Jursta Vārds - Numura tēma http://www.juristavards.lv Numura tēma lv http://www.juristavards.lv Thu, 27 Apr 2017 12:16:09 -0700 http://www.juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds http://www.juristavards.lv 240 47 \nNumura tēma: Izmaiņas iesniegumos par iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajām prasībām\n Izmaiņas iesniegumos par iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajām prasībām Iesniegumu veidi Publisko iepirkumu likuma 68. pants paredz, ka persona, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, ir tiesīga iesniegt iesniegumu par iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajām prasībām. Šādiem iesniegumiem Publisko iepirkumu likums neparedz iesniegt depozītu. 2016. gadā Iepirkumu uzraudzības birojs saņēmis 842 apstrīdēšanas iesniegumus.1 Iepirkumu uzraudzības birojs statistiski nenodala sūdzību sadalījumu, bet pēc to būtības ir divu veidu iesniegumi (sūdzības): iesniegumi par iepirkuma procedūras rezultātiem; iesniegumi par iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajām prasībām.   Iesniegumu par iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajām prasībām iesniegšana un iesnieguma izskatīšanas komisijas lēmumu pieņemšana Iesniegumus par iepirkuma procedūras ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270493-izmainas-iesniegumos-par-iepirkuma-proceduras-dokumentos-ieklautajam-prasibam/\n270493\nTue, 11 Apr 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Favorītisms publiskajos iepirkumos\n Favorītisms publiskajos iepirkumos Publisko iepirkumu likuma2 2. pants skaidri nosauc likuma mērķi, kas faktiski vēlreiz atkārto direktīvās ietvertos pamatprincipus. Publiskā iepirkuma būtība ir saimnieciski izlietot sabiedrības līdzekļus godīgos iepirkumos. Nav pieļaujamas situācijas, kas var radīt pamatotas šaubas par pasūtītāja izrādītu nepelnītu labvēlību kādam tirgus dalībniekam jeb – citiem vārdiem sakot – favorītismu. Šāda rīcība būtiski mazina sabiedrības uzticību valsts pārvaldei, jo grauj taisnīgumu kā pamatvērtību. Publiskas personas finanšu līdzekļi ir jāizlieto likumīgi un atbilstoši sabiedrības interesēm, nepieļaujot šo resursu izšķērdēšanu, nelietderīgu izmantošanu, korupciju. Šī raksta mērķis ir ar piemēru palīdzību parādīt atsevišķus gadījumus, kā Latvijā publiskajos iepirkumos faktiski ir izpaudies favorītisms. Rakstā tiks aplūkotas jaunākās Augstākās tiesas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270492-favoritisms-publiskajos-iepirkumos/\n270492\nTue, 11 Apr 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Piegādātāju iesaistīšana pirms iepirkuma izsludināšanas – neizmantotās iespējas un riski\n Piegādātāju iesaistīšana pirms iepirkuma izsludināšanas – neizmantotās iespējas un riski 1. Ievads No Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma (turpmāk – SPSIL) izriet pasūtītāja un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja (turpmāk attiecībā uz abiem – pasūtītājs) pienākums nodrošināt pēc iespējas efektīvu līdzekļu izlietošanu, maksimāli samazinot pasūtītāja risku, kā arī nodrošināt brīvu konkurenci, kas ir tiešā veidā saistāma ar pasūtītājam izdevīgākā piedāvājuma saņemšanu. Cita starpā tehniskajām specifikācijām, kuras izstrādā publisko iepirkumu rīkotāji, jānodrošina publiskā iepirkuma atvērtība konkurencei un ilgtspējības mērķu sasniegšana.1 Minētais savukārt nozīmē, ka pasūtītājam ir pienākums pirms iepirkuma izsludināšanas veikt saprātīgus tirgus izpētes pasākumus un sagatavot atbilstošas prasības, kas ne vien ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270491-piegadataju-iesaistisana-pirms-iepirkuma-izsludinasanas-neizmantotas-iespejas-un-riski/\n270491\nTue, 11 Apr 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Kā jaunie likumi ietekmēs iepirkumu procedūras\n Kā jaunie likumi ietekmēs iepirkumu procedūras \nhttp://www.juristavards.lv/doc/270489-ka-jaunie-likumi-ietekmes-iepirkumu-proceduras/\n270489\nTue, 11 Apr 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Grozījumi Administratīvā procesa likuma "D" daļā\n Grozījumi Administratīvā procesa likuma "D" daļā 1. Ievads Administratīvā procesa likuma "D" daļā ir regulēta administratīvo aktu (astotā sadaļa) un tiesu nolēmumu (devītā sadaļa) piespiedu izpilde. Regulējums ir sadalīts divās sadaļās, jo administratīvo aktu piespiedu izpilde parasti ir vērsta pret privātpersonu (administratīvā akta adresātu), bet tiesas nolēmumi parasti ir jāpilda publisko tiesību subjektam (atbildētājam), jo tiesa ar nolēmumu parasti tieši publisko tiesību subjektam uzliek kādu pienākumu. Privātpersonai nelabvēlīgs tiesas nolēmums parasti ir tāds, ar kuru ir noraidīts pieteikums, izbeigta tiesvedība, noraidīts lūgums par pagaidu aizsardzību u.tml. un kurš līdz ar to neprasa veikt nekādas uz izpildi vērstas darbības.1 Astotajā sadaļā ietvertajam regulējumam par paraugu ir ņemts Vācijas tiesiskais regulējums.2 Šis regulējums paredz to, ka administratīvo aktu piespiedu kārtā var ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270458-grozijumi-administrativa-procesa-likuma-d-dala/\n270458\nTue, 04 Apr 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Kasācijas tiesvedība pēc grozījumiem Administratīvā procesa likumā\n Kasācijas tiesvedība pēc grozījumiem Administratīvā procesa likumā Pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas uzdevums ir noskaidrot tiesiskā strīda faktiskos un tiesiskos apstākļus un atrisināt konfliktu starp procesa dalībniekiem. Tādējādi pirmās instances tiesa un apelācijas instances tiesa nodrošina procesa dalībnieku interesi konflikta atrisināšanai. Kasācijas instances galvenais uzdevums ir raudzīties, lai konkrēto konfliktu risināšanā zemākas instances tiesas vienveidīgi un pareizi piemērotu tiesību normas. Tādējādi kasācijas instancē tiek skatīti tikai quaestiones iuris, proti, jautājumi par materiālo un procesuālo tiesību normu piemērošanas pareizību. Kasācijas instance konkrētajās lietās nepārbauda pierādījumus un nekonstatē lietas faktiskos apstākļus. Kasācijas instance pārbauda tikai to, vai zemākas instances tiesa nav pieļāvusi procesuālus pārkāpumus apstākļu noskaidrošanā un ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270457-kasacijas-tiesvediba-pec-grozijumiem-administrativa-procesa-likuma/\n270457\nTue, 04 Apr 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļa izpildes seku novēršana\n Pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļa izpildes seku novēršana Jaunais regulējums paredz: to, kāda lietas galīgā iznākuma gadījumā var tikt lemts par pagaidu nolēmuma izpildes sekas novēršanu; procesa dalībnieka lūgumu kā priekšnoteikumu, lai tiesa lemtu par nolēmuma izpildes seku novēršanu, un lūguma izteikšanas kārtību; jautājuma izlemšanas principus. Administratīvā procesa likuma 200. panta ceturtā daļa noteic, ka jautājums par pagaidu noregulējuma izpildes seku novēršanu var tikt izskatīts, ja pagaidu noregulējums izbeidzas, 1) tiesai to atceļot vai 2) taisot spriedumu, ar kuru pieteikums tiek noraidīts, vai 3) lēmumu, ar kuru pieteikums tiek atstāts bez izskatīšanas, vai 4) lēmumu, ar kuru tiesvedība lietā tiek izbeigta saskaņā ar šā likuma 282. panta 1., 2., 3., 4., 8., 9. vai 10. punktu. Savukārt 265. panta ceturtā daļa noteic, ka jautājums par sprieduma nekavējošas izpildes seku novēršanu var ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270456-pagaidu-tiesas-aizsardzibas-lidzekla-izpildes-seku-noversana/\n270456\nTue, 04 Apr 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Par Administratīvā procesa likuma grozījumiem saistībā ar publisko tiesību līgumiem\n Par Administratīvā procesa likuma grozījumiem saistībā ar publisko tiesību līgumiem Administratīvā procesa uzsākšanas no jauna institūta attiecināšana uz administratīvo līgumu (85. panta ceturtā daļa, 86. panta ceturtā daļa un 87. panta septītā daļa) Administratīvā procesa likuma 83. un 85.–88. pants regulē administratīvā procesa uzsākšanu no jauna, proti, šajās normās ietvertais regulējums noteic, kuros gadījumos un kādā kārtībā pieļaujams pārskatīt jau noslēgušos administratīvo procesu un atcelt neapstrīdamu administratīvo aktu. Administratīvā procesa uzsākšanas no jauna institūts ir atkāpe no tiesiskās stabilitātes un noteiktības principa – tas dod iespēju sabiedrības vai konkrētajā administratīvajā procesā iesaistītās privātpersonas interesēs mainīt iepriekš noteiktās tiesiskās sekas. Administratīvā procesa likuma 85. un 86. pants noteic tos gadījumus, kad administratīvā akta ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270455-par-administrativa-procesa-likuma-grozijumiem-saistiba-ar-publisko-tiesibu-ligumiem/\n270455\nTue, 04 Apr 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Prasījums par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku\n Prasījums par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku Ja persona vēlas, lai iestāde papildina personas tiesību apjomu (piemēram, izdod būvatļauju), tad pieteikuma priekšmets ir (labvēlīga) administratīvā akta izdošana. Ja persona vēlas, lai tiktu atcelts iestādes jau izdots personas tiesību apjomu izmainošs administratīvais akts (piemēram, lēmums par nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanu), tad pieteikuma priekšmets ir (nelabvēlīga) administratīvā akta atcelšana. Ja persona vēlas, lai iestādes noteiktās tiesiskās sekas tiktu grozītas (piemēram, ja iestāde nekustamā īpašuma nodokli aprēķinājusi pēc likmes 1,5 procenti no kadastrālās vērtības, bet persona vēlas, lai tas tiktu aprēķināts pēc 0,2 procentu likmes), tad pieteikuma priekšmets ir administratīvā akta grozīšana.1 Ja starp personu un iestādi ir strīds par to, vai kāds administratīvais akts ir spēkā, tad pieteikuma priekšmets ir ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270454-prasijums-par-administrativa-akta-atzisanu-par-prettiesisku/\n270454\nTue, 04 Apr 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Izmaiņas normās par atbrīvošanu no valsts nodevas un drošības naudas\n Izmaiņas normās par atbrīvošanu no valsts nodevas un drošības naudas 29. panta subjekta atbrīvošana no drošības naudas (128. panta pirmā daļa) Līdz grozījumiem Administratīvā procesa likuma2 128. panta pirmajā daļā bija paredzēts, ka papildus citiem likumā noteiktajiem gadījumiem no valsts nodevas samaksas ir atbrīvota persona, kura iesniedz pieteikumu par juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu, kā arī šā likuma 29. pantā minētais tiesību subjekts. Ar grozījumiem šī norma izteikta jaunā redakcijā: "Papildus citiem likumā noteiktajiem gadījumiem no valsts nodevas samaksas ir atbrīvota fiziskā persona, kura iesniedz pieteikumu par juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu, kā arī publisko tiesību subjekts, kas iesniedz tiesā pieteikumu kā šā likuma 29. pantā minētais tiesību subjekts." Normā noteiktais, ka no valsts nodevas samaksas ir atbrīvota fiziskā persona, kura iesniedz pieteikumu par juridiskās ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270453-izmainas-normas-par-atbrivosanu-no-valsts-nodevas-un-drosibas-naudas/\n270453\nTue, 04 Apr 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Valsts nodeva un drošības nauda, tās atmaksa un atlīdzināšana\n Valsts nodeva un drošības nauda, tās atmaksa un atlīdzināšana Administratīvā procesa likuma 18. panta otrā daļa (redakcijā, kādā tā izteikta ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2017. gada 1. martā) paredz, ka par administratīvo procesu tiesā maksā valsts nodevu un drošības naudu šā likuma 13. nodaļā noteiktajā kārtībā un apmērā. Saskaņā ar minēto normu valsts nodeva un drošības nauda ir administratīvā procesa tiesā divi izdevumu veidi.1 Šādu maksājumu mērķis ir daļēji segt tiesu uzturēšanas izdevumus, kā arī mazināt nepamatotu pieteikumu vai apelācijas sūdzību iesniegšanu.2 Sākotnēji Administratīvā procesa likuma 124. pantā bija paredzēta tikai valsts nodeva par pieteikumu un apelācijas sūdzību. Savukārt kasācijas sūdzības un blakus sūdzības iesniegšana bija bez maksas. Ar likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī, tika palielināts valsts nodevas apmērs par pieteikumu un ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270452-valsts-nodeva-un-drosibas-nauda-tas-atmaksa-un-atlidzinasana/\n270452\nTue, 04 Apr 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Mūsdienīga saziņa tiesvedības procesā\n Mūsdienīga saziņa tiesvedības procesā No otras puses, pat šodien ne katrai privātpersonai pastāv iespēja izmantot elektroniskās saziņas iespējas. Tam šķērslis var būt gan tas, ka internets ne vienmēr un visur ir pieejams bez maksas, gan arī tas, ka noteiktai personu grupai nav vajadzīgo iemaņu elektroniskās saziņas kanālu lietošanā vai arī trūkst paļāvības, ka šīs saziņas iespējas ir tik pat drošas un juridiski saistošas kā pierastā saziņa ar vēstulēm. Situācijas kļūst praktiski sarežģītākas, ja administratīvajā lietā piedalās vairākas privātpersonas, no kurām dažas lieto elektroniskās saziņas kanālus, bet citas ne. Tādēļ jautājums par iespēju optimizēt saziņas iespējas un veicināt procesuālo ekonomiju, aizvien vēl jāaplūko tādējādi, ka daļa privātpersonu tomēr pieturās pie tradicionālajām saziņas metodēm ar ierakstītu pasta sūtījumu. 114.1 pants, kas regulē tiesas un procesa ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270451-musdieniga-sazina-tiesvedibas-procesa/\n270451\nTue, 04 Apr 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Par tiesvedības regulējumu pēc Administratīvā procesa likuma grozījumiem\n par tiesvedības regulējumu pēc Administratīvā procesa likuma grozījumiem Grozījumi saistībā ar atteikšanos pieņemt pieteikumu un tiesvedības izbeigšanu lietā (191. un 283. pants) Ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2017. gada 1. martā, Administratīvā procesa likumā veiktas vairākas izmaiņas 191. pantā, kurā regulēts pieteikuma nepieņemšanas pamats un kārtība, kā arī vienlaikus veikti korespondējošie grozījumi 283. pantā, kurā regulēta kārtība, kādā pārsūdzams lēmums par tiesvedības izbeigšanu lietā. Kā jaunums vispirms minams tas, ka Administratīvā procesa likuma 191. panta pirmajā daļā uzskaitītie pieteikuma nepieņemšanas pamati papildināti ar vēl vienu gadījumu, kad tiesnesim ir pamats atteikties pieņemt pieteikumu. Proti, šā panta pirmā daļa ir papildināta ar 13. punktu, kas noteic, ka tiesnesis atsakās pieņemt pieteikumu arī tad, ja pieteicējs atteicies no pieteikuma, pirms tiesnesis pieņem ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270450-par-tiesvedibas-regulejumu-pec-administrativa-procesa-likuma-grozijumiem/\n270450\nTue, 04 Apr 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Procesuālā dokumenta kopsavilkums\n Procesuālā dokumenta kopsavilkums Regulējuma mērķis ir atvieglot konkrētā dokumenta izskatīšanu iestādē un tiesā, motivēt procesa dalībniekus vērst uzmanību uz lietā būtiskiem un nozīmīgiem argumentiem un iebildumiem, kā arī izvairīties no liekvārdības, vienlaikus paātrinot attiecīgā dokumenta izskatīšanu. Regulējumu iedvesmojusi Eiropas Cilvēktiesību tiesas reglamentā ietverta līdzīga norma, atbilstoši kurai, ja pieteikums pārsniedz trīsdesmit lapas, tam pievienojams īss kopsavilkums. Ievērojot administratīvo lietu kategoriju skaitu un dažādību, kā arī atšķirīgos apstākļus vienas kategorijas administratīvajās lietās, Administratīvā procesa likumā nav paredzēts konkrēts lapu skaits, kuru pārsniedzot, iesniedzams kopsavilkums. Tāpat nav noteikts konkrēts kopsavilkuma apmērs. Minētais jautājums ir atstāts iestādes un tieneša (tiesas) ziņā atbilstoši katras lietas apstākļiem.1 Regulējuma mērķis ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270449-procesuala-dokumenta-kopsavilkums/\n270449\nTue, 04 Apr 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Izmaiņas normās par trešajām personām\n Izmaiņas normās par trešajām personām Trešās personas pieaicināšana (28. panta trešā daļa) Administratīvā procesa likuma 28. panta trešā daļa jaunajā redakcijā nosaka: "Trešās personas statusu personai piešķir ar iestādes vai tiesas (tiesneša) lēmumu. Pamatotu lūgumu par trešās personas pieaicināšanu var iesniegt persona, kura uzskata sevi par atbilstošu trešās personas statusam, vai administratīvā procesa dalībnieks. Trešo personu var pieaicināt arī pēc iestādes vai tiesas (tiesneša) iniciatīvas." Ar grozījumiem šajā panta daļā apkopota un precizēta bijusī 28. panta trešā daļa, kā arī 146. panta pirmās daļas pirmais teikums un piektā daļa. Tāpat kā līdz šim, arī pēc grozījumiem iestāde ir tiesīga piešķirt trešās personas statusu administratīvajā procesā iestādē, savukārt tiesa – administratīvajā procesā tiesā.3 Tikai tad, kad iestāde vai tiesa ir pieņēmusi šādu lēmumu, persona ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270448-izmainas-normas-par-tresajam-personam/\n270448\nTue, 04 Apr 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Izmaiņas juridiskās palīdzības nodrošinājumā administratīvajā procesā\n Izmaiņas juridiskās palīdzības nodrošinājumā administratīvajā procesā Kopš 2017. gada 1. marta izdarītas būtiskas izmaiņas Administratīvā procesa likuma 18. pantā, kurš šobrīd izteikts šādā redakcijā: "18. pants. Administratīvā procesa izdevumi un valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība (1) Administratīvais process iestādē privātpersonai ir bez maksas, ja likumā nav noteikts citādi. (2) Par administratīvo procesu tiesā maksā valsts nodevu un drošības naudu šā likuma 13. nodaļā noteiktajā kārtībā un apmērā. (3) Ministru kabinets nosaka, kādā kārtībā un apmērā administratīvajā procesā tiesā no valsts budžeta izmaksā atlīdzību lieciniekiem, tulkiem un ekspertiem. (4) Ja iestādē izskatāmā administratīvā lieta ir sarežģīta, iestāde pēc fiziskās personas lūguma, ievērojot šīs personas mantisko stāvokli, lemj par atlīdzību tās pārstāvim. Par pārstāvi šādos gadījumos var būt ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270447-izmainas-juridiskas-palidzibas-nodrosinajuma-administrativaja-procesa/\n270447\nTue, 04 Apr 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Izmaiņas normās par administratīvo procesu iestādē\n Izmaiņas normās par administratīvo procesu iestādē Likumu vajag izprast un pareizi piemērot, bet grozīt tikai tad, kad bez grozījumiem dzīvot kļūst grūti Septītie grozījumi Administratīvā procesa likumā pārsvarā skar administratīvo procesu tiesā, taču vairākas izmaiņas ietvertas arī normās, kuras regulē administratīvo procesu iestādē. Apsveicami, ka grozījumi Administratīvā procesa likumā notiek reti, jo par nozari atbildīgā Tieslietu ministrija likumprojektus par grozījumiem Administratīvā procesa likumā izstrādā un virza iesniegšanai Saeimā tikai tad, kad ir sakrājies zināms skaits nozīmīgu, konceptuālu izmaiņu. Administratīvā procesa likuma daļa par administratīvo procesu iestādē ietver normas ar dažādu detalizācijas pakāpi un dažādu juridisko slodzi. Noteikumi, kas regulē administratīvo procesu iestādē, lielākoties ir vispārējo tiesību principu (piemēram, labas pārvaldības principa, procesuālā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270446-izmainas-normas-par-administrativo-procesu-iestade/\n270446\nTue, 04 Apr 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Atsevišķas piezīmes par grozījumiem Administratīvā procesa likumā\n Atsevišķas piezīmes par grozījumiem Administratīvā procesa likumā Šo, tāpat kā visu iepriekšējo, grozījumu mērķis ir novērst praksē konstatētās regulējuma nepilnības un atrast arvien jaunus risinājumus administratīvā procesa efektivizēšanai. Šajā sakarā jānorāda, ka administratīvā procesa efektivitāte, tostarp īsāki lietu izskatīšanas termiņi, ir atkarīga ne tikai no iestādes un tiesas rīcības, bet arī no procesa dalībnieku godprātīgas un konstruktīvas procesuālo tiesību īstenošanas un procesuālo pienākumu pildīšanas, uz ko vērsta daļa no grozījumiem (piemēram, norma par pienākumu apstrīdēšanas iesniegumā norādīt, kā izpaužas administratīvā akta nepareizība, iesniegt kopsavilkumu apjomīga procesuālā dokumenta gadījumā, kā arī tiesas pienākumu atstāt pieteikumu bez izskatīšanas, ja pieteicējs, kuram paziņots par tiesas sēdes norises laiku un vietu, atkārtoti neierodas uz tiesas sēdi bez ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270445-atseviskas-piezimes-par-grozijumiem-administrativa-procesa-likuma/\n270445\nTue, 04 Apr 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Gaidāma jauna direktīva par restrukturizāciju, maksātnespēju un otro iespēju\n Gaidāma jauna direktīva par restrukturizāciju, maksātnespēju un otro iespēju Maksātnespējas tiesības tiek uzskatītas par jomu, kas traucē kapitāla tirgus integrāciju eirozonā,3 un tas bija par iemeslu iniciatīvas par agru restrukturizāciju un otru iespēju iekļaušanai 2015. gada Rīcības plānā kapitāla tirgus savienības izveidei 4 un Vienotā tirgus stratēģijā.5 Pagājušajā gadā pirmo reizi Eiropas Komisija izstrādāja vienotu normu kopumu par restrukturizāciju un otru iespēju. Tiek uzskatīts, ka Priekšlikuma tapšanu ietekmējusi Amerikas Savienoto Valstu Maksātnespējas kodeksa 11. sadaļa (Chapter 11), taču paredzēts, ka gaidāmā direktīva to pārspēs, it īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Plānots, ka direktīva papildinās Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām,6 kas ar 2017. gada 26. jūniju tiks aizstāta ar tās pārstrādāto versiju 2015/848.7 Kaut arī ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270310-gaidama-jauna-direktiva-par-restrukturizaciju-maksatnespeju-un-otro-iespeju/\n270310\nTue, 14 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Uzņēmuma pāreja Darba likuma izpratnē\n Uzņēmuma pāreja Darba likuma izpratnē Latvijas Augstākās tiesas judikatūrā nav atrodami daudzi spriedumi, kas interpretētu un skaidrotu šo jēdzienu, turpretim Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) Direktīvu ir interpretējusi daudzreiz,4 tāpēc tieši EST nolēmumi kalpo kā primārais avots, lai izprastu uzņēmuma pārejas būtību arī Darba likuma kontekstā. Ņemot vērā, cik dažādās situācijās EST ir sniegusi prejudiciālus nolēmumus, konstatējot uzņēmuma pārejas faktu, šī raksta mērķis ir apkopot uzņēmuma un tā pārejas pazīmes, apskatīt specifiskus ar uzņēmuma pāreju saistītus jautājumus – uzņēmuma nodošanu vairākiem saņēmējiem un pārrobežu uzņēmumu pāreju, kā arī īsumā ieskicēt potenciālās sekas par uzņēmuma pāreju regulējošo noteikumu neievērošanu.   Uzņēmuma definīcija un piemērošanas joma Uzņēmuma jēdziens tiek definēts gan Darba likumā, gan arī Komerclikumā,5 ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270309-uznemuma-pareja-darba-likuma-izpratne/\n270309\nTue, 14 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n