Jursta Vārds - Krimināltiesības un process http://www.juristavards.lv Krimināltiesības un process lv http://www.juristavards.lv Sat, 21 Oct 2017 06:07:47 -0700 http://www.juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds http://www.juristavards.lv 240 47 \nKrimināltiesības un process: Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās – 2017. gada grozījumi (II)\n Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās – 2017. gada grozījumi (II) 3.2. KPL un KL normu spēks laikā attiecībā uz mantas īpašo konfiskāciju Ir acīmredzami, ka notikušās izmaiņas ir būtiskas attiecībā uz to, kas ir uzskatāma par konfiscējamo mantu. Līdz ar to aktuāls kļūst jautājums par to, kā nosakāms piemērojamo normu spēks laikā. Ir vispār zināms, ka procesuālo un materiālo normu spēka laikā noteikšanā ir dažādas pieejas (salīdzināšanai sk. KL 5. pantu un KPL 4. pantu). Tai pašā laikā, lai noteiktu, vai norma ir procesuāla vai materiāla, nav pietiekami paskatīties, kā sauc likumu, kurā tā ietverta, bet gan jāvērtē normas būtība.24 Šobrīd jautājums par to, kas ir īpašā kārtībā konfiscējamā manta, reglamentēts KL. Līdz 2017. gada 1. augusta šo jautājumu reglamentēja KPL. Tas, ka šis jautājums KL iekļauts tikai šobrīd, nenozīmē, ka īpašo mantas konfiskāciju nevarēs piemērot ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271517-parmainu-laiks-kriminalprocesa-turpinas-2017gada-grozijumi-ii/\n271517\nTue, 17 Oct 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Iznākusi jauna monogrāfija krimināltiesībās\n Iznākusi jauna monogrāfija krimināltiesībās Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe grāmatas priekšvārdā ir norādījis, ka Krimināllikumā ietvertās ģenerālklauzulas un nenoteiktie juridiskie jēdzieni rada interpretācijas variantus. Tā rezultātā normu piemērotājiem ir jāspēj iziet ārpus krimināltiesiskā regulējuma un paskatīties uz problemātiku plašākā mērogā, kā to veiksmīgi ir izdarījis grāmatas autors J. Baumanis. P. Dzalbe ir norādījis, ka J. Baumaņa grāmata normu piemērotājiem var kalpot kā ceļakarte, kas var atvieglot un pilnveidot dažādu krimināltiesisko institūtu izpratni. Raksturojot monogrāfijas mērķi, autors ir norādījis, ka tās filozofiskais aspekts ir orientēts uz kriminālatbildības jēgas meklējumu. Un, patiešām, ir jāatzīmē, ka monogrāfijā ietvertajos rakstos autors ir centies problēmjautājumus vērtēt, iedziļinoties kriminoloģijā, ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271515-iznakusi-jauna-monografija-kriminaltiesibas/\n271515\nTue, 17 Oct 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Valsts kontrole publisko revīzijas ziņojumu par pirmstiesas izmeklēšanu\n Valsts kontrole publisko revīzijas ziņojumu par pirmstiesas izmeklēšanu Revīzijas tvērums VK revīzijas pētījuma objekts vispārīgā līmenī definēts tādējādi, lai izvērtētu, vai likums ir derīgs iecerētā mērķa sasniegšanai, pievēršoties arī izpētei par iespējamo problēmu likuma piemērošanā (lai metodiski pārliecinātos, vai problēma ir izmeklētāju kvalifikācijā un tās pilnveidē, kā arī par izmeklētājiem izvirzāmo prasību adekvātumu un pietiekamību juridiskajās zināšanās). Tāpat VK revīzijā nav ignorēts fakts, ka izmeklētāji savā darbā nav izolēti no to uzraugiem. Saistībā ar izmeklētāju izglītības jeb kvalifikācijas jautājumiem, uzmanība vērsta arī uz ārējiem ietekmējošiem faktoriem (galvenokārt uz Policijas akadēmijas (PA) likvidēšanu, taču, kā zināms, 2006. gadā ir dibināta Valsts policijas koledža, kuras darbībai VK arī pievērsusies). Atzīstot, ka PA likvidēšana ir bijis ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271513-valsts-kontrole-publisko-revizijas-zinojumu-par-pirmstiesas-izmeklesanu/\n271513\nTue, 17 Oct 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās – 2017. gada grozījumi\n Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās – 2017. gada grozījumi Kriminālprocesa likums (turpmāk – KPL) nekad nebūs pabeigts – šķiet ar šādu atziņu samierinājušies jau visi. 2017. gads mums atnesis kārtējos trīs grozījumus KPL. Grozījumu intensitāte nav nedz īpaši liela, nedz pārsteidzoša, ja atceramies, ka KPL šie jau ir 31.–33.grozījumi1 nedaudz vairāk kā 12 gadu laikā. Tātad vidēji statistiski gads ne ar ko īpaši neizceļas.2 Ievērības cienīgus 2017. gada likumus par grozījumu veikšanu KPL, kas jau stājušies spēkā, padara tas, ka līdz ar to pieņemšanu veiktas tiešām būtiskas saturiskas izmaiņas kriminālprocesuālās kārtības tiesiskajā reglamentācijā. Šī raksta, tāpat kā iepriekš "Jurista Vārdā" publicēto abu autoru rakstu ar līdzīgiem nosaukumiem, mērķis ir, atturoties no jautājumu dziļas zinātniskas izpētes, informēt lasītāju par veiktajām izmaiņām KPL, sniedzot savu ieskatu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271467-parmainu-laiks-kriminalprocesa-turpinas-2017gada-grozijumi/\n271467\nTue, 10 Oct 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Krimināllikuma 220. panta (mantas nobēdzināšana) objekts\n Augstākā tiesa šādā sastāvā Augstākā tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Pēteris Dzalbe, tiesnese Anita Nusberga, tiesnese Anita Poļakova, izskatīja rakstveida procesā krimināllietu sakarā ar Saldus rajona prokuratūras prokurora Kaspara Didža kasācijas protestu par Kurzemes apgabaltiesas 2016. gada 15. novembra spriedumu.   Aprakstošā daļa [1] Ar Saldus rajona tiesas 2016. gada 29. augusta spriedumu [pers. A], personas kods [..], atzīts par vainīgu Krimināllikuma 220. pantā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar piespiedu darbu uz 200 stundām. [2] Ar pirmās instances tiesas spriedumu [pers. A] atzīts par vainīgu un sodīts par to, ka viņš atsavināja mantu nolūkā izvairīties no parāda maksāšanas. Noziedzīgs nodarījums izdarīts šādos pirmās instances tiesas konstatētajos apstākļos. 2010. gada 25. decembrī [pers. A] aizņēmās no [pers. B] 70 000 euro. Par aizdevumu tika sastādīta ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271306-kriminallikuma-220-panta-mantas-nobedzinasana-objekts/\n271306\nTue, 12 Sep 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Krimināllietā esošu pierādījumu izsniegšanas nepieciešamība civillietas vajadzībām\n Krimināllietā esošu pierādījumu izsniegšanas nepieciešamība civillietas vajadzībām Iedomājieties situāciju – jūs paņemat rokās monētu un metat to gaisā, nepacietīgi gaidot, kad tā nokritīs zemē un kas būs monētas virspusē – cipars vai ģerbonis. Godīga monētas mešana ir tikai tajā gadījumā, kad monētas lidojumu neietekmē ārējie apstākļi. Tomēr, vai šāda laimes spēle ir objektīva pat arī bez ārējo apstākļu fizikālas ietekmes? Raksta autors apzinās, ka uzdrīkstas salīdzināt tiesu sistēmu ar monētas mešanu, kur lietas dalībnieki ir monētas metēji un tiesnesis – pati monēta, kas, pieņemot lēmumu ar aizvērtām acīm un bez objektīviem un taisnīgiem ārējiem apstākļiem, liek lietas dalībniekiem paļauties uz to, ka lēmums var būt tāds vai citāds jeb diametrāli pretējs tam, ko sagaida tiesiskā un taisnīgā valstī dzīvojošs vidusmēra iedzīvotājs. Un lietas dalībnieku procesuālo tiesību ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271143-kriminallieta-esosu-pieradijumu-izsniegsanas-nepieciesamiba-civillietas-vajadzibam/\n271143\nTue, 08 Aug 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Par rakstu “Soda regresīvās izpildes aktualitāte krimināljustīcijas reformā”\n Par rakstu "Soda regresīvās izpildes aktualitāte krimināljustīcijas reformā" Pēdējā laika reformas kriminālsodu izpildē – elektroniskās uzraudzības ieviešana un atkarību mazināšanas programmu īstenošana Atkarīgo centrā Olaines cietumā – ir tikušas izstrādātas, ilgtermiņā līdzdarbojoties plašam speciālistu lokam no Valsts probācijas dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Tieslietu ministrijas, Tiesībsarga biroja, Ģenerālprokuratūras, Valsts policijas un citām iestādēm. Izstrādājot jaunās iniciatīvas, ir notikusi plaša ārvalstu pieredzes izpēte un Latvijā ieviestie modeļi nav tieši pārņemti no kādas valsts, – tie izstrādāti darba grupās, un tajos apkopota labākā un atbilstošākā prakse no dažādām valstīm. Tāpat citi pēdējos gados ieviestie pilnveidojumi kriminālsodu izpildē, piemēram, mūža ieslodzījuma izpildes regulējums, kriminālsodu izpildes laikā pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271035-par-rakstu-soda-regresivas-izpildes-aktualitate-kriminaljusticijas-reforma/\n271035\nTue, 11 Jul 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Soda regresīvās izpildes aktualitāte krimināljustīcijas reformā\nSoda regresīvās izpildes aktualitāte krimināljustīcijas reformā Elektroniskās uzraudzības ieviešana tika ierosināta 1994. gadā kā daļa no Zviedrijā noskatītās probācijas dienesta kontroles pār nosacīti notiesātajiem un nosacīti atbrīvotajiem, bet elektroniskā uzraudzība Latvijas Sodu izpildes kodeksā (turpmāk – LSIK) tika paredzēta tikai 2014. gadā.2 Atkarību mazināšanas programma tika ierosināta 1998. gadā, izmantojot arī Ziemeļvalstu pieredzi. Nozīmīgi grozījumi LSIK saistībā ar šo programmu tika veikti 2016. gadā.3 Tātad minēto krimināljustīcijas nozares izmaiņu realizācijai bija vajadzīgs ilgs laiks. Tomēr šo nozari ir jāturpina pilnveidot, tāpēc autors pievērsīsies ar iepriekš minētajiem diviem Konferences jautājumiem saistītajai progresīvās brīvības atņemšanas soda izpildes (turpmāk – soda progresīvās izpildes) pilnveidošanai, kura arī ir sen ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270916-soda-regresivas-izpildes-aktualitate-kriminaljusticijas-reforma/\n270916\nTue, 20 Jun 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Noziedzīga nodarījuma uzbūve, nodoms un vaina\n Noziedzīga nodarījuma uzbūve, nodoms un vaina Līdzšinējo diskusiju rezultāts Pirms pievērsties šiem jautājumiem, īsumā par līdzšinējo diskusiju rezultātu jautājumā, vai formāla sastāva noziedzīgos nodarījumos iespējams netiešs nodoms. Šī jautājuma padziļinātu izpēti veicināja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – OECD) Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupa, kas uzskatīja, ka KL dotā tieša nodoma definīcija neļauj kā noziedzīgu nodarījumu kvalificēt daudzus kukuļošanas gadījumus, kas kriminalizējami saskaņā ar OECD Konvenciju par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos (turpmāk – Konvencija), jo Konvencija prasa nodomu dolus eventualis līmenī.2 Mēģinot pamatot, ka KL, kas formālos sastāvos par krimināli sodāmu atzīst vienīgi tiešu nodomu, atbilst Konvencijas prasībām, profesors U. Krastiņš ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270861-noziedziga-nodarijuma-uzbuve-nodoms-un-vaina/\n270861\nTue, 13 Jun 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Vienošanās kriminālprocesā: valsts iestāžu viedoklis\n Vienošanās kriminālprocesā: valsts iestāžu viedoklis \nhttp://www.juristavards.lv/doc/270767-vienosanas-kriminalprocesa-valsts-iestazu-viedoklis/\n270767\nTue, 30 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Vienošanās kriminālprocesā: no tiesu skatpunkta\n Vienošanās kriminālprocesā: no tiesu skatpunkta Vienošanās kriminālprocesā: no tiesu skatpunkta   Vienošanās procesu pārsvarā izvēlas apjomīgās un sarežģītās krimināllietās           Zigmunds Dundurs, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Vienošanās process par sodu ir viens no vienkāršotajiem kriminālprocesa pabeigšanas veidiem, kuru iespējams piemērot gan pirmstiesas kriminālprocesā, gan lietas iztiesāšanas laikā tiesā. Jāuzsver, ka vienošanās par sodu iespējama tikai tad, ja tam piekrīt gan prokurors kā valsts apsūdzības uzturētājs, gan apsūdzētais. Ja kaut viena no šīm personām nepiekrīt slēgt vienošanos, šis procesa veids nav iespējams. Turklāt prokuroram nav uzlikts pienākums slēgt vienošanos par sodu, ja tādu lūgumu izteicis apsūdzētais. Savukārt tiesas loma vienošanās procesā aprobežojas ar pienākumu pārbaudīt, vai vienošanās ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270766-vienosanas-kriminalprocesa-no-tiesu-skatpunkta/\n270766\nTue, 30 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Vienošanās kriminālprocesā: advokātu viedoklis\n Vienošanās kriminālprocesā: advokātu viedoklis \nhttp://www.juristavards.lv/doc/270765-vienosanas-kriminalprocesa-advokatu-viedoklis/\n270765\nTue, 30 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Vienošanās pirmstiesas kriminālprocesā: prokuroru viedoklis\n Vienošanās pirmstiesas kriminālprocesā: prokuroru viedoklis \nhttp://www.juristavards.lv/doc/270764-vienosanas-pirmstiesas-kriminalprocesa-prokuroru-viedoklis/\n270764\nTue, 30 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Pirmstiesas vienošanās kriminālprocesā un iespējamie risinājumi\n Pirmstiesas vienošanās kriminālprocesā un iespējamie risinājumi Vispārīgs raksturojums Pirmstiesas vienošanās kriminālprocesā (turpmāk – Vienošanās) ir lietderīgs kriminālprocesuālo attiecību noregulēšanas veids visām tajā iesaistītajām personām. Vienkāršoti runājot, apsūdzētajam rodas iespēja saņemt viņam pieņemamu un prognozējamu sodu, cietušajam – atrisināt kompensācijas jautājumu, valstij būtiski ietaupīt resursus, pirmstiesas stadijā vienojoties par tiesas spriedumā izlemjamiem jautājumiem. Lai Vienošanos varētu realizēt, Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 433. pants nosaka priekšnoteikumus Vienošanās piemērošanai – ir noskaidroti visi apstākļi, kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu, apsūdzētais piekrīt inkriminētā nodarījuma apjomam un kvalifikācijai, kā arī radītajam kaitējumam un Vienošanās piemērošanai.   Vienošanās piemērošanas ieguvumi Praksē Vienošanās ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270762-pirmstiesas-vienosanas-kriminalprocesa-un-iespejamie-risinajumi/\n270762\nTue, 30 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Vienošanās process: no idejas līdz praksei\n Vienošanās process: no idejas līdz praksei Pirmsākumi Latvijā Daudziem Latvijas juristiem vēl ir atmiņā tā kritika, kas pagājušā gadsimta beigās un šā gadsimta sākumā tika veltīta Kriminālprocesa kodeksam. Viens no būtiskākajiem pārmetumiem bija kriminālprocesa (gan pirmstiesas izmeklēšanas, gan iztiesāšanas) smagnējums. Tā rezultātā gan izmeklēšanas (toreiz – izziņas) iestādes, gan prokuratūra, gan tiesas bija pārslogotas. Savukārt ilgstošie procesi noveda pie Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpumiem, ko samērā bieži konstatēja Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Izrādījās, ka tiesībsargājošo iestāžu pārslodze bija aktuāla arī citās Eiropas valstīs, tikai tur problēma bija aktualizējusies pāris gadu desmitus agrāk. Tāpēc arī risinājums tika piedāvāts ātrāk – Eiropas Padomes Ministru komiteja 1987. gadā piedāvāja Rekomendāciju Nr. (87)18 par kriminālās justīcijas vienkāršošanu. Tajā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270761-vienosanas-process-no-idejas-lidz-praksei/\n270761\nTue, 30 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Vienošanās kriminālprocesā\n Vienošanās kriminālprocesā Modernais laikmets un kriminālprocesa subjektīvisms Modernais kriminālprocess saistāms ar zināmām izmaiņām procesa mērķī. Pirms Kriminālprocesa likuma pieņemšanas kriminālprocesa uzdevums bija definēts Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 2. pantā šādi: "ātri un pilnīgi atklāt noziedzīgus nodarījumus, noskaidrot vainīgos un nodrošināt likumu pareizu piemērošanu, lai katra persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, tiktu taisnīgi sodīta un neviens nevainīgais netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts". Kriminālprocesa likuma 1. pants šobrīd noteic, ka tā mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē. Tātad no "pilnīgas atklāšanas" un "vainīgo noskaidrošanas" notikusi pārvirze uz efektīva un taisnīga ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270760-vienosanas-kriminalprocesa/\n270760\nTue, 30 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Taisnīgs sods un sodāmība\n Taisnīgs sods un sodāmība 1. Taisnīgs sods 1.1. Samērīgums un sods Taisnīga soda izpratne apskatāma no vismaz diviem skatpunktiem, pirmkārt, vai taisnīgs sods un taisnīgas tiesības ir identiski jēdzieni, otrkārt, vai demokrātiskā tiesiskā valstī sodāmās darbības un par tām piemērojamie sodi, tāpat kā ikvienam piešķiramās tiesības, ir jānosaka likumdevējam. Taliona princips (latīniski – lex talionis) attīstījās agrākajos Babilonijas likumos, un tas gan caur reliģiju (Bībeli), gan agrākajos romiešu likumos atspoguļoja, ka noziedzniekiem jāsaņem tāds pats sods, kādu tas nodarījis saviem upuriem. Daudzas tautas šo "aci pret aci" principu piemēroja tā tiešajā izpratnē. Jau no vismaz VII gadsimta nepārtrauktā cīņa ar noziedzību turpinājusies pēc principa, kas izteikts Vecajā Derībā, Mozus piektās grāmatas XIX nodaļā, – dzīvību pret dzīvību, aci pret aci, zobu pret zobu, kāju pret kāju jeb Taliona ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270721-taisnigs-sods-un-sodamiba/\n270721\nTue, 23 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Atgriežoties pie Krimināllikuma 260. panta, bet ne tikai...\n Atgriežoties pie Krimināllikuma 260. panta, bet ne tikai... Nav iebildumu pret to, ka Krimināllikuma (turpmāk – KL) 262. pants izteikts jaunā redakcijā,2 paredzot tajā atbildību par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē un nosakot diferencētu atbildību šā panta atsevišķās daļās atkarībā no kaitīgo seku smaguma (nāves sekas, miesas bojājumu smaguma pakāpe). Attiecīgi no KL 260. panta tika izslēgta tā trešā daļa, kas paredzēja līdzīga satura noziedzīgu nodarījumu. Pēc būtības nav ko iebilst, ka 262. panta otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā paredzētie salikta sastāva noziedzīgie nodarījumi atzīstami par izdarītiem ar nodomu, kaut arī kaitīgās sekas iestājušās aiz neuzmanības. Esmu savās publikācijās neatlaidīgi pastāvējis uz to, ka salikta sastāva noziedzīgus nodarījumus ar atšķirīgu vainas formu attiecībā pret ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270564-atgriezoties-pie-kriminallikuma-260panta-bet-ne-tikai/\n270564\nTue, 25 Apr 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas regulējuma pilnveides iespējas\n Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas regulējuma pilnveides iespējas Ziņojumā tika izteiktas nopietnas bažas par to, ka Latvija nav atbilstoši risinājusi būtiskus ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistītus riskus. Tika norādīts, ka esošie pasākumi, kas vērsti uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas atklāšanu, nav bijuši pietiekami efektīvi un nav spējuši atklāt liela apjoma noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tāpēc Latvijai tika rekomendēts ieviest adekvātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmu, kā arī spert neatliekamus soļus, kas tieši vērsti uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas gadījumu atklāšanu, veiksmīgu izmeklēšanu un personu saukšanu pie atbildības. Balstoties uz WGB veikto Latvijas novērtējumu, Latvijai tika izvirzītas prioritārās rekomendācijas, no kuru izpildes bija atkarīgs OECD dalībvalstu lēmums par Latvijas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270395-noziedzigi-iegutu-lidzeklu-legalizesanas-apkarosanas-regulejuma-pilnveides-iespejas/\n270395\nTue, 28 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Attaisnojošu pierādījumu pieļaujamības izvērtēšanas aspekti\n Attaisnojošu pierādījumu pieļaujamības izvērtēšanas aspekti 1. Ievads Kriminālprocesa likuma 130. panta pirmajā daļā noteikts, ka kriminālprocesa laikā iegūtās ziņas par faktiem ir pieļaujams izmantot kā pierādījumus, ja tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas likumā noteiktajā kārtībā. No minētās normas izriet, ka likumdevējs ir izvirzījis divus pierādījumu pieļaujamības priekšnoteikumus: likumā noteiktās kārtības ievērošana ziņu par faktiem iegūšanā; likumā noteiktās kārtības ievērošana ziņu par faktiem procesuālajā nostiprināšanā.1 Kā redzams, abi pierādījumu pieļaujamības priekšnoteikumi ir saistīti ar ziņu par faktiem iegūšanas un nostiprināšanas procesa izvērtēšanu, no kā loģiski secināms, ka pierādījumu pieļaujamība raksturo pierādījumu procesuālo jeb formas aspektu.2 Pierādījumu pieļaujamību vispārīgi varētu definēt kā likumā paredzēto procesuālo nosacījumu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270393-attaisnojosu-pieradijumu-pielaujamibas-izvertesanas-aspekti/\n270393\nTue, 28 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n