Jursta Vārds - Numura tēma http://www.juristavards.lv Numura tēma lv http://www.juristavards.lv Sun, 18 Feb 2018 03:17:09 -0700 http://www.juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds http://www.juristavards.lv 240 47 \nNumura tēma: Blokķēde: rašanās, izaicinājumi un juridiskie jautājumi\n Blokķēde: rašanās, izaicinājumi un juridiskie jautājumi Blokķēdes rašanās Vienkāršā veidā blokķēde ir decentralizēta tehnoloģija vai sadalīta virsgrāmata, kurā anonīmi ieraksta darījumus. Darījumu virsgrāmata tiek vienlaicīgi uzturēta nesaistītu datoru vai serveru tīklā, ko dēvē par mezgliem, līdzīgi kā izklājlapas dublēšana tūkstošiem reižu virknē datoru, kas saslēgti tīklā. Virsgrāmata satur visu izpildīto darījumu turpinātus un pilnīgus ierakstus (ķēdi), sagrupējot tos blokos. Bloks tiek pievienots ķēdei tikai tad, ja blokķēdē iesaistītie mezgli ar augstu datu apstrādes jaudu sniedz pozitīvu atbildi, panākot konsensu pievienot nākamo derīgo ķēdes bloku. Darījumu var apstiprināt tikai tad, ja visi tīkla mezgli apstiprina jauna posma pievienošanu. Pretendenta bloka atbilstības izvērtēšanā mezgli sacenšas, risinot sarežģītu algoritmu un to verificējot, ko Bitcon blokķēdē pazīst kā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272203-blokkede-rasanas-izaicinajumi-un-juridiskie-jautajumi/\n272203\nTue, 13 Feb 2018 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Elektroniskie dokumenti un tiešsaistes informācijas sistēmas plašās iespējas\n Elektroniskie dokumenti un tiešsaistes informācijas sistēmas plašās iespējas \nhttp://www.juristavards.lv/doc/272202-elektroniskie-dokumenti-un-tiessaistes-informacijas-sistemas-plasas-iespejas/\n272202\nTue, 13 Feb 2018 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Par tiesībām izplatīt iegādātās e-grāmatas, filmas, mūziku un datorprogrammas\n Par tiesībām izplatīt iegādātās e-grāmatas, filmas, mūziku un datorprogrammas 1. Tiesību izsmelšanas princips autortiesībās 1.1. Tiesību izsmelšanas principa būtība Autoriem, to tiesību pārņēmējiem un citiem autortiesību subjektiem ir vairākas ekskluzīvas tiesības attiecībā uz savu darbu izmantošanu, tostarp tiesības tos izplatīt.1 Atbilstoši Autortiesību likumam izplatīšana nozīmē autortiesību vai blakustiesību objekta oriģināla vai kopijas pārdošanu vai citādu atsavināšanu.2 Savukārt tiesību izsmelšanas princips3 nozīmē, ka brīdī, kad autortiesību subjekts vai cita persona ar autortiesību subjekta piekrišanu ir pārdevusi vai citādi nodevusi īpašumtiesības uz darba oriģinālu vai kopiju citai personai, autortiesību subjekta ekskluzīvās izplatīšanas tiesības ir izsmeltas, t.i., autortiesību subjekts vairs nevar iebilst pret to, ka ieguvējs šo darbu atsavina tālāk.4 Tiesību izsmelšana var būt ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272201-par-tiesibam-izplatit-iegadatas-e-gramatas-filmas-muziku-un-datorprogrammas/\n272201\nTue, 13 Feb 2018 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Tiesību un digitālo risinājumu aktualitātes kredītiestāžu skatījumā\n Tiesību un digitālo risinājumu aktualitātes kredītiestāžu skatījumā Kredītiestāžu un finanšu nozarē ikdienā dzirdam arvien aktīvākas diskusijas par jauno tendenču ietekmi uz biznesa ikdienu un nākotnes veidošanu: digitalizācija, dalītā ekonomika, ceturtā industriālā vai otrā tehnoloģiju revolūcija, robotizācija, mākslīgais intelekts, ekosistēmas, disintermediācija, decentralizācija, lielie dati. Sekojam līdzi analīzei, kā šie fenomeni ietekmēs mūsu nākotni, patēriņa paradumus, mūsu pašu un mūsu klientu darbu. Visas minētās parādības to kopumā veido digitālo transformāciju, kas jau 2017. gadā bija vadošais jautājums vairākos praktiskos un tiesībpolitikas forumos Latvijā, tai skaitā Bīriņu 13. tiesībpolitikas seminārā un "Jurista Vārda" 1000. laidienam veltītajā konferencē. Tātad pirmais solis uz izzināšanu notiek, un mazinās risks par "melnā cauruma" veidošanos: kas ir tas, ko mēs neredzam, bet ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272200-tiesibu-un-digitalo-risinajumu-aktualitates-kreditiestazu-skatijuma/\n272200\nTue, 13 Feb 2018 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Paplašināsies subjektu loks ar pienākumu ziņot par informācijas tehnoloģiju drošības incidentiem\n Paplašināsies subjektu loks ar pienākumu ziņot par informācijas tehnoloģiju drošības incidentiem Kibertelpas drošība ir nacionālās drošības neatņemama sastāvdaļa. Aizsardzības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde aizsardzības nozarē, un tās uzdevumos ietilpst pienākums koordinēt informācijas tehnoloģiju drošības politikas veidošanu un īstenošanu, kas ir viens no informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) pārvaldības jautājumiem. Kopumā IKT uzraudzības un drošības jautājumi ir sadalīti starp Satiksmes ministriju, Aizsardzības ministriju, Tieslietu ministriju, Iekšlietu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Uzticība kibertelpai un tās drošība ir jebkuras informācijas sabiedrības pamats. Lai arī kibertelpā drošs nevar justies neviens, visaptveroši aizsardzības pasākumi ļauj nodrošināt digitālo procesu nepārtrauktību, uzticamu informācijas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272199-paplasinasies-subjektu-loks-ar-pienakumu-zinot-par-informacijas-tehnologiju-drosibas-incidentiem/\n272199\nTue, 13 Feb 2018 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Racionāli un efektīvi jāizmanto IKT visā valsts pārvaldē atbilstoši vienotai valsts politikai\n Racionāli un efektīvi jāizmanto IKT visā valsts pārvaldē atbilstoši vienotai valsts politikai Elektroniskais dokuments Elektroniskā dokumenta (turpmāk – e-dokuments) juridiskā spēka tiesiskais ietvars reglamentēts Dokumentu juridiskā spēka likumā un Elektronisko dokumentu likumā. Jāņem vērā, ka 2017. gada 11. maijā tika pieņemti būtiski grozījumi Elektronisko dokumentu likumā, ar kuru tika pārņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regula (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū, kas attiecas gan uz e-dokumentiem, gan elektronisko parakstu, gan arī uz elektronisko identifikāciju.   E-dokumentu tiesiskais spēks un pamattiesības to izmantošanā Elektronisko dokumentu likuma pārejas noteikumu 1. punkts noteic, ka valsts un pašvaldību iestādēm ir pienākums pieņemt e-dokumentus no fiziskajām un juridiskajām ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272198-racionali-un-efektivi-jaizmanto-ikt-visa-valsts-parvalde-atbilstosi-vienotai-valsts-politikai/\n272198\nTue, 13 Feb 2018 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Tehnoloģiju nebeidzamais stāsts\n Tehnoloģiju nebeidzamais stāsts Jau 2018. gada pirmajā "Jurista Vārda" numurā rakstā "Informācijas tehnoloģiju drošības incidenti: sagatavoties, atpazīt, ziņot, atrisināt" CERT.lv speciālisti norādīja uz aktīvo darbu pie Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības direktīvas ieviešanas, kā arī uzsvēra kibertelpas drošību kā nacionālās drošības neatņemamu sastāvdaļu. Lieki atgādināt, ka pat Amerikas Savienotās Valstis kā vienu no šā brīža lielākajiem draudiem savas valsts drošībai publiski apspriež iespējamo Krievijas kiberuzbrukumu, kas "viltus ziņu" laikmetā un pie esošās medijpratības attīstības pakāpes ir nopietns izaicinājums lielā daļā valstu. Tikai daļa sabiedrības apzinās, ka reizē ar brīvu informācijas un datu plūsmu līdzi nāk arī neobjektīvu stāstu vai fiktīvu stāstu izdomātāju armija. Tiek uzskatīts, ka tikai totalitārās valstīs ar vienu propagandas kanālu ir iespējams ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272197-tehnologiju-nebeidzamais-stasts/\n272197\nTue, 13 Feb 2018 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Pierādījumu iegūšana un pieļaujamība saistībā ar personas datiem\n Pierādījumu iegūšana un pieļaujamība saistībā ar personas datiem Arvien biežāk dažādās institūcijās un privātās sabiedrībās informācijas neizsniegšanas iemesls kļūst atruna un atsaukšanās uz personas datu aizsardzību. Minētais jautājums ir aktuāls ne tikai no personas datu aizsardzības skatpunkta, bet arī Civilprocesa likuma un to personu interešu aizsardzības viedokļa, kuras cenšas aizsargāt savas likumīgās intereses un aizskartās tiesības tiesas ceļā. Saduroties pretējām interesēm un pusēm un nespējot strīdu atrisināt vienošanās ceļā, tiesa ir vienīgais tiesiskais instruments, kas ir kā starpnieks domstarpību atrisināšanai. Puses, kuras dodas uz tiesu, ir pārliecinātas par to, ka civilprocess ir formālo lietu vešanas kārtība, lai panāktu tiesisku risinājumu. Lai arī minētais ir civilprocesa "ābece", taču tas ir jāatceras arī visos tajos gadījumos, kad saduras dažādas personu tiesības. Vienīgā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272069-pieradijumu-iegusana-un-pielaujamiba-saistiba-ar-personas-datiem/\n272069\nTue, 23 Jan 2018 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Nekustamā īpašuma atbrīvošanas civilprocesuālais regulējums\n Nekustamā īpašuma atbrīvošanas civilprocesuālais regulējums Tiesu praksē ir daudz lietu par nekustamā īpašuma atbrīvošanu, kas pozitīva nolēmuma gadījumā rezultējas ar nepieciešamību veikt arī nekustamā īpašuma atbrīvošanu izpildu procesā. Daudzo lietu esamība tiesā ir izskaidrojama gan ar sabiedrības tiesisko apziņas līmeni par saistību izpildi, gan ar negodprātīgu procesa dalībnieku rīcību. Savukārt tiesas nolēmumu izpildes procesā jautājums par nekustamā īpašuma atbrīvošanu joprojām ir nesakārtots, ir daudz neskaidrību, mainās prakse un viedokļi. Vēl vairāk šis jautājums aktualizējas ar jauno Dzīvojamo telpu īres likuma projektu,1 kurš nodots sabiedrības vētīšanai. Referātā tiks apskatīti nekustamā īpašuma atbrīvošanas gadījumi, sniegti risinājumi prasījumu tiesai formulēšanā un nolēmumu izpildē. Referāta mērķis ir piedāvāt jaunus risinājumus attiecībā uz nekustamā īpašuma ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272068-nekustama-ipasuma-atbrivosanas-civilprocesualais-regulejums/\n272068\nTue, 23 Jan 2018 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Pārrobežu maksātnespējas procedūru atzīšana un izpilde Latvijā\n Pārrobežu maksātnespējas procedūru atzīšana un izpilde Latvijā I. Teorētiskā daļa Vispārējie noteikumi Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) 2004. gada 1. maijā Latvijai kļuva saistoši Eiropas Savienības tiesību akti, tostarp 2000. gada 29. maija Padomes Regula (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk – vecā regula).1 Detalizēti izvērtējot regulas darbību praksē desmit gadu garumā, Eiropas Komisija secināja, ka jāveic uzlabojumi. Sakarā ar to regula tika pārstrādāta un 2015. gada 20. maijā tapa Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2015/848 par maksātnespējas procedūrām (pārstrādātā redakcija) (turpmāk – jaunā regula; turpmāk vecā un jaunā regula kopā – Maksātnespējas regula).2 Ar dažiem izņēmumiem jaunā regula piemērojama ar 2017. gada 26. jūniju, turklāt tikai tām maksātnespējas procedūrām, kas uzsāktas pēc šī datuma. Līdz ar ko pašlaik praksē ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272067-parrobezu-maksatnespejas-proceduru-atzisana-un-izpilde-latvija/\n272067\nTue, 23 Jan 2018 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Briseles I bis regula un pagaidu pasākumi starptautiskā šķīrējtiesas procesā\n Briseles I bis regula un pagaidu pasākumi starptautiskā šķīrējtiesas procesā Ievads Daudzās valstīs pašas šķīrējtiesas var lemt par pagaidu pasākumiem, arī par prasības nodrošināšanu,1 tomēr tradicionāli starptautiskā šķīrējtiesas procesā tieši vispārējās jurisdikcijas tiesai ir tiesības izskatīt šādus jautājumus. Tādējādi ir ļoti būtiski saprast, kāda ir tiesas kompetence un kas nosaka tās ietvaru. Svarīgs šis jautājums ir arī Eiropas Savienības, tostarp Latvijas kontekstā, jo šobrīd ir nepieciešamība veidot konsekventu izpratni un piemērošanas praksi pagaidu pasākumu lietās, kas saistītas ar starptautisko komerciālo šķīrējtiesas procesu. Iedomāsimies hipotētisku piemēru. Starp Apvienotās Karalistes sabiedrību un Maltas sabiedrību pastāv strīds, kas izriet no starptautiska komerciāla kuģa pirkuma-pārdevuma līguma un kurā ir ietverta arī atruna par strīdu izšķiršanu šķīrējtiesā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272065-briseles-ibis-regula-un-pagaidu-pasakumi-starptautiska-skirejtiesas-procesa/\n272065\nTue, 23 Jan 2018 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Saīsinātie spriedumi Latvijas civilprocesā\n Saīsinātie spriedumi Latvijas civilprocesā Privāttiesiskā attiecība, kuras pamatā ir izveidojies strīds vai personas tiesību vai interešu aizskārums, tiek nodota izšķiršanai valsts tiesai. Tādēļ var piekrist viedoklim, ka spriedums ir valsts uzdevumā un vārdā dota atbilde uz lūgumu izšķirt civiltiesisku strīdu, novērst aizskārumu, neskaidrību tiesiskajās attiecībās vai izlemt citu tiesas kompetencē nodotu jautājumu.1 Spriedumam pēc satura un formas jābūt normatīvi noregulētam, nosakot tā sastāvdaļas un tajās iekļaujamo informāciju. Šī pieeja procesuālā dokumenta noregulējumam ir skaidri redzama ne tikai Latvijas Civilprocesa likumā,2 bet arī citu valstu civilprocesa likumos. Līdz ar to spriedums kā procesuāls dokuments sastāv no vairākām daļām, kas pēc savas struktūras veido loģisku un pamatotu elementu kopumu, sniedzot argumentētas atbildes par civiltiesiskā strīda būtību, tā apstākļiem un tiesas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272064-saisinatie-spriedumi-latvijas-civilprocesa/\n272064\nTue, 23 Jan 2018 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Acīmredzami pareizs nolēmums vai tajā ietvertais lietas iznākums kā pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību\n Acīmredzami pareizs nolēmums vai tajā ietvertais lietas iznākums kā pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību 2016. gada 13. jūlijā stājās spēkā 2016. gada 9. jūnija Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) grozījumi,1 kas paredzēja vairākas nozīmīgas izmaiņas kasācijas instances darbā. Kopš grozījumu pieņemšanas ir pagājis pietiekams laiks, lai varētu sniegt vismaz pirmos novērojumus par dažu grozījumu piemērošanas praksi un identificētajām problēmām. Referāta mērķis ir ieskicēt dažus praktiskus un juridiska rakstura aspektus saistībā ar grozītā CPL 464.1 panta otrās daļas 2. punkta jauno redakciju salīdzinājumā ar normas iepriekšējo redakciju. Vienlaicīgi tiks analizēti arī citi aktuāli jautājumi saistībā ar kasācijas tiesvedības atteikumiem, to skaitā arī rīcības sēdes lēmumu pieņemšana rezolūcijas veidā. Nobeigumā īsumā tiks apskatīts arī Vācijas regulējums un pieredze. Pirmais, uz ko būtu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272063-acimredzami-pareizs-nolemums-vai-taja-ietvertais-lietas-iznakums-ka-pamats-atteikumam-ierosinat-kasacijas-tiesvedibu/\n272063\nTue, 23 Jan 2018 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Likums “Par tiesu varu” un civilprocesuālā likumdošana\n Likums "Par tiesu varu" un civilprocesuālā likumdošana Amicus Plato sed magis amica veritas (Platons ir mans draugs, bet patiesība man dārgāka) – Aristotelis 1. Pēc neatkarības atjaunošanas radās nepieciešamība nomainīt LPSR likumdošanas aktus ar Latvijas Republikas likumiem. Kādu dienu 1990. gadā man piezvanīja Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs, lai prasītu man padomu par juristiem, kuri varētu vadīt darba grupas par konkrētu likumprojektu izstrādāšanu. Es ieteicu uzdot Krimināllikuma darba grupas vadīšanu Aivaram Niedrem, attiecīgi Kriminālprocesa darba grupu Vijai Jākobsonei, Administratīvo pārkāpumu kodeksa – Jurim Kaksītim, Civillikuma – Jānim Vēberam un Civilprocesa – man pašam. Aktuāls bija jautājums, kuram uzdot vadīt likumprojekta par tiesu iekārtu darba grupu. Tajā laikā nebija neviena nopietna speciālista šajā nozarē. Tā kā A. Gorbunovs gaidīja manu atbildi, bet es nevarēju ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272062-likums-par-tiesu-varu-un-civilprocesuala-likumdosana/\n272062\nTue, 23 Jan 2018 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Šābrīža aktualitātes nacionālajā un pārrobežu civilprocesā\n Šābrīža aktualitātes nacionālajā un pārrobežu civilprocesā Ikgadējās konferences mērķis ir apvienot un aicināt tiesību zinātniekus un praktiķus, šoreiz arī daudzus ārvalstu tiesību zinātniekus un praktiķus, diskutēt par aktuālākajiem nacionālā un pārrobežu civilprocesa problēmjautājumiem, veicināt juridiskās domas attīstību civilprocesuālo tiesību jomā un rast iedvesmu un padomu nepieciešamiem uzlabojumiem, lai civilprocess Latvijā vienlaikus būtu gan efektīvs, gan nodrošinātu atbilstošu lietas dalībnieku tiesību un interešu aizsardzību. 7. decembrī konferences pirmo dienu atklāja Augstākās tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētāja Edīte Vernuša. Pirmajā dienā ar priekšlasījumiem pārrobežu un Vācijas civilprocesa jomā uzstājās Eiropas Tiesību akadēmijas (ERA) un Vācijas Starptautiskās tiesiskās sadarbības nodibinājuma (IRZ) ieteiktie desmit ārvalstu lektori – ārvalstu tiesu varas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272061-abriza-aktualitates-nacionalaja-un-parrobezu-civilprocesa/\n272061\nTue, 23 Jan 2018 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Profilēšanas tiesiskais regulējums\n Profilēšana var radīt risku datu Lai nonāktu pie Regulas vai Policijas direktīvas izpratnes attiecībā uz profilēšanu, vispirms jāpievēršas Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti3 (turpmāk – Direktīva 95/46/EK) prasībām, kuras 15. pantā tiek regulēti automatizētu lēmumu pieņemšanas jautājumi. Tas ir būtiski tāpēc, ka Regulas prasības profilēšanas regulējumā pamatā balstās uz Direktīvas 95/46/EK 15. pantu. Tas ir norādīts arī Eiropas Komisijas publicētajā Regulas priekšlikuma paskaidrojuma raksta 3.4.3.4. punktā.4 Direktīvas 95/46/EK 15. panta pirmajā daļā noteikts: "Dalībvalstis katrai personai piešķir tiesības nebūt pakļautām lēmumam, kurš izraisa juridiskas sekas attiecībā uz šo personu vai nozīmīgi iespaido to un kurš ir pamatots tikai un vienīgi uz ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271695-profilesanas-tiesiskais-regulejums/\n271695\nTue, 14 Nov 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Tiesības uz datu pārnesamību\n Īstenojot tiesības uz datu pārne Ņemot vērā, ka šī ir jauna tiesība, pašlaik datu pārziņiem bieži rodas neskaidrības par tiesību uz datu pārnesamību īstenošanas aspektiem, kuri būs jāievēro pēc tam, kad Regula kļūs tieši piemērojama, tas ir, 2018. gada 25. maijā. Galvenās bažas aptver tiesību uz datu aizsardzību tvērumu – pārnesamo datu apjomu, iesaistīto pušu tiesības un pienākumus, veicot darbības ar datiem, kā arī tiesību īstenošanas organizatoriskos aspektus. Lai kliedētu pastāvošās šaubas un bažas par tiesību uz datu pārnesamību īstenošanu, Datu aizsardzības direktīvas3 95/46/EK 29. panta darba grupa (turpmāk – 29. panta darba grupa), kurai ir padomdevēja statuss datu aizsardzības jautājumos, 2016. gada 13. decembrī ir izdevusi vadlīnijas par tiesību uz datu pārnesamību īstenošanu.4 Piecus mēnešus vēlāk, 2017. gada 7. aprīlī, 29. panta darba grupa publicēja ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271694-tiesibas-uz-datu-parnesamibu/\n271694\nTue, 14 Nov 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Vai bērnu personas datu aizsardzībai ir nākotne\n Jaunā regula paredz ne tikai izm Vispārīgā datu aizsardzības regula (ES) 2016/6791 (turpmāk – Regula) izraisīja interesi gan par personas datu pārziņiem (personām, kuras nosaka personas datu apstrādes mērķus un līdzekļus (Regulas 4. panta septītā daļa)), gan par datu subjektiem (fiziskajām personām, kuras var tieši vai netieši identificēt (Regulas 4. panta pirmā daļa)). Lai nodrošinātu Regulas ievērošanu, viens no svarīgākajiem soļiem ir datu subjekta loka identificēšana. Vairāki pārziņi, kā arī paši datu subjekti aizmirst, ka uz bērniem un viņu personas datiem arī attiecas personas datu aizsardzības regulējums. Turklāt Regula, kā arī jaunā Personas datu apstrādes likuma projekts (turpmāk – Likumprojekts) pirmo reizi velta atsevišķus noteikumus bērnu personas datu aizsardzībai. Bērnu personas datu apstrādē var būt iesaistītas šādas puses: juridiskās personas (izglītības ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271693-vai-bernu-personas-datu-aizsardzibai-ir-nakotne/\n271693\nTue, 14 Nov 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Kādam nolūkam kalpos personas datu apstrādes darbību reģistrs\n Viens no kritērijiem Ieskats personas datu apstrāde darbību reģistrācijā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (turpmāk – Datu direktīva) 18. panta pirmā daļa2 noteic, ka dalībvalstis paredz to, ka personas datu apstrādātājam vai viņa pārstāvim, ja tāds ir, pirms jebkuras pilnībā vai daļēji automatizētas apstrādes darbības vai tādu darbību kopuma, kuras paredzētas vienam nolūkam vai vairākiem saistītiem nolūkiem, jāpaziņo par to 28. pantā minētajai uzraudzības iestādei. Datu direktīvas 18. panta otrā līdz piektā daļa3 noteic nosacījumus, kad dalībvalsts normatīvajos aktos var paredzēt vienkāršošanu vai atbrīvojumus no pienākuma paziņot datu uzraudzības iestādei par personas datu apstrādi. Līdz ar to katrai dalībvalstij tika paredzētas izvēles tiesības noteikt jomas, kurās, veicot ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271692-kadam-nolukam-kalpos-personas-datu-apstrades-darbibu-registrs/\n271692\nTue, 14 Nov 2017 00:00:00 +0200\n\n\nNumura tēma: Likumīgas datu subjekta piekrišanas nosacījumi fizisko personu datu apstrādei\n Izmantojot datu subjekta piekriš Regula nosaka gan vispārējus nosacījumus (piekrišanai jābūt paziņojuma vai skaidri apstiprinošas darbības formā, viennozīmīgai, brīvi sniegtai, konkrētai un apzinātai1), gan specifiskus attiecībā uz īpašu kategoriju personas datu2 un bērnu sniegtu datu apstrādi. Datu pārzinim, plānojot veikt personu datu apstrādi uz piekrišanas pamata, ir jāņem vērā piekrišanas izmantošanas ierobežojumi.   Paziņojuma vai skaidri apstiprinošas darbības forma Regula paredz, ka datu subjekta piekrišanai ir jābūt paziņojuma vai skaidri apstiprinošas darbības formā. Piekrišanas izmantošanai var izmantot vairākus veidus. Atbilstoši Eiropas Savienības 29. panta datu aizsardzības darba grupas (turpmāk – 29. panta darba grupa) viedoklim par piekrišanas formu datu subjekta piekrišana var būt izteikta gan rakstiski, gan mutiski, kā arī tā var būt netieši izteikta, ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271691-likumigas-datu-subjekta-piekrisanas-nosacijumi-fizisko-personu-datu-apstradei/\n271691\nTue, 14 Nov 2017 00:00:00 +0200\n\n