Praksē minētais problēmjautājums visspilgtāk atrod savu atspoguļojumu situācijās, kad no tiesību aizskāruma cietusī persona vēršas tiesībsargājošajās iestādēs ar iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu, norādot uz tiesību aizskāruma rašanās apstākļiem, kas prima facie liecina par privāttiesisko attiecību pastāvēšanu starp iesaistītajām personām. Autora novērojumi liecina, ka šādos ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272380-civiltiesiskas-un-kriminaltiesiskas-atbildibas-savstarpeja-mijiedarbiba-un-noskirsana/\n272380\nTue, 13 Mar 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Tiesvedības apturēšana civillietā sakarā ar krimināllietu\n Nebūtu pieļaujama situācija Gadījumos, kad noziedzīga nodarījuma rezultātā nodarīts kaitējums citai personai, persona, kura krimināllietā atzīta par cietušo, ir tiesīga lūgt piedzīt kompensāciju gan atbilstoši Kriminālprocesa likuma 26. nodaļas noteikumiem, gan arī tiesīga celt prasību atbilstoši Civilprocesa likuma noteikumiem. Kā norādīts tiesību doktrīnā, kompensācija krimināllietā ir atlīdzība, kas vienlaikus pildītu gandarījuma sniegšanas funkciju cietušajam par trīs veidu kaitējumiem: morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu, ja tāds ir bijis.2 Var izveidoties situācijas, kurās civillieta sakarā ar celto prasību tiek ierosināta pirms krimināllietas, ja, piemēram, kaitējumu radošo darbību noziedzīgais raksturs tiek atklāts vēlāk,3 vai sakarā ar to, ka jautājums par civillietas ierosināšanu tiek izlemts ātrāk, prasītājs lūdzis nodrošināt ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272379-tiesvedibas-apturesana-civillieta-sakara-ar-kriminallietu/\n272379\nTue, 13 Mar 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Krāpšanas un piesavināšanās norobežošana no civiltiesiska delikta\n Ja procesa virzītājs nepamato Par to liecina šādi piemēri. Pirmkārt, ja civiltiesībās parasti risināms jautājums par zaudējumu atlīdzināšanu, t.i., nepieciešama zaudējumu esamība, tad krimināltiesībās zaudējumu eksistence nav obligāta, jo kriminālatbildība var iestāties arī par nozieguma mēģinājumu. Tātad no krimināltiesiskās atbildības ne vienmēr izriet civiltiesiskā atbildība. Un otrādi – zaudējumu esamība ne vienmēr ir pamats kriminālatbildībai,3 jo krimināltiesības tiesību labumus (intereses) aizsargā tikai fragmentāri. Otrkārt, par noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu priekšmetu var būt manta, ko persona valdījusi nelikumīgi, piemēram, narkotiskās un psihotropās vielas (sk. Krimināllikuma 175. panta ceturto daļu, 176. panta trešo daļu u.c.). Tāpat mantu nolaupīt var arī no zagļa,4 lai gan viņam nav civiltiesiska prasījuma pret otro zagli. Tas skaidrojams ar ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272378-krapsanas-un-piesavinasanas-norobezosana-no-civiltiesiska-delikta/\n272378\nTue, 13 Mar 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Kriminālprocesuālā mantas aresta saturs un īpatnības tā noteikšanā\n Kriminālprocesuālā mantas aresta saturs un īpatnības tā noteikšanā Personas tiesību ierobežojumi kā mantas aresta praktiskā izpausme Kriminālprocesuālā mantas aresta saturs ir diferencējams, un tā saturam jābūt individualizētam katrā atsevišķā kriminālprocesā, ņemot vērā mantai uzliktā aresta mērķi. Jāteic gan, ka mantas aresta saturu pašlaik daļēji var izsecināt no spēkā esošās Kriminālprocesa likuma 361.1 panta redakcijas un citiem likumiem.1 Izanalizējot visu pantu kopumā, jāuzskata, ka 361.1 panta pirmajā daļā minētie ierobežojumi vienmēr nav jāuzliek pilnā apmērā, piemēram, otrajā punktā minēts: publiskajam reģistram, kurā reģistrētas tiesības uz arestēto mantu, – lai tas ierakstītu aizliegumu šo mantu atsavināt un apgrūtināt ar citām lietu vai saistību tiesībām. Proti, ne katrā gadījumā jāuzliek gan aizliegums atsavināt, gan aizliegums apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām, ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272275-kriminalprocesuala-mantas-aresta-saturs-un-ipatnibas-ta-noteiksana/\n272275\nTue, 27 Feb 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Ģenerālprokurors uzsver bērnu tiesību prioritāti\n Ģenerālprokurors uzsver bērnu tiesību prioritāti Atbilstoši ģenerālprokurora sniegtajām ziņām 2017. gadā valstī reģistrēti 44 250 noziedzīgi nodarījumi, kas ir par 3 % mazāk iepretim 2016. gada datiem – 45 639, un tādējādi sasniegts vēsturiski zemākais reģistrētās noziedzības slieksnis. Attiecīgi šis samazinājums izpaudies arī reģionālā griezumā, proti, Vidzemē pērn reģistrēti 3408 noziedzīgi nodarījumi (-129) jeb 7,7 % no kopskaita; Kurzemē: 3979 (-276) jeb 9,6 %; Zemgalē: 4777 (-383) jeb 10,8 %; Latgalē: 5844 (-730) jeb13,2 %; Rīgas reģionā: 19 695 (-163) jeb 44,5 % un tikai Pierīgas reģionā bijis pieaugums: no 6177 nodarījumiem 2016. gadā līdz 6484 (+307) pagājušogad, un tie ir 14,7 % no valstī kopējā skaita. Atsevišķi aplūkojot noziedzību republikas nozīmes pilsētās, kurās 2017. gadā kopumā reģistrēti vairāk nekā 27 tūkstoši noziedzīgu nodarījumu, un tie ir teju 62 % no kopskaita, ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272271-eneralprokurors-uzsver-bernu-tiesibu-prioritati/\n272271\nTue, 27 Feb 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Juridiskās kļūdas tiesiskās sekas krimināltiesībās\n Juridiskās kļūdas tiesiskās sekas krimināltiesībās Ieskats krimināltiesību teorijas un tiesu prakses atziņās Latvijas juridiskajā literatūrā norādīts, ka juridiskā kļūda ir personas nepareizs priekšstats par savas darbības vai bezdarbības (nodarījuma) tiesiskajām sekām, t.i., maldīgs priekšstats par nodarījuma noziedzīgumu, kvalifikāciju vai piemērojamo sodu.2 Tīšos noziedzīgos nodarījumos tas konstatējams tad, ja persona apzinās visus apstākļus, kuriem jābūt aptvertiem ar nodomu, taču kļūdaini uzskata, ka sodāma pēc cita KL panta, tas ir vienīgi administratīvs, disciplinārs, civiltiesisks pārkāpums, vai šāda rīcība ir tiesiski atļauta. Piemēram, ja persona apzinās, ka lietussargs nepieder viņai, bet kļūdaini uzskata, ka tā paņemšana bez īpašnieka atļaujas, lai to piesavinātos, ir administratīvs pārkāpums, viņa pareizi uztvērusi visus apstākļus, kas veido zādzības sastāvu, taču kļūdaini ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271982-juridiskas-kludas-tiesiskas-sekas-kriminaltiesibas/\n271982\nTue, 09 Jan 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Personu nereabilitējošie apstākļi kriminālprocesā jeb kriminālprocesuālā dekoherence\n Personu nereabilitējošie apstākļi kriminālprocesā jeb kriminālprocesuālā dekoherence Tas izriet no Kriminālprocesa likuma 610. panta pirmās daļas. Minētā norma paredz: "Ja procesa virzītājs ar savu lēmumu ir izbeidzis kriminālprocesu sakarā ar personas nāvi vai arī ir izbeidzis kriminālprocesu uz cita nereabilitējoša pamata, pēc būtības atzīstot personu par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, un šī persona pēc tam ir mirusi, tās likumiskie pārstāvji, tuvinieki vai citas personas, kuru rīcībā ir fakti, kas liecina par mirušā nevainīgumu, viena gada laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas var iesniegt pieteikumu par kriminālprocesa turpināšanu mirušā reabilitācijai." Kriminālprocesa uzsākšana pret personu pati par sevi jau prasa personas reabilitāciju vai nereabilitāciju. Tādējādi, ja kriminālprocess ir uzsākts pret personu, persona faktiski tiek stigmatizēta kā vainīga un viņai savā ziņā pretēji ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271944-personu-nereabilitejosie-apstakli-kriminalprocesa-jeb-kriminalprocesuala-dekoherence/\n271944\nTue, 02 Jan 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Kriminālprocesuālā pamattiesība klusēt: saturs un problemātika\n Kriminālprocesuālā pamattiesība klusēt: saturs un problemātika Tiesības klusēt ir vispāratzīts kriminālprocesuālo tiesību starptautisks standarts, kas izriet no Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. panta, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – ECK) 6. panta 2. punkta, Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 11. panta un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 14. panta. Uz tiesību klusēt īpašu nozīmi un vietu tiesiskuma nodrošināšanas mehānismā norāda arī apstāklis, ka tās ir cieši saistītas vienlaikus ar vairākiem kriminālprocesuālajiem pamatprincipiem – nevainīguma prezumpciju, tiesībām uz taisnīgu tiesu, tiesībām uz aizstāvību, cilvēktiesību garantēšanas principu, spīdzināšanas un pazemošanas aizliegumu, procesuālo pilnvaru līdzvērtības principu u.c. Īstenojot Stokholmas programmu,1 ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22  ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271910-kriminalprocesuala-pamattiesiba-kluset-saturs-un-problematika/\n271910\nTue, 19 Dec 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošana un turpināšana kriminālprocesā\n Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošana un turpināšana kriminālprocesā Vienlaikus uz šī jautājuma aktualitāti un pastāvošajām problēmām norāda gan žurnāla "Jurista Vārds" 2016. gada 18. oktobrī publicētais Sigitas Bebres raksts "Ieilgušās problēmas medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanā un izpildē", kurā, autora ieskatā, tomēr netiek atspoguļotas pilnībā visas problēmas, kas saistītas ar MRPL piemērošanu, gan www.pietiek.com 2017. gada 1. maija publikācija "Tiesnese neievēro likumu, liekot sievietei palikt piespiedu ārstēšanā", kas gan vairāk saistīts ar tiesu organizatorisko darbu, tomēr daļēji ieskicē arī vairākus autora šajā rakstā norādītos problēmjautājumus.   Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa jēdziens Krimināllikuma2 (turpmāk – KL) 8. nodaļā reglamentētie MRPL pēc tiesiskās dabas ir pieskaitāmi citiem krimināltiesībās paredzētajiem piespiedu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271814-mediciniska-rakstura-piespiedu-lidzekla-piemerosana-un-turpinasana-kriminalprocesa/\n271814\nTue, 05 Dec 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Novitātes Krimināllikuma 195. un 314. panta regulējumā\n Novitātes Krimināllikuma 195. un 314. panta regulējumā Raksta mērķis ir analizēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jēdziena saturu kontekstā ar grozījumiem, kas izdarīti Likuma 5. pantā, kā arī pievērsties Krimināllikuma 195. panta piemērošanas krimināltiesiskajiem aspektiem, norobežojot to no Krimināllikuma 314. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma. Krimināllikuma 195. pants ir blanketa norma, jo šā panta dispozīcijā ir nosaukta tikai prettiesiskā darbība, bet tās izpausme jeb šī nozieguma objektīvās puses pazīmes ir noteiktas Likuma 5. pantā, kura saturs tad arī veido noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jēdziena pamatnostādnes. Saskaņā ar Likuma 5. pantu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija objektīvi izpaužas kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas vai piederības mainīšana (5. panta pirmās daļas 1. punkts), kā arī šādu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271775-novitates-kriminallikuma-195un-314panta-regulejuma/\n271775\nTue, 28 Nov 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Sporta azartspēļu tiesiskā regulējuma problemātika Latvijā un Eiropas Savienībā\n Sporta azartspēļu tiesiskā regulējuma problemātika Latvijā un eiropas Savienībā Šajā rakstā autors sīkāk izvērtēs sporta tiesību aspektu, kas saistīts ar sporta azartspēļu tiesisko regulējumu. Autora ieskatā, tieši šis jautājums, vērtējot sporta ekonomisko nozīmību, uzskatāms par visaktuālāko jautājumu sporta tiesībās pasaulē. Gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) pašlaik saistībā ar sporta azartspēļu tiesisko regulējumu pastāv gan teorētiskas, gan praktiskas problemas ieviest Eiropas Padomes Konvenciju pret manipulācijām ar sporta sacensībām5 (turpmāk – Manipulāciju konvencija). Tāpat atsevišķi tiks izvērtēti jautājumi, kas saistīti ar sporta azartspēļu reklāmu publiskajā telpā, jo pašreizējā situācija, autora ieskatā, ir pretrunā Latvijas tiesiskajam regulējumam.   I. Manipulāciju konvencijas ieviešana Latvijas un ES līmenī 1. Problemātika 1.1. Problemātika Latvijas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271773-sporta-azartspelu-tiesiska-regulejuma-problematika-latvija-un-eiropas-savieniba/\n271773\nTue, 28 Nov 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Kriminālprocesa tiesības\n New Page 2 \nhttp://www.juristavards.lv/doc/271647-kriminalprocesa-tiesibas/\n271647\nTue, 07 Nov 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Krimināltiesības\n New Page 2 \nhttp://www.juristavards.lv/doc/271646-kriminaltiesibas/\n271646\nTue, 07 Nov 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Aresta uzlikšana pamatkapitāla daļām kriminālprocesā\n Aresta uzlikšana pamatkapitāla daļām kriminālprocesā Pērn autors aizstāvēja maģistra darbu "Aresta uzlikšana pamatkapitāla daļām kriminālprocesā"1 (darba vadītāja prof. Dr. iur. Kristīne Strada-Rozenberga), kurā centās rast atbildes uz jautājumiem: kādas pamatkapitāla daļu īpašnieka tiesības būtu jāierobežo, lai sasniegtu mantas aresta mērķi, un, kas nav mazsvarīgi, ciktāl sniedzas minēto tiesību ierobežošanas pieļaujamība? Žurnāla "Jurista Vārds" vienpadsmitā pētniecisko darbu konkursā autora maģistra darbs tika atzīts par labāko krimināltiesību sekcijā.2 Šajā rakstā lasītajiem tiek piedāvāts iepazīties ar autora pētnieciskā darba kopsavilkumu un secinājumiem, kas, cerams, būs vērtīgi gan kriminālprocesa teorētiķiem, gan praktiķiem. Rakstā prezentēts autora idejisks redzējums par kriminālprocesuālā pamatkapitāla daļu aresta institūta taisnīgu piemērošanu, kā arī (atbilstoši autora ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271555-aresta-uzliksana-pamatkapitala-dalam-kriminalprocesa/\n271555\nTue, 24 Oct 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās – 2017. gada grozījumi (II)\n Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās – 2017. gada grozījumi (II) 3.2. KPL un KL normu spēks laikā attiecībā uz mantas īpašo konfiskāciju Ir acīmredzami, ka notikušās izmaiņas ir būtiskas attiecībā uz to, kas ir uzskatāma par konfiscējamo mantu. Līdz ar to aktuāls kļūst jautājums par to, kā nosakāms piemērojamo normu spēks laikā. Ir vispār zināms, ka procesuālo un materiālo normu spēka laikā noteikšanā ir dažādas pieejas (salīdzināšanai sk. KL 5. pantu un KPL 4. pantu). Tai pašā laikā, lai noteiktu, vai norma ir procesuāla vai materiāla, nav pietiekami paskatīties, kā sauc likumu, kurā tā ietverta, bet gan jāvērtē normas būtība.24 Šobrīd jautājums par to, kas ir īpašā kārtībā konfiscējamā manta, reglamentēts KL. Līdz 2017. gada 1. augusta šo jautājumu reglamentēja KPL. Tas, ka šis jautājums KL iekļauts tikai šobrīd, nenozīmē, ka īpašo mantas konfiskāciju nevarēs piemērot ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271517-parmainu-laiks-kriminalprocesa-turpinas-2017gada-grozijumi-ii/\n271517\nTue, 17 Oct 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Iznākusi jauna monogrāfija krimināltiesībās\n Iznākusi jauna monogrāfija krimināltiesībās Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe grāmatas priekšvārdā ir norādījis, ka Krimināllikumā ietvertās ģenerālklauzulas un nenoteiktie juridiskie jēdzieni rada interpretācijas variantus. Tā rezultātā normu piemērotājiem ir jāspēj iziet ārpus krimināltiesiskā regulējuma un paskatīties uz problemātiku plašākā mērogā, kā to veiksmīgi ir izdarījis grāmatas autors J. Baumanis. P. Dzalbe ir norādījis, ka J. Baumaņa grāmata normu piemērotājiem var kalpot kā ceļakarte, kas var atvieglot un pilnveidot dažādu krimināltiesisko institūtu izpratni. Raksturojot monogrāfijas mērķi, autors ir norādījis, ka tās filozofiskais aspekts ir orientēts uz kriminālatbildības jēgas meklējumu. Un, patiešām, ir jāatzīmē, ka monogrāfijā ietvertajos rakstos autors ir centies problēmjautājumus vērtēt, iedziļinoties kriminoloģijā, ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271515-iznakusi-jauna-monografija-kriminaltiesibas/\n271515\nTue, 17 Oct 2017 00:00:00 +0200\n\n