Jursta Vārds - Numura tēma http://www.juristavards.lv Numura tēma lv http://www.juristavards.lv Mon, 23 Apr 2018 07:04:20 -0700 http://www.juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds http://www.juristavards.lv 240 47 \nNumura tēma: Valdes locekļa atbildība par kapitālsabiedrības novešanu līdz maksātnespējai\n Ņemot vērā Latvijas bēdīgo stati Jaunākie statistikas dati maksātnespējas jomā2 liek domāt, ka minētā pētījuma autori nav kļūdījušies, jo juridisko personu maksātnespējas procesos atgūto līdzekļu apmērs 2017. gadā ir bijis kritiski zems – nodrošināto kreditoru grupā 14,46 %,3 nenodrošināto kreditoru grupā 1,28 %,4 savukārt vidējais juridisko personu maksātnespējas procesos atgūto naudas līdzekļu apjoms bijis tikai 4,23 %.5 Ņemot vērā, ka 2017. gadā juridisko personu maksātnespējas procesos 61 % gadījumu tika sastādīts ziņojums par mantas neesamību,6 kritiski zemais maksātnespējas procesos atgūto līdzekļu apmērs ir visnotaļ likumsakarīgs. Proti, maksātnespējas procesā kreditoru prasījumi tiek segti no parādnieka mantas (Maksātnespējas likuma 4. panta pirmā daļa), un tādēļ, ja maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā parādniekam ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272381-valdes-locekla-atbildiba-par-kapitalsabiedribas-novesanu-lidz-maksatnespejai/\n272381\nTue, 13 Mar 2018 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Civiltiesiskās un krimināltiesiskās atbildības savstarpējā mijiedarbība un nošķiršana\n Tiesisko attiecību civiltiesiska Mūsdienās tiesībsargājošām iestādēm nereti nākas saskarties ar tādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, kas ārēji līdzinās parastai civiltiesiski neatļautai darbībai. Šādos gadījumos, kad iespējamais noziedzīgais nodarījums nav acīmredzams un radušās tiesiskās attiecības prima facie ir vērtējamas kā civiltiesiskas, ir svarīgi spēt saskatīt un izvērtēt tās pazīmes, kas varētu liecināt par noziedzīga nodarījuma sastāva esamību personas nodarījumā. Praksē minētais problēmjautājums visspilgtāk atrod savu atspoguļojumu situācijās, kad no tiesību aizskāruma cietusī persona vēršas tiesībsargājošajās iestādēs ar iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu, norādot uz tiesību aizskāruma rašanās apstākļiem, kas prima facie liecina par privāttiesisko attiecību pastāvēšanu starp iesaistītajām personām. Autora novērojumi liecina, ka šādos ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272380-civiltiesiskas-un-kriminaltiesiskas-atbildibas-savstarpeja-mijiedarbiba-un-noskirsana/\n272380\nTue, 13 Mar 2018 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Tiesvedības apturēšana civillietā sakarā ar krimināllietu\n Nebūtu pieļaujama situācija Gadījumos, kad noziedzīga nodarījuma rezultātā nodarīts kaitējums citai personai, persona, kura krimināllietā atzīta par cietušo, ir tiesīga lūgt piedzīt kompensāciju gan atbilstoši Kriminālprocesa likuma 26. nodaļas noteikumiem, gan arī tiesīga celt prasību atbilstoši Civilprocesa likuma noteikumiem. Kā norādīts tiesību doktrīnā, kompensācija krimināllietā ir atlīdzība, kas vienlaikus pildītu gandarījuma sniegšanas funkciju cietušajam par trīs veidu kaitējumiem: morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu, ja tāds ir bijis.2 Var izveidoties situācijas, kurās civillieta sakarā ar celto prasību tiek ierosināta pirms krimināllietas, ja, piemēram, kaitējumu radošo darbību noziedzīgais raksturs tiek atklāts vēlāk,3 vai sakarā ar to, ka jautājums par civillietas ierosināšanu tiek izlemts ātrāk, prasītājs lūdzis nodrošināt ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272379-tiesvedibas-apturesana-civillieta-sakara-ar-kriminallietu/\n272379\nTue, 13 Mar 2018 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Krāpšanas un piesavināšanās norobežošana no civiltiesiska delikta\n Ja procesa virzītājs nepamato Par to liecina šādi piemēri. Pirmkārt, ja civiltiesībās parasti risināms jautājums par zaudējumu atlīdzināšanu, t.i., nepieciešama zaudējumu esamība, tad krimināltiesībās zaudējumu eksistence nav obligāta, jo kriminālatbildība var iestāties arī par nozieguma mēģinājumu. Tātad no krimināltiesiskās atbildības ne vienmēr izriet civiltiesiskā atbildība. Un otrādi – zaudējumu esamība ne vienmēr ir pamats kriminālatbildībai,3 jo krimināltiesības tiesību labumus (intereses) aizsargā tikai fragmentāri. Otrkārt, par noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu priekšmetu var būt manta, ko persona valdījusi nelikumīgi, piemēram, narkotiskās un psihotropās vielas (sk. Krimināllikuma 175. panta ceturto daļu, 176. panta trešo daļu u.c.). Tāpat mantu nolaupīt var arī no zagļa,4 lai gan viņam nav civiltiesiska prasījuma pret otro zagli. Tas skaidrojams ar ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272378-krapsanas-un-piesavinasanas-norobezosana-no-civiltiesiska-delikta/\n272378\nTue, 13 Mar 2018 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Tiesības uz informāciju, kas nav administratīvās lietas materiāli\n Lēmumu projekti Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments (turpmāk – AT) 2017. gada 20. janvāra kopsēdē1 izskatīja privātpersonas blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas (turpmāk – ART) tiesneša lēmumu atteikt pieņemt pieteikumu par informācijas sniegšanu, jo tas nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā. AT atkāpās no tās iepriekš nodibinātās judikatūras lietās par atteikumu sniegt informāciju, kas ir saistīta, tomēr nav iekļauta iestādes administratīvās lietas materiālos, atcēla ART tiesneša lēmumu un nodeva jautājumu par pieteikuma pieņemšanu jaunai izlemšanai. Lietas pamatā bija tiesisks strīds par Konkurences padomes (turpmāk – KP) pienākumu izsniegt privātpersonas pieprasītu informāciju. Konkrētā privātpersona bija komercsabiedrība, kas sodīta par konkurences tiesību pārkāpumu un kas pēc tai nelabvēlīga lēmuma pieņemšanas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272325-tiesibas-uz-informaciju-kas-nav-administrativas-lietas-materiali/\n272325\nTue, 06 Mar 2018 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Satversmes tiesas spriedums "konkurences sodu" lietā: vairāk atbildības administratīvajām tiesām\n Satversmes tiesa pēc būtības aps Strīdi pamatlietās Satversmes tiesas lietas pamatā ir administratīvās tiesvedības par diviem Konkurences padomes lēmumiem. Pirmais no tiem ir 2014. gada septembra lēmums, ar kuru konstatēts vienošanās aizlieguma pārkāpums četru būvnieku darbībās un uzlikti naudas sodi kopumā 98 067,82 eiro apmērā.2 Otrs ir 2014. gada decembra lēmums, ar kuru konstatēts vienošanās aizlieguma pārkāpums septiņu auto tirgotāju darbībās un uzlikti naudas sodi kopumā 7 635 183,31 eiro apmērā.3 Divās no administratīvajām tiesvedībām, kurās šie lēmumi pārsūdzēti, Administratīvā apgabaltiesa iesniedza pieteikumus Satversmes tiesā.4 Satversmes tiesas lēmumā par lietas ierosināšanu paskaidrots, ka "pieteikumu iesniedzēji administratīvajās lietās citastarp lūdz grozīt Konkurences padomes lēmumus, samazinot tiem piemērotos naudas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272324-satversmes-tiesas-spriedums-konkurences-sodu-lieta-vairak-atbildibas-administrativajam-tiesam/\n272324\nTue, 06 Mar 2018 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Izpildvaras piemēroto kriminālsodu atbilstība tiesībai uz taisnīgu tiesu\n Eiropas Savienības konkurences t 1. Kriminālsodu ietērpa maiņa un izpildvaras piemēroto kriminālsodu atbilstība tiesībai uz taisnīgu tiesu Starp Latvijas valsti un tās tautu noslēgtais sabiedriskais līgums paredz, ka likumpārkāpējiem sodu piespriež tiesa, "tādā veidā aizstājot pirmatnējā sabiedrībā valdošo pašizrēķināšanos".2 Tradicionāli indivīdam izvirzīto apsūdzību izskatīšana un sodīšana ir tiesu varas kompetence: "Skaidrā un striktā varas dalīšanas režīmā likumdevējs pieņem likumus, izpildvara tos piemēro, un tiesa soda par to neievērošanu. Izpildvaras loma, kura no trim varām ir vismazāk definēta, ir palīdzēt pilsoņiem, vajadzības gadījumā tos izmeklēt, bet ne sodīt."3 Ievērojot tradicionālo varas dalīšanas principu, jēdziens "administratīvs sods" ir uzskatāms par anomāliju un ir pretruna pati par sevi (une contradiction en soi),4 jo ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272323-izpildvaras-piemeroto-kriminalsodu-atbilstiba-tiesibai-uz-taisnigu-tiesu/\n272323\nTue, 06 Mar 2018 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Konkurences pārkāpumu lietas Latvijā netiek skatītas pilnas jurisdikcijas tiesā\n Autore informē Ar Satversmes tiesas 2017. gada 22. decembra spriedumu2 atzīts, ka Satversmei atbilst tāds tiesiskais regulējums, kas liedz Administratīvajai apgabaltiesai pašai grozīt Konkurences padomes noteikto naudas sodu par Konkurences likuma pārkāpumu. Ja Administratīvā apgabaltiesa nepiekrīt Konkurences padomes lēmumam, tai ir šādas opcijas: (a) atcelt Konkurences padomes lēmumu pilnīgi; vai (b) atcelt Konkurences padomes lēmumu daļā par soda noteikšanu ar papildu opciju uzlikt Konkurences padomei pienākumu izdot jaunu lēmumu par sodu. Spriedums pamatots ar varas dalīšanas principu un to, ka administratīvā procesa būtībai atbilstošāks esot tāds regulējums, saskaņā ar kuru tiesa neizdara lietderības apsvērumus iestādes vietā un uz to pamata nenosaka jaunu administratīvā akta saturu, bet gan, konstatējot neatbilstību tiesību normām, atceļ administratīvo aktu. Autore ņem ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272322-konkurences-parkapumu-lietas-latvija-netiek-skatitas-pilnas-jurisdikcijas-tiesa/\n272322\nTue, 06 Mar 2018 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Diskusija par Satversmes tiesas spriedumu un Konkurences padomes pilnvarām\n ST spriedumā ir norādījusi ST spriedumā ir norādījusi, ka administratīvās tiesas pamatuzdevums administratīvajā procesā ir nodrošināt efektīvu tiesas kontroli pār izpildvaras veikto darbību (bezdarbības) tiesiskumu un lietderību, kas plašākā nozīmē ir izpildvaras piešķirto pilnvaru izmantošanas tiesiskuma (lietderības) kontrole. Šādai kontrolei ir jābūt visaptverošai – procesuālai un saturiskai, un šai kontrolei jābūt pakļautām visām valsts darbībām, kas attiecas uz konkrētu personu. Personas tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšana prasa tiesību normām neatbilstoša izpildvaras lēmuma atcelšanu vai noteiktu valsts pārvaldes rīcību, kas nozīmē, ka tiesai ir jānovērš tā sekas attiecībā uz personu. Lai noteiktu apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, ST pārbaudīja, vai administratīvajā procesā tiek īstenota visaptveroša tiesas kontrole ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272321-diskusija-par-satversmes-tiesas-spriedumu-un-konkurences-padomes-pilnvaram/\n272321\nTue, 06 Mar 2018 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Blokķēde: rašanās, izaicinājumi un juridiskie jautājumi\n Blokķēde: rašanās, izaicinājumi un juridiskie jautājumi Blokķēdes rašanās Vienkāršā veidā blokķēde ir decentralizēta tehnoloģija vai sadalīta virsgrāmata, kurā anonīmi ieraksta darījumus. Darījumu virsgrāmata tiek vienlaicīgi uzturēta nesaistītu datoru vai serveru tīklā, ko dēvē par mezgliem, līdzīgi kā izklājlapas dublēšana tūkstošiem reižu virknē datoru, kas saslēgti tīklā. Virsgrāmata satur visu izpildīto darījumu turpinātus un pilnīgus ierakstus (ķēdi), sagrupējot tos blokos. Bloks tiek pievienots ķēdei tikai tad, ja blokķēdē iesaistītie mezgli ar augstu datu apstrādes jaudu sniedz pozitīvu atbildi, panākot konsensu pievienot nākamo derīgo ķēdes bloku. Darījumu var apstiprināt tikai tad, ja visi tīkla mezgli apstiprina jauna posma pievienošanu. Pretendenta bloka atbilstības izvērtēšanā mezgli sacenšas, risinot sarežģītu algoritmu un to verificējot, ko Bitcon blokķēdē pazīst kā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272203-blokkede-rasanas-izaicinajumi-un-juridiskie-jautajumi/\n272203\nTue, 13 Feb 2018 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Elektroniskie dokumenti un tiešsaistes informācijas sistēmas plašās iespējas\n Elektroniskie dokumenti un tiešsaistes informācijas sistēmas plašās iespējas \nhttp://www.juristavards.lv/doc/272202-elektroniskie-dokumenti-un-tiessaistes-informacijas-sistemas-plasas-iespejas/\n272202\nTue, 13 Feb 2018 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Par tiesībām izplatīt iegādātās e-grāmatas, filmas, mūziku un datorprogrammas\n Par tiesībām izplatīt iegādātās e-grāmatas, filmas, mūziku un datorprogrammas 1. Tiesību izsmelšanas princips autortiesībās 1.1. Tiesību izsmelšanas principa būtība Autoriem, to tiesību pārņēmējiem un citiem autortiesību subjektiem ir vairākas ekskluzīvas tiesības attiecībā uz savu darbu izmantošanu, tostarp tiesības tos izplatīt.1 Atbilstoši Autortiesību likumam izplatīšana nozīmē autortiesību vai blakustiesību objekta oriģināla vai kopijas pārdošanu vai citādu atsavināšanu.2 Savukārt tiesību izsmelšanas princips3 nozīmē, ka brīdī, kad autortiesību subjekts vai cita persona ar autortiesību subjekta piekrišanu ir pārdevusi vai citādi nodevusi īpašumtiesības uz darba oriģinālu vai kopiju citai personai, autortiesību subjekta ekskluzīvās izplatīšanas tiesības ir izsmeltas, t.i., autortiesību subjekts vairs nevar iebilst pret to, ka ieguvējs šo darbu atsavina tālāk.4 Tiesību izsmelšana var būt ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272201-par-tiesibam-izplatit-iegadatas-e-gramatas-filmas-muziku-un-datorprogrammas/\n272201\nTue, 13 Feb 2018 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Tiesību un digitālo risinājumu aktualitātes kredītiestāžu skatījumā\n Tiesību un digitālo risinājumu aktualitātes kredītiestāžu skatījumā Kredītiestāžu un finanšu nozarē ikdienā dzirdam arvien aktīvākas diskusijas par jauno tendenču ietekmi uz biznesa ikdienu un nākotnes veidošanu: digitalizācija, dalītā ekonomika, ceturtā industriālā vai otrā tehnoloģiju revolūcija, robotizācija, mākslīgais intelekts, ekosistēmas, disintermediācija, decentralizācija, lielie dati. Sekojam līdzi analīzei, kā šie fenomeni ietekmēs mūsu nākotni, patēriņa paradumus, mūsu pašu un mūsu klientu darbu. Visas minētās parādības to kopumā veido digitālo transformāciju, kas jau 2017. gadā bija vadošais jautājums vairākos praktiskos un tiesībpolitikas forumos Latvijā, tai skaitā Bīriņu 13. tiesībpolitikas seminārā un "Jurista Vārda" 1000. laidienam veltītajā konferencē. Tātad pirmais solis uz izzināšanu notiek, un mazinās risks par "melnā cauruma" veidošanos: kas ir tas, ko mēs neredzam, bet ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272200-tiesibu-un-digitalo-risinajumu-aktualitates-kreditiestazu-skatijuma/\n272200\nTue, 13 Feb 2018 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Paplašināsies subjektu loks ar pienākumu ziņot par informācijas tehnoloģiju drošības incidentiem\n Paplašināsies subjektu loks ar pienākumu ziņot par informācijas tehnoloģiju drošības incidentiem Kibertelpas drošība ir nacionālās drošības neatņemama sastāvdaļa. Aizsardzības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde aizsardzības nozarē, un tās uzdevumos ietilpst pienākums koordinēt informācijas tehnoloģiju drošības politikas veidošanu un īstenošanu, kas ir viens no informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) pārvaldības jautājumiem. Kopumā IKT uzraudzības un drošības jautājumi ir sadalīti starp Satiksmes ministriju, Aizsardzības ministriju, Tieslietu ministriju, Iekšlietu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Uzticība kibertelpai un tās drošība ir jebkuras informācijas sabiedrības pamats. Lai arī kibertelpā drošs nevar justies neviens, visaptveroši aizsardzības pasākumi ļauj nodrošināt digitālo procesu nepārtrauktību, uzticamu informācijas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272199-paplasinasies-subjektu-loks-ar-pienakumu-zinot-par-informacijas-tehnologiju-drosibas-incidentiem/\n272199\nTue, 13 Feb 2018 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Racionāli un efektīvi jāizmanto IKT visā valsts pārvaldē atbilstoši vienotai valsts politikai\n Racionāli un efektīvi jāizmanto IKT visā valsts pārvaldē atbilstoši vienotai valsts politikai Elektroniskais dokuments Elektroniskā dokumenta (turpmāk – e-dokuments) juridiskā spēka tiesiskais ietvars reglamentēts Dokumentu juridiskā spēka likumā un Elektronisko dokumentu likumā. Jāņem vērā, ka 2017. gada 11. maijā tika pieņemti būtiski grozījumi Elektronisko dokumentu likumā, ar kuru tika pārņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regula (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū, kas attiecas gan uz e-dokumentiem, gan elektronisko parakstu, gan arī uz elektronisko identifikāciju.   E-dokumentu tiesiskais spēks un pamattiesības to izmantošanā Elektronisko dokumentu likuma pārejas noteikumu 1. punkts noteic, ka valsts un pašvaldību iestādēm ir pienākums pieņemt e-dokumentus no fiziskajām un juridiskajām ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272198-racionali-un-efektivi-jaizmanto-ikt-visa-valsts-parvalde-atbilstosi-vienotai-valsts-politikai/\n272198\nTue, 13 Feb 2018 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Tehnoloģiju nebeidzamais stāsts\n Tehnoloģiju nebeidzamais stāsts Jau 2018. gada pirmajā "Jurista Vārda" numurā rakstā "Informācijas tehnoloģiju drošības incidenti: sagatavoties, atpazīt, ziņot, atrisināt" CERT.lv speciālisti norādīja uz aktīvo darbu pie Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības direktīvas ieviešanas, kā arī uzsvēra kibertelpas drošību kā nacionālās drošības neatņemamu sastāvdaļu. Lieki atgādināt, ka pat Amerikas Savienotās Valstis kā vienu no šā brīža lielākajiem draudiem savas valsts drošībai publiski apspriež iespējamo Krievijas kiberuzbrukumu, kas "viltus ziņu" laikmetā un pie esošās medijpratības attīstības pakāpes ir nopietns izaicinājums lielā daļā valstu. Tikai daļa sabiedrības apzinās, ka reizē ar brīvu informācijas un datu plūsmu līdzi nāk arī neobjektīvu stāstu vai fiktīvu stāstu izdomātāju armija. Tiek uzskatīts, ka tikai totalitārās valstīs ar vienu propagandas kanālu ir iespējams ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272197-tehnologiju-nebeidzamais-stasts/\n272197\nTue, 13 Feb 2018 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Pierādījumu iegūšana un pieļaujamība saistībā ar personas datiem\n Pierādījumu iegūšana un pieļaujamība saistībā ar personas datiem Arvien biežāk dažādās institūcijās un privātās sabiedrībās informācijas neizsniegšanas iemesls kļūst atruna un atsaukšanās uz personas datu aizsardzību. Minētais jautājums ir aktuāls ne tikai no personas datu aizsardzības skatpunkta, bet arī Civilprocesa likuma un to personu interešu aizsardzības viedokļa, kuras cenšas aizsargāt savas likumīgās intereses un aizskartās tiesības tiesas ceļā. Saduroties pretējām interesēm un pusēm un nespējot strīdu atrisināt vienošanās ceļā, tiesa ir vienīgais tiesiskais instruments, kas ir kā starpnieks domstarpību atrisināšanai. Puses, kuras dodas uz tiesu, ir pārliecinātas par to, ka civilprocess ir formālo lietu vešanas kārtība, lai panāktu tiesisku risinājumu. Lai arī minētais ir civilprocesa "ābece", taču tas ir jāatceras arī visos tajos gadījumos, kad saduras dažādas personu tiesības. Vienīgā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272069-pieradijumu-iegusana-un-pielaujamiba-saistiba-ar-personas-datiem/\n272069\nTue, 23 Jan 2018 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Nekustamā īpašuma atbrīvošanas civilprocesuālais regulējums\n Nekustamā īpašuma atbrīvošanas civilprocesuālais regulējums Tiesu praksē ir daudz lietu par nekustamā īpašuma atbrīvošanu, kas pozitīva nolēmuma gadījumā rezultējas ar nepieciešamību veikt arī nekustamā īpašuma atbrīvošanu izpildu procesā. Daudzo lietu esamība tiesā ir izskaidrojama gan ar sabiedrības tiesisko apziņas līmeni par saistību izpildi, gan ar negodprātīgu procesa dalībnieku rīcību. Savukārt tiesas nolēmumu izpildes procesā jautājums par nekustamā īpašuma atbrīvošanu joprojām ir nesakārtots, ir daudz neskaidrību, mainās prakse un viedokļi. Vēl vairāk šis jautājums aktualizējas ar jauno Dzīvojamo telpu īres likuma projektu,1 kurš nodots sabiedrības vētīšanai. Referātā tiks apskatīti nekustamā īpašuma atbrīvošanas gadījumi, sniegti risinājumi prasījumu tiesai formulēšanā un nolēmumu izpildē. Referāta mērķis ir piedāvāt jaunus risinājumus attiecībā uz nekustamā īpašuma ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272068-nekustama-ipasuma-atbrivosanas-civilprocesualais-regulejums/\n272068\nTue, 23 Jan 2018 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Pārrobežu maksātnespējas procedūru atzīšana un izpilde Latvijā\n Pārrobežu maksātnespējas procedūru atzīšana un izpilde Latvijā I. Teorētiskā daļa Vispārējie noteikumi Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) 2004. gada 1. maijā Latvijai kļuva saistoši Eiropas Savienības tiesību akti, tostarp 2000. gada 29. maija Padomes Regula (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk – vecā regula).1 Detalizēti izvērtējot regulas darbību praksē desmit gadu garumā, Eiropas Komisija secināja, ka jāveic uzlabojumi. Sakarā ar to regula tika pārstrādāta un 2015. gada 20. maijā tapa Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2015/848 par maksātnespējas procedūrām (pārstrādātā redakcija) (turpmāk – jaunā regula; turpmāk vecā un jaunā regula kopā – Maksātnespējas regula).2 Ar dažiem izņēmumiem jaunā regula piemērojama ar 2017. gada 26. jūniju, turklāt tikai tām maksātnespējas procedūrām, kas uzsāktas pēc šī datuma. Līdz ar ko pašlaik praksē ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272067-parrobezu-maksatnespejas-proceduru-atzisana-un-izpilde-latvija/\n272067\nTue, 23 Jan 2018 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Briseles I bis regula un pagaidu pasākumi starptautiskā šķīrējtiesas procesā\n Briseles I bis regula un pagaidu pasākumi starptautiskā šķīrējtiesas procesā Ievads Daudzās valstīs pašas šķīrējtiesas var lemt par pagaidu pasākumiem, arī par prasības nodrošināšanu,1 tomēr tradicionāli starptautiskā šķīrējtiesas procesā tieši vispārējās jurisdikcijas tiesai ir tiesības izskatīt šādus jautājumus. Tādējādi ir ļoti būtiski saprast, kāda ir tiesas kompetence un kas nosaka tās ietvaru. Svarīgs šis jautājums ir arī Eiropas Savienības, tostarp Latvijas kontekstā, jo šobrīd ir nepieciešamība veidot konsekventu izpratni un piemērošanas praksi pagaidu pasākumu lietās, kas saistītas ar starptautisko komerciālo šķīrējtiesas procesu. Iedomāsimies hipotētisku piemēru. Starp Apvienotās Karalistes sabiedrību un Maltas sabiedrību pastāv strīds, kas izriet no starptautiska komerciāla kuģa pirkuma-pārdevuma līguma un kurā ir ietverta arī atruna par strīdu izšķiršanu šķīrējtiesā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272065-briseles-ibis-regula-un-pagaidu-pasakumi-starptautiska-skirejtiesas-procesa/\n272065\nTue, 23 Jan 2018 00:00:00 +0200\n\n