Jursta Vārds - Krimināltiesības un process http://www.juristavards.lv Krimināltiesības un process lv http://www.juristavards.lv Wed, 28 Jun 2017 16:57:11 -0700 http://www.juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds http://www.juristavards.lv 240 47 \nKrimināltiesības un process: Soda regresīvās izpildes aktualitāte krimināljustīcijas reformā\nSoda regresīvās izpildes aktualitāte krimināljustīcijas reformā Elektroniskās uzraudzības ieviešana tika ierosināta 1994. gadā kā daļa no Zviedrijā noskatītās probācijas dienesta kontroles pār nosacīti notiesātajiem un nosacīti atbrīvotajiem, bet elektroniskā uzraudzība Latvijas Sodu izpildes kodeksā (turpmāk – LSIK) tika paredzēta tikai 2014. gadā.2 Atkarību mazināšanas programma tika ierosināta 1998. gadā, izmantojot arī Ziemeļvalstu pieredzi. Nozīmīgi grozījumi LSIK saistībā ar šo programmu tika veikti 2016. gadā.3 Tātad minēto krimināljustīcijas nozares izmaiņu realizācijai bija vajadzīgs ilgs laiks. Tomēr šo nozari ir jāturpina pilnveidot, tāpēc autors pievērsīsies ar iepriekš minētajiem diviem Konferences jautājumiem saistītajai progresīvās brīvības atņemšanas soda izpildes (turpmāk – soda progresīvās izpildes) pilnveidošanai, kura arī ir sen ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270916-soda-regresivas-izpildes-aktualitate-kriminaljusticijas-reforma/\n270916\nTue, 20 Jun 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Noziedzīga nodarījuma uzbūve, nodoms un vaina\n Noziedzīga nodarījuma uzbūve, nodoms un vaina Līdzšinējo diskusiju rezultāts Pirms pievērsties šiem jautājumiem, īsumā par līdzšinējo diskusiju rezultātu jautājumā, vai formāla sastāva noziedzīgos nodarījumos iespējams netiešs nodoms. Šī jautājuma padziļinātu izpēti veicināja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – OECD) Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupa, kas uzskatīja, ka KL dotā tieša nodoma definīcija neļauj kā noziedzīgu nodarījumu kvalificēt daudzus kukuļošanas gadījumus, kas kriminalizējami saskaņā ar OECD Konvenciju par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos (turpmāk – Konvencija), jo Konvencija prasa nodomu dolus eventualis līmenī.2 Mēģinot pamatot, ka KL, kas formālos sastāvos par krimināli sodāmu atzīst vienīgi tiešu nodomu, atbilst Konvencijas prasībām, profesors U. Krastiņš ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270861-noziedziga-nodarijuma-uzbuve-nodoms-un-vaina/\n270861\nTue, 13 Jun 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Vienošanās kriminālprocesā: valsts iestāžu viedoklis\n Vienošanās kriminālprocesā: valsts iestāžu viedoklis \nhttp://www.juristavards.lv/doc/270767-vienosanas-kriminalprocesa-valsts-iestazu-viedoklis/\n270767\nTue, 30 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Vienošanās kriminālprocesā: no tiesu skatpunkta\n Vienošanās kriminālprocesā: no tiesu skatpunkta Vienošanās kriminālprocesā: no tiesu skatpunkta   Vienošanās procesu pārsvarā izvēlas apjomīgās un sarežģītās krimināllietās           Zigmunds Dundurs, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Vienošanās process par sodu ir viens no vienkāršotajiem kriminālprocesa pabeigšanas veidiem, kuru iespējams piemērot gan pirmstiesas kriminālprocesā, gan lietas iztiesāšanas laikā tiesā. Jāuzsver, ka vienošanās par sodu iespējama tikai tad, ja tam piekrīt gan prokurors kā valsts apsūdzības uzturētājs, gan apsūdzētais. Ja kaut viena no šīm personām nepiekrīt slēgt vienošanos, šis procesa veids nav iespējams. Turklāt prokuroram nav uzlikts pienākums slēgt vienošanos par sodu, ja tādu lūgumu izteicis apsūdzētais. Savukārt tiesas loma vienošanās procesā aprobežojas ar pienākumu pārbaudīt, vai vienošanās ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270766-vienosanas-kriminalprocesa-no-tiesu-skatpunkta/\n270766\nTue, 30 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Vienošanās kriminālprocesā: advokātu viedoklis\n Vienošanās kriminālprocesā: advokātu viedoklis \nhttp://www.juristavards.lv/doc/270765-vienosanas-kriminalprocesa-advokatu-viedoklis/\n270765\nTue, 30 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Vienošanās pirmstiesas kriminālprocesā: prokuroru viedoklis\n Vienošanās pirmstiesas kriminālprocesā: prokuroru viedoklis \nhttp://www.juristavards.lv/doc/270764-vienosanas-pirmstiesas-kriminalprocesa-prokuroru-viedoklis/\n270764\nTue, 30 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Pirmstiesas vienošanās kriminālprocesā un iespējamie risinājumi\n Pirmstiesas vienošanās kriminālprocesā un iespējamie risinājumi Vispārīgs raksturojums Pirmstiesas vienošanās kriminālprocesā (turpmāk – Vienošanās) ir lietderīgs kriminālprocesuālo attiecību noregulēšanas veids visām tajā iesaistītajām personām. Vienkāršoti runājot, apsūdzētajam rodas iespēja saņemt viņam pieņemamu un prognozējamu sodu, cietušajam – atrisināt kompensācijas jautājumu, valstij būtiski ietaupīt resursus, pirmstiesas stadijā vienojoties par tiesas spriedumā izlemjamiem jautājumiem. Lai Vienošanos varētu realizēt, Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 433. pants nosaka priekšnoteikumus Vienošanās piemērošanai – ir noskaidroti visi apstākļi, kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu, apsūdzētais piekrīt inkriminētā nodarījuma apjomam un kvalifikācijai, kā arī radītajam kaitējumam un Vienošanās piemērošanai.   Vienošanās piemērošanas ieguvumi Praksē Vienošanās ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270762-pirmstiesas-vienosanas-kriminalprocesa-un-iespejamie-risinajumi/\n270762\nTue, 30 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Vienošanās process: no idejas līdz praksei\n Vienošanās process: no idejas līdz praksei Pirmsākumi Latvijā Daudziem Latvijas juristiem vēl ir atmiņā tā kritika, kas pagājušā gadsimta beigās un šā gadsimta sākumā tika veltīta Kriminālprocesa kodeksam. Viens no būtiskākajiem pārmetumiem bija kriminālprocesa (gan pirmstiesas izmeklēšanas, gan iztiesāšanas) smagnējums. Tā rezultātā gan izmeklēšanas (toreiz – izziņas) iestādes, gan prokuratūra, gan tiesas bija pārslogotas. Savukārt ilgstošie procesi noveda pie Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpumiem, ko samērā bieži konstatēja Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Izrādījās, ka tiesībsargājošo iestāžu pārslodze bija aktuāla arī citās Eiropas valstīs, tikai tur problēma bija aktualizējusies pāris gadu desmitus agrāk. Tāpēc arī risinājums tika piedāvāts ātrāk – Eiropas Padomes Ministru komiteja 1987. gadā piedāvāja Rekomendāciju Nr. (87)18 par kriminālās justīcijas vienkāršošanu. Tajā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270761-vienosanas-process-no-idejas-lidz-praksei/\n270761\nTue, 30 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Vienošanās kriminālprocesā\n Vienošanās kriminālprocesā Modernais laikmets un kriminālprocesa subjektīvisms Modernais kriminālprocess saistāms ar zināmām izmaiņām procesa mērķī. Pirms Kriminālprocesa likuma pieņemšanas kriminālprocesa uzdevums bija definēts Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 2. pantā šādi: "ātri un pilnīgi atklāt noziedzīgus nodarījumus, noskaidrot vainīgos un nodrošināt likumu pareizu piemērošanu, lai katra persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, tiktu taisnīgi sodīta un neviens nevainīgais netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts". Kriminālprocesa likuma 1. pants šobrīd noteic, ka tā mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē. Tātad no "pilnīgas atklāšanas" un "vainīgo noskaidrošanas" notikusi pārvirze uz efektīva un taisnīga ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270760-vienosanas-kriminalprocesa/\n270760\nTue, 30 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Taisnīgs sods un sodāmība\n Taisnīgs sods un sodāmība 1. Taisnīgs sods 1.1. Samērīgums un sods Taisnīga soda izpratne apskatāma no vismaz diviem skatpunktiem, pirmkārt, vai taisnīgs sods un taisnīgas tiesības ir identiski jēdzieni, otrkārt, vai demokrātiskā tiesiskā valstī sodāmās darbības un par tām piemērojamie sodi, tāpat kā ikvienam piešķiramās tiesības, ir jānosaka likumdevējam. Taliona princips (latīniski – lex talionis) attīstījās agrākajos Babilonijas likumos, un tas gan caur reliģiju (Bībeli), gan agrākajos romiešu likumos atspoguļoja, ka noziedzniekiem jāsaņem tāds pats sods, kādu tas nodarījis saviem upuriem. Daudzas tautas šo "aci pret aci" principu piemēroja tā tiešajā izpratnē. Jau no vismaz VII gadsimta nepārtrauktā cīņa ar noziedzību turpinājusies pēc principa, kas izteikts Vecajā Derībā, Mozus piektās grāmatas XIX nodaļā, – dzīvību pret dzīvību, aci pret aci, zobu pret zobu, kāju pret kāju jeb Taliona ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270721-taisnigs-sods-un-sodamiba/\n270721\nTue, 23 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Atgriežoties pie Krimināllikuma 260. panta, bet ne tikai...\n Atgriežoties pie Krimināllikuma 260. panta, bet ne tikai... Nav iebildumu pret to, ka Krimināllikuma (turpmāk – KL) 262. pants izteikts jaunā redakcijā,2 paredzot tajā atbildību par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē un nosakot diferencētu atbildību šā panta atsevišķās daļās atkarībā no kaitīgo seku smaguma (nāves sekas, miesas bojājumu smaguma pakāpe). Attiecīgi no KL 260. panta tika izslēgta tā trešā daļa, kas paredzēja līdzīga satura noziedzīgu nodarījumu. Pēc būtības nav ko iebilst, ka 262. panta otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā paredzētie salikta sastāva noziedzīgie nodarījumi atzīstami par izdarītiem ar nodomu, kaut arī kaitīgās sekas iestājušās aiz neuzmanības. Esmu savās publikācijās neatlaidīgi pastāvējis uz to, ka salikta sastāva noziedzīgus nodarījumus ar atšķirīgu vainas formu attiecībā pret ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270564-atgriezoties-pie-kriminallikuma-260panta-bet-ne-tikai/\n270564\nTue, 25 Apr 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas regulējuma pilnveides iespējas\n Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas regulējuma pilnveides iespējas Ziņojumā tika izteiktas nopietnas bažas par to, ka Latvija nav atbilstoši risinājusi būtiskus ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistītus riskus. Tika norādīts, ka esošie pasākumi, kas vērsti uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas atklāšanu, nav bijuši pietiekami efektīvi un nav spējuši atklāt liela apjoma noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tāpēc Latvijai tika rekomendēts ieviest adekvātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmu, kā arī spert neatliekamus soļus, kas tieši vērsti uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas gadījumu atklāšanu, veiksmīgu izmeklēšanu un personu saukšanu pie atbildības. Balstoties uz WGB veikto Latvijas novērtējumu, Latvijai tika izvirzītas prioritārās rekomendācijas, no kuru izpildes bija atkarīgs OECD dalībvalstu lēmums par Latvijas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270395-noziedzigi-iegutu-lidzeklu-legalizesanas-apkarosanas-regulejuma-pilnveides-iespejas/\n270395\nTue, 28 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Attaisnojošu pierādījumu pieļaujamības izvērtēšanas aspekti\n Attaisnojošu pierādījumu pieļaujamības izvērtēšanas aspekti 1. Ievads Kriminālprocesa likuma 130. panta pirmajā daļā noteikts, ka kriminālprocesa laikā iegūtās ziņas par faktiem ir pieļaujams izmantot kā pierādījumus, ja tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas likumā noteiktajā kārtībā. No minētās normas izriet, ka likumdevējs ir izvirzījis divus pierādījumu pieļaujamības priekšnoteikumus: likumā noteiktās kārtības ievērošana ziņu par faktiem iegūšanā; likumā noteiktās kārtības ievērošana ziņu par faktiem procesuālajā nostiprināšanā.1 Kā redzams, abi pierādījumu pieļaujamības priekšnoteikumi ir saistīti ar ziņu par faktiem iegūšanas un nostiprināšanas procesa izvērtēšanu, no kā loģiski secināms, ka pierādījumu pieļaujamība raksturo pierādījumu procesuālo jeb formas aspektu.2 Pierādījumu pieļaujamību vispārīgi varētu definēt kā likumā paredzēto procesuālo nosacījumu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270393-attaisnojosu-pieradijumu-pielaujamibas-izvertesanas-aspekti/\n270393\nTue, 28 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Nodarītā zaudējuma daļēja atlīdzināšana krimināllietā\n Nodarītā zaudējuma daļēja atlīdzināšana krimināllietā Raksta1 sākumā vēlos citēt labi zināmo Heraklīta teikto, ka "cilvēks nevar iekāpt divreiz vienā un tai pašā upē". Šis teiciens raksturo cilvēka dzīvi laika tecējumā, to pilnā mēra var attiecināt arī uz tiesībām. Tiesības, līdzīgi cilvēka dzīvei un upes straumei, nepārtraukti virzās uz priekšu, attīstās. Reiz izteikti komentāri un pētījumi par atbildību mīkstinošiem apstākļiem ne vienmēr spēj pilnīgi atklāt tajos ietverto tiesisko nozīmi mūsdienās. Iemesli tam var būt dažādi, protams, visspēcīgākie no tiem ir nesaraujami saistīti ar valsts attīstību. Sociālā, ekonomiskā, politiskā situācija ietekmē iedzīvotāju dzīves līmeni, kopīgo labklājību, attieksmi pret tiesībām, mūsu juridiskā metodoloģija ir kā spoguļa attēls. Attieksme pret likumā iekļautajām normām vienmēr ir atkarīga no konkrētās tiesiskās pozīcijas, kura ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270254-nodarita-zaudejuma-daleja-atlidzinasana-kriminallieta/\n270254\nTue, 07 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Grāmata krimināltiesību normu teorētiķiem un piemērotājiem\n Grāmata krimināltiesību normu teorētiķiem un piemērotājiem Ņemot vērā aktualitātes korupcijas apkarošanā Latvijā, kā arī to nozīmību starptautiskajos biznesa darījumos, profesors U. Krastiņš grāmatā izvērsti aplūkojis kukuļdošanas normatīvo regulējumu, īpaši pievēršoties kukuļdošanai ar starpnieku. Izdevuma autors līdz ar ārvalstu krimināltiesību izpēti un labākās pieredzes pārņemšanu piedāvā rūpīgi izvērtēt, kā attiecīgais ārvalstu normatīvais regulējums un likumu piemērošanas prakse iekļaujas Latvijas krimināltiesību sistēmā. Jautājumu par kukuļdevēja atbildību starptautiskajos biznesa darījumos, ja kukuļdošanā izmantots starpnieks, aktualizēja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti. Šajā sakarībā radās vairāki citi šā jautājuma aspekti attiecībā uz Latvijas krimināltiesību nostādnēm: par normatīvo regulējumu, nodomu kā vainas formu ne tikai ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270203-gramata-kriminaltiesibu-normu-teoretikiem-un-piemerotajiem/\n270203\nTue, 28 Feb 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Bezskaidras naudas līdzekļu juridiskais statuss, civiltiesiskie un kriminālprocesuālie aspekti\n Bezskaidras naudas līdzekļu juridiskais statuss, civiltiesiskie un kriminālprocesuālie aspekti Kas ir bezskaidras naudas līdzekļi un kam tie pieder Latvijas normatīvajos aktos nav atrodama jēdziena "bezskaidra nauda" legāldefinīcija. Šo jēdzienu var atrast Kredītiestāžu likumā1 (turpmāk – KIL), tomēr tur tas minēts vien "garām ejot",2 neatklājot tā juridisko saturu. Ikdienā jēdziens "bezskaidra nauda" tiek bieži lietots, un šāda jēdziena lietošana nav nepareiza. Tomēr, ja raugāmies no precīza tiesību zinātnes viedokļa, tad ar jēdzienu "bezskaidra nauda" jāsaprot finanšu līdzekļi bankas kontā. Tas precīzi izriet no Finanšu nodrošinājuma likuma3 sniegtās legāldefinīcijas, kurā jēdziens "finanšu līdzekļi" ir raksturots kā nauda (izņemot banknotes un monētas), kas jebkurā valūtā kreditēta kādā kontā (arī visu veidu noguldījumi). Tādējādi jēdziens finanšu līdzekļi ir sinonīms jēdzienam bezskaidra ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270162-bezskaidras-naudas-lidzeklu-juridiskais-statuss-civiltiesiskie-un-kriminalprocesualie-aspekti/\n270162\nTue, 21 Feb 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Vaina krimināltiesībās jeb “kvantu” kriminoloģija\n Vaina krimināltiesībās jeb "kvantu" kriminoloģija Viens no kvantu teorijas pamatlicējiem – austriešu fiziķis E. Šrēdingers (vācu: Erwin Rudolf Josef Alexander Schrödinger) (1887–1961) ir formulējis fiziķiem ļoti labi zināmo kvantu paradoksu, ko dēvē arī par Šrēdingera kaķa kvantu paradoksu.1 Neiedziļinoties kvantu mehānikas nianses, jānorāda, ka minētā paradoksa būtība ir, ka kamerā esošā kaķa dzīvību nosaka kvanta stāvoklis, kuru var noskaidrot tikai tad, kad tiek atvērta kamera. Kamēr kamera nav atvērta, tiek prezumēts, ka kvants atrodas superpozīcijā jeb vienlaicīgi divās pozīcijās, tātad arī kaķis atrodas šajā superpozīcijā jeb ir dzīvs un miris vienlaicīgi. Tas, vai kaķis ir vai nav dzīvs, ir atkarīgs no tā, vai pētnieks ir vai nav atvēris kameru, lai paskatītos, kas tajā atrodas. Šāda viena kvanta stāvokļa nenoteiktība pašos pamatos grauj determinismu. Kā zināms, determinismu noziedzīgu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270011-vaina-kriminaltiesibas-jeb-kvantu-kriminologija/\n270011\nTue, 24 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Palīdzēt patiesībai\n Palīdzēt patiesībai Jūs zināt, ka Krimināllikumā (KL) ir paredzēta atbildība gan par viltojumiem, gan arī par pierādījumu viltošanu un pierādījumu slēpšanu u.tml. (skat. KL 275., 289., 298., 306., 307. un 315. pantu). Vispārzināms ir jebkura pienākums ziņot par noziedzīgu nodarījumu, jo par neziņošanu draud kriminālatbildība pēc KL 315. panta, bet kompetentas amatpersonas pienākums ir uzsākt kriminālprocesu, ja saņemtas ziņas kaut vai par iespējamu noziedzīgu nodarījumu (Kriminālprocesa likuma (KPL) 6. pants). Advokāti kriminālprocesa materiālu ierauga tikai tad, kad tas ir sagatavots sūtīšanai uz tiesu, saņemot krimināllietas kopiju. Gana bieži advokāts pamana iespējami falsificētus pierādījumus, piemēram, protokolus, uz kuriem vienas un tās pašas personas izdarītie paraksti atšķiras, vai vairākas procesuālās darbības ar vienu un to pašu personu izdarītas vienlaikus. Tad tiesa nozīmē ekspertīzi, eksperts ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270002-palidzet-patiesibai/\n270002\nTue, 24 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Soda noteikšana par kopību veidojošiem noziedzīgiem nodarījumiem\n Soda noteikšana par kopību veidojošiem noziedzīgiem nodarījumiem 1. Vispārīgs raksturojums Viens no Kriminālsodu politikas koncepcijas2 uzstādījumiem, kas tika realizēts ar 2012. gada 13. decembra grozījumiem Krimināllikumā,3 bija būtiska brīvības atņemšanas soda samazināšana vidēji par 40 % par mantiskiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skāra arī KL 175. pantu. Tā par zādzību bez kvalificējošām pazīmēm (panta pirmā daļa) brīvības atņemšanas sods tika samazināts no četriem uz diviem gadiem; par zādzību personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās (panta otrā daļa) – no sešiem līdz četriem gadiem; par zādzību, kas izdarīta, iekļūstot dzīvoklī vai citā telpā, vai ja tā izdarīta no glabātavas, ietaises, kas savieno glabātavas, vai transportlīdzekļa, – no desmit gadiem līdz pieciem (panta trešā daļa); par zādzību, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, vai arī par ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269965-soda-noteiksana-par-kopibu-veidojosiem-noziedzigiem-nodarijumiem/\n269965\nTue, 17 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKrimināltiesības un process: Noziedzīgu nodarījumu dekriminalizācijas īpatnības un ar to saistītās problēmas\n Noziedzīgu nodarījumu dekriminalizācijas īpatnības un ar to saistītās problēmas Attiecīga likumpārkāpuma kriminalizācija vai dekriminalizācija ir saistāma ar ekonomisko un sociālo stāvokli valstī, notiekošajiem procesiem un notikumiem sabiedrībā, kā arī ar politiskiem un sociāliem aspektiem. Tāpat iepriekš minēto procesu krimināltiesībās ietekmē labās prakses pārņemšana, kā arī uzņemto saistību starptautisko tiesību jomā ieviešana un attiecīgās valsts normatīvo aktu un tajos noteiktā tiesiskā regulējumā pielīdzināšana citu šajā tiesību sistēmai piederošo valstu normatīvajiem aktiem vienlīdzīga tiesiskā regulējuma nodrošināšanai. Taisnīga un efektīva kriminālā justīcija ir priekšnoteikums jebkurai demokrātiskai sabiedrībai, kas ir balstīta uz tiesiskumu. Cīņā pret noziedzību tādi pasākumi kā dekriminalizācija, depenalizācija, starpniecība un kriminālprocesa vienkāršošana var dot ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269923-noziedzigu-nodarijumu-dekriminalizacijas-ipatnibas-un-ar-to-saistitas-problemas/\n269923\nTue, 10 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n