Jursta Vārds - Numura tēma http://www.juristavards.lv Numura tēma lv http://www.juristavards.lv Fri, 24 Mar 2017 14:12:24 -0700 http://www.juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds http://www.juristavards.lv 240 47 \nNumura tēma: Gaidāma jauna direktīva par restrukturizāciju, maksātnespēju un otro iespēju\n Gaidāma jauna direktīva par restrukturizāciju, maksātnespēju un otro iespēju Maksātnespējas tiesības tiek uzskatītas par jomu, kas traucē kapitāla tirgus integrāciju eirozonā,3 un tas bija par iemeslu iniciatīvas par agru restrukturizāciju un otru iespēju iekļaušanai 2015. gada Rīcības plānā kapitāla tirgus savienības izveidei 4 un Vienotā tirgus stratēģijā.5 Pagājušajā gadā pirmo reizi Eiropas Komisija izstrādāja vienotu normu kopumu par restrukturizāciju un otru iespēju. Tiek uzskatīts, ka Priekšlikuma tapšanu ietekmējusi Amerikas Savienoto Valstu Maksātnespējas kodeksa 11. sadaļa (Chapter 11), taču paredzēts, ka gaidāmā direktīva to pārspēs, it īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Plānots, ka direktīva papildinās Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām,6 kas ar 2017. gada 26. jūniju tiks aizstāta ar tās pārstrādāto versiju 2015/848.7 Kaut arī ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270310-gaidama-jauna-direktiva-par-restrukturizaciju-maksatnespeju-un-otro-iespeju/\n270310\nTue, 14 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Uzņēmuma pāreja Darba likuma izpratnē\n Uzņēmuma pāreja Darba likuma izpratnē Latvijas Augstākās tiesas judikatūrā nav atrodami daudzi spriedumi, kas interpretētu un skaidrotu šo jēdzienu, turpretim Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) Direktīvu ir interpretējusi daudzreiz,4 tāpēc tieši EST nolēmumi kalpo kā primārais avots, lai izprastu uzņēmuma pārejas būtību arī Darba likuma kontekstā. Ņemot vērā, cik dažādās situācijās EST ir sniegusi prejudiciālus nolēmumus, konstatējot uzņēmuma pārejas faktu, šī raksta mērķis ir apkopot uzņēmuma un tā pārejas pazīmes, apskatīt specifiskus ar uzņēmuma pāreju saistītus jautājumus – uzņēmuma nodošanu vairākiem saņēmējiem un pārrobežu uzņēmumu pāreju, kā arī īsumā ieskicēt potenciālās sekas par uzņēmuma pāreju regulējošo noteikumu neievērošanu.   Uzņēmuma definīcija un piemērošanas joma Uzņēmuma jēdziens tiek definēts gan Darba likumā, gan arī Komerclikumā,5 ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270309-uznemuma-pareja-darba-likuma-izpratne/\n270309\nTue, 14 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Sadalīšanā iesaistīto sabiedrību solidārās atbildības tiesiskie aspekti\n Sadalīšanā iesaistīto sabiedrību solidārās atbildības tiesiskie aspekti Nenoliedzami, sadalīšanā iesaistīto sabiedrību solidāra atbildība ir būtisks kreditoru tiesisko interešu aizsardzības instruments gadījumā, ja reorganizācija izmantota, lai izvairītos no atbildības par noteiktiem kreditoru prasījumiem. Taču, no otras puses, ja reorganizācija ir īstenota godprātīgi, šis kreditoru aizsardzības instruments var atstāt ievērojamu ietekmi uz sadalīšanā iesaistītajām sabiedrībām pat tik tālu, ka var likt pārdomāt sadalīšanas lietderību. Šajā rakstā autore aplūko sadalīšanas juridiskos aspektus, īpašu uzmanību veltot tieši reorganizācijā iesaistīto sabiedrību atbildības sadalījumam pēc reorganizācijas pabeigšanas.   1. Reorganizācija, sadalot kapitālsabiedrību Komerclikums paredz šādus trīs reorganizācijas pamatveidus: sabiedrību apvienošana (KCL 335. pants), kas var notikt kā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270308-sadalisana-iesaistito-sabiedribu-solidaras-atbildibas-tiesiskie-aspekti/\n270308\nTue, 14 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Licencēšanas kārtība saistībā ar uzņēmumu reorganizāciju\n Licencēšanas kārtība saistībā ar uzņēmumu reorganizāciju \nhttp://www.juristavards.lv/doc/270307-licencesanas-kartiba-saistiba-ar-uznemumu-reorganizaciju/\n270307\nTue, 14 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Licenču pārreģistrācija – reorganizācijas klupšanas akmens\n Licenču pārreģistrācija – reorganizācijas klupšanas akmens Reorganizācijas formālo pusi – lēmumus, kas jāpieņem dalībniekiem un valdei, dokumentu iesniegšanas kārtību un reorganizācijas reģistrācijas priekšnoteikumus – nosaka Komerclikums. Tāpat Komerclikuma 350. pantā ir noteiktas ieraksta par reorganizāciju komercreģistrā sekas – reorganizācijas spēkā stāšanās, mantas pāreja, no komercreģistra izslēgto sabiedrību uzskatīšana par likvidētām u.c. Lai panāktu reorganizācijas reģistrāciju komercreģistrā, pietiek sekot Komerclikuma noteikumiem. Tomēr jāpatur prātā, ka reorganizācija nav tikai formāla dokumentu sakārtošana un iesniegšana Uzņēmumu reģistram – reorganizācijas rezultāts ir arī jāievieš dzīvē. Vairāki saimnieciskās darbības veidi Latvijā ir reglamentēti – to īstenošanai ir jāsaņem atļaujas vai licences. Kā piemēru var minēt būvniecības uzņēmuma reģistrāciju, ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270305-licencu-parregistracija-reorganizacijas-klupsanas-akmens/\n270305\nTue, 14 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Šķīrējtiesu institūts un uzņēmēju vajadzības Latvijā\n Šķīrējtiesu institūts un uzņēmēju vajadzības Latvijā Kas notiek Latvijā? Lai izprastu, kas šodien Latvijā notiek šķīrējtiesu jomā, visuzskatāmāk to parāda interneta vietnes Google meklētāja piedāvātais meklējamais teksts pēc tam, kad lietotājs meklēšanas joslā ir ierakstījis "šķīrējtiesas Latvijā". Proti, Google meklētājs kā nākamo iespēju piedāvā apskatīt rezultātus par tēmu "šķīrējtiesas Latvijā vajadzīgas radikālas pārmaiņas". Tā kā Google meklētājs tika radīts pāris gadus pirms jau šobrīd tālajā 1999. gadā stājās spēkā Civilprocesa likums, tad varētu pieņemt, ka vismaz divus gadus iepriekš minēto ierakstu lietotāji nevarēja atrast. Taču diemžēl jāpieļauj, ka ieraksts noteikti varēja parādīties jau 1999. gada beigās, un tas pārliecinoši notur savu pozīciju 21. gadsimtā Latvijas juridiskās kultūras apritē. Raksta mērķis nav atrast personas, kuras ir pieļāvušas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270062-kirejtiesu-instituts-un-uznemeju-vajadzibas-latvija/\n270062\nTue, 31 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Pārrobežu maksātnespēja: procesa novitātes\n Pārrobežu maksātnespēja: procesa novitātes Regula I bija pirmais Eiropas Padomes normatīvais akts, kas šādā mērogā noteica pārrobežu maksātnespējas procedūru regulējumu. Savukārt Latvijas Republikai šī Regula I kļuva par saistošu kopš brīža, kad Latvija kļuva par vienu no ES dalībvalstīm, proti, no 2004. gada 1. maija. Jāatzīst, ka līdz Regulas I pieņemšanas brīdim "bija vairāki mēģinājumi šos jautājumus centralizēti noregulēt, piemēram, 1995. gada 23. novembrī tika izstrādāta Maksātnespējas procedūru konvencija, par kuru bija daudz diskusiju, tomēr dalībvalstīs, līdz galam nevienojoties par savu interešu regulējumu, tā arī neratificēja minēto konvenciju".2 Regulas I mērķis ir nodrošināt pārrobežu maksātnespējas procedūras efektivitāti un aptvert visus parādnieka aktīvus,3 tādējādi kopumā uzlabojot komercdarbības vidi. Tomēr, kaut arī "kopumā tika uzskatīts, ka Regula I veiksmīgi darbojas, ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270061-parrobezu-maksatnespeja-procesa-novitates/\n270061\nTue, 31 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Tiesas loma maksātnespējas procesa norisē\n Tiesas loma maksātnespējas procesa norisē Autoresprāt, ir būtiski izanalizēt maksātnespējas procesa un TAP civilprocesuālo regulējumu, īpašu uzmanību pievēršot maksātnespējas procesa uzraudzībai un tiesu lomai tajā, izvērtējot, vai esošais regulējums ir efektīvs un atbilst likumā noteiktajiem principiem, lai secinātu, vai šobrīd spēkā esošais regulējums ir atbilstošs starptautiskajām prasībām un tendencēm un vai tas ir adekvāts Latvijas komercdarbības videi. Referātā izvirzītie uzdevumi tiks realizēti, piemērojot zinātniski pētnieciskās metodes. Pētījuma ietvaros tiks izmantotas šādas pētniecības metodes – salīdzinošā, analītiskā un aprakstošā metode. Autore referātā analizē Tieslietu ministrijas (turpmāk – TM) izstrādātajās Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnēs 2016.–2020. gadam iekļautos priekšlikumus attiecībā uz maksātnespējas procesa uzraudzību, sniedz savu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270060-tiesas-loma-maksatnespejas-procesa-norise/\n270060\nTue, 31 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Pieteikums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību: aktuālā prakse\n Pieteikums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību: aktuālā prakse Šo vairāk nekā divu gadu laikā ir izkristalizējušās atsevišķas likuma piemērošanas problēmas, kas saistītas ar tiesību normu interpretāciju tiesās. Ņemot vērā, ka ar likumu grozījumiem tika radīti arī jauni tiesiskie instrumenti, kas nodrošināja virzību uz galveno mērķi – nodrošināt labi saprotamu kārtību, kādā cietusī persona nekavējoties var saņemt tiesisku aizsardzību –, šo instrumentu praktiska piemērošana vienlaicīgi bija arī izaicinājums tiesnešiem. Referātā atspoguļoti atsevišķi procesuālie jautājumi par tiesu praksē īstenotās CPL 30.5 nodaļas normu interpretācijas atbilstību šīs nodaļas mērķim, tiesai veicot tādas procesuālās darbības kā atteikšanos pieņemt pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību un tā noraidīšanu, kā arī apliecinājuma kā pierādījuma novērtēšanu un lietu apvienošanas pienākumu. ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270059-pieteikums-par-pagaidu-aizsardzibu-pret-vardarbibu-aktuala-prakse/\n270059\nTue, 31 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Dzīvokļu īpašnieku kopība civilprocesā\n Dzīvokļu īpašnieku kopība civilprocesā 1. Dzīvokļu īpašnieku kopības jēdziens Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma3 (turpmāk – Īpašuma likums) 15. panta pirmajai un otrajai daļai "dzīvokļu īpašnieku kopība ir pārvaldes institūcija dzīvojamā mājā" un "dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvā ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki". Dzīvokļu īpašnieku kopība pastāv un darbojas neatkarīgi no tā, vai dzīvokļu īpašnieki ir apvienojušies sabiedrībā, biedrībā vai kooperatīvā un ir tās dalībnieki.4 Dzīvokļu īpašnieku kopība pastāv, pirms dzīvokļu īpašnieki ir lēmuši par kādas biedrības vai sabiedrības dibināšanu attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanai un kopības lēmumu izpildes nodrošināšanai. Dzīvokļu īpašnieku kopība ietver visus dzīvokļa īpašuma īpašniekus, turpretī iestāšanās kādā biedrībā vai sabiedrībā ir brīvprātīga izvēle. Šī nianse ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270058-dzivoklu-ipasnieku-kopiba-civilprocesa/\n270058\nTue, 31 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Juridisko attiecību nepastāvēšanas prasījums (negatīva prasība) civilprocesā\n Juridisko attiecību nepastāvēšanas prasījums (negatīva prasība) civilprocesā Izpratne par šiem jēdzieniem galvenokārt saistāma ar personas tiesībām uz tiesas aizsardzību kā viena no vadošajiem civilprocesa principiem piemērošanu, taču jāsaprot, ka šis princips nav absolūts. Subjektīvo tiesību un interešu aizsardzība ir vērsta uz Civilprocesa likumā (turpmāk – CPL) noteiktas formālas procedūras ievērošanu ar civilo tiesību aizsardzības līdzekļiem. Civilprocesa galvenais uzdevums ir radīt procesuālo līdzsvaru un vienlīdzīgas tiesības ekonomijas principa ietvaros. Tas ir panākams ar pilnīgāku un skaidrāku normatīvo regulējumu, samazinot esošo normu neatbilstošu interpretāciju. Civilo tiesību aizsardzības jautājums ir viens no nozīmīgākajiem un vienlaicīgi sarežģītākajiem jautājumiem civilprocesa zinātnē kopumā. Ne mazums ir gadījumu tiesvedības praksē un arī civilprocesa teorijā, kad neprecīzi ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270057-juridisko-attiecibu-nepastavesanas-prasijums-negativa-prasiba-civilprocesa/\n270057\nTue, 31 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Pierādījumu apjoms prasības pamatošanai – prasītāja kompetence\n Pierādījumu apjoms prasības pamatošanai – prasītāja kompetence Civilprocesa likuma1 (turpmāk – CPL) 1. panta pirmā daļa nosaka, ka katrai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Vēršoties tiesā, prasītājs prasības pieteikumā izsaka savus apgalvojumus par notikušo, kas tiek izklāstīti prasības pieteikuma tekstā, bet pielikumam pievieno pierādījumus, kā to nosaka CPL 129. pants, kas apstiprina prasības pieteikumā norādīto. Kā norāda profesors V. Bukovskis, "prāvnieku darbību, kas vērsta uz viņu apgalvojumu un paskaidrojumu patiesuma apliecināšanu pienācīgas kompetentas tiesas priekšā, sauc par pierādīšanu".2 Pierādīšanas pienākums gulstas uz personu, kura izsaka noteiktus apgalvojumus par konkrētiem lietas apstākļiem. D. Ose atzīmē, ka "civilprocesuālajā tiesvedībā īpaša uzmanība tiek veltīta tieši pierādīšanas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270056-pieradijumu-apjoms-prasibas-pamatosanai-prasitaja-kompetence/\n270056\nTue, 31 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Tiesvedība kasācijas instancē: normatīvā regulējuma prakses aktualitātes\n Tiesvedība kasācijas instancē: normatīvā regulējuma prakses aktualitātes 1. Grozījumu nepieciešamība un nozīme tiesu iekārtas attīstības procesā Iepriekš norādītajiem CPL grozījumiem ir divējāda praktiska nozīme. No vienas puses, tie iekļaujas vispārīgajos tiesvedības paātrināšanas leģislatīvajos pasākumos, bet, no otras puses, veicina tādu Augstākās tiesas Civillietu departamenta darbību, kas vairāk atbilst kasācijas instances būtībai.2 Tiesvedības paātrināšanas pasākumu nepieciešamība pamatota ar starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos un Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā noteiktajām personas tiesībām uz taisnīgu tiesu, kuru viens no elementiem ir tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā. Atbilstoši Tiesu informatīvās sistēmas datiem vidējais tiesvedības ilgums kasācijas instancē civillietās 2014. gadā bija 17,2 mēneši. Lielā mērā pateicoties Augstākās tiesas Civillietu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270055-tiesvediba-kasacijas-instance-normativa-regulejuma-prakses-aktualitates/\n270055\nTue, 31 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Pierādījumu neiesniegšanas atšķirīgās sekas tiesu praksē\n Pierādījumu neiesniegšanas atšķirīgās sekas tiesu praksē Analizējot sacīkstes principa ietekmi uz civilprocesuālo tiesvedību, jāatzīst, ka civiltiesiskā strīda pusei nepastāv likumā noteikts tiešs ierobežojums pierādījumu iesniegšanas skaita vai apjoma ziņā. Lietas dalībniekam ir pieļaujams pēc iespējas pilnīgāk pamatot ar pierādījumiem visus apstākļus, kuri ietilpst pierādīšanas priekšmetā un celtās prasības robežās. Vienīgie ierobežojumi pierādījumu iesniegšanā ir noteikti Civilprocesa likuma2 (turpmāk – CPL) 94. pantā, kurš noteic, ka tiesa pieņem tikai tos pierādījumus, kuriem ir nozīme lietā, CPL 95. pantā, paredzot, ka tiesa pieļauj tikai likumā noteiktos pierādīšanas līdzekļus un CPL 73.1 pantā noteiktais regulējums saistībā ar gadījumiem, kad lietas dalībnieks negodprātīgi izmanto savas tiesības vai negodprātīgi pilda savus pienākumus, tajā skaitā sniedzot tiesai apzināti nepatiesas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270053-pieradijumu-neiesniegsanas-atskirigas-sekas-tiesu-prakse/\n270053\nTue, 31 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Lai civilprocess būtu gan efektīvs, gan tiesisks\n Lai civilprocess būtu gan efektīvs, gan tiesisks Ikgadējās konferences mērķis ir apvienot un aicināt tiesību zinātniekus un praktiķus diskutēt par aktuālākajiem civilprocesa problēmjautājumiem, veicināt juridiskās domas attīstību civilprocesuālo tiesību jomā un rast iedvesmu un padomu nepieciešamajiem uzlabojumiem, lai civilprocess Latvijā vienlaikus būtu gan efektīvs, gan nodrošinātu atbilstošu lietas dalībnieku tiesību un interešu aizsardzību. 2016. gada 2. decembra konferencē ar priekšlasījumiem uzstājās un uz diskusiju aicināja 12 referenti – gan augstāko izglītības iestāžu juridisko fakultāšu mācībspēki, gan tiesneši, gan advokāti, gan citi civilprocesuālo tiesību jomas speciālisti, kuru ikdienas darbs ir saistīts ar šīs jomas jautājumiem. Ar vieslekciju konferencē uzstājās arī Eiropas Tiesību institūta pārstāvis, Zagrebas Universitātes profesors Alans Uzelacs (Alan Uzelac). Konferencē noslēguma ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270052-lai-civilprocess-butu-gan-efektivs-gan-tiesisks/\n270052\nTue, 31 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Nekustamā īpašuma darījumu notariāla apliecināšana un zemes reģistra ierakstu stabilitāte\n Nekustamā īpašuma darījumu notariāla apliecināšana un zemes reģistra ierakstu stabilitāte I. Ievads Patiešām apmierinošai diskusijai par šā raksta tēmu nepieciešams samērā plašs salīdzinošais pamats. Ir tiesiskās kultūras, kur notāri tiek iesaistīti ikvienā nepieciešamajā darījumu ar zemi posmā. Šis ir risinājums, kas īpaši tiek izmantots Vācijā. Citās tiesiskajās kultūrās, piemēram, ASV vai Anglijā, nav nepieciešama vispār nekāda notāra līdzdalība darījumos ar nekustamajiem īpašumiem, un šo valstu notariāta tradīcijas nav labi attīstītas vai vismaz ir vājas. Dažās tiesiskajās sistēmās notāra iesaistīšanās ir tikai daļēji obligāta, notāra iesaistīšanās intensitāte būtiski atšķiras. Latvija ir valsts, kur notāra iesaistīšanās ir vāja, jo apliecināts paraksts nepieciešams tikai reģistrācijas zemesgrāmatā lūgumiem, bet visos pārējos darījuma posmos nekādi notāra apliecinājumi ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269855-nekustama-ipasuma-darijumu-notariala-apliecinasana-un-zemes-registra-ierakstu-stabilitate/\n269855\nTue, 20 Dec 2016 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Notāra priekšrocības darījumos ar nekustamo īpašumu\n Notāra priekšrocības darījumos ar nekustamo īpašumu ASV, Anglijā un lielākajā daļā Anglijas bijušo koloniju (common law valstīs) nekustamo īpašumu darījumos nav nepieciešama notāra iesaistīšanās, un tie ir tikai un vienīgi privāttiesību jautājumi. Pusēm, kas vēlas nodot nekustamo īpašumu, palīdz viņu pašu privāti juristi un pēdējā laikā komerciālās īpašumtiesību sabiedrības, kas nav juristu biroji, vai licencēti juristi, kas specializējas nekustamā īpašuma nodošanas jautājumos. Lai arī gan Anglijā, gan ASV ir personas, kas darbojas kā notāri, nevienā no šīm tiesiskajām kultūrām nav īsti zināms publiska dokumenta jēdziens. Tādējādi tā dēvēto notāru juridiskā kvalifikācija un viņu tiesiskā loma šajās jurisdikcijās ir ļoti maznozīmīga. Jau vairākās paaudzēs kontinentālās Eiropas tiesiskajās kultūrās nekustamā īpašuma darījumi ir tikuši uzticēti notāriem, un anglosakšu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269854-notara-prieksrocibas-darijumos-ar-nekustamo-ipasumu/\n269854\nTue, 20 Dec 2016 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Nekustamā īpašuma darījumu noslēgšanas procesa efektivitātes pamati\n Nekustamā īpašuma darījumu noslēgšanas procesa efektivitātes pamati No visiem notariālajiem aktiem, kas noslēgti 2015. gadā, aptuveni 25 % bija dažādi darījumi ar nekustamo īpašumu. Pēdējo 23 gadu laikā Igaunijā nav bijušas nopietnas debates, kas aicinātu mainīt vai mazināt prasību par notariālo apliecinājumu darījumos ar nekustamo īpašumu. Prasības par notariālo apliecinājumu atbilstību konstitūcijai Igaunijas Augstākā tiesa vērtēja 2003. gadā, un tiesa lēma, ka prasība par apliecināšanu nav pārmērīgs pārkāpums attiecībā uz tiesībām brīvi rīkoties ar savu īpašumu. Savā lēmumā Nr. 3-2-1-49-03 Augstākā tiesa paskaidroja, ka prasības par notariālo apliecinājumu attiecināšana uz vērtīgu īpašumu kalpo abu pušu interesēm, jo tādējādi tiek novērsta iespēja, ka puse, kurai nav tādu tiesību, rīkojas ar īpašumu, un tiek garantēta īpašuma ieguvēja ieguldījuma aizsardzība. Tiesa arī ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269853-nekustama-ipasuma-darijumu-noslegsanas-procesa-efektivitates-pamati/\n269853\nTue, 20 Dec 2016 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Kādēļ Lietuvas notāriem tiek deleģētas jaunas notariālās darbības\n Kādēļ Lietuvas notāriem tiek deleģētas jaunas notariālās darbības Notariālā darījuma formas nepieciešamību un priekšrocības lieliski ilustrē mantisko tiesību uz nekustamo mantu nodošanas darījumu noslēgšanas forma. Lielākajā pasaules valstu daļā attiecībā uz valsts nekustamā īpašuma darījumiem ir noteiktas speciālās formas prasības. Minētās prasības tiek pamatotas ar to, ka nekustamām mantām piemīt lielāka vērtība nekā citiem civiltiesisko attiecību objektiem, bet tas savukārt nosaka darījuma pušu vēlmi pārliecināties par darījuma likumību un no tā izrietošu tiesību un pienākumu pienācīgu īstenošanu. Nekustamā īpašuma darījumi ir nozīmīgi ne tikai privātpersonām, bet arī valstij – parasti nekustamais īpašums ir tiešā veidā saistīts ar zemi, tāpēc valsts ir ieinteresēta regulēt nekustamā īpašuma nodošanas darījumus, lai tiktu nodrošināta likumīga valstij īpaši svarīgas mantas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269852-kadel-lietuvas-notariem-tiek-delegetas-jaunas-notarialas-darbibas/\n269852\nTue, 20 Dec 2016 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Uzņēmēju nostāja jautājumā par obligātā notariālā akta ieviešanu\n Uzņēmēju nostāja jautājumā par obligātā notariālā akta ieviešanu Globālās konkurētspējas indeksā Latvija ir 44. vietā, Lietuva – 36. un Igaunija – 30. vietā. Ekonomiskās brīvības indeksā ir līdzīga situācija – Latvija 36., Lietuva 13., bet Igaunija 9. vietā. Doing Business pētījumā – Latvija 22., Lietuva 20. un Igaunija 16. vietā – atkal Latvija diemžēl pēdējā. Rietumeiropa ir krietni ilgāku laiku brīvā tirgus apstākļos. Baltijas valstīm šis stāžs ir krietni mazāks, kā arī bijis mazāk laika kapitāla uzkrāšanai, līdz ar to tās objektīvi ir citā situācijā. Baltijas valstis sāka vienlaicīgi, tomēr Latvija atpaliek. Ja no Lietuvas ne pārāk daudz, tad no Igaunijas diezgan būtiski. No konkrētajiem mērījumiem redzams, kur ir Latvijas stiprie, kur vājie punkti. Pat neiedziļinoties šo pētījumu metodoloģijās un neanalizējot katru niansi, sakarība ir acīmredzama – jo labāka biznesa vide, jo ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269851-uznemeju-nostaja-jautajuma-par-obligata-notariala-akta-ieviesanu/\n269851\nTue, 20 Dec 2016 00:00:00 +0200\n\n