Jursta Vārds - Civiltiesības un process http://www.juristavards.lv Civiltiesības un process lv http://www.juristavards.lv Fri, 24 Mar 2017 12:12:02 -0700 http://www.juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds http://www.juristavards.lv 240 47 \nKonkurences tiesības: Zaudējumu piedziņa lietās uz Konkurences likuma pamata\n Zaudējumu piedziņa lietās uz Konkurences likuma pamata 2014. gada 26. novembrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/104/ES par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem (turpmāk – Direktīva 2014/104/ES). Direktīvas 2014/104/ES mērķis bija vienādot procesuālo un zināmā mērā arī materiālo tiesību principus, lai vairotu šādas zaudējumu piedziņas lietas tiesā un veicinātu personu tiesības saņemt reālu zaudējumu atlīdzību. Direktīva 2014/104/ES bija jāievieš nacionālajos tiesību aktos līdz 2016. gada 27. decembrim, kas uz šo brīdi diemžēl vēl nav paveikts. Tomēr raksta autore tic, ka agrāk vai vēlāk tas tiks izdarīts, tādēļ rakstā sniegts arī ieskats par neizbēgamām izmaiņām Civilprocesa likumā un Konkurences likumā, ieviešot Direktīvu 2014/104/ES.   1. ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270351-zaudejumu-piedzina-lietas-uz-konkurences-likuma-pamata/\n270351\nTue, 21 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Zaudējumu piedziņa lietās uz Konkurences likuma pamata\n Zaudējumu piedziņa lietās uz Konkurences likuma pamata 2014. gada 26. novembrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/104/ES par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem (turpmāk – Direktīva 2014/104/ES). Direktīvas 2014/104/ES mērķis bija vienādot procesuālo un zināmā mērā arī materiālo tiesību principus, lai vairotu šādas zaudējumu piedziņas lietas tiesā un veicinātu personu tiesības saņemt reālu zaudējumu atlīdzību. Direktīva 2014/104/ES bija jāievieš nacionālajos tiesību aktos līdz 2016. gada 27. decembrim, kas uz šo brīdi diemžēl vēl nav paveikts. Tomēr raksta autore tic, ka agrāk vai vēlāk tas tiks izdarīts, tādēļ rakstā sniegts arī ieskats par neizbēgamām izmaiņām Civilprocesa likumā un Konkurences likumā, ieviešot Direktīvu 2014/104/ES.   1. ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270351-zaudejumu-piedzina-lietas-uz-konkurences-likuma-pamata/\n270351\nTue, 21 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Pārdomas par civilprocesuālo jurisdikciju un tās regulējuma pilnveidošanas iespējām\n pārdomas par civilprocesuālo jurisdikciju un tās regulējuma pilnveidošanas iespējām 1. Jurisdikcijas jēdziens Vispārīgi jurisdikcija tiek skaidrota kā tiesas vara un tautas suverēnās varas izpausme, piemērojot un radot tiesības.2 Tāpat ar jurisdikciju tiek saprasta taisnīguma (justice) administrēšana, arī tiesa vai cita tiesu varas institūcija, kā arī teritorija, kurā tiek īstenota attiecīgās valsts tiesu vara.3 Jurisdikcija nozīmē arī ārēju izpausmi – tiesību piemērošanu, arī strīda izšķiršanas vietu, kā arī tiesu varas īstenošanu par konkrētu strīdu vai citu lietu, spriežot tiesu.4 No šiem jurisdikcijas jēdziena skaidrojumiem redzams, ka šim jēdzienam ir dažādas nozīmes, sākot ar visai plašu, kas jurisdikciju skaidro kā tiesību piemērošanu vai noteiktas valsts tiesu varas īstenošanu noteiktā teritorijā, un beidzot ar šaurāku, kas faktiski būtu saprotama kā tiesas spriešana konkrētā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270349-pardomas-par-civilprocesualo-jurisdikciju-un-tas-regulejuma-pilnveidosanas-iespejam/\n270349\nTue, 21 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Iznākusi pirmā grāmata Latvijas apdrošināšanas tiesībās\n Iznākusi pirmā grāmata Latvijas apdrošināšanas tiesībās Studentu izglītošana kā pamudinājums Monogrāfiju sērijā "Tiesību zinātņu bibliotēka" izdevusi Biznesa augstskola "Turība", pie kuras Juridiskās fakultātes pasniedzējiem pieder arī J. Alfejeva. Tādēļ arī grāmatas prezentācija plašākai auditorijai aizritēja šīs augstskolas telpās, klātesot arī Juridiskās fakultātes pārstāvjiem, tostarp dekānam, profesoram Jānim Načisčionim. Atzinīgi novērtējot J. Alfejevas paveikto, savā uzrunā viņš gan vēlēja iesākto darbu turpināt, lai šā brīža Latvijas apdrošināšanas tiesību pētījumam pievienotos arī aizrobežu tvērums, atklājot vēl citu valstu pieredzi. Iezīmējot ceļu līdz monogrāfijas tapšanai, J. Alfejeva pastāstīja, ka apmēram 20 darba gadus veltījusi apdrošināšanas nozarei – karjeru sākusi kā apdrošināšanas sabiedrības juriste, vēlāk kļuvusi par departamenta vadītāju, tad arī ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270346-iznakusi-pirma-gramata-latvijas-apdrosinasanas-tiesibas/\n270346\nTue, 21 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKomerctiesības: Gaidāma jauna direktīva par restrukturizāciju, maksātnespēju un otro iespēju\n Gaidāma jauna direktīva par restrukturizāciju, maksātnespēju un otro iespēju Maksātnespējas tiesības tiek uzskatītas par jomu, kas traucē kapitāla tirgus integrāciju eirozonā,3 un tas bija par iemeslu iniciatīvas par agru restrukturizāciju un otru iespēju iekļaušanai 2015. gada Rīcības plānā kapitāla tirgus savienības izveidei 4 un Vienotā tirgus stratēģijā.5 Pagājušajā gadā pirmo reizi Eiropas Komisija izstrādāja vienotu normu kopumu par restrukturizāciju un otru iespēju. Tiek uzskatīts, ka Priekšlikuma tapšanu ietekmējusi Amerikas Savienoto Valstu Maksātnespējas kodeksa 11. sadaļa (Chapter 11), taču paredzēts, ka gaidāmā direktīva to pārspēs, it īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Plānots, ka direktīva papildinās Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām,6 kas ar 2017. gada 26. jūniju tiks aizstāta ar tās pārstrādāto versiju 2015/848.7 Kaut arī ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270310-gaidama-jauna-direktiva-par-restrukturizaciju-maksatnespeju-un-otro-iespeju/\n270310\nTue, 14 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nMaksātnespējas process: Gaidāma jauna direktīva par restrukturizāciju, maksātnespēju un otro iespēju\n Gaidāma jauna direktīva par restrukturizāciju, maksātnespēju un otro iespēju Maksātnespējas tiesības tiek uzskatītas par jomu, kas traucē kapitāla tirgus integrāciju eirozonā,3 un tas bija par iemeslu iniciatīvas par agru restrukturizāciju un otru iespēju iekļaušanai 2015. gada Rīcības plānā kapitāla tirgus savienības izveidei 4 un Vienotā tirgus stratēģijā.5 Pagājušajā gadā pirmo reizi Eiropas Komisija izstrādāja vienotu normu kopumu par restrukturizāciju un otru iespēju. Tiek uzskatīts, ka Priekšlikuma tapšanu ietekmējusi Amerikas Savienoto Valstu Maksātnespējas kodeksa 11. sadaļa (Chapter 11), taču paredzēts, ka gaidāmā direktīva to pārspēs, it īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Plānots, ka direktīva papildinās Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām,6 kas ar 2017. gada 26. jūniju tiks aizstāta ar tās pārstrādāto versiju 2015/848.7 Kaut arī ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270310-gaidama-jauna-direktiva-par-restrukturizaciju-maksatnespeju-un-otro-iespeju/\n270310\nTue, 14 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nDarba tiesības: Uzņēmuma pāreja Darba likuma izpratnē\n Uzņēmuma pāreja Darba likuma izpratnē Latvijas Augstākās tiesas judikatūrā nav atrodami daudzi spriedumi, kas interpretētu un skaidrotu šo jēdzienu, turpretim Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) Direktīvu ir interpretējusi daudzreiz,4 tāpēc tieši EST nolēmumi kalpo kā primārais avots, lai izprastu uzņēmuma pārejas būtību arī Darba likuma kontekstā. Ņemot vērā, cik dažādās situācijās EST ir sniegusi prejudiciālus nolēmumus, konstatējot uzņēmuma pārejas faktu, šī raksta mērķis ir apkopot uzņēmuma un tā pārejas pazīmes, apskatīt specifiskus ar uzņēmuma pāreju saistītus jautājumus – uzņēmuma nodošanu vairākiem saņēmējiem un pārrobežu uzņēmumu pāreju, kā arī īsumā ieskicēt potenciālās sekas par uzņēmuma pāreju regulējošo noteikumu neievērošanu.   Uzņēmuma definīcija un piemērošanas joma Uzņēmuma jēdziens tiek definēts gan Darba likumā, gan arī Komerclikumā,5 ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270309-uznemuma-pareja-darba-likuma-izpratne/\n270309\nTue, 14 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKomerctiesības: Uzņēmuma pāreja Darba likuma izpratnē\n Uzņēmuma pāreja Darba likuma izpratnē Latvijas Augstākās tiesas judikatūrā nav atrodami daudzi spriedumi, kas interpretētu un skaidrotu šo jēdzienu, turpretim Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) Direktīvu ir interpretējusi daudzreiz,4 tāpēc tieši EST nolēmumi kalpo kā primārais avots, lai izprastu uzņēmuma pārejas būtību arī Darba likuma kontekstā. Ņemot vērā, cik dažādās situācijās EST ir sniegusi prejudiciālus nolēmumus, konstatējot uzņēmuma pārejas faktu, šī raksta mērķis ir apkopot uzņēmuma un tā pārejas pazīmes, apskatīt specifiskus ar uzņēmuma pāreju saistītus jautājumus – uzņēmuma nodošanu vairākiem saņēmējiem un pārrobežu uzņēmumu pāreju, kā arī īsumā ieskicēt potenciālās sekas par uzņēmuma pāreju regulējošo noteikumu neievērošanu.   Uzņēmuma definīcija un piemērošanas joma Uzņēmuma jēdziens tiek definēts gan Darba likumā, gan arī Komerclikumā,5 ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270309-uznemuma-pareja-darba-likuma-izpratne/\n270309\nTue, 14 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKomerctiesības: Sadalīšanā iesaistīto sabiedrību solidārās atbildības tiesiskie aspekti\n Sadalīšanā iesaistīto sabiedrību solidārās atbildības tiesiskie aspekti Nenoliedzami, sadalīšanā iesaistīto sabiedrību solidāra atbildība ir būtisks kreditoru tiesisko interešu aizsardzības instruments gadījumā, ja reorganizācija izmantota, lai izvairītos no atbildības par noteiktiem kreditoru prasījumiem. Taču, no otras puses, ja reorganizācija ir īstenota godprātīgi, šis kreditoru aizsardzības instruments var atstāt ievērojamu ietekmi uz sadalīšanā iesaistītajām sabiedrībām pat tik tālu, ka var likt pārdomāt sadalīšanas lietderību. Šajā rakstā autore aplūko sadalīšanas juridiskos aspektus, īpašu uzmanību veltot tieši reorganizācijā iesaistīto sabiedrību atbildības sadalījumam pēc reorganizācijas pabeigšanas.   1. Reorganizācija, sadalot kapitālsabiedrību Komerclikums paredz šādus trīs reorganizācijas pamatveidus: sabiedrību apvienošana (KCL 335. pants), kas var notikt kā ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270308-sadalisana-iesaistito-sabiedribu-solidaras-atbildibas-tiesiskie-aspekti/\n270308\nTue, 14 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKomerctiesības: Licencēšanas kārtība saistībā ar uzņēmumu reorganizāciju\n Licencēšanas kārtība saistībā ar uzņēmumu reorganizāciju \nhttp://www.juristavards.lv/doc/270307-licencesanas-kartiba-saistiba-ar-uznemumu-reorganizaciju/\n270307\nTue, 14 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKomerctiesības: Licenču pārreģistrācija – reorganizācijas klupšanas akmens\n Licenču pārreģistrācija – reorganizācijas klupšanas akmens Reorganizācijas formālo pusi – lēmumus, kas jāpieņem dalībniekiem un valdei, dokumentu iesniegšanas kārtību un reorganizācijas reģistrācijas priekšnoteikumus – nosaka Komerclikums. Tāpat Komerclikuma 350. pantā ir noteiktas ieraksta par reorganizāciju komercreģistrā sekas – reorganizācijas spēkā stāšanās, mantas pāreja, no komercreģistra izslēgto sabiedrību uzskatīšana par likvidētām u.c. Lai panāktu reorganizācijas reģistrāciju komercreģistrā, pietiek sekot Komerclikuma noteikumiem. Tomēr jāpatur prātā, ka reorganizācija nav tikai formāla dokumentu sakārtošana un iesniegšana Uzņēmumu reģistram – reorganizācijas rezultāts ir arī jāievieš dzīvē. Vairāki saimnieciskās darbības veidi Latvijā ir reglamentēti – to īstenošanai ir jāsaņem atļaujas vai licences. Kā piemēru var minēt būvniecības uzņēmuma reģistrāciju, ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270305-licencu-parregistracija-reorganizacijas-klupsanas-akmens/\n270305\nTue, 14 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nDarba tiesības: Vecuma diskriminācijas nošķiršana darba un dienesta tiesiskajās attiecībās\n Vecuma diskriminācijas nošķiršana darba un dienesta tiesiskajās attiecībās Diskriminācijas aizliegums starptautiskajā un Eiropas Savienības regulējumā rodams vairākos normatīvajos dokumentos.2 Tomēr attiecībā uz personas vecumu kā diskriminējošo pazīmi tā ir Padomes Direktīva, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (turpmāk – Direktīva).3 Arī nacionālais regulējums, izstrādājot Darba likumu, iekļāva Direktīvā paustos nosacījumus. Tomēr jāatceras, ka Darba likums ir attiecināms tikai uz tām saistībām, kas rodas uz darba līguma pamata, bet Direktīvas tvērumā ietilpst krietni plašāks subjektu loks. Direktīvas tekstā tiek lietots jēdziens "nodarbinātība",4 nedodot tā skaidrojumu. Latviešu literārās valodas vārdnīcā nodarbinātība tiek skaidrota kā stāvoklis, kad cilvēki ir iesaistīti darbā, kādā pasākumā.5 Latvijā normatīvajos aktos nav iekļauts ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270255-vecuma-diskriminacijas-noskirsana-darba-un-dienesta-tiesiskajas-attiecibas/\n270255\nTue, 07 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Nodarītā zaudējuma daļēja atlīdzināšana krimināllietā\n Nodarītā zaudējuma daļēja atlīdzināšana krimināllietā Raksta1 sākumā vēlos citēt labi zināmo Heraklīta teikto, ka "cilvēks nevar iekāpt divreiz vienā un tai pašā upē". Šis teiciens raksturo cilvēka dzīvi laika tecējumā, to pilnā mēra var attiecināt arī uz tiesībām. Tiesības, līdzīgi cilvēka dzīvei un upes straumei, nepārtraukti virzās uz priekšu, attīstās. Reiz izteikti komentāri un pētījumi par atbildību mīkstinošiem apstākļiem ne vienmēr spēj pilnīgi atklāt tajos ietverto tiesisko nozīmi mūsdienās. Iemesli tam var būt dažādi, protams, visspēcīgākie no tiem ir nesaraujami saistīti ar valsts attīstību. Sociālā, ekonomiskā, politiskā situācija ietekmē iedzīvotāju dzīves līmeni, kopīgo labklājību, attieksmi pret tiesībām, mūsu juridiskā metodoloģija ir kā spoguļa attēls. Attieksme pret likumā iekļautajām normām vienmēr ir atkarīga no konkrētās tiesiskās pozīcijas, kura ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270254-nodarita-zaudejuma-daleja-atlidzinasana-kriminallieta/\n270254\nTue, 07 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nMaksātnespējas process: Par Maksātnespējas likuma 155. panta ceturtās daļas piemērošanu\n Par Maksātnespējas likuma 155. panta ceturtās daļas piemērošanu 2016. gada 28. decembrī Augstākās tiesas Civillietu departaments pasludināja lēmumu lietā Nr. SPC-21/2016.2 Šajā lietā Augstākās tiesas Civillietu departaments izskatīja Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protestu par Rīgas rajona tiesas 2016. gada 2. februāra un 2016. gada 24. februāra lēmumiem. Augstākās tiesas Civillietu departaments nolēma protestu noraidīt.3 Rīgas rajona tiesa ar minētajiem lēmumiem bija noraidījusi parādnieka identiskus pieteikumus par saistību procedūras izbeigšanu (dzēšot atlikušās saistības) un maksātnespējas procesa izbeigšanu. Kā galvenais motīvs šādu lēmumu pieņemšanai tika norādīts it kā konstatētais fakts par to, ka parādnieks saistību dzēšanas procesa ietvaros kreditoriem ir veicis maksājumus, kas ir mazāki par noteikto minimumu, proti, vienu trešdaļu no ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270253-par-maksatnespejas-likuma-155panta-ceturtas-dalas-piemerosanu/\n270253\nTue, 07 Mar 2017 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Advokātu procesa ietekme uz konkurenci juridisko pakalpojumu tirgū\n Advokātu procesa ietekme uz konkurenci juridisko pakalpojumu tirgū Jebkura izstrādātā advokātu procesa varianta ieviešana (izņemot 5. variantu) var radīt ietekmi uz konkurenci juridisko pakalpojumu tirgū, tādēļ šīs sadaļas mērķis ir analizēt šādas ietekmes būtiskumu un to, vai tā ir attaisnojama. Jākonstatē, ka Satversmes tiesa lietā Nr. 2013-4-01 jau ir analizējusi, kādēļ ir pieļaujama atšķirīga attieksme civilprocesā attiecībā uz kvalificētas juridiskās palīdzības sniegšanu, ko īsteno advokāts, no vienas puses, un ko īsteno jurists vai cits pārstāvis, kas nav advokāts, no otras puses. Galvenie Satversmes tiesas argumenti, kādēļ pieļaujama atšķirīga attieksme, ir balstīti uz to, ka: 1) jebkurai personai, kas atbilst Advokatūras likuma prasībām un ir nokārtojusi eksāmenu, ir iespēja kļūt par advokātu (nav skaita ierobežojuma); 2) ir nostiprināta advokātu profesionālā atbildība par savu darbību; 3) ir ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270197-advokatu-procesa-ietekme-uz-konkurenci-juridisko-pakalpojumu-tirgu/\n270197\nTue, 28 Feb 2017 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Valdes locekļa atbrīvošana no atbildības\n Valdes locekļa atbrīvošana no atbildības Aizvien biežāk izskan sūdzības, ka ir grūti atrast personas, kuras būtu gatavas uzņemties valdes locekļa amata pienākumu pildīšanu, jo ir pārlieku liels personīgās atbildības risks. Šādam viedoklim gan nav objektīva pamatojuma, jo, veicot apjomīgu pētījumu par valdes locekļu atbildību Eiropas Savienībā, tika konstatēts tieši pretējais – valdes locekļa pieļautam pārkāpumam lielākoties neseko tiesvedība pret valdes locekli par nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.1 Turklāt Komerclikumā ir vairākas tiesību normas, kuras regulē dažādus tiesiskus instrumentus valdes locekļa atbrīvošanai no atbildības. Vienlaikus jāatzīst, ka jautājumā par valdes locekļa atbrīvošanu no atbildības ir daudz aspektu, kas likumā nav tieši regulēti. Piemēram, vai statūtos (vai līgumā ar valdes locekli) var paredzēt noteikumus, kas "mīkstina" Komerclikuma 169. panta regulējumu par valdes ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270163-valdes-locekla-atbrivosana-no-atbildibas/\n270163\nTue, 21 Feb 2017 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Bezskaidras naudas līdzekļu juridiskais statuss, civiltiesiskie un kriminālprocesuālie aspekti\n Bezskaidras naudas līdzekļu juridiskais statuss, civiltiesiskie un kriminālprocesuālie aspekti Kas ir bezskaidras naudas līdzekļi un kam tie pieder Latvijas normatīvajos aktos nav atrodama jēdziena "bezskaidra nauda" legāldefinīcija. Šo jēdzienu var atrast Kredītiestāžu likumā1 (turpmāk – KIL), tomēr tur tas minēts vien "garām ejot",2 neatklājot tā juridisko saturu. Ikdienā jēdziens "bezskaidra nauda" tiek bieži lietots, un šāda jēdziena lietošana nav nepareiza. Tomēr, ja raugāmies no precīza tiesību zinātnes viedokļa, tad ar jēdzienu "bezskaidra nauda" jāsaprot finanšu līdzekļi bankas kontā. Tas precīzi izriet no Finanšu nodrošinājuma likuma3 sniegtās legāldefinīcijas, kurā jēdziens "finanšu līdzekļi" ir raksturots kā nauda (izņemot banknotes un monētas), kas jebkurā valūtā kreditēta kādā kontā (arī visu veidu noguldījumi). Tādējādi jēdziens finanšu līdzekļi ir sinonīms jēdzienam bezskaidra ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270162-bezskaidras-naudas-lidzeklu-juridiskais-statuss-civiltiesiskie-un-kriminalprocesualie-aspekti/\n270162\nTue, 21 Feb 2017 00:00:00 +0200\n\n\nŠķīrējtiesu process: Šķīrējtiesu institūts un uzņēmēju vajadzības Latvijā\n Šķīrējtiesu institūts un uzņēmēju vajadzības Latvijā Kas notiek Latvijā? Lai izprastu, kas šodien Latvijā notiek šķīrējtiesu jomā, visuzskatāmāk to parāda interneta vietnes Google meklētāja piedāvātais meklējamais teksts pēc tam, kad lietotājs meklēšanas joslā ir ierakstījis "šķīrējtiesas Latvijā". Proti, Google meklētājs kā nākamo iespēju piedāvā apskatīt rezultātus par tēmu "šķīrējtiesas Latvijā vajadzīgas radikālas pārmaiņas". Tā kā Google meklētājs tika radīts pāris gadus pirms jau šobrīd tālajā 1999. gadā stājās spēkā Civilprocesa likums, tad varētu pieņemt, ka vismaz divus gadus iepriekš minēto ierakstu lietotāji nevarēja atrast. Taču diemžēl jāpieļauj, ka ieraksts noteikti varēja parādīties jau 1999. gada beigās, un tas pārliecinoši notur savu pozīciju 21. gadsimtā Latvijas juridiskās kultūras apritē. Raksta mērķis nav atrast personas, kuras ir pieļāvušas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270062-kirejtiesu-instituts-un-uznemeju-vajadzibas-latvija/\n270062\nTue, 31 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Šķīrējtiesu institūts un uzņēmēju vajadzības Latvijā\n Šķīrējtiesu institūts un uzņēmēju vajadzības Latvijā Kas notiek Latvijā? Lai izprastu, kas šodien Latvijā notiek šķīrējtiesu jomā, visuzskatāmāk to parāda interneta vietnes Google meklētāja piedāvātais meklējamais teksts pēc tam, kad lietotājs meklēšanas joslā ir ierakstījis "šķīrējtiesas Latvijā". Proti, Google meklētājs kā nākamo iespēju piedāvā apskatīt rezultātus par tēmu "šķīrējtiesas Latvijā vajadzīgas radikālas pārmaiņas". Tā kā Google meklētājs tika radīts pāris gadus pirms jau šobrīd tālajā 1999. gadā stājās spēkā Civilprocesa likums, tad varētu pieņemt, ka vismaz divus gadus iepriekš minēto ierakstu lietotāji nevarēja atrast. Taču diemžēl jāpieļauj, ka ieraksts noteikti varēja parādīties jau 1999. gada beigās, un tas pārliecinoši notur savu pozīciju 21. gadsimtā Latvijas juridiskās kultūras apritē. Raksta mērķis nav atrast personas, kuras ir pieļāvušas ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270062-kirejtiesu-instituts-un-uznemeju-vajadzibas-latvija/\n270062\nTue, 31 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n\nMaksātnespējas process: Pārrobežu maksātnespēja: procesa novitātes\n Pārrobežu maksātnespēja: procesa novitātes Regula I bija pirmais Eiropas Padomes normatīvais akts, kas šādā mērogā noteica pārrobežu maksātnespējas procedūru regulējumu. Savukārt Latvijas Republikai šī Regula I kļuva par saistošu kopš brīža, kad Latvija kļuva par vienu no ES dalībvalstīm, proti, no 2004. gada 1. maija. Jāatzīst, ka līdz Regulas I pieņemšanas brīdim "bija vairāki mēģinājumi šos jautājumus centralizēti noregulēt, piemēram, 1995. gada 23. novembrī tika izstrādāta Maksātnespējas procedūru konvencija, par kuru bija daudz diskusiju, tomēr dalībvalstīs, līdz galam nevienojoties par savu interešu regulējumu, tā arī neratificēja minēto konvenciju".2 Regulas I mērķis ir nodrošināt pārrobežu maksātnespējas procedūras efektivitāti un aptvert visus parādnieka aktīvus,3 tādējādi kopumā uzlabojot komercdarbības vidi. Tomēr, kaut arī "kopumā tika uzskatīts, ka Regula I veiksmīgi darbojas, ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/270061-parrobezu-maksatnespeja-procesa-novitates/\n270061\nTue, 31 Jan 2017 00:00:00 +0200\n\n