Jursta Vārds - Civiltiesības un process http://www.juristavards.lv Civiltiesības un process lv http://www.juristavards.lv Sun, 21 Jan 2018 20:01:03 -0700 http://www.juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds http://www.juristavards.lv 240 47 \nCiviltiesības un process: Par atzīmju [ne]dzēšanu, izsoles aktu apstiprinot\n Par atzīmju [ne]dzēšanu, izsoles aktu apstiprinot [1] Par Informāciju Pati Informācija sākas ar vārdiem "pagājušā gada nogalē, 29. decembrī, Augstākajā tiesā kļuva pieejams tiesas lēmums civillietā, kuras ietvaros rakstveida procesā izskatīts [..]". Tātad nav minēts ne lēmuma numurs, ne norāde, kur ar to var iepazīties. Skatoties AT mājaslapā www.at.gov.lv, nolēmums nav atrodams. Domājams, ka šāda prakse (nenorādīt lietas numuru, nepublicēt nolēmumu) mūsu "slepenajā" valstī, kur joprojām nav pienācīgi nodrošināta tiesas nolēmumu pieejamība un nav konsekventas tiesu prakses, nav atbalstāma. Vēl jo vairāk – no Informācijas izriet, ka izspriestais jautājums ne tikvien nav viennozīmīgs, bet ir pat ļoti aktuāls un sarežģīts (to apliecina arī pašas Informācijas publicēšana), tādēļ šādos jautājumos nolēmums būtu publicējams pilnā apmērā un šādu publikāciju būtu vēlams papildināt ar papildu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/272023-par-atzimju-nedzesanu-izsoles-aktu-apstiprinot/\n272023\nTue, 16 Jan 2018 00:00:00 +0200\n\n\nMaksātnespējas process: Vai maksātnespējas process padara darījumus neapstrīdamus\n Vai maksātnespējas process padara darījumus neapstrīdamus Juridiskās personas maksātnespējas procesa mērķis ir pēc iespējas apmierināt kreditoru prasījumus, bet veiksmes gadījumā – arī atjaunot maksātspēju. Uz šo mērķu sasniegšanu ir vērsts Maksātnespējas likumā ietvertais regulējums – viss maksātnespējas procesa administratora darbs ir vērsts uz kreditoru apzināšanu, parādnieka mantas apzināšanu un tās atgūšanu, kā arī atsavināšanu, lai iegūtu pēc iespējas vairāk naudas līdzekļu kreditoru prasījumu apmierināšanai. Cita starpā kā viens no instrumentiem parādnieka mantas atgūšanai Maksātnespējas likuma 96. panta pirmajā daļā ir noteikts administratora pienākums izvērtēt parādnieka darījumus un celt prasības par darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem, ja izpildās šajā pašā pantā noteiktie priekšnoteikumi. Maksātnespējas likuma 96. panta pirmās daļas formulējums, vērtēts kopā ar ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271989-vai-maksatnespejas-process-padara-darijumus-neapstridamus/\n271989\nTue, 09 Jan 2018 00:00:00 +0200\n\n\nMaksātnespējas process: Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādņu 2016.–2020. gadam īstenošanas plāna gaita\n Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādņu 2016.–2020. gadam īstenošanas plāna gaita Paveiktais / plānotais laika posmā no Maksātnespējas politikas pamatnostādņu 2016.–2020. gadam (turpmāk – pamatnostādnes) un to īstenošanas plāna (turpmāk – plāns) apstiprināšanas 2016. gada 21. septembrī līdz 2017. gada 31. decembrim: pabeigta maksātnespējas procesa administratoru (turpmāk – administrators) profesijas reforma; jauni grozījumu projekti Maksātnespējas likumā un Civilprocesa likumā saistībā ar strīdu izskatīšanu kreditoru prasījumu atzīšanas procesā; veikts nozīmīgs solis, pārskatot kārtību, kādā arhīvā nodod dokumentus; pārdalīta un stiprināta Valsts policijas un Maksātnespējas administrācijas kompetence; veikti sabiedrības informēšanas pasākumi par aktualitātēm maksātnespējas jomā; uzsākta 2018. gadā paredzēto pasākumu izpildes plānošana un attiecīgo jautājumu ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271984-maksatnespejas-politikas-attistibas-pamatnostadnu-20162020gadam-istenosanas-plana-gaita/\n271984\nTue, 09 Jan 2018 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Par līdzsvaru starp dzīvokļu īpašniekiem un zemes īpašniekiem\n Par līdzsvaru starp dzīvokļu īpašniekiem un zemes īpašniekiem Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons, sniedzot viedokli lietā Nr. 2017-17-01 "Par 2017. gada 1. jūnija likuma "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" 1. panta un 2017. gada 22. jūnija likuma "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam", norāda, ka piespiedu dalītais īpašums un no tā izrietošās problēmas ir valsts netālredzīgas politikas rezultāts, tāpēc, tiesībsarga ieskatā, nav samērīgi tik ilgstoši nerisināt visas problēmas cēloni – pašas piespiedu nomas attiecības.1 Autori pilnībā pievienojas viedoklim, ka, nerisinot likumiskas zemes nomas izbeigšanu, problēmas tikai pieaug. Valstij ir jāatbrīvojas no sistēmas, kurā dzīvokļu īpašnieki maksā, lai atsevišķi zemes īpašnieki varētu pelnīt. Pēc Latvijas valsts ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271981-par-lidzsvaru-starp-dzivoklu-ipasniekiem-un-zemes-ipasniekiem/\n271981\nTue, 09 Jan 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKonkurences tiesības: Administratīvajām tiesām nav jāiestājas iestādes vietā, lai panāktu efektīvu lietas galīgo noregulējumu\n Administratīvajām tiesām nav jāiestājas iestādes vietā, lai panāktu efektīvu lietas galīgo noregulējumu Administratīvās apgabaltiesas pieteikumi Rakstā apskatītais Satversmes tiesas spriedums pieņemts lietā, kas tika ierosināta pēc Administratīvās apgabaltiesas pieteikumiem divās lietās, lūdzot Satversmes tiesu novērtēt Administratīvā procesa likuma 253. panta trešās daļas (turpmāk – apstrīdētā norma), kurā nostiprinātas tiesas tiesības grozīt administratīvo aktu un noteikt konkrētu tā saturu, atbilstību Satversmes 92. pantam. Skatot tās tiesvedībā esošās lietas, kas ierosinātas saistībā ar Konkurences padomes pieņemtajiem lēmumiem, Administratīvā apgabaltiesa konstatēja, ka ne Konkurences likums, ne arī citas konkurences tiesību normas neparedz administratīvās tiesas tiesības grozīt Konkurences padomes uzliktos naudas sodus. Taču, tā kā Konkurences padomes piemērotajiem naudas sodiem ir ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271979-administrativajam-tiesam-nav-jaiestajas-iestades-vieta-lai-panaktu-efektivu-lietas-galigo-noregulejumu/\n271979\nTue, 09 Jan 2018 00:00:00 +0200\n\n\nDarba tiesības: Darba devēja tiesības prasīt noteiktu darbinieka izskatu\n Darba devēja tiesības prasīt noteiktu darbinieka izskatu Darba kvalitātei primāri ir nozīmīgas darbinieka prasmes, zināšanas un pieredze. Šīs kvalitātes neuzlabo un nepasliktina noteikts darbinieka apģērbs un izskats. Tomēr darbinieka izskats nav arī pavisam nenozīmīgs – profesijās, kur darbinieki ir tiešā kontaktā ar klientiem, sadarbības partneriem vai citām trešajām personām, darbinieku izskats veido darba devēja tēlu, liecina par profesionalitāti, attieksmi pret citiem. Laikmetā, kad arvien lielāka nozīme tiek piešķirta personības paušanai (sava brenda veidošanai), tiesībām uz uzskatu paušanu, kā arī veselīgu dzīvesveidu, diskusijas par balansa meklēšanu starp darba veikšanai nepieciešamo un personas brīvības ierobežošanu kļūst arvien plašākas. Līdz šim galvenās diskusijas ir skārušas prasības sievietēm nēsāt augstus papēžus, galvassegas lietošanu, reliģisko simbolu nēsāšanu un tetovējumus. ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271947-darba-deveja-tiesibas-prasit-noteiktu-darbinieka-izskatu/\n271947\nTue, 02 Jan 2018 00:00:00 +0200\n\n\nŠķīrējtiesu process: Prasības nodrošināšana pirms vēršanās starptautiskā šķīrējtiesā\n Prasības nodrošināšana pirms vēršanās starptautiskā šķīrējtiesā Jaunā Šķīrējtiesas likuma4 33. pantā paredzētas tiesības lūgt prasības nodrošinājumu vispārējās jurisdikcijas tiesai, pirms strīds ir nodots šķīrējtiesai. Tomēr līdz šim praksē nav viennozīmīgi atbildēts jautājums, vai personai, kuras strīds ir izšķirams ārvalstu šķīrējtiesā, ir tiesības vērsties Latvijas vispārējās jurisdikcijas tiesā un lūgt prasības nodrošinājumu pirms strīda nodošanas ārvalstu šķīrējtiesai. Raksta ietvaros autori analizē Civilprocesa likuma regulējumu, kas skar prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, ja strīds ir pakļauts ārvalstu šķīrējtiesai, kā arī aizsardzības līdzekļus, kas ir pieejami starptautisko ieguldījumu strīdos, kas tiek izskatīti atbilstoši 1965. gada Konvencijai par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem (angļu val. – Convention on ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271941-prasibas-nodrosinasana-pirms-versanas-starptautiska-skirejtiesa/\n271941\nTue, 02 Jan 2018 00:00:00 +0200\n\n\nIntelektuālā īpašuma tiesības: Interneta pakalpojumu sniedzēju atbildība par autortiesību pārkāpumiem digitālajā vidē\n Interneta pakalpojumu sniedzēju atbildība par autortiesību pārkāpumiem digitālajā vidē Autortiesību īpašniekiem piemīt ekskluzīvas tiesības kontrolēt savu darbu izplatīšanu, bet tas savukārt ierobežo citu personu tiesības, jo tām pirms darbu izmantošanas ir jāsaņem īpašnieka atļauja.3 Īpašnieki, lai aizsargātu savas tiesības, bieži vēršas pret starpniekiem – interneta pakalpojumu sniedzējiem – un panāk viņu atbildības iestāšanos par darbībām, ko veikušas ar interneta pakalpojumu sniedzēju tieši nesaistītas personas.4 Taču tas ne vienmēr ir pats efektīvākais un samērīgākais risinājums, un tiek aizskartas interneta pakalpojumu sniedzēju tiesības sniegt pakalpojumu un izplatīt informāciju, kā arī sabiedrības tiesības saņemt informāciju. Autore noskaidros, kādā veidā minētās tiesības praksē mēģināts līdzsvarot, un pierādīs, ka pastāv citi – efektīvāki un samērīgāki – tiesību ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271853-interneta-pakalpojumu-sniedzeju-atbildiba-par-autortiesibu-parkapumiem-digitalaja-vide/\n271853\nTue, 12 Dec 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKomerctiesības: Komerctiesību attīstība piemērošanas praksē\n Komerctiesību attīstība piemērošanas praksē Valdes locekļu atbildība Vienu no būtiskākajiem jautājumiem ir tiesu prakses attīstība kapitālsabiedrību valdes locekļu atbildības jautājumos, kur ar Augstākās tiesas spriedumiem ir izvirzītas vairākas atziņas, kuras visticamāk iegūs stabilas judikatūras statusu. Kopš 2012. gada tiesas stabili turas pie spriedumā lietā Nr. SKC-25/2012 paustās atziņas: ja valdes locekļa rīcība ir pretēja saprātīgai komerciālās apgrozības praksei un tiek pierādīts, ka sabiedrībai nodarīts zaudējums, konstatēta valdes locekļa rīcība un pastāv cēloņsakars starp šo rīcību un zaudējumiem, tad apstāklim, ka šī rīcība nesatur ļaunprātīgu tiesību aizskārumu, nav tiesiskas nozīmes, jo valdes loceklis atbild par katru, tostarp vieglu, neuzmanību. Atbildība neiestājas tikai tad, ja valdes loceklis pierāda, ka viņš attiecīgajā situācijā ir rīkojies kā krietns un rūpīgs ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271811-komerctiesibu-attistiba-piemerosanas-prakse/\n271811\nTue, 05 Dec 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKomerctiesības: Komerctiesības un mākslīgais intelekts: qou vadis?\n Komerctiesības un mākslīgais intelekts: qou vadis? Konferenci atklāja Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina, klausītājus informējot par pasaulē aktuālajām komerctiesību un mākslīgā intelekta tendencēm. Viņa uzsvēra, cik šobrīd būtiska loma mūsu ikdienā ir elektroniskiem līdzekļiem, kā piemērus minot elektroniskos dokumentus, e-parakstu un elektroniskās balsošanas platformas. Arvien biežāk noris diskusijas par to, kuras profesijas nākotnē aizstās roboti jeb mākslīgais intelekts un vai šāds liktenis sagaida arī juristus. Piemēram, ASV ir jau pirmie gadījumi, kad darbā tiek pieņemts jurists – mākslīgais intelekts. Šāds darbinieks ātrāk un precīzāk spēj izpētīt tiesu praksi, līdz ar to arī ātrāk spēj atrast atbildi uz jautājumiem. L. Medina norādīja, ka mākslīgais intelekts jau tuvākajā nākotnē arvien vairāk un vairāk tiks izmantots tādām darbībām kā liela apjoma ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271810-komerctiesibas-un-maksligais-intelekts-emqou-vadisem/\n271810\nTue, 05 Dec 2017 00:00:00 +0200\n\n\nMedicīnas tiesības: Paviršība, efektīva nodokļu politika vai tomēr caura glābšanas veste slīkstošajai nozarei\n Kāds ir Likumprojekta mērķis 1. Ievads Veselības nozare ilgstoši strādā ierobežota finansējuma apstākļos.1 Ierobežotais finansējuma apjoms korelācijā ar diskutablu tā pārvaldījumu un izlietojumu2 ir radījis situāciju, ka vidēji statistiski katram piektajam Latvijas Republikas valstspiederīgajam nav nodrošināta veselības aprūpe.3 No sabiedrības veselības viedokļa, kas koncentrējas uz noteiktas grupas, piemēram, tautas, veselības līmeni, tiecoties veicināt veselību un novērst slimības, kā arī pagarināt dzīvildzi, veselības aprūpes pieejamībai ir vitāla loma. Vesela sabiedrība ir pamats ilgtspējīgai valsts attīstībai, bet hronisks veselības aprūpes trūkums var ietekmēt tautsaimniecību un radīt slogu labklājības budžetam. Finansējuma jautājums veselības nozarē nav vienīgā samilzusī problēma. Starp tādām, kuras nav saņēmušas adekvātu nozares politikas vadošās iestādes ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271737-pavirsiba-efektiva-nodoklu-politika-vai-tomer-caura-glabsanas-veste-slikstosajai-nozarei/\n271737\nTue, 21 Nov 2017 00:00:00 +0200\n\n\nMaksātnespējas process: Maksātnespējas tiesības\n New Page 2 \nhttp://www.juristavards.lv/doc/271653-maksatnespejas-tiesibas/\n271653\nTue, 07 Nov 2017 00:00:00 +0200\n\n\nDarba tiesības: Darba tiesības\n New Page 2 \nhttp://www.juristavards.lv/doc/271651-darba-tiesibas/\n271651\nTue, 07 Nov 2017 00:00:00 +0200\n\n\nKomerctiesības: Komerctiesības\n New Page 2 \nhttp://www.juristavards.lv/doc/271650-komerctiesibas/\n271650\nTue, 07 Nov 2017 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Civilprocesa tiesības\n New Page 2 \nhttp://www.juristavards.lv/doc/271649-civilprocesa-tiesibas/\n271649\nTue, 07 Nov 2017 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Civiltiesības\n New Page 2 \nhttp://www.juristavards.lv/doc/271648-civiltiesibas/\n271648\nTue, 07 Nov 2017 00:00:00 +0200\n\n\nDarba tiesības: Darbinieka likumā noteikto tiesību uz atlīdzību pēc prettiesiska uzteikuma pilnveidošana\n Darbinieka likumā noteikto tiesību uz atlīdzību pēc prettiesiska uzteikuma pilnveidošana Darba likuma 126. panta attīstība Latvijā DL 126. panta pirmā daļa spēkā esošajā redakcijā nosaka: "Darbiniekam, kas prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā, saskaņā ar tiesas spriedumu izmaksājama vidējā izpeļņa par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Atlīdzība par visu darba piespiedu kavējuma laiku izmaksājama arī gadījumā, ja tiesa, kaut arī pastāv pamats darbinieku atjaunot iepriekšējā darbā, pēc viņa lūguma izbeidz darba tiesiskās attiecības ar tiesas spriedumu." DL 126. panta otrā daļa noteic: "Darbiniekam, kas prettiesiski pārcelts citā, mazāk apmaksātā darbā un pēc tam atjaunots iepriekšējā darbā, saskaņā ar tiesas spriedumu izmaksājama vidējās izpeļņas starpība par to laiku, kad viņš veicis mazāk apmaksātu darbu." Grozījumi DL 126. pantā kopš DL pieņemšanas (20.06.2001.) nav ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271597-darbinieka-likuma-noteikto-tiesibu-uz-atlidzibu-pec-prettiesiska-uzteikuma-pilnveidosana/\n271597\nTue, 31 Oct 2017 00:00:00 +0200\n\n\nŠķīrējtiesu process: Hāgas konvencija par tiesas izvēles līgumiem – vai nopietns sāncensis Ņujorkas konvencijai\n Hāgas konvencija par tiesas izvēles līgumiem – vai nopietns sāncensis Ņujorkas konvencijai 1. Ievads Nav noslēpums, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc vairums starptautisko komercstrīdu tiek risināti ar starptautisko šķīrējtiesu, nevis valsts tiesu palīdzību, ir ārvalstu šķīrējtiesu spriedumu augstā izpildāmības iespējamība, pateicoties 1958. gada 10. jūnija Ņujorkas konvencijai par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu (turpmāk – Ņujorkas konvencija).1 Ņujorkas konvenciju ir parakstījušas un ratificējušas, kā arī dienu dienā piemēro 157 (!) valstis (tai skaitā Latvija)2 – visnotaļ ievērojams skaits jurisdikciju, kas palīdzējušas Ņujorkas konvencijai kļūt par, iespējams, visu laiku efektīvāko un sekmīgāko daudzpusējo tiesību instrumentu starptautisko komerctiesību vēsturē.3 Līdz šim starptautisko komercstrīdu izskatīšana valsts tiesās nav bijusi sevišķi pievilcīga, ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271596-hagas-konvencija-par-tiesas-izveles-ligumiem-vai-nopietns-sancensis-ujorkas-konvencijai/\n271596\nTue, 31 Oct 2017 00:00:00 +0200\n\n\nŠķīrējtiesu process: Akcents uz efektivitāti: ICC Paātrinātās procedūras noteikumi\n Akcents uz efektivitāti: ICC Paātrinātās procedūras noteikumi I. Ievads Četrus gadus pēc ICC Šķīrējtiesas reglamenta2 (turpmāk – ICC Reglaments) pilnīgas pārskatīšanas, ICC Starptautiskā šķīrējtiesa (turpmāk – ICC Tiesa) atkal izlēma veikt tajā jaunus grozījumus. ICC Reglamenta jaunā redakcija stājās spēkā šī gada 1. martā, un ir daļa no ICC stratēģijas. Šī ICC stratēģija paredz īstenot lielāku efektivitāti strīdu izšķiršanā un caurspīdīgumu ICC Tiesas lēmumu pieņemšanā.3 ICC Reglamenta jauninājumi skar "klasisko" šķīrējtiesu procesu, piemēram, ir saīsināti termiņi atsevišķiem procesuāliem posmiem. Tāpat ar jaunajiem grozījumiem tiek ieviesta paātrinātā izšķiršanas procedūra strīdiem, kuru summa nepārsniedz divus miljonus ASV dolāru (ICC žargonā – "mazie" strīdi). Ir sagaidāms, ka šī paātrinātā procedūra piesaistīs jaunus lietotājus, tostarp no Austrumeiropas, kur nereti ICC ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271595-akcents-uz-efektivitati-icc-paatrinatas-proceduras-noteikumi/\n271595\nTue, 31 Oct 2017 00:00:00 +0200\n\n\nMaksātnespējas process: Aktualitātes maksātnespējas jomā: no advokātu skatpunkta\n Aktualitātes maksātnespējas jomā: no advokātu skatpunkta Nogaidošs klusums Pievēršoties aktualitātēm maksātnespējas jomā, pēc nelielajām ievadrunām kā pirmais klausītājus uzrunāja ZAB "O. Cers un J. Jurkāns" partneris, zvērināts advokāts Olavs Cers. Viņa uzstāšanās aptvēra trīs aspektus: aktualitātes praksē, kas saistītas ar pēdējā laika izmaiņām normatīvajos aktos; turpmāk plānotās izmaiņas tiesiskajā regulējumā un skats nākotnē jeb sekcijas rosinājumi jomas pilnveidei. Savu uzstāšanos O. Cers sāka ar pārskatu par 12. septembrī aizritējušo maksātnespējas procesa administratoru pirmo kvalifikācijas eksāmenu. Kopumā tas bija jākārto 44 administratoriem, bet dažādu iemeslu dēļ pārbaudījumu kārtoja vien 30. No tiem eksāmens bija sekmīgs 22, bet astoņiem ne. Attiecīgi administratoru rindas atkal samazinājušās par pāris desmitiem, bet no pagājušā gada – apmēram par ceturtdaļu. Vērtējot ...\nhttp://www.juristavards.lv/doc/271594-aktualitates-maksatnespejas-joma-no-advokatu-skatpunkta/\n271594\nTue, 31 Oct 2017 00:00:00 +0200\n\n