Jursta Vārds - Civiltiesības un process http://www.juristavards.lv Civiltiesības un process lv http://www.juristavards.lv Sun, 26 Feb 2017 16:43:18 -0700 http://www.juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds http://www.juristavards.lv 240 47 \nCiviltiesības un process: Valdes locekļa atbrīvošana no atbildības\n Valdes locekļa atbrīvošana no atbildības Aizvien biežāk izskan sūdzības, ka ir grūti atrast personas, kuras būtu gatavas uzņemties valdes locekļa amata pienākumu pildīšanu, jo ir pārlieku liels personīgās atbildības risks. Šādam viedoklim gan nav objektīva pamatojuma, jo, veicot apjomīgu pētījumu par valdes locekļu atbildību Eiropas Savienībā, tika konstatēts tieši pretējais – valdes locekļa pieļautam pārkāpumam lielākoties neseko tiesvedība pret valdes locekli par nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.1 Turklāt Komerclikumā ir vairākas tiesību normas, kuras regulē dažādus tiesiskus instrumentus valdes locekļa atbrīvošanai no atbildības. Vienlaikus jāatzīst, ka jautājumā par valdes locekļa atbrīvošanu no atbildības ir daudz aspektu, kas likumā nav tieši regulēti. Piemēram, vai statūtos (vai līgumā ar valdes locekli) var paredzēt noteikumus, kas "mīkstina" Komerclikuma 169. panta regulējumu par valdes ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270163-valdes-locekla-atbrivosana-no-atbildibas/\n270163\nTue, 21 Feb 2017 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Bezskaidras naudas līdzekļu juridiskais statuss, civiltiesiskie un kriminālprocesuālie aspekti\n Bezskaidras naudas līdzekļu juridiskais statuss, civiltiesiskie un kriminālprocesuālie aspekti Kas ir bezskaidras naudas līdzekļi un kam tie pieder Latvijas normatīvajos aktos nav atrodama jēdziena "bezskaidra nauda" legāldefinīcija. Šo jēdzienu var atrast Kredītiestāžu likumā1 (turpmāk – KIL), tomēr tur tas minēts vien "garām ejot",2 neatklājot tā juridisko saturu. Ikdienā jēdziens "bezskaidra nauda" tiek bieži lietots, un šāda jēdziena lietošana nav nepareiza. Tomēr, ja raugāmies no precīza tiesību zinātnes viedokļa, tad ar jēdzienu "bezskaidra nauda" jāsaprot finanšu līdzekļi bankas kontā. Tas precīzi izriet no Finanšu nodrošinājuma likuma3 sniegtās legāldefinīcijas, kurā jēdziens "finanšu līdzekļi" ir raksturots kā nauda (izņemot banknotes un monētas), kas jebkurā valūtā kreditēta kādā kontā (arī visu veidu noguldījumi). Tādējādi jēdziens finanšu līdzekļi ir sinonīms jēdzienam bezskaidra ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270162-bezskaidras-naudas-lidzeklu-juridiskais-statuss-civiltiesiskie-un-kriminalprocesualie-aspekti/\n270162\nTue, 21 Feb 2017 00:00:00 +0200\n\n\nŠķīrējtiesu process: Šķīrējtiesu institūts un uzņēmēju vajadzības Latvijā\n Šķīrējtiesu institūts un uzņēmēju vajadzības Latvijā Kas notiek Latvijā? Lai izprastu, kas šodien Latvijā notiek šķīrējtiesu jomā, visuzskatāmāk to parāda interneta vietnes Google meklētāja piedāvātais meklējamais teksts pēc tam, kad lietotājs meklēšanas joslā ir ierakstījis "šķīrējtiesas Latvijā". Proti, Google meklētājs kā nākamo iespēju piedāvā apskatīt rezultātus par tēmu "šķīrējtiesas Latvijā vajadzīgas radikālas pārmaiņas". Tā kā Google meklētājs tika radīts pāris gadus pirms jau šobrīd tālajā 1999. gadā stājās spēkā Civilprocesa likums, tad varētu pieņemt, ka vismaz divus gadus iepriekš minēto ierakstu lietotāji nevarēja atrast. Taču diemžēl jāpieļauj, ka ieraksts noteikti varēja parādīties jau 1999. gada beigās, un tas pārliecinoši notur savu pozīciju 21. gadsimtā Latvijas juridiskās kultūras apritē. Raksta mērķis nav atrast personas, kuras ir pieļāvušas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270062-kirejtiesu-instituts-un-uznemeju-vajadzibas-latvija/\n270062\nTue, 31 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Šķīrējtiesu institūts un uzņēmēju vajadzības Latvijā\n Šķīrējtiesu institūts un uzņēmēju vajadzības Latvijā Kas notiek Latvijā? Lai izprastu, kas šodien Latvijā notiek šķīrējtiesu jomā, visuzskatāmāk to parāda interneta vietnes Google meklētāja piedāvātais meklējamais teksts pēc tam, kad lietotājs meklēšanas joslā ir ierakstījis "šķīrējtiesas Latvijā". Proti, Google meklētājs kā nākamo iespēju piedāvā apskatīt rezultātus par tēmu "šķīrējtiesas Latvijā vajadzīgas radikālas pārmaiņas". Tā kā Google meklētājs tika radīts pāris gadus pirms jau šobrīd tālajā 1999. gadā stājās spēkā Civilprocesa likums, tad varētu pieņemt, ka vismaz divus gadus iepriekš minēto ierakstu lietotāji nevarēja atrast. Taču diemžēl jāpieļauj, ka ieraksts noteikti varēja parādīties jau 1999. gada beigās, un tas pārliecinoši notur savu pozīciju 21. gadsimtā Latvijas juridiskās kultūras apritē. Raksta mērķis nav atrast personas, kuras ir pieļāvušas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270062-kirejtiesu-instituts-un-uznemeju-vajadzibas-latvija/\n270062\nTue, 31 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nMaksātnespējas process: Pārrobežu maksātnespēja: procesa novitātes\n Pārrobežu maksātnespēja: procesa novitātes Regula I bija pirmais Eiropas Padomes normatīvais akts, kas šādā mērogā noteica pārrobežu maksātnespējas procedūru regulējumu. Savukārt Latvijas Republikai šī Regula I kļuva par saistošu kopš brīža, kad Latvija kļuva par vienu no ES dalībvalstīm, proti, no 2004. gada 1. maija. Jāatzīst, ka līdz Regulas I pieņemšanas brīdim "bija vairāki mēģinājumi šos jautājumus centralizēti noregulēt, piemēram, 1995. gada 23. novembrī tika izstrādāta Maksātnespējas procedūru konvencija, par kuru bija daudz diskusiju, tomēr dalībvalstīs, līdz galam nevienojoties par savu interešu regulējumu, tā arī neratificēja minēto konvenciju".2 Regulas I mērķis ir nodrošināt pārrobežu maksātnespējas procedūras efektivitāti un aptvert visus parādnieka aktīvus,3 tādējādi kopumā uzlabojot komercdarbības vidi. Tomēr, kaut arī "kopumā tika uzskatīts, ka Regula I veiksmīgi darbojas, ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270061-parrobezu-maksatnespeja-procesa-novitates/\n270061\nTue, 31 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nMaksātnespējas process: Tiesas loma maksātnespējas procesa norisē\n Tiesas loma maksātnespējas procesa norisē Autoresprāt, ir būtiski izanalizēt maksātnespējas procesa un TAP civilprocesuālo regulējumu, īpašu uzmanību pievēršot maksātnespējas procesa uzraudzībai un tiesu lomai tajā, izvērtējot, vai esošais regulējums ir efektīvs un atbilst likumā noteiktajiem principiem, lai secinātu, vai šobrīd spēkā esošais regulējums ir atbilstošs starptautiskajām prasībām un tendencēm un vai tas ir adekvāts Latvijas komercdarbības videi. Referātā izvirzītie uzdevumi tiks realizēti, piemērojot zinātniski pētnieciskās metodes. Pētījuma ietvaros tiks izmantotas šādas pētniecības metodes – salīdzinošā, analītiskā un aprakstošā metode. Autore referātā analizē Tieslietu ministrijas (turpmāk – TM) izstrādātajās Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnēs 2016.–2020. gadam iekļautos priekšlikumus attiecībā uz maksātnespējas procesa uzraudzību, sniedz savu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270060-tiesas-loma-maksatnespejas-procesa-norise/\n270060\nTue, 31 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Tiesas loma maksātnespējas procesa norisē\n Tiesas loma maksātnespējas procesa norisē Autoresprāt, ir būtiski izanalizēt maksātnespējas procesa un TAP civilprocesuālo regulējumu, īpašu uzmanību pievēršot maksātnespējas procesa uzraudzībai un tiesu lomai tajā, izvērtējot, vai esošais regulējums ir efektīvs un atbilst likumā noteiktajiem principiem, lai secinātu, vai šobrīd spēkā esošais regulējums ir atbilstošs starptautiskajām prasībām un tendencēm un vai tas ir adekvāts Latvijas komercdarbības videi. Referātā izvirzītie uzdevumi tiks realizēti, piemērojot zinātniski pētnieciskās metodes. Pētījuma ietvaros tiks izmantotas šādas pētniecības metodes – salīdzinošā, analītiskā un aprakstošā metode. Autore referātā analizē Tieslietu ministrijas (turpmāk – TM) izstrādātajās Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnēs 2016.–2020. gadam iekļautos priekšlikumus attiecībā uz maksātnespējas procesa uzraudzību, sniedz savu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270060-tiesas-loma-maksatnespejas-procesa-norise/\n270060\nTue, 31 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Pieteikums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību: aktuālā prakse\n Pieteikums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību: aktuālā prakse Šo vairāk nekā divu gadu laikā ir izkristalizējušās atsevišķas likuma piemērošanas problēmas, kas saistītas ar tiesību normu interpretāciju tiesās. Ņemot vērā, ka ar likumu grozījumiem tika radīti arī jauni tiesiskie instrumenti, kas nodrošināja virzību uz galveno mērķi – nodrošināt labi saprotamu kārtību, kādā cietusī persona nekavējoties var saņemt tiesisku aizsardzību –, šo instrumentu praktiska piemērošana vienlaicīgi bija arī izaicinājums tiesnešiem. Referātā atspoguļoti atsevišķi procesuālie jautājumi par tiesu praksē īstenotās CPL 30.5 nodaļas normu interpretācijas atbilstību šīs nodaļas mērķim, tiesai veicot tādas procesuālās darbības kā atteikšanos pieņemt pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību un tā noraidīšanu, kā arī apliecinājuma kā pierādījuma novērtēšanu un lietu apvienošanas pienākumu. ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270059-pieteikums-par-pagaidu-aizsardzibu-pret-vardarbibu-aktuala-prakse/\n270059\nTue, 31 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Dzīvokļu īpašnieku kopība civilprocesā\n Dzīvokļu īpašnieku kopība civilprocesā 1. Dzīvokļu īpašnieku kopības jēdziens Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma3 (turpmāk – Īpašuma likums) 15. panta pirmajai un otrajai daļai "dzīvokļu īpašnieku kopība ir pārvaldes institūcija dzīvojamā mājā" un "dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvā ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki". Dzīvokļu īpašnieku kopība pastāv un darbojas neatkarīgi no tā, vai dzīvokļu īpašnieki ir apvienojušies sabiedrībā, biedrībā vai kooperatīvā un ir tās dalībnieki.4 Dzīvokļu īpašnieku kopība pastāv, pirms dzīvokļu īpašnieki ir lēmuši par kādas biedrības vai sabiedrības dibināšanu attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanai un kopības lēmumu izpildes nodrošināšanai. Dzīvokļu īpašnieku kopība ietver visus dzīvokļa īpašuma īpašniekus, turpretī iestāšanās kādā biedrībā vai sabiedrībā ir brīvprātīga izvēle. Šī nianse ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270058-dzivoklu-ipasnieku-kopiba-civilprocesa/\n270058\nTue, 31 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Juridisko attiecību nepastāvēšanas prasījums (negatīva prasība) civilprocesā\n Juridisko attiecību nepastāvēšanas prasījums (negatīva prasība) civilprocesā Izpratne par šiem jēdzieniem galvenokārt saistāma ar personas tiesībām uz tiesas aizsardzību kā viena no vadošajiem civilprocesa principiem piemērošanu, taču jāsaprot, ka šis princips nav absolūts. Subjektīvo tiesību un interešu aizsardzība ir vērsta uz Civilprocesa likumā (turpmāk – CPL) noteiktas formālas procedūras ievērošanu ar civilo tiesību aizsardzības līdzekļiem. Civilprocesa galvenais uzdevums ir radīt procesuālo līdzsvaru un vienlīdzīgas tiesības ekonomijas principa ietvaros. Tas ir panākams ar pilnīgāku un skaidrāku normatīvo regulējumu, samazinot esošo normu neatbilstošu interpretāciju. Civilo tiesību aizsardzības jautājums ir viens no nozīmīgākajiem un vienlaicīgi sarežģītākajiem jautājumiem civilprocesa zinātnē kopumā. Ne mazums ir gadījumu tiesvedības praksē un arī civilprocesa teorijā, kad neprecīzi ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270057-juridisko-attiecibu-nepastavesanas-prasijums-negativa-prasiba-civilprocesa/\n270057\nTue, 31 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Pierādījumu apjoms prasības pamatošanai – prasītāja kompetence\n Pierādījumu apjoms prasības pamatošanai – prasītāja kompetence Civilprocesa likuma1 (turpmāk – CPL) 1. panta pirmā daļa nosaka, ka katrai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Vēršoties tiesā, prasītājs prasības pieteikumā izsaka savus apgalvojumus par notikušo, kas tiek izklāstīti prasības pieteikuma tekstā, bet pielikumam pievieno pierādījumus, kā to nosaka CPL 129. pants, kas apstiprina prasības pieteikumā norādīto. Kā norāda profesors V. Bukovskis, "prāvnieku darbību, kas vērsta uz viņu apgalvojumu un paskaidrojumu patiesuma apliecināšanu pienācīgas kompetentas tiesas priekšā, sauc par pierādīšanu".2 Pierādīšanas pienākums gulstas uz personu, kura izsaka noteiktus apgalvojumus par konkrētiem lietas apstākļiem. D. Ose atzīmē, ka "civilprocesuālajā tiesvedībā īpaša uzmanība tiek veltīta tieši pierādīšanas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270056-pieradijumu-apjoms-prasibas-pamatosanai-prasitaja-kompetence/\n270056\nTue, 31 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Tiesvedība kasācijas instancē: normatīvā regulējuma prakses aktualitātes\n Tiesvedība kasācijas instancē: normatīvā regulējuma prakses aktualitātes 1. Grozījumu nepieciešamība un nozīme tiesu iekārtas attīstības procesā Iepriekš norādītajiem CPL grozījumiem ir divējāda praktiska nozīme. No vienas puses, tie iekļaujas vispārīgajos tiesvedības paātrināšanas leģislatīvajos pasākumos, bet, no otras puses, veicina tādu Augstākās tiesas Civillietu departamenta darbību, kas vairāk atbilst kasācijas instances būtībai.2 Tiesvedības paātrināšanas pasākumu nepieciešamība pamatota ar starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos un Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā noteiktajām personas tiesībām uz taisnīgu tiesu, kuru viens no elementiem ir tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā. Atbilstoši Tiesu informatīvās sistēmas datiem vidējais tiesvedības ilgums kasācijas instancē civillietās 2014. gadā bija 17,2 mēneši. Lielā mērā pateicoties Augstākās tiesas Civillietu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270055-tiesvediba-kasacijas-instance-normativa-regulejuma-prakses-aktualitates/\n270055\nTue, 31 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Pierādījumu neiesniegšanas atšķirīgās sekas tiesu praksē\n Pierādījumu neiesniegšanas atšķirīgās sekas tiesu praksē Analizējot sacīkstes principa ietekmi uz civilprocesuālo tiesvedību, jāatzīst, ka civiltiesiskā strīda pusei nepastāv likumā noteikts tiešs ierobežojums pierādījumu iesniegšanas skaita vai apjoma ziņā. Lietas dalībniekam ir pieļaujams pēc iespējas pilnīgāk pamatot ar pierādījumiem visus apstākļus, kuri ietilpst pierādīšanas priekšmetā un celtās prasības robežās. Vienīgie ierobežojumi pierādījumu iesniegšanā ir noteikti Civilprocesa likuma2 (turpmāk – CPL) 94. pantā, kurš noteic, ka tiesa pieņem tikai tos pierādījumus, kuriem ir nozīme lietā, CPL 95. pantā, paredzot, ka tiesa pieļauj tikai likumā noteiktos pierādīšanas līdzekļus un CPL 73.1 pantā noteiktais regulējums saistībā ar gadījumiem, kad lietas dalībnieks negodprātīgi izmanto savas tiesības vai negodprātīgi pilda savus pienākumus, tajā skaitā sniedzot tiesai apzināti nepatiesas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270053-pieradijumu-neiesniegsanas-atskirigas-sekas-tiesu-prakse/\n270053\nTue, 31 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Lai civilprocess būtu gan efektīvs, gan tiesisks\n Lai civilprocess būtu gan efektīvs, gan tiesisks Ikgadējās konferences mērķis ir apvienot un aicināt tiesību zinātniekus un praktiķus diskutēt par aktuālākajiem civilprocesa problēmjautājumiem, veicināt juridiskās domas attīstību civilprocesuālo tiesību jomā un rast iedvesmu un padomu nepieciešamajiem uzlabojumiem, lai civilprocess Latvijā vienlaikus būtu gan efektīvs, gan nodrošinātu atbilstošu lietas dalībnieku tiesību un interešu aizsardzību. 2016. gada 2. decembra konferencē ar priekšlasījumiem uzstājās un uz diskusiju aicināja 12 referenti – gan augstāko izglītības iestāžu juridisko fakultāšu mācībspēki, gan tiesneši, gan advokāti, gan citi civilprocesuālo tiesību jomas speciālisti, kuru ikdienas darbs ir saistīts ar šīs jomas jautājumiem. Ar vieslekciju konferencē uzstājās arī Eiropas Tiesību institūta pārstāvis, Zagrebas Universitātes profesors Alans Uzelacs (Alan Uzelac). Konferencē noslēguma ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270052-lai-civilprocess-butu-gan-efektivs-gan-tiesisks/\n270052\nTue, 31 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Izslēgšana par iepriekš nepildītiem līgumiem publiskajos iepirkumos\n Izslēgšana par iepriekš nepildītiem līgumiem publiskajos iepirkumos Saskaņā ar Lietuvas Publisko iepirkumu likuma regulējumā noteikto piegādātājs iekļūst melnajā sarakstā, ja tas ir pieļāvis nopietnus (būtiskus) pārkāpumus iepriekšējā iepirkuma līguma izpildē, kas bijis par pamatu iepirkuma līguma laušanai. Šāds piegādātāju melnā saraksta institūts Latvijas publisko iepirkumu reglamentējošajos tiesību aktos nav noteikts. Latvijas Publisko iepirkumu likuma regulējums atļauj pasūtītājam izslēgt kandidātu vai pretendentu no turpmākas dalības iepirkuma procedūrā, ja tas nav pildījis iepirkuma līgumu pie šī pasūtītāja (saskaņā ar jauno Publisko iepirkumu likumu1), kā arī tad, ja kandidāts vai pretendents nav pildījis iepirkuma līgumu pie cita pasūtītāja, ja par to ir spēkā stājies tiesas spriedums vai kompetentas institūcijas lēmums (atbilstoši jaunā Publisko iepirkumu likuma 42. panta otrās daļas 2. ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270012-izslegsana-par-ieprieks-nepilditiem-ligumiem-publiskajos-iepirkumos/\n270012\nTue, 24 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Pārskats par Serbijas mantošanas tiesībām\n Pārskats par Serbijas mantošanas tiesībām Ievads Serbijas tiesību sistēma pieder pie civiltiesību jeb kontinentālo tiesību loka. Serbijas privāttiesības ir attīstījušās Eiropas tiesību tradīciju ietekmē, un Serbijas juristi darbā bieži balstās uz salīdzinošajām tiesībām, kad tiek pētītas un kritizētas Serbijas tiesības.1 Turpinot sociālistiskās Dienvidslāvijas perioda tradīcijas, Serbijai nav civilkodeksa, bet pastāv atsevišķi likumi, kas regulē privāttiesību jomas: ģimenes tiesības, īpašumtiesības, mantošanas tiesības utt. Svarīgākie mantošanas tiesību avoti ir Mantošanas likums, kurā ietverti pamatnoteikumi, un Likums par bezstrīdus procedūrām, kurā rodami galvenie procedūras priekšraksti. Ja nav strīda par mantojumu, mantošana tiek kārtota bezstrīdus procedūrā. No otras puses, ja pastāv strīdi par faktiem, šie strīdi tiek risināti parastajā civiltiesiskajā kārtībā saskaņā ar Civilprocesa ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269966-parskats-par-serbijas-mantosanas-tiesibam/\n269966\nTue, 17 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Akcesorās atbildības trīsstūrī: zemes īpašnieks, ēkas īpašnieks un pārvaldnieks\n Akcesorās atbildības trīsstūrī: zemes īpašnieks, ēkas īpašnieks un pārvaldnieks Objektīvs novērotājs no malas visticamāk nonāks pie atziņas, ka šis jautājums jau sen ir pilnībā atrisināts, piemēram, atsaucoties uz tiesībsarga 2010. gada 26. augusta atzinumu lietā 6-6/236, kurā secināts: "Saskaņā ar likuma "Par dzīvokļa īpašumu" 12. panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai. Šis pienākums pildāms neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības biedrs un vai ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu. Tādējādi no minētajām normām redzams, ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269924-akcesoras-atbildibas-trissturi-zemes-ipasnieks-ekas-ipasnieks-un-parvaldnieks/\n269924\nTue, 10 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nMaksātnespējas process: Izmaiņas tiesiskās aizsardzības procesa regulējumā\n Izmaiņas tiesiskās aizsardzības procesa regulējumā Kā būtiskākie trūkumi pašreizējā regulējumā un tā piemērošanā tiek minēti – nepietiekamā informācija par tiesiskās aizsardzības procesa nosacījumiem un termiņiem, komersantu nepietiekama izpratne par nepieciešamību risināt finanšu problēmas savlaicīgi, kā arī nepieciešamība precizēt kreditoru un maksātnespējas administratoru lomu tiesiskās aizsardzības procesa plāna izstrādē, apstiprināšanā un uzraudzībā.5 Var izdarīt secinājumu, ka konstatētās problēmas pamatā ir saistītas ar nepietiekamo informāciju, izpratnes trūkumu, kā arī precīzākas un plašākas kreditoru un maksātnespējas administratora lomas noteikšanu. Tāpat netieši var izdarīt secinājumus, ka attiecīgie grozījumi ir izstrādāti, lai novērstu vismaz daļu no norādītajiem trūkumiem. Autors šajā rakstā, izklāstot jauno regulējumu, mēģinās rast atbildi uz jautājumu, vai likuma ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269922-izmainas-tiesiskas-aizsardzibas-procesa-regulejuma/\n269922\nTue, 10 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Kopsavilkums par Latvijas apgabaltiesu videokonferencē apspriestajiem problēmjautājumiem\n Kopsavilkums par Latvijas apgabaltiesu videokonferencē apspriestajiem problēmjautājumiem 1. Zvērināta tiesu izpildītāja tiesības saņemt amata atlīdzību, kas noteikta procentos no atgūtās summas Nolēmuma labprātīgas izpildes procesuālā stadija beidzas tiesas nolēmumā noteiktajā labprātīgas izpildes termiņā. Ar izpildu raksta iesniegšanu tiesu izpildītājam sākas piespiedu izpildes procesuālā stadija. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 568. panta pirmās daļas noteikumiem sprieduma izpilde notiek uz parādnieka rēķina: pēc tam, kad izpildu dokuments iesniegts izpildei, sprieduma labprātīga izpilde vai sprieduma izpilde tieši piedzinējam neatbrīvo parādnieku no sprieduma izpildes izdevumu atlīdzināšanas. Savukārt no Civilprocesa likuma 566. panta pirmās daļas izriet, ka sprieduma izpildes izdevumos ietilpst arī tiesu izpildītāja amata atlīdzība takses apmērā. Tiesai, izskatot sūdzību par tiesu izpildītāja rīcību, ir ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269915-kopsavilkums-par-latvijas-apgabaltiesu-videokonference-apspriestajiem-problemjautajumiem/\n269915\nTue, 10 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nDarba tiesības: Vecuma diskriminācijas problemātika darba attiecībās\n Vecuma diskriminācijas problemātika darba attiecībās Pārstāvot darbinieku intereses strīdos, kas izriet no darba attiecībām piemērojamo normatīvo aktu neievērošanas, iespējams novērot tādu darba devēja rīcību, kas liecina par potenciālu darbinieka diskrimināciju tā vecuma dēļ. Turklāt darbinieks var tikt diskriminēts ne tikai no darba devēja puses, bet arī pamatojoties uz diskriminējošiem normatīviem aktiem. Lai arī personu vienlīdzības un nediskriminācijas principi ir cilvēktiesību pamatidejas, diskriminācija uz vecuma pamata ir ieguvusi īpašu sabiedrības uzmanību tikai salīdzinoši nesen. Vēsturiski sabiedrībā tika uzskatīts, ka līdz ar vecumu pieaug cilvēka sociālais prestižs, tādēļ vecums netika uzskatīts par pazīmi, kas lielākajā daļā profesiju un/vai amatu ietekmētu konkrētās personas darba spējas. Arī šobrīd pārsvaru gūst viedoklis, ka vispārējs pieņēmums par cilvēka prāta un garīgo ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/269892-vecuma-diskriminacijas-problematika-darba-attiecibas/\n269892\nTue, 03 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n