Jursta Vārds - Krimināltiesības un process http://www.juristavards.lv Krimināltiesības un process lv http://www.juristavards.lv Tue, 21 Aug 2018 06:02:43 -0700 http://www.juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds http://www.juristavards.lv 240 47 \nKrimināltiesības un process: Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās – 2018. gada 20. jūnija grozījumi Kriminālprocesa likumā\n Dr 20.06.2018. KPL grozījumu vispārīgs raksturojums [1] Grozījumi skāruši KPL A un B daļu. Ar tiem grozīti 69 KPL panti, tai skaitā astoņi izteikti jaunā redakcijā, KPL papildināts ar vienu pantu, no tā izslēgti divi panti un viena nodaļa piecu pantu apjomā. [2] Absolūts vairums veikto grozījumu saistīti un to kodolu veido Iekšlietu ministrijas iniciētais kriminālprocesa vienkāršošanas pasākumu kopums. Atbilstoši likumprojekta anotācijā2 norādītajam grozījumi izstrādāti, izpildot Ministru kabineta 2016. gada 6. aprīļa rīkojuma Nr. 248 "Par Valsts policijas attīstības koncepciju" 3. punktā doto uzdevumu – Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Ģenerālprokuratūru un citām tiesību aizsardzības iestādēm sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", paredzot kriminālprocesa ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273193-parmainu-laiks-kriminalprocesa-turpinas-2018gada-20-junija-grozijumi-kriminalprocesa-likuma/\n273193\nTue, 14 Aug 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Papildināti Krimināllikuma vispārīgās daļas komentāri\n Papildināti Krimināllikuma vispā Grāmata veidota kā 2015. gadā izdoto Krimināllikuma vispārīgās daļas komentāru papildinājumus. Kā grāmatas priekšvārdā norāda U. Krastiņš, kopš iepriekšējās grāmatas izdošanas likumdevējs ir izdarījis vairākus grozījumus un papildinājumus Krimināllikuma vispārīgajā daļā. Komentāri papildināti arī saistībā ar jaunāko tiesu praksi un krimināltiesību teorētiskajām atziņām. Kā pirmie būtiskākie likumdevēja izdarītie grozījumi Krimināllikumā, kas ietekmējuši grāmatas saturu, izceļami 2016. gada 10. marta grozījumi. Tie stājās spēkā 2016. gada 7. aprīlī un cita starpā grozīja IV nodaļu, kas attiecas uz normām par sodu. Izmaiņas šajā nodaļā skāra arī vairākus citus pantus. Tāpat norādāmi grozījumi, kas pieņemti 2017. gada 22. jūnijā, 2017. gada 6. augustā un 2018. gada 26. aprīlī. Jāuzsver, ka izmaiņas skārušas ne tikai pašu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273191-papildinati-kriminallikuma-visparigas-dalas-komentari/\n273191\nTue, 14 Aug 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Krimināllikuma 262. panta sastāvs un kvalifikācijas problēmas\n Mg Krimināllikuma 262. panta sastāvs un kvalifikācijas problēmas Tiesas un vienlaikus arī katra tiesneša profesionālais uzdevums ir noskaidrot patiesību un noteikt personas izdarītajam nodarījumam pareizu kvalifikāciju.2 Pareiza nodarījuma kvalifikācija nozīmē likumīgu, pareizu un taisnīgu soda noteikšanu vainīgajam. Nodarījuma nepareizas kvalifikācijas gadījumā, ja nodarījums, kas veido atsevišķu (vienotu) noziedzīgu nodarījumu, tiek kvalificēts kā noziedzīgu nodarījumu ideālā kopība, tiek pārkāpts dubultās sodīšanas nepieļaujamības princips, jo vainīgais par izdarītu vienu noziedzīgu nodarījumu tiek sodīts divas reizes. Tādējādi sods tiek piemērots lielāks nekā likumā noteiktais. Tiesu praksē ir gadījumi, kad tiesa ir kļūdījusies un nodarījumam noteikusi nepareizu kvalifikāciju, kas novedis pie nelikumīga, nepareiza un netaisnīga soda noteikšanas vainīgajam, nodarījumu, kas veido ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273134-kriminallikuma-262panta-sastavs-un-kvalifikacijas-problemas/\n273134\nTue, 31 Jul 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Aktuālie tiesību aktu grozījumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanā\n Dina Spūle Jāatgādina, ka jau 2015. gada rudenī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Cooperation and Devolepment, turpmāk – OECD) Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupa (Working Group on Bribery in International Business Transactions, turpmāk – WGB) Latvijas 2. fāzes novērtēšanas ziņojumā uzsvēra, ka Latvija nav atbilstoši risinājusi būtiskus ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistītus riskus. Tika norādīts, ka esošie pasākumi, kas vērsti uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas atklāšanu, nav bijuši pietiekami efektīvi un nav spējuši atklāt liela apjoma noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tieslietu ministrija, izpildot OECD WGB 2. fāzes rekomendācijas attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas efektivizēšanu un gatavojoties Moneyval 5. kārtas novērtēšanai, kopā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273057-aktualie-tiesibu-aktu-grozijumi-noziedzigi-iegutu-lidzeklu-legalizesanas-apkarosana/\n273057\nTue, 10 Jul 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Kā žurnālisti un sabiedrība lai uzzina, kas savākts krimināllietu materiālos\n Kā žurnālisti un sabiedrība lai Projekti paredz iespēju ļaut žurnālistiem ar motivētu lūgumu vērsties iestādē (izmeklēšanas iestādē, prokuratūrā vai tiesā), kas pieņēmusi nolēmumu, ar kuru kriminālprocess pabeigts, lai iepazītos ar tādu krimināllietu materiāliem, kas pabeigtas uz personu nereabilitējoša pamata un kurās stājies spēkā galīgais nolēmums (Tieslietu ministrijas darba grupas izstrādātos un tieslietu ministra Saeimas Juridiskajai komisijai iesniegtos projektus skat. 21. lpp.). Līdz šim žurnālistiem faktiski nav bijis iespēju piekļūt krimināllietu materiāliem. Šie KL un KPL grozījumu projekti ir tapuši pēc tam, kad Saeimas Juridiskās komisijas atbalstu neguva saturiski līdzīgas iniciatīvas, ar kurām 2018. gada sākumā klajā nāca vairāki Saeimas deputāti, reaģējot uz sabiedrības noskaņojumu pēc kriminālprocesa Nr. 16870000911 ietvaros savākto materiālu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/273021-ka-zurnalisti-un-sabiedriba-lai-uzzina-kas-savakts-kriminallietu-materialos/\n273021\nTue, 03 Jul 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Krimināllikuma 193. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijas problēmjautājumi\n Krimināllikuma 193 Maksāšana līdzekļu jēdziens Maksāšanas līdzekļu definīcija kopš 2001. gada 1. jūlija atrodama Kredītiestāžu likumā1 (turpmāk – KIL). Atbilstoši KIL 1. panta 38. punktam maksāšanas līdzeklis atsevišķi vai kopā ar citu maksāšanas līdzekli vai maksājuma instrumentu ļauj tā lietotājiem saņemt skaidru naudu vai citas lietas, saņemt vai veikt maksājumus, dot rīkojumu naudas līdzekļu pārvedumam vai apstiprināt naudas līdzekļu pārvedumu, kuru kā maksāšanas līdzekli pieņem arī tās personas, kas nav laidušas apgrozībā šo maksāšanas līdzekli. Par maksāšanas līdzekļiem uzskata skaidru naudu, čekus, maksājumu kartes (kredītkarte, debetkarte un citas tamlīdzīgas kartes), bankomātu kartes, maksājuma dokumentus, elektronisko naudu, attālinātu elektronisko kredītiestāžu operāciju (globālajā datortīklā vai izmantojot datoru vai tālruni) programmatūru un citus ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272978-kriminallikuma-193panta-paredzeta-noziedziga-nodarijuma-kvalifikacijas-problemjautajumi/\n272978\nTue, 26 Jun 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Advokātu imunitāte – aktuālie problēmjautājumi\n Advokātu imunitāte – aktuālie pr Vispārīgi par advokāta imunitāti Advokāti1 ir apveltīti ar īpašu tiesību aizsardzības līdzekli – imunitāti, kas izriet no pienākuma realizēt informācijas konfidencialitātes principu un kuru raksturo īpatnība – tā ir noteikta tikai attiecībā uz profesionālās darbības jeb juridiskās palīdzības sniegšanas ietvarā uzzinātās informācijas izpaušanu. Citās situācijās advokātam uz vispārējiem pamatiem ir saistošs ikvienas personas pienākums izpildīt kriminālprocesa veikšanai pilnvarotās amatpersonas procesuālās prasības un ievērot likumā noteikto procesuālo kārtību. Advokāta imunitātes pamatā ir mērķis – radīt klientam drošības sajūtu, ka informācija, ko tas uztic advokātam, netiks izpausta trešajām personām. Šīs tiesiskās attiecības cita starpā izriet no Latvijas Republikas Satversmes2 92. panta, kas garantē, lai tiktu ievērotas personas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272935-advokatu-imunitate-aktualie-problemjautajumi/\n272935\nTue, 19 Jun 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Advokāta loma Latvijas kriminālprocesā: sasniegumi un izaicinājumi\n Valsti Valsti, tās attīstību un vēsturiskos posmus var vērtēt un raksturot pēc dažādiem kritērijiem. Tomēr, ievērojot to, ka valsts vispirmām kārtām ir organizēta piespiešana, viena no svarīgākajām valsts darbības dimensijām ir tās īstenotā kriminālā represija. Atkarībā no tā, pret ko šī represija tiek vērsta, kādā veidā tā ir organizēta, kur ir tās robežas un kā sabiedrības locekļi tiek aizsargāti no nepamatotas, neleģitīmas vai pārmērīgas piespiešanas, dažādi var raksturot sabiedrības politisko organizāciju un valsts īstenoto politiku. Loģiski, ka personas tiesības saņemt advokāta juridisko palīdzību, tajā skaitā aizstāvību, var uzskatīt par vienu no eksprestestiem, ar kuru ātri konstatējams, vai valsts ir demokrātiska un sevi saprātīgi ierobežo, aizsargājot un cienot indivīda tiesības, vai gluži pretēji – uzskata, ka indivīdam ir jāpacieš aizvien jauni ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272934-advokata-loma-latvijas-kriminalprocesa-sasniegumi-un-izaicinajumi/\n272934\nTue, 19 Jun 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Par valsts amatpersonas jēdzienu Krimināllikuma 316. panta pirmās daļas izpratnē\n Valsts manta un valsts kapitālsa Ieskats Krimināllikuma 316. pantā izdarītajos grozījumos Valsts amatpersonas jēdziens ir noformulēts Krimināllikuma4 (turpmāk – arī KL) 316. panta pirmajā daļā, tās sākotnējā redakcijā izsakot to šādi: "Par valsts amatpersonām uzskatāmi valsts varas pārstāvji, kā arī ikviena persona, kura pastāvīgi vai uz laiku izpilda valsts vai pašvaldības dienesta pienākumus un kurai ir tiesības pieņemt lēmumus, kas saistoši citām personām, vai kurai ir tiesības veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas vai rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finanšu līdzekļiem." Šāda KL 316. panta pirmās daļas redakcija bija spēkā līdz 2013. gada 31. martam, jo ar 2012. gada 13. decembra likumu5 norāde uz izziņas funkciju tika aizstāta ar norādi uz izmeklēšanas funkciju, tādējādi saskaņojot šo ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272429-par-valsts-amatpersonas-jedzienu-kriminallikuma-316panta-pirmas-dalas-izpratne/\n272429\nTue, 20 Mar 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Valdes locekļa atbildība par kapitālsabiedrības novešanu līdz maksātnespējai\n Ņemot vērā Latvijas bēdīgo stati Jaunākie statistikas dati maksātnespējas jomā2 liek domāt, ka minētā pētījuma autori nav kļūdījušies, jo juridisko personu maksātnespējas procesos atgūto līdzekļu apmērs 2017. gadā ir bijis kritiski zems – nodrošināto kreditoru grupā 14,46 %,3 nenodrošināto kreditoru grupā 1,28 %,4 savukārt vidējais juridisko personu maksātnespējas procesos atgūto naudas līdzekļu apjoms bijis tikai 4,23 %.5 Ņemot vērā, ka 2017. gadā juridisko personu maksātnespējas procesos 61 % gadījumu tika sastādīts ziņojums par mantas neesamību,6 kritiski zemais maksātnespējas procesos atgūto līdzekļu apmērs ir visnotaļ likumsakarīgs. Proti, maksātnespējas procesā kreditoru prasījumi tiek segti no parādnieka mantas (Maksātnespējas likuma 4. panta pirmā daļa), un tādēļ, ja maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā parādniekam ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272381-valdes-locekla-atbildiba-par-kapitalsabiedribas-novesanu-lidz-maksatnespejai/\n272381\nTue, 13 Mar 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Civiltiesiskās un krimināltiesiskās atbildības savstarpējā mijiedarbība un nošķiršana\n Tiesisko attiecību civiltiesiska Mūsdienās tiesībsargājošām iestādēm nereti nākas saskarties ar tādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, kas ārēji līdzinās parastai civiltiesiski neatļautai darbībai. Šādos gadījumos, kad iespējamais noziedzīgais nodarījums nav acīmredzams un radušās tiesiskās attiecības prima facie ir vērtējamas kā civiltiesiskas, ir svarīgi spēt saskatīt un izvērtēt tās pazīmes, kas varētu liecināt par noziedzīga nodarījuma sastāva esamību personas nodarījumā. Praksē minētais problēmjautājums visspilgtāk atrod savu atspoguļojumu situācijās, kad no tiesību aizskāruma cietusī persona vēršas tiesībsargājošajās iestādēs ar iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu, norādot uz tiesību aizskāruma rašanās apstākļiem, kas prima facie liecina par privāttiesisko attiecību pastāvēšanu starp iesaistītajām personām. Autora novērojumi liecina, ka šādos ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272380-civiltiesiskas-un-kriminaltiesiskas-atbildibas-savstarpeja-mijiedarbiba-un-noskirsana/\n272380\nTue, 13 Mar 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Tiesvedības apturēšana civillietā sakarā ar krimināllietu\n Nebūtu pieļaujama situācija Gadījumos, kad noziedzīga nodarījuma rezultātā nodarīts kaitējums citai personai, persona, kura krimināllietā atzīta par cietušo, ir tiesīga lūgt piedzīt kompensāciju gan atbilstoši Kriminālprocesa likuma 26. nodaļas noteikumiem, gan arī tiesīga celt prasību atbilstoši Civilprocesa likuma noteikumiem. Kā norādīts tiesību doktrīnā, kompensācija krimināllietā ir atlīdzība, kas vienlaikus pildītu gandarījuma sniegšanas funkciju cietušajam par trīs veidu kaitējumiem: morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu, ja tāds ir bijis.2 Var izveidoties situācijas, kurās civillieta sakarā ar celto prasību tiek ierosināta pirms krimināllietas, ja, piemēram, kaitējumu radošo darbību noziedzīgais raksturs tiek atklāts vēlāk,3 vai sakarā ar to, ka jautājums par civillietas ierosināšanu tiek izlemts ātrāk, prasītājs lūdzis nodrošināt ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272379-tiesvedibas-apturesana-civillieta-sakara-ar-kriminallietu/\n272379\nTue, 13 Mar 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Krāpšanas un piesavināšanās norobežošana no civiltiesiska delikta\n Ja procesa virzītājs nepamato Par to liecina šādi piemēri. Pirmkārt, ja civiltiesībās parasti risināms jautājums par zaudējumu atlīdzināšanu, t.i., nepieciešama zaudējumu esamība, tad krimināltiesībās zaudējumu eksistence nav obligāta, jo kriminālatbildība var iestāties arī par nozieguma mēģinājumu. Tātad no krimināltiesiskās atbildības ne vienmēr izriet civiltiesiskā atbildība. Un otrādi – zaudējumu esamība ne vienmēr ir pamats kriminālatbildībai,3 jo krimināltiesības tiesību labumus (intereses) aizsargā tikai fragmentāri. Otrkārt, par noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu priekšmetu var būt manta, ko persona valdījusi nelikumīgi, piemēram, narkotiskās un psihotropās vielas (sk. Krimināllikuma 175. panta ceturto daļu, 176. panta trešo daļu u.c.). Tāpat mantu nolaupīt var arī no zagļa,4 lai gan viņam nav civiltiesiska prasījuma pret otro zagli. Tas skaidrojams ar ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272378-krapsanas-un-piesavinasanas-norobezosana-no-civiltiesiska-delikta/\n272378\nTue, 13 Mar 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Kriminālprocesuālā mantas aresta saturs un īpatnības tā noteikšanā\n Kriminālprocesuālā mantas aresta saturs un īpatnības tā noteikšanā Personas tiesību ierobežojumi kā mantas aresta praktiskā izpausme Kriminālprocesuālā mantas aresta saturs ir diferencējams, un tā saturam jābūt individualizētam katrā atsevišķā kriminālprocesā, ņemot vērā mantai uzliktā aresta mērķi. Jāteic gan, ka mantas aresta saturu pašlaik daļēji var izsecināt no spēkā esošās Kriminālprocesa likuma 361.1 panta redakcijas un citiem likumiem.1 Izanalizējot visu pantu kopumā, jāuzskata, ka 361.1 panta pirmajā daļā minētie ierobežojumi vienmēr nav jāuzliek pilnā apmērā, piemēram, otrajā punktā minēts: publiskajam reģistram, kurā reģistrētas tiesības uz arestēto mantu, – lai tas ierakstītu aizliegumu šo mantu atsavināt un apgrūtināt ar citām lietu vai saistību tiesībām. Proti, ne katrā gadījumā jāuzliek gan aizliegums atsavināt, gan aizliegums apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām, ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272275-kriminalprocesuala-mantas-aresta-saturs-un-ipatnibas-ta-noteiksana/\n272275\nTue, 27 Feb 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Ģenerālprokurors uzsver bērnu tiesību prioritāti\n Ģenerālprokurors uzsver bērnu tiesību prioritāti Atbilstoši ģenerālprokurora sniegtajām ziņām 2017. gadā valstī reģistrēti 44 250 noziedzīgi nodarījumi, kas ir par 3 % mazāk iepretim 2016. gada datiem – 45 639, un tādējādi sasniegts vēsturiski zemākais reģistrētās noziedzības slieksnis. Attiecīgi šis samazinājums izpaudies arī reģionālā griezumā, proti, Vidzemē pērn reģistrēti 3408 noziedzīgi nodarījumi (-129) jeb 7,7 % no kopskaita; Kurzemē: 3979 (-276) jeb 9,6 %; Zemgalē: 4777 (-383) jeb 10,8 %; Latgalē: 5844 (-730) jeb13,2 %; Rīgas reģionā: 19 695 (-163) jeb 44,5 % un tikai Pierīgas reģionā bijis pieaugums: no 6177 nodarījumiem 2016. gadā līdz 6484 (+307) pagājušogad, un tie ir 14,7 % no valstī kopējā skaita. Atsevišķi aplūkojot noziedzību republikas nozīmes pilsētās, kurās 2017. gadā kopumā reģistrēti vairāk nekā 27 tūkstoši noziedzīgu nodarījumu, un tie ir teju 62 % no kopskaita, ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272271-eneralprokurors-uzsver-bernu-tiesibu-prioritati/\n272271\nTue, 27 Feb 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Juridiskās kļūdas tiesiskās sekas krimināltiesībās\n Juridiskās kļūdas tiesiskās sekas krimināltiesībās Ieskats krimināltiesību teorijas un tiesu prakses atziņās Latvijas juridiskajā literatūrā norādīts, ka juridiskā kļūda ir personas nepareizs priekšstats par savas darbības vai bezdarbības (nodarījuma) tiesiskajām sekām, t.i., maldīgs priekšstats par nodarījuma noziedzīgumu, kvalifikāciju vai piemērojamo sodu.2 Tīšos noziedzīgos nodarījumos tas konstatējams tad, ja persona apzinās visus apstākļus, kuriem jābūt aptvertiem ar nodomu, taču kļūdaini uzskata, ka sodāma pēc cita KL panta, tas ir vienīgi administratīvs, disciplinārs, civiltiesisks pārkāpums, vai šāda rīcība ir tiesiski atļauta. Piemēram, ja persona apzinās, ka lietussargs nepieder viņai, bet kļūdaini uzskata, ka tā paņemšana bez īpašnieka atļaujas, lai to piesavinātos, ir administratīvs pārkāpums, viņa pareizi uztvērusi visus apstākļus, kas veido zādzības sastāvu, taču kļūdaini ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271982-juridiskas-kludas-tiesiskas-sekas-kriminaltiesibas/\n271982\nTue, 09 Jan 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Personu nereabilitējošie apstākļi kriminālprocesā jeb kriminālprocesuālā dekoherence\n Personu nereabilitējošie apstākļi kriminālprocesā jeb kriminālprocesuālā dekoherence Tas izriet no Kriminālprocesa likuma 610. panta pirmās daļas. Minētā norma paredz: "Ja procesa virzītājs ar savu lēmumu ir izbeidzis kriminālprocesu sakarā ar personas nāvi vai arī ir izbeidzis kriminālprocesu uz cita nereabilitējoša pamata, pēc būtības atzīstot personu par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, un šī persona pēc tam ir mirusi, tās likumiskie pārstāvji, tuvinieki vai citas personas, kuru rīcībā ir fakti, kas liecina par mirušā nevainīgumu, viena gada laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas var iesniegt pieteikumu par kriminālprocesa turpināšanu mirušā reabilitācijai." Kriminālprocesa uzsākšana pret personu pati par sevi jau prasa personas reabilitāciju vai nereabilitāciju. Tādējādi, ja kriminālprocess ir uzsākts pret personu, persona faktiski tiek stigmatizēta kā vainīga un viņai savā ziņā pretēji ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271944-personu-nereabilitejosie-apstakli-kriminalprocesa-jeb-kriminalprocesuala-dekoherence/\n271944\nTue, 02 Jan 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Kriminālprocesuālā pamattiesība klusēt: saturs un problemātika\n Kriminālprocesuālā pamattiesība klusēt: saturs un problemātika Tiesības klusēt ir vispāratzīts kriminālprocesuālo tiesību starptautisks standarts, kas izriet no Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. panta, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – ECK) 6. panta 2. punkta, Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 11. panta un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 14. panta. Uz tiesību klusēt īpašu nozīmi un vietu tiesiskuma nodrošināšanas mehānismā norāda arī apstāklis, ka tās ir cieši saistītas vienlaikus ar vairākiem kriminālprocesuālajiem pamatprincipiem – nevainīguma prezumpciju, tiesībām uz taisnīgu tiesu, tiesībām uz aizstāvību, cilvēktiesību garantēšanas principu, spīdzināšanas un pazemošanas aizliegumu, procesuālo pilnvaru līdzvērtības principu u.c. Īstenojot Stokholmas programmu,1 ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22  ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271910-kriminalprocesuala-pamattiesiba-kluset-saturs-un-problematika/\n271910\nTue, 19 Dec 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošana un turpināšana kriminālprocesā\n Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošana un turpināšana kriminālprocesā Vienlaikus uz šī jautājuma aktualitāti un pastāvošajām problēmām norāda gan žurnāla "Jurista Vārds" 2016. gada 18. oktobrī publicētais Sigitas Bebres raksts "Ieilgušās problēmas medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanā un izpildē", kurā, autora ieskatā, tomēr netiek atspoguļotas pilnībā visas problēmas, kas saistītas ar MRPL piemērošanu, gan www.pietiek.com 2017. gada 1. maija publikācija "Tiesnese neievēro likumu, liekot sievietei palikt piespiedu ārstēšanā", kas gan vairāk saistīts ar tiesu organizatorisko darbu, tomēr daļēji ieskicē arī vairākus autora šajā rakstā norādītos problēmjautājumus.   Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa jēdziens Krimināllikuma2 (turpmāk – KL) 8. nodaļā reglamentētie MRPL pēc tiesiskās dabas ir pieskaitāmi citiem krimināltiesībās paredzētajiem piespiedu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271814-mediciniska-rakstura-piespiedu-lidzekla-piemerosana-un-turpinasana-kriminalprocesa/\n271814\nTue, 05 Dec 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Novitātes Krimināllikuma 195. un 314. panta regulējumā\n Novitātes Krimināllikuma 195. un 314. panta regulējumā Raksta mērķis ir analizēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jēdziena saturu kontekstā ar grozījumiem, kas izdarīti Likuma 5. pantā, kā arī pievērsties Krimināllikuma 195. panta piemērošanas krimināltiesiskajiem aspektiem, norobežojot to no Krimināllikuma 314. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma. Krimināllikuma 195. pants ir blanketa norma, jo šā panta dispozīcijā ir nosaukta tikai prettiesiskā darbība, bet tās izpausme jeb šī nozieguma objektīvās puses pazīmes ir noteiktas Likuma 5. pantā, kura saturs tad arī veido noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jēdziena pamatnostādnes. Saskaņā ar Likuma 5. pantu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija objektīvi izpaužas kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas vai piederības mainīšana (5. panta pirmās daļas 1. punkts), kā arī šādu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271775-novitates-kriminallikuma-195un-314panta-regulejuma/\n271775\nTue, 28 Nov 2017 00:00:00 +0200\n\n