Jursta Vārds - Civiltiesības un process http://www.juristavards.lv Civiltiesības un process lv http://www.juristavards.lv Sun, 24 Jun 2018 15:37:15 -0700 http://www.juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds http://www.juristavards.lv 240 47 \nCiviltiesības un process: Apdrošinātāju tiesības celt regresa prasību saskaņotā paziņojuma neiesniegšanas gadījumā nav samērīgas\n Apdrošinātāju tiesības celt regr Apstrīdētā norma paredzēja, ka apdrošinātājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret transportlīdzekļa vadītāju, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai, ja tas nav iesniedzis aizpildītu saskaņoto paziņojumu OCTA likumā noteiktajā kārtībā vai nav sniedzis informāciju par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem apdrošinātājam pēc tā pieprasījuma. Pēc tiesvedības ierosināšanas Satversmes tiesā likumdevējs ar 2017. gada 14. decembra grozījumiem papildināja OCTA likuma 41. panta pirmās daļas 1. punkta "d" apakšpunkta tiesiskā sastāva tekstu ar papildu priekšnosacījumiem, lai iestātos apstrīdētajā tiesību normā paredzētās tiesiskās sekas – apdrošinātāja tiesības iesniegt regresa prasību. Proti, kā papildu priekšnoteikums noteikts apdrošinātāja atsevišķs pieprasījums un pieprasījuma mērķis – ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272944-apdrosinataju-tiesibas-celt-regresa-prasibu-saskanota-pazinojuma-neiesniegsanas-gadijuma-nav-samerigas/\n272944\nTue, 19 Jun 2018 00:00:00 +0200\n\n\nMaksātnespējas process: Fizisko personu maksātnespējas procesam ir nepieciešamas izmaiņas\n Madara Volksone Vai fizisko personu maksātnespējas procesa jautājumi šodien ir aktuāli? Šā gada pavasarī Latvijas Universitātē notika konference "Advokatūra Latvijas simtgadei", kuras ietvaros Maksātnespējas tiesību sekcijā raksta autori iepazīstināja ar savu redzējumu par fizisko personu maksātnespējas procesa nākotni. Konferences laikā arī tika atrasta atbilde uz jautājumu, kāpēc fizisko personu maksātnespējas procesa jautājumos ir nepieciešamas izmaiņas. Dr. asoc. prof. Gundars Bērziņš prezentācijā "Biznesa vadības teorijas piedāvātie risinājumi maksātnespējas stāvokļa novērtēšanai" norādīja, ka atsevišķi lēmumi ir pareizi to pieņemšanas laikā, bet, laikam ritot, tie kļūst kļūdaini, ja netiek mainīts rīcības modelis. Fizisko personu maksātnespējas procesa regulējums tika pieņemts 2008. gadā, nelielus grozījumus piedzīvoja 2010. gadā, un attiecīgi ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272942-fizisko-personu-maksatnespejas-procesam-ir-nepieciesamas-izmainas/\n272942\nTue, 19 Jun 2018 00:00:00 +0200\n\n\nMaksātnespējas process: Tiesiskās aizsardzības procesi 2015–2017: Problēmas un iespējamie risinājumi\n Tiesiskās aizsardzības procesi 2 Atbilstoši statistikas datiem par visu laika periodu, kurā pastāv šis tiesību institūts, tikai 3–4 % no kopējām ierosinātajām TAP lietām ir beigušās ar TAP plāna izpildi, maksātspējas atjaunošanu un parādnieka darbības turpināšanu. Lai pēc iespējas precīzāk identificētu problēmas, LURSOFT tika lūgti un vēlāk analizēti statistikas dati par tiem uzņēmumiem Latvijā, kuri iesaistīti TAP norisēs laika posmā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2017. gada 31. decembrim. Šo uzņēmumu vidū tika veikta aptauja, lai nepastarpināti uzzinātu par problēmām, ar kurām tie saskārās TAP regulējuma piemērošanā. Aptaujāti tika arī attiecīgās jomas speciālisti – zvērināti advokāti un administratori. Attiecīgi, lai rastu iespējamos risinājumus, tika pētīti Eiropas Savienības un citu valstu likumdošanas akti, statistika un citi dokumenti, kas attiecas uz biznesa ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272941-tiesiskas-aizsardzibas-procesi-20152017-problemas-un-iespejamie-risinajumi/\n272941\nTue, 19 Jun 2018 00:00:00 +0200\n\n\nMaksātnespējas process: Likvidācija kā maksātnespējas risinājuma perspektīva\n New Page 1 [1] Maksātnespējas procesa efektivitāte Visiem, kas saistīti ar maksātnespējas nozari vai ir to pētījuši, nav noslēpums, ka liels maksātnespējīgo juridisko personu īpatsvars ir tā dēvētās "tukšās" sabiedrības, tas ir, tādi parādnieki, kuriem nav nekādu aktīvu vai arī aktīvu ir tik maz, ka tie nesedz pat maksātnespējas procesa izdevumus. Piemēram, 2016. gadā 63 % no visiem maksātnespējas procesiem bija tā dēvētie tukšie maksātnespējas procesi, bet 2017. gadā – 61 % no visiem maksātnespējas procesiem (Maksātnespējas administrācijas 2017. gada ziņojums). Šo kapitālsabiedrību maksātnespējas procesi tiek uzsākti uz paša parādnieka vai kreditora pieteikuma pamata neatkarīgi no tā, kādi ir šo sabiedrību aktīvi. Kaut arī maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas brīdī ir redzams, ka tas ir ekonomiskā ziņā pilnīgi bezjēdzīgs process, tomēr nav citas izejas, ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272936-likvidacija-ka-maksatnespejas-risinajuma-perspektiva/\n272936\nTue, 19 Jun 2018 00:00:00 +0200\n\n\nDarba tiesības: Pretēji viedokļi par ģenerālvienošanos būvniecības nozarē un Darba likuma grozījumiem\n Runa ir par biedrības Runa ir par biedrības "Latvijas Būvuzņēmēju partnerība" iniciēto un arodbiedrību atbalstīto ģenerālvienošanos būvniecības nozarē, ar kuru paredzēts visai nozarei noteikt minimālo atalgojumu 780 eiro (bruto) apmērā, kas tādējādi būtu ievērojami augstāks par valsts noteikto minimālo atalgojumu, kas pašlaik ir 430 eiro. Tātad ģenerālvienošanās gadījumā minimālā alga nozarē pieaugtu par 350 eiro. Būvnieki cer, ka līdz ar to nozarē tiktu nodrošināta godīga konkurence darbaspēka piesaistē. Arodbiedrību skatījumā, ģenerālvienošanās veicinātu darbinieku tiesību un interešu aizsardzību. Savukārt valdība cer uz ēnu ekonomikas samazināšanu, ierobežojot būvniecībā joprojām dominējošo "aplokšņu algu" problēmu: VID liecina, ka 2016. gada 11 mēnešos 48,1 % būvniecības nozares darba devēju saviem darba ņēmējiem ir aprēķinājuši ienākumus, ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272885-preteji-viedokli-par-generalvienosanos-buvniecibas-nozare-un-darba-likuma-grozijumiem/\n272885\nTue, 12 Jun 2018 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Likumprojekta "Dzīvojamo telpu īres likums" svarīgākie aspekti\n Likumprojekta Neskatoties uz to, ka pašreizējais likums1 ir piedzīvojis dažādus grozījumus, 25 gadu laikā daudzas lietas ir mainījušās vai atrisinājušās, un jaunam likumprojektam2 ir jābūt atbilstošam pašreizējai tiesiskajai izpratnei, ekonomiskajai situācijai un attiecībām. Ekonomikas ministrijas izveidotajā darba grupā, kurā piedalījās vairāk nekā 20 speciālistu un dažādu institūciju pārstāvju, notika spraigas diskusijas un Likumprojekta izstrādātājs – Ekonomikas ministrija – daudzas lietas ir ņēmis vērā. Vienlaikus jāapzinās, ka tik sociāli jūtīgā jautājumā neviena no pusēm (izīrētājs/īrnieks) nebūs īsti apmierināta, tomēr jācer, ka jaunais likums būs kompromiss visādās tā izpausmēs. Jāpiezīmē, ka publiski pieejamais Likumprojekts ir Ekonomikas ministrijas redzējums un tā nav galīgā likuma redakcija, jo savu artavu un ierosinājumus vēl sniegs Saeimas komisijas, ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272845-likumprojekta-dzivojamo-telpu-ires-likums-svarigakie-aspekti/\n272845\nTue, 05 Jun 2018 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Dzīvojamo telpu īres likums sekmēs īres tirgus attīstību\n Dzīvojamo telpu īres likums sekm Salīdzinot ar šobrīd spēkā esošo likumu "Par dzīvojamo telpu īri", likumprojekts "Dzīvojamo telpu īres likums" paredz vairākas izmaiņas, kuru mērķis ir sekmēt kvalitatīvu un pieejamāku īres dzīvokļu izveidi, piedāvāt jaunu risinājumu līdzšinējiem garajiem tiesvedību procesiem, kā arī veicināt investīcijas īres namu sektorā un darbaspēka mobilitāti uz pilsētām un novadiem, kur veidojas labi apmaksātas darbavietas. Minētā mērķa sasniegšanai jaunais likumprojekts paredz vairākus konceptuāli atšķirīgus risinājumus, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošo likumu. Šā raksta ietvaros detalizētāk tiks aplūkoti divi no tiem.   Īres līgumu ierakstīšana zemesgrāmatā Pirmā būtiskākā likumprojekta atšķirība no spēkā esošā likuma "Par dzīvojamo telpu īri" ir prasība ierakstīt īres līgumus zemesgrāmatā. Ar īres ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272844-dzivojamo-telpu-ires-likums-sekmes-ires-tirgus-attistibu/\n272844\nTue, 05 Jun 2018 00:00:00 +0200\n\n\nMedicīnas tiesības: Vai ārsts slimnīcā ir Dievs?\n Garīdznieks Konkrētā situācija raisa pārdomas par to, vai slimnīcā var tikt organizēts reliģisks rituāls un vai pacienta tiesības tajā piedalīties ietilpst pacientu tiesību uz garīgo aprūpi, kas nostiprinātas Pacientu tiesību likuma 3. panta piektajā daļā, tvērumā.2 Tāpat gadījumā, ja slimnīcā var tikt organizēts reliģisks rituāls, kurā pacientam ir tiesības piedalīties, pārdomas rosinošs ir jautājums, kā to īstenot un vai slimnīcai ir iespējams noteikt ierobežojumus šāda rituāla veikšanai. Tādējādi vienlaikus aktuāls ir arī jautājums, vai VSIA "Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca" Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļas dežūrārsta rīcība un komunikācija, ierobežojot reliģiskā rituālā veikšanu, bija korekta.   Par pacienta tiesībām uz garīgo aprūpi cilvēktiesību dimensijā Pacienta tiesības uz garīgo aprūpi Latvijā ir ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272789-vai-arsts-slimnica-ir-dievs/\n272789\nTue, 29 May 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKomerctiesības: Valsts uzņēmums kā ārvalstu investors starptautiskā investīciju strīdā\n Iespējams Raksta ietvaros aplūkots viens no vairākiem valsts uzņēmumu pastāvēšanas radītajiem izaicinājumiem starptautisko investīciju tiesību nozarei. Konkrēti tiek meklēta atbilde uz jautājumu: vai valsts uzņēmums nepieciešamības gadījumā var celt pret valsti, kurā tas ieguldījis (uzņemošā valsts), prasību starptautiskā šķīrējtiesā, kā to varētu privāts uzņēmums? Praksē atbilde uz šo jautājumu ir būtiska, jo valstu uzņēmumi aizvien vairāk investē citās valstīs un arī ceļ investīciju prasības.3 Tēmas nozīmīgumu nemazina arī nesenās vēsmas starptautiskajā tirdzniecībā, citastarp atsevišķu lielvalstu solījumi izstāties no esošiem un plānotiem tirdzniecības un investīciju līgumiem.4 Kā liecina vēsturiskā pieredze un turpmāk atklātie piemēri, liela daļa investīciju strīdu dzimst tieši politiskos saspīlējumos.   Valsts uzņēmums – kas lācītim vēderā un vai ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272788-valsts-uznemums-ka-arvalstu-investors-starptautiska-investiciju-strida/\n272788\nTue, 29 May 2018 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Atsevišķi netaisnas iedzīvošanās jautājumi Civillikumā\n Netaisnas iedzīvošanās institūta attīstība Civillikumā Netaisnas iedzīvošanās pirmsākumi meklējami romiešu tiesībās, kur galvenais līdzeklis aizsardzībai pret netaisnīgu iedzīvošanos bija condictio1 (kondikcija – atprasījuma sūdzība).2 Šī prasība savā klasiskajā formā noteica, ka atbildētājam ir pienākums nodot lietu vai naudas summu prasītājam, nenorādot iemeslu, kādēļ šāda darbība jāveic. Lai arī princips bija abstrakts, tam bija zināmi piemērošanas priekšnoteikumi: iedzīvošanās jābūt ne tikai uz citu rēķina, bet arī netaisnīgai un prettiesiskai.3 Netaisnas iedzīvošanās principam attīstoties, par to rakstīja vairāki juristi, kā rezultātā Justiniāna kodifikācijas Digestu 12. grāmatā ir izšķirti četri dažādi condictio,4 kuri vēlāk tika kodificēti Vietējo likumu kopojuma5 III daļā, pievienojot šiem četriem atprasījumiem vēl vienu – "Tā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272760-atseviski-netaisnas-iedzivosanas-jautajumi-civillikuma/\n272760\nTue, 22 May 2018 00:00:00 +0200\n\n\nDarba tiesības: Jurista attieksmei neatbilstošu uzdevumu izpildes psiholoģiskie aspekti\n Advokāta uzdevums ir pārstāvēt klienta intereses. Advokātu ētikas kodeksa 2.1. punkts nosaka, ka advokātam, veicot aizstāvību vai pārstāvību lietā, aizliegts ar savu darbību vai bezdarbību kaitēt aizstāvamā vai pārstāvamā interesēm,1 kas faktiski nozīmē, ka advokātam, sniedzot juridisko palīdzību, pirmajā vietā jāizvirza klienta intereses un viedoklis. Savukārt ētikas kodeksa 2.4. punkts nosaka, ka advokāts nedrīkst atteikties no lietas vešanas, kuru tas uzņēmies, kā arī nedrīkst pārtraukt lietas vešanu brīdī, ja klients nevar atrast citu advokātu vai ir citi apstākļi, kuru dēļ klients paliek bez juridiskās palīdzības.2 Bet – vai advokātam jāpieņem, ka klientam ir taisnība un tas jāpārstāv, neraugoties ne uz ko? Juridiski veidojas situācija, ka advokāts, uzņemoties lietu, tikai izņēmuma gadījumos var atteikties no tās un viņam ir jāaizstāv klienta ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272717-jurista-attieksmei-neatbilstosu-uzdevumu-izpildes-psihologiskie-aspekti/\n272717\nTue, 15 May 2018 00:00:00 +0200\n\n\nDarba tiesības: Jurista obligātais minimums – vismaz piecelties no krēsla\n Jurista obligātais minimums – vi Šāds secinājums balstās viņas vērojumos, jo, būdama zvērināta advokāta un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesora Dr. iur. Jāņa Rozenfelda dzīvesbiedre, speciāliste zina, kāda ir juristu darba specifika un iepazinusi daudzus šī aroda pārstāvjus. Tādēļ fizioterapeite, runājot tieši par juristiem no sava kā ekspertes skatpunkta, nestāsta par nesasniedzamiem ideāliem, bet iezīmē reālo ainu un arī iedrošina būt aktīvākiem. Raksturojot juristus no sava redzējuma, E. Rozenfelde teic, ka tos apvieno divas būtiskākās pazīmes, kas vienlaikus ir arī vislielākie riska faktori un veselības kaitnieki. Pirmkārt, visus juristus apvieno tas, ka viņi galvenokārt ir sēdoša darba darītāji. Atkarībā no katra profesionālā darba stāža ilgstošā periodā kopsummā tās ir ļoti daudzas monotonā piespiedu pozā pavadītas stundas, turklāt nereti ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272712-jurista-obligatais-minimums-vismaz-piecelties-no-kresla/\n272712\nTue, 15 May 2018 00:00:00 +0200\n\n\nDarba tiesības: Ilgstoša pārslodze un stress darbā ir bīstams komplekts\n Ilgstoša pārslodze un stress dar Ierosme nedaudz pakavēties pie tēmas par jurista arodveselību tika gūta kādā konferencē, kas lielākoties pulcēja mediķus, nevis juristus un tematiski aptvēra nodarbināto arodveselības jautājumus. Cita starpā, minot konkrētu profesiju piemērus, juristi izskanēja starp tiem, uz kuriem aizvien vairāk ir attiecināma garīgā pārslodze darbā un izdegšanas sindroms. Turklāt arodveselības ekspertu prakse ataino, ka arī juristi ir starp tām nodarbināto grupām, kas ielaiž savas arodkaites un savlaicīgi nemeklē palīdzību. Tāpēc nereti "Jurista Vārda" slejās ir ticis skarts jautājums par juristu profesionālo kompetenci un kvalifikāciju, taču šoreiz uzmanības centrā ir izvirzīta viņu arodveselība. Tās kontekstā ir jārunā gan par fizisko, gan garīgo veselību, kas papildus aplūkota vēl citos žurnāla materiālos, bet šī raksta mērķis ir vērst uzmanību ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272711-ilgstosa-parslodze-un-stress-darba-ir-bistams-komplekts/\n272711\nTue, 15 May 2018 00:00:00 +0200\n\n\nMedicīnas tiesības: Lietu, kas saistītas ar medicīnas tiesību jautājumiem, izskatīšana administratīvajās tiesās\n Lietu Cilvēka veselība, kas ir viena no valsts aizsargātajām pamatvērtībām, un ar to saistītie veselības aprūpes kvalitātes jautājumi neapšaubāmi ir aktuāla tēma, kas skar ikvienu sabiedrības locekli. Ievērojot arvien pieaugošo iedzīvotāju informētību gan par veselības aprūpes jautājumiem Latvijā, gan arī pieredzi, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus ārzemēs, ir tikai likumsakarīgi, ka pieaugušas arī pacientu prasības attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un vēlamajiem rezultātiem. Gadījumā, ja pacients nav apmierināts ar tam sniegtās veselības aprūpes kvalitāti, Pacientu tiesību likuma 18. pants paredz tiesību aizsardzības iespējas, tai skaitā vēršanos tiesā likumā noteiktajā kārtībā. Šā raksta mērķis ir informēt lasītājus par administratīvajās tiesās izskatāmajām lietām, kas saistītas ar medicīnas tiesību jautājumiem, primāri akcentējot lietas, ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272622-lietu-kas-saistitas-ar-medicinas-tiesibu-jautajumiem-izskatisana-administrativajas-tiesas/\n272622\nTue, 24 Apr 2018 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Cik daudzos likumos ir noteiktas pirmpirkuma tiesības uz nekustamo īpašumu\n Cik daudzos likumos ir noteiktas Pirmpirkuma tiesību regulējums vēsturiski ir veidojies haotiski, tas ir sadrumstalots, samērā sarežģīts un "robains". Atbildes uz vairākiem neskaidriem jautājumiem par regulējuma piemērošanu nav atrodamas ne normatīvajos aktos, ne arī tiesu praksē. Vien retais zina, ka pirmpirkuma tiesības uz nekustamo īpašumu ir noteiktas 18 (!) dažādos likumos.1 Turklāt atsevišķu valsts un pašvaldību pirmpirkuma tiesību piedāvāšanas un izmantošanas kārtība ir noteikta arī piecos dažādos Ministru kabineta noteikumos.2 Zemes un ēku (būvju) īpašnieku pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtība attiecībā uz valstij un pašvaldībai piederošu nekustamo īpašumu ir noteikta Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā. Tātad pirmpirkuma tiesības un to izmantošanas kārtība tiek reglamentētas kopumā 24 dažādos normatīvajos aktos. Tā kā zemes reforma ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272573-cik-daudzos-likumos-ir-noteiktas-pirmpirkuma-tiesibas-uz-nekustamo-ipasumu/\n272573\nTue, 17 Apr 2018 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Kuģis vai māja – tāds ir jautājums\n Vadoties no tiesu spriedumos izt Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsardzības vēsture Latvijā 496 kilometrus garā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekraste (šā vārda plašākajā nozīmē) ar trijām lielām, septiņām mazām ostām un garākajām smilšu pludmalēm ir unikāla Latvijas un visa Baltijas jūras reģiona vērtība, kā arī nozīmīgs attīstības resurss, kas daudzu gadsimtu garumā pozitīvi ietekmējis Latvijas attīstību un starptautisko atpazīstamību. Piekrastē izveidoti vairāki desmiti īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, kas ietilpst arī Eiropas Savienības kopējā aizsargājamo teritoriju tīklā "Natura 2000". Piemēram, Piejūras, Ragakāpas un Engures ezera dabas parki, Ķemeru un Slīteres nacionālie parki u.c. Šajās teritorijās tiek sargātas arī unikālas dabas vērtības – Eiropas mērogā apdraudēti biotopi.1 Tā kā sabiedrībā dažkārt vērojama ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272527-kugis-vai-maja-tads-ir-jautajums/\n272527\nTue, 10 Apr 2018 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Nepamatotas iedzīvošanās regulējums kopējā modeļa projektā\n Kopējais modelis ir izstrādājis Nepamatotas iedzīvošanās institūta attīstība Kopējā modeļa projektā Kopējā modeļa projekts (turpmāk – Kopējais modelis) tika izveidots, pamatojoties uz vairākiem iepriekš uzsāktiem Eiropas un starptautiska mēroga projektiem.1 Tas ir vairāku gadu desmitu ilgu neatkarīgu pētījumu un akadēmiķu ar pieredzi privāttiesībās, salīdzinošajās tiesībās un Eiropas tiesībās darba rezultāts. Dokumenta autori ir norādījuši, ka Kopējais modelis var tikt izmantots kā iedvesmas avots, lai atrastu veiksmīgus risinājumus privāttiesībās.2 Kādā Latvijas pētījumā arī pausts viedoklis, ka progresīvākās valstis ieviesīs savos likumos sev piemērotas normas, kuru pieņemšana savu loģisko risinājumu dēļ uzlabos tiesisko regulējumu un tuvinās valsti Eiropā atzītiem risinājumiem.3 Pašlaik, kad kopš Kopējā modeļa publicēšanas ir pagājuši vairāk nekā astoņi gadi, var ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272491-nepamatotas-iedzivosanas-regulejums-kopeja-modela-projekta/\n272491\nTue, 03 Apr 2018 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Civillikuma 1714. panta piemērojamība ekspromisoriskam galvojumam\n Civillikuma 1714 I. Ievads [1] Civillikuma 1714. pantā paredzēts, ka "galvinieks atsvabinās no savas atbildības, kad kreditors rīkojies nolaidīgi, izdarot piedziņu no parādnieka, un pielaidis pēc apstākļiem neatvainojamu vilcinājumu". Šī norma pārņemta Civillikumā (turpmāk – CL) no 1864. gada Vietējo civillikumu kopojuma (turpmāk – VCL) 4549. panta, kurā bija ietverta analoģiska norma par galvojuma izbeigšanos kreditora nolaidības dēļ.1 [2] Jaunākajā tiesu praksē "ieviesusies" un pat var teikt – "nostiprinājusies" tēze, ka CL 1714. pants nav piemērojams gadījumā, kad galvinieks ir uzņēmies saistību kā pats parādnieks,2 respektīvi, šī panta noteikumi neattiecas uz ekspromisorisku galvinieku.3 Turklāt nav nekāds noslēpums, ka bankas un citi kreditori parasti uzstāj uz to, lai parādnieks gādā ekspromisorisku galvinieku (un praksē to arī panāk),4 kā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272489-civillikuma-1714panta-piemerojamiba-ekspromisoriskam-galvojumam/\n272489\nTue, 03 Apr 2018 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Drošticami publiskie reģistri – stabilas komercvides nosacījums\n Referāts nolasīts starptautiskaj Pēdējo gadu skandāli saistībā ar Luksemburgas informācijas noplūdi (Luxembourg Leaks), Panamas dokumentiem (Panama Papers) un pavisam nesen tā sauktajiem "Paradīzes dokumentiem" (Paradise Papers) ir atklājuši apjomīgu ārvalstu pastkastīšu uzņēmumu izmantošanu, lai: 1) slēptu komercsabiedrību un nekustamā īpašumu patiesos īpašniekus; 2) izveidotu starptautiskas shēmas ar mērķi izvairīties no nodokļiem; 3) veiktu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un citu veidu organizēto noziedzību. Šie skandāli ir pierādījuši caurskatāmu korporatīvo struktūru nozīmīgumu. Nodokļu paradīžu, piemēram, Bermudu salas, Kaimanu salas vai Panamas, biznesa modelis ir balstīts uz anonimitāti un caurskatāmības trūkumu: ārzonas uzņēmuma patiesos īpašniekus ir iespējams noslēpt, jo nepastāv juridiskas prasības publicēt īpašnieku ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272463-drosticami-publiskie-registri-stabilas-komercvides-nosacijums/\n272463\nTue, 27 Mar 2018 00:00:00 +0200\n\n\nDarba tiesības: Nepelnīti piemirstās Eiropas Savienības darba tiesības\n Latvijas tiesām būtu jāpievērš l Darba un atpūtas laika tiesiskais regulējums un tiesību aizsardzības līdzekļi Darba un atpūtas laika minimālās prasības nosaka Direktīva 2003/88/EK.1 Līdz ar to jebkurš jautājums attiecībā uz šo jomu potenciāli ietilpst ES tiesību tvērumā, ja vien nacionālais tiesiskais regulējums neparedz labvēlīgākas tiesības nekā ES noteiktās minimālās prasības. 2017. gada 5. oktobrī Augstākās tiesas Civillietu departaments lietā SKC-239/2017 noraidīja bijušā ieslodzītā prasību par morālā kaitējuma atlīdzību par nodarbināšanu ieslodzījuma vietā par pavāru no 2004. gada aprīļa beigām līdz 2009. gada 11. februārim ar darba laiku 48 stundas nedēļā un bez tiesībām uz ikgadējo atvaļinājumu. Minētā prasība tika celta, atsaucoties uz Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2008-02-01, ar kuru tika atzīts par neatbilstošu Satversmes 107. pantam Sodu izpildes ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272462-nepelniti-piemirstas-eiropas-savienibas-darba-tiesibas/\n272462\nTue, 27 Mar 2018 00:00:00 +0200\n\n