Jursta Vārds - Numura tēma http://www.juristavards.lv Numura tēma lv http://www.juristavards.lv Sat, 24 Jun 2017 18:27:17 -0700 http://www.juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds http://www.juristavards.lv 240 47 \nNumura tēma: Vai vienmēr prioritāras ir bērna labākās intereses?\n Vai vienmēr prioritāras ir bērna labākās intereses? Ģimene ir augstākā vērtība un cilvēka dzīves piepildījums, taču ģimene kā vērtība tiek apdraudēta ik dienu. Augsti laulību šķiršanas rādītāji, vardarbība – fiziska, emocionāla, seksuāla un bērnu pamešana novārtā – ir tikai daļa no problēmām, ar kurām nākas sastapties daudzām ģimenēm. Maldīgs ir uzskats, ka par ģimeni kā vērtību nevar runāt sociāli nelabvēlīgās ģimenēs, jo arī pārtikušās un labvēlīgās ģimenēs nereti nav pietiekamas vērtību izpratnes. Diemžēl sabiedrībā gan mainās, gan samazinās izpratne par vērtībām, un tādas vērtības kā ģimene un bērns ir arvien grūtāk nosargājamas. Bērnībā tiek likti pamati personas turpmākajai dzīvei – tam, kādas attiecības tā veidos ar sevi, līdzcilvēkiem, partneri un vēlāk arī saviem bērniem. Attiecīgi visas sabiedrības attiecību, dzīves kvalitātes un attīstības rādītāji ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270812-vai-vienmer-prioritaras-ir-berna-labakas-intereses/\n270812\nTue, 06 Jun 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Bērna māja – draudzīga pieeja darbā ar seksuālā vardarbībā cietušiem bērniem\n Bērna māja – draudzīga pieeja darbā ar seksuālā vardarbībā cietušiem bērniem Arī pēc Valsts policijas datiem pēdējos trijos gados seksuāla izmantošana ir Latvijā izplatītākais pret bērniem veiktais noziedzīgais nodarījums – 2016. gadā nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību veidoja lielāko daļu jeb 26 % no visiem uzsāktajiem kriminālprocesiem, kuros cietuši bērni. Seksuāla vardarbība ir parādība, kas prasa kompleksu pieeju tās novēršanā. Ir nepieciešami efektīvi mehānismi, lai seksuālas vardarbības fakts tiktu atpazīts, par to tiktu savlaicīgi ziņots, tiku veikta izmeklēšana, vainīgais sodīts un cietušais saņemtu nepieciešamo palīdzību. Grūtības kompleksas pieejas izveidošanā rada tas, ka katrai iesaistītajai institūcijai ir savas funkcijas, turklāt atšķirībā no daudzām citām valstīm Latvijā nav vienas bērna intereses pārstāvošas institūcijas, kas uzņemtos rūpes un atbildību ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270811-berna-maja-draudziga-pieeja-darba-ar-seksuala-vardarbiba-cietusiem-berniem/\n270811\nTue, 06 Jun 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Bērna intereses, vecākiem nepildot savu pienākumu, neapdomīgi lietojot alkoholu\n Bērna intereses, vecākiem nepildot savu pienākumu, neapdomīgi lietojot alkoholu Bērnu tiesību aizsardzības likuma plašais tvērums Attiecībā uz iepriekš minēto Bērnu tiesību aizsardzības likuma3 (turpmāk – BTAL) 6. panta trešajā daļā norādīts, ka bērna tiesību aizsardzība īstenojama, sadarbojoties ar ģimeni, valsts un pašvaldību institūcijām, sabiedriskajām organizācijām un citām fiziskajām un juridiskajām personām. Bērnu tiesību aizsardzības subjektu pienākums ietverts BTAL 70. panta pirmajā daļā un paredz ikvienā gadījumā sniegt palīdzību bērnam, kam tā nepieciešama, izvērtējot konkrētā bērna vajadzības un attiecīgās situācijas apstākļus. BTAL 70. panta otrajā daļā ietverta norāde, ka bērnam pašam un citām personām ir tiesības vērsties pēc palīdzības bērna tiesību aizsardzības institūcijās un citās valsts un pašvaldību institūcijās un šīs institūcijas ikvienā gadījumā veic ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270810-berna-intereses-vecakiem-nepildot-savu-pienakumu-neapdomigi-lietojot-alkoholu/\n270810\nTue, 06 Jun 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Bērna labāko interešu princips un tā piemērošana praksē\n Bērna labāko interešu princips un tā piemērošana praksē 1. Bērna interešu jēdziens normatīvajā regulējumā 1.1. "Bērna intereses" vai "bērna labākās intereses"? ANO Bērnu tiesību konvencija (1989) (turpmāk – ANO Konvencija) ir starptautisks pamatdokuments bērnu tiesību aizsardzības jomā. OAK Fonds (ASV) ir rosinājis starptautiskās organizācijas izdalīt sešus ANO Konvencijas pamatprincipus, proti, principus, kas būtu jāņem vērā, gan izstrādājot likumus, kas skar bērnus, gan katrā atsevišķā gadījumā, praksē risinot jautājumus, kuros iesaistīti bērni. Seši bērnu tiesību pamatprincipi saskaņā ar ANO Konvenciju: 1. princips (virsprincips) – ikvienai darbībai, kas skar bērnu, jābūt balstītai bērna tiesībās; 2. princips – bērna līdzdalība. Bērniem ir tiesības būt dzirdētiem un uzklausītiem, un viņiem ir tiesības, ka viņu viedoklis tiek ņemts vērā. Turklāt līdzdalība sniedz bērniem ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270809-berna-labako-interesu-princips-un-ta-piemerosana-prakse/\n270809\nTue, 06 Jun 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Saskarsmes tiesības īstenošanas problemātika\n Saskarsmes tiesības īstenošanas problemātika Tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību ir garantētas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 8. pantā. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) atzinusi, ka, lai arī 8. panta būtība pamatā ir aizsargāt indivīdu pret patvaļīgu valsts iejaukšanos, tas valstij uzliek par pienākumu ne tikai atturēties no tādas iejaukšanās, bet arī papildus šim aizliegumam ir pozitīvs pienākums, kas izriet no esošās cieņas pret privāto un ģimenes dzīvi. Šis pienākums var paredzēt arī īstenot tādus pasākumus, kas veikti, lai aizsargātu pat indivīdu savstarpējo attiecību sfērā esošās tiesības.1 Saskarsmes tiesība kā Konvencijas 8. pantā garantēto tiesību uz privāto un ģimenes dzīvi sastāvdaļa ir aplūkota ECT judikatūrā. Piemēram, ECT atzinusi, ka vecāku un bērnu savstarpējās klātbūtnes baudījums ir ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270808-saskarsmes-tiesibas-istenosanas-problematika/\n270808\nTue, 06 Jun 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Dzīvojam mūsdienās, bet mūsu bērni – viduslaikos?\n Dzīvojam mūsdienās, bet mūsu bērni – viduslaikos? Šā brīža situācijas novērtējums un rīcība Aptuveni pirms pusotra gada notika Latvijas ekspertu pieredzes apmaiņas brauciens uz Īrijas Probācijas dienestu. Pieredzes apmaiņas temats bija darbs ar nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem. Īrijas Probācijas dienests iepazīstināja ar savām metodēm darbā ar bērniem un izrādīja gan policijas iecirkni, gan bērnu dienas centrus, gan darbu tiesās, gan arī bērnu resocializācijas centrus. Īru bērnu tiesnešu vērtējumā kā ļoti smags likumpārkāpuma gadījums tika novērtēta lieta, kurā kāda 16 gadus veca meitene, būdama alkohola reibumā, diviem saviem vienaudžiem bija atņēmusi mobilos telefonus, kuri vēlāk tika atdoti atpakaļ. Šī meitene ar tiesas spriedumu tika nosūtīta uz bērnu resocializācijas centru, kurš pēc savas būtības pielīdzināms Latvijā esošajai Cēsu audzināšanas iestādei nepilngadīgajiem. Latvijā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270807-dzivojam-musdienas-bet-musu-berni-viduslaikos/\n270807\nTue, 06 Jun 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Ilona Kronberga: ja ir liela politiskā griba, iespējams ir viss\n Ilona Kronberga: ja ir liela politiskā griba, iespējams ir viss Vai tas, ko pirmajos mēnešos, inspekcijā strādājot, iepazināt un secinājāt, sakrita ar to, ko domājāt, piesakoties iestādes vadītāja vakancei? Iepriekš vairāk biju darbojusies jomā, kam bija saistība ar bērniem, kuriem ir uzvedības traucējumi, kas izpaužas kā likumpārkāpumi un tamlīdzīgi. Tādēļ tiesību principus un normatīvos aktus, kas regulē šos jautājumus, biju pētījusi kopš 2007. gada, īpaši turpinot pētniecības darbu doktorantūrā, jo manis izstrādātais promocijas darbs ir veltīts bērnu un jauniešu noziedzības prevencijai. Šī pēdējā desmit gadu pētniecības perioda dēļ man nebija ne mazāko ilūziju par to, kas mani šeit sagaida vai kāds ir paveicamais darbs. Jau līdz šim bērnu tiesību aizsardzības jomas problēmas esmu analizējusi un aprakstījusi neskaitāmās publikācijās. Tas, ko daudzajos pētījumos atradu un secināju: mūsu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270806-ilona-kronberga-ja-ir-liela-politiska-griba-iespejams-ir-viss/\n270806\nTue, 06 Jun 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Vienošanās kriminālprocesā: valsts iestāžu viedoklis\n Vienošanās kriminālprocesā: valsts iestāžu viedoklis \nhttp://www.juristavards.lv/doc/270767-vienosanas-kriminalprocesa-valsts-iestazu-viedoklis/\n270767\nTue, 30 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Vienošanās kriminālprocesā: no tiesu skatpunkta\n Vienošanās kriminālprocesā: no tiesu skatpunkta Vienošanās kriminālprocesā: no tiesu skatpunkta   Vienošanās procesu pārsvarā izvēlas apjomīgās un sarežģītās krimināllietās           Zigmunds Dundurs, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Vienošanās process par sodu ir viens no vienkāršotajiem kriminālprocesa pabeigšanas veidiem, kuru iespējams piemērot gan pirmstiesas kriminālprocesā, gan lietas iztiesāšanas laikā tiesā. Jāuzsver, ka vienošanās par sodu iespējama tikai tad, ja tam piekrīt gan prokurors kā valsts apsūdzības uzturētājs, gan apsūdzētais. Ja kaut viena no šīm personām nepiekrīt slēgt vienošanos, šis procesa veids nav iespējams. Turklāt prokuroram nav uzlikts pienākums slēgt vienošanos par sodu, ja tādu lūgumu izteicis apsūdzētais. Savukārt tiesas loma vienošanās procesā aprobežojas ar pienākumu pārbaudīt, vai vienošanās ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270766-vienosanas-kriminalprocesa-no-tiesu-skatpunkta/\n270766\nTue, 30 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Vienošanās kriminālprocesā: advokātu viedoklis\n Vienošanās kriminālprocesā: advokātu viedoklis \nhttp://www.juristavards.lv/doc/270765-vienosanas-kriminalprocesa-advokatu-viedoklis/\n270765\nTue, 30 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Vienošanās pirmstiesas kriminālprocesā: prokuroru viedoklis\n Vienošanās pirmstiesas kriminālprocesā: prokuroru viedoklis \nhttp://www.juristavards.lv/doc/270764-vienosanas-pirmstiesas-kriminalprocesa-prokuroru-viedoklis/\n270764\nTue, 30 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Augstākajā tiesā 2017. gadā skatītās lietas pirmstiesas vienošanās sakarā\n Augstākajā tiesā 2017. gadā skatītās lietas pirmstiesas vienošanās sakarā KPL 49. nodaļa regulē tiesvedības īpatnības attiecībā uz pirmstiesas procesā slēgtu vienošanos. KPL 540.1 panta (krimināllietas iztiesāšana rakstveidā vienošanās procesā) un 542. panta (tiesas nolēmumi vienošanās procesā gadījumos, kad lieta skatīta mutvārdu procesā) kārtībā pieņemtais tiesas nolēmums ir pārsūdzams tikai kasācijas kārtībā. KPL 539. pants paredz krimināllietas sagatavošanu iztiesāšanai tiesas sēdē vienošanās procesā. Šā panta pirmā daļa noteic, ka pēc vienošanās procesa kārtībā iesniegtas krimināllietas saņemšanas tiesā tiesnesis papildus vispārīgajām prasībām noteiktajam pārbauda, vai pirmstiesas procesā vienošanās ir noslēgta šajā likumā noteiktajā kārtībā un nav pieļauts Krimināllikuma (KL) normu pārkāpums. Tiesnesis vērtē noslēgtajā vienošanā paredzēto soda veidu tikai gadījumā, ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270763-augstakaja-tiesa-2017gada-skatitas-lietas-pirmstiesas-vienosanas-sakara/\n270763\nTue, 30 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Pirmstiesas vienošanās kriminālprocesā un iespējamie risinājumi\n Pirmstiesas vienošanās kriminālprocesā un iespējamie risinājumi Vispārīgs raksturojums Pirmstiesas vienošanās kriminālprocesā (turpmāk – Vienošanās) ir lietderīgs kriminālprocesuālo attiecību noregulēšanas veids visām tajā iesaistītajām personām. Vienkāršoti runājot, apsūdzētajam rodas iespēja saņemt viņam pieņemamu un prognozējamu sodu, cietušajam – atrisināt kompensācijas jautājumu, valstij būtiski ietaupīt resursus, pirmstiesas stadijā vienojoties par tiesas spriedumā izlemjamiem jautājumiem. Lai Vienošanos varētu realizēt, Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 433. pants nosaka priekšnoteikumus Vienošanās piemērošanai – ir noskaidroti visi apstākļi, kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu, apsūdzētais piekrīt inkriminētā nodarījuma apjomam un kvalifikācijai, kā arī radītajam kaitējumam un Vienošanās piemērošanai.   Vienošanās piemērošanas ieguvumi Praksē Vienošanās ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270762-pirmstiesas-vienosanas-kriminalprocesa-un-iespejamie-risinajumi/\n270762\nTue, 30 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Vienošanās process: no idejas līdz praksei\n Vienošanās process: no idejas līdz praksei Pirmsākumi Latvijā Daudziem Latvijas juristiem vēl ir atmiņā tā kritika, kas pagājušā gadsimta beigās un šā gadsimta sākumā tika veltīta Kriminālprocesa kodeksam. Viens no būtiskākajiem pārmetumiem bija kriminālprocesa (gan pirmstiesas izmeklēšanas, gan iztiesāšanas) smagnējums. Tā rezultātā gan izmeklēšanas (toreiz – izziņas) iestādes, gan prokuratūra, gan tiesas bija pārslogotas. Savukārt ilgstošie procesi noveda pie Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpumiem, ko samērā bieži konstatēja Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Izrādījās, ka tiesībsargājošo iestāžu pārslodze bija aktuāla arī citās Eiropas valstīs, tikai tur problēma bija aktualizējusies pāris gadu desmitus agrāk. Tāpēc arī risinājums tika piedāvāts ātrāk – Eiropas Padomes Ministru komiteja 1987. gadā piedāvāja Rekomendāciju Nr. (87)18 par kriminālās justīcijas vienkāršošanu. Tajā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270761-vienosanas-process-no-idejas-lidz-praksei/\n270761\nTue, 30 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Vienošanās kriminālprocesā\n Vienošanās kriminālprocesā Modernais laikmets un kriminālprocesa subjektīvisms Modernais kriminālprocess saistāms ar zināmām izmaiņām procesa mērķī. Pirms Kriminālprocesa likuma pieņemšanas kriminālprocesa uzdevums bija definēts Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 2. pantā šādi: "ātri un pilnīgi atklāt noziedzīgus nodarījumus, noskaidrot vainīgos un nodrošināt likumu pareizu piemērošanu, lai katra persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, tiktu taisnīgi sodīta un neviens nevainīgais netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts". Kriminālprocesa likuma 1. pants šobrīd noteic, ka tā mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē. Tātad no "pilnīgas atklāšanas" un "vainīgo noskaidrošanas" notikusi pārvirze uz efektīva un taisnīga ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270760-vienosanas-kriminalprocesa/\n270760\nTue, 30 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: ECK un ECT judikatūras terminu īsā skaidrojošā angļu-latviešu vārdnīca\n ECK un ECT judikatūras terminu īsā skaidrojošā angļu-latviešu vārdnīca Absolute rights – absolūtas tiesības Absolūtas tiesības nav nekādi ierobežojamas, un valsts nav tiesīga atkāpties no pienākuma tās nodrošināt, pat ne kara vai cita ārkārtas stāvokļa gadījumā ECK 15. panta izpratnē (salīdzinājumam – citām ECK garantētajām tiesībām, piemēram, tiesībām uz mājokļa neaizskaramību vai izteiksmes brīvību, jau pati ECK pieļauj ierobežojumus). ECT judikatūrā par absolūtām ir atzītas šādas ECK garantētās tiesības: tiesības netikt spīdzinātam (ECK 3. pants). Kā ECT ir uzsvērusi lietā "Ilaşcu un citi pret Moldovu un Krieviju", ECK 3. pants aizsargā vienu no demokrātiskas sabiedrības pamatvērtībām.1 "Pat vissarežģītākajos apstākļos, tādos kā cīņa pret terorismu vai organizēto noziedzību, ECK absolūti aizliedz spīdzināšanu un necilvēcīgu vai pazemojošu apiešanos vai sodīšanu. ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270686-eck-un-ect-judikaturas-terminu-isa-skaidrojosa-anglu-latviesu-vardnica/\n270686\nTue, 16 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Kā Eiropas Cilvēktiesību konvencija ietekmējusi Latvijas tiesību sistēmu\n Kā Eiropas Cilvēktiesību konvencija ietekmējusi Latvijas tiesību sistēmu \nhttp://www.juristavards.lv/doc/270685-ka-eiropas-cilvektiesibu-konvencija-ietekmejusi-latvijas-tiesibu-sistemu/\n270685\nTue, 16 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi: analīze un izpilde Latvijā\n Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi: analīze un izpilde Latvijā Tāpēc arī Latvijas valstij ir svarīgi, pirmkārt, izpildīt ECT spriedumus pret Latviju ne vien formāli, proti, samaksājot pieteikuma iesniedzējam tiesas noteikto kompensāciju, bet arī identificēt un novērst ECT spriedumos konstatētos apstākļus, kas radījuši pieteikuma iesniedzēja cilvēktiesību pārkāpumu. Otrkārt, Latvijai ir svarīgi sekot ECT spriedumiem ne vien lietās pret Latviju, bet arī pret citām Konvencijas dalībvalstīm, analizēt šos spriedumus, veikt "preventīvas" izmaiņas normatīvajos aktos un citus pasākumus, nepieļaujot analoģisku rīcību tai, kādu ECT jau ir atzinusi par Konvencijā garantēto pamattiesību pārkāpumu, rezultātā mazinot vismaz pamatoto sūdzību skaitu ECT. Laika periodā, kopš Latvija pievienojās Konvencijai 1997. gadā, zināšanas un izpratne par Konvenciju un ECT judikatūru Latvijā ir strauji augusi gan sabiedrībā kopumā, ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270684-eiropas-cilvektiesibu-tiesas-spriedumi-analize-un-izpilde-latvija/\n270684\nTue, 16 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Eiropas Cilvēktiesību konvencija un Latvija: dažas piezīmes no praktiķa pieredzes\n Eiropas Cilvēktiesību konvencija un Latvija: dažas piezīmes no praktiķa pieredzes 1. ECK kā leduskalns Šī atziņa nav oriģināla. Bieži no malas var saskatīt tikai šī leduskalna augšējo daļu – procesu ECT. Taču parasti sekmīgāka lieta ir tā, kur cilvēktiesību pārkāpumu var novērst pēc iespējas ātrāk – jau nacionālā līmenī. Šajā sakarā ir jāuzslavē Latvijas tiesneši un ierēdņi – divdesmit gados ir panākts milzīgs progress, nodrošinot uzmanīgu attieksmi pret ECK argumentācijas izmantošanu gan tiesās, gan valsts pārvaldes iestādēs. Un pat gadījumos, kad šī argumentācija nacionālajā līmenī tiesu nepārliecina, tā ir nepieciešama, jo ECT pieņem lietu izskatīšanai tikai tad, ja argumenti par ECK tikuši lietoti dalībvalsts līmenī. Kaut gan netiek prasīts obligāti norādīt ECK normu, vismaz jāizmanto atsauce uz līdzīgu normu dalībvalsts tiesību sistēmā.1   2. Sekmīga lieta ECT Kādos ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270683-eiropas-cilvektiesibu-konvencija-un-latvija-dazas-piezimes-no-praktika-pieredzes/\n270683\nTue, 16 May 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Cilvēktiesību tiesībpolitiskie aspekti: kā rast līdzsvaru\n Cilvēktiesību tiesībpolitiskie aspekti: kā rast līdzsvaru Ministrijas kompetences novērtējums Atbilstoši Tieslietu ministrijas 2015.–2016. gada stratēģijai1 ministrijas misija ir tiesiskuma nodrošināšana Latvijā, kas izpaužas personu tiesību zināšanā un efektīvā tās izmantošanā, drošā sabiedrībā un likuma varas prevalēšanā. Savā darbībā ministrija vadās pēc tiesiskas valsts pamatprincipiem: atklātība, tiesiskā paļāvība, proporcionalitāte, atskaitīšanās un mērķtiecība, lai sasniegtu savus politikas mērķus visefektīvākajā veidā. Šis uzstādījums noteic ministrijas ikdienas darbību ikvienā jomā, tajā skaitā pildot tās funkcijas un uzdevumus, kas ietekmē cilvēktiesību politikas tālākveidošanu. Atbilstoši ministrijas nolikumam2 ministrija izstrādā un īsteno valsts politiku konstitucionālo tiesību, administratīvo tiesību, civiltiesību, komerctiesību, krimināltiesību, reliģisko tiesību un ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270682-cilvektiesibu-tiesibpolitiskie-aspekti-ka-rast-lidzsvaru/\n270682\nTue, 16 May 2017 00:00:00 +0200\n\n