Rubriku katalogs: Skaidrojumi. Viedokļi

Vispārīgs ieskats amatpersonas civiltiesiskajā atbildībā

20. Aprīlis 2010 /NR. 16 (611)

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 71. panta pirmā daļa un 90. pants vispārīgi regulē amatpersonas civiltiesisko atbildību. Šo tiesību normu piemērošanas jautājumi ir aktuāli gadījumos, kad amatpersona ar nodomu vai rupjas neuzmanības dēļ ir radījusi mantiskus zaudējumus publiskai personai. Centieni pilnveidot valsts pārvaldi, paaugstinot tajā nodarbināto amatpersonu un darbinieku profesionalitāti,1 nozīmē arī atbildības kritēriju pārskatīšanu. Izšķiršanās noteiktās tiesiskās situācijās pret valsts pārvaldē nodarbināto piemērot civiltiesisko atbildību nav viegls solis. Informācijas iegūšana un apkopošana, tiesiski un faktiski svarīgu apstākļu noskaidrošana, zaudējumu aprēķināšana, vainas konstatēšana, risinājuma meklēšana un varbūtējs tiesvedības process šādas kategorijas lietās var būt sarežģīts un ilgstošs. Rakstā tiks aplūkoti daži amatpersonu civiltiesiskās atbildības aspekti. ...

Andrejs Judins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kriminālās justīcijas jaunie vaibsti

3

20. Aprīlis 2010 /NR. 16 (611)

Efektīva sabiedrības un indivīda tiesību un interešu aizsardzība ir viena no valsts pamatfunkcijām. To īstenojot, valsts veido un attīsta kriminālo justīciju – to tiesību normu un valsts institūciju sistēmu, kuru virsuzdevums ir aizsargāt sabiedrību no noziedzīgiem tīkojumiem. Attīstoties kriminālā justīcija iegūst jaunus vaibstus – kritiski tiek analizētas un pārvērtētas vecās koncepcijas, tiek radīta jauna kriminālās justīcijas izpratne. Tomēr jaunas teorijas un pat pašas progresīvākās kriminālās justīcijas koncepcijas negarantē straujas izmaiņas krimināltiesību sistēmā un sabiedrības izpratnē par to, kādai jābūt reakcijai uz ļaunumu, ko rada noziedzīgs nodarījums. Rakstā1 ieskicēti mūsdienu kriminālās justīcijas vaibsti. ...

Violeta Zeppa-Priedīte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts amatpersonu kriminālprocesuālās imunitātes standarts

13. Aprīlis 2010 /NR. 15 (610)

Raksta mērķis ir sniegt ieskatu valsts amatpersonu kriminālprocesuālās imunitātes institūta īpatnībās dažādu ārvalstu tiesībās. Kriminālprocesuālā imunitāte aplūkota, izzinot jautājumu caur sabiedrībai nevēlamās parādības – korupcijas – prizmu, kā to īstenojusi arī viena no nozīmīgākajām pretkorupcijas organizācijām GRECO. ...

Maija Zālīte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Jāveido komerctiesas godīgas komercprakses un ekonomikas attīstībai

8

13. Aprīlis 2010 /NR. 15 (610)

Tā kā biznesa apritē laiks ir nauda, ekonomisko strīdu risināšanai jānodrošina saprātīgs laiks, pretējā gadījumā sistēma zaudē efektivitāti un jēgu. Kvalitatīva ekonomisko strīdu risināšana atbilstoši tiesiskā regulējuma mērķiem principā nav iedomājama, ja tiesnešiem, kas tos iztiesā, nav papildu speciālo zināšanu ekonomikā un padziļinātu zināšanu komerctiesībās. Risinājums šeit var būt tikai viens: jāveic reforma, uz vispārējās jurisdikcijas un administratīvo tiesu bāzes izveidojot atsevišķu patstāvīgu valsts komerctiesu sistēmu, kurai būtu pakļauta visa to strīdu un pieteikumu izskatīšana, kuri saistīti ar ekonomisko darbību un kuru dalībnieks ir komersants vai cita persona, kas veic saimniecisko darbību. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Noziedzīga nodarījuma izdarīšana ar nodomu

7

13. Aprīlis 2010 /NR. 15 (610)

Ar Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta (turpmāk tekstā – AT Senāts) 2009. gada 20. novembra lēmumu Nr. SKK-593/09 tika noraidīts prokurora protests par apelācijas instances tiesas lēmumu, ar kuru atstāts negrozīts pirmās instances tiesas attaisnojošais spriedums lietā, kurā pirmstiesas procesā celta apsūdzība par Krimināllikuma (turpmāk tekstā – KL) 219. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu (izvairīšanās no deklarācijas iesniegšanas).1 ...

Irina Oļevska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par mākslas iespiedgrafiku kā tiesiskā regulējuma objektu

6. Aprīlis 2010 /NR. 14 (609)

Gadsimtiem ilgi jau zināms, ka māksla ir grezns un izdevīgs investīciju objekts. Oriģinālajām tēlotājmākslas iespiedgrafikām (fine art multiples) ir tikpat svarīga loma kā citām mākslas formām. Pat ņemot vērā risku un ievērojamas darījumu izmaksas, ieguldījumi mūsdienīgajās iespiedgrafikās ir ļoti pievilcīgi ne tikai materiālā aspekta dēļ. Praksē redzams, ka tirgū dominē dārgākās iespiedgrafikas.1 Tomēr nav nekādu pierādījumu, ka ar vienādiem nosacījumiem būtu izdevīgāk pirkt tikai dārgāku mākslas darbu.2 Tādējādi izsoļu namu atzinumi un kopējā statistika liecina, ka pieprasījums pēc jebkuras kategorijas iespiedgrafikām strauji palielinās. ...

Jānis Pleps

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Parlaments pret tiesu, prezidents pret parlamentu

6. Aprīlis 2010 /NR. 14 (609)

Izšķiroties par aktīvu darbību sabiedrisko lietu kārtošanā un politikā, reti iespējams prognozēt, kā nākamās paaudzes atminēsies politiķa veikumu. Aleksandrs Grīns rakstījis: "Vai vēsture pieskaitīs [viņu] šī gadu simteņa lielajiem vīriem, mēs nezinām, jo viņai nereti ir par cilvēkiem cits spriedums, nekā to laikabiedriem."1 Bieži vien laiks nodod aizmirstībai darbus, kuriem laikabiedri veltījuši atzinīgus vārdus, ceļot valstsvīru pjedestālā. Tāpat arī gadās, ka kādu politiķi nākamās paaudzes atminas pavisam citu iemeslu dēļ, kas dažkārt nemaz nav bijuši saistīti ar viņa profesionālo darbību. Latvijas konstitucionālo tiesību vēsturē šāds liktenis daļēji piemeklējis Jāni Goldmani. ...

Aloizs Vaznis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Satversme garantē, bet kā ir praksē

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

Latvijas Republikas Satversmes 96. pants garantē ikviena indivīda tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Satversmes 116. pantā noteikts, ka šīs tiesības var ierobežot tikai likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. ...

Kaspars Gailītis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Contra legem jēdziens un tā vieta tiesību piemērošanas metožu sistēmā

3

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

Tiesību tālākveidošana contra legem ir tiesību piemērošanas metode, ko lieto gadījumos, kad likumam ir jāatkāpjas taisnīguma priekšā vai kad vispār nav likumiska regulējuma konkrētā dzīves gadījuma izšķiršanai. Šā temata izpētes apjoma dēļ ir paredzēts publicēt trīs atsevišķus rakstus, lai pierādītu, ka arī tiesību tālākveidošana contra legem līdzās citām tiesību tālākveidošanas metodēm atsevišķos izņēmuma gadījumos ir pieļaujama. Lai to paveiktu, šajā rakstā tiks noskaidrots, ko tiesību zinātnē saprot ar tiesību tālākveidošanas metodi contra legem, un izpētīts, kur un ar kādiem paņēmieniem novelkama robeža starp tiesību normu interpretāciju un tiesību tālākveidošanu, kā arī tiks piedāvāts jauns tiesību tālākveidošanas metožu iedalījums. Nākamajos rakstos tiks rasts metodes contra legem normatīvais un zinātniski metodoloģiskais pamatojums un noskaidroti to lietošanas gadījumi Latvijas tiesu praksē, kā arī tiks mēģināts atrisināt pētījuma gaitā konstatētās metodes contra legem lietošanas radītās problēmas. ...

Marina Borkoveca

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Savienības tiesību sistēmas mijiedarbība ar dalībvalstu tiesību sistēmām

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

Šajā rakstā ieskicēti pamatprincipi Eiropas Savienības (turpmāk tekstā – ES) tiesību1 mijiedarbē ar dalībvalstu tiesībām. Šī mijiedarbība aplūkota gan no ES tiesību perspektīvas, gan arī pēc dalībvalstu augstāko tiesu pozīcijas šajā jautājumā. Turklāt īsumā tiek apskatītas arī izmaiņas un jauninājumi saistībā ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos.2 ...

Aksels Rēcs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Prezidenta Zatlera jaunā interpretācija

4

23. Marts 2010 /NR. 12 (607)

2010. gada 28. janvārī laikrakstā "Diena"1 publicētajā komentārā autors rosināja jautājumu, vai Latvijā ir konstitucionālā krīze, jo Valsts prezidents Valdis Zatlers atbilstoši Satversmes pantos noteiktajam 2009. gadā aktīvi iesaistījās ikdienas politikā. Protams, par klasisku konstitucionālo krīzi varētu runāt, ja kaut kas Satversmes tekstā būtu neskaidrs vai arī starp valsts varas institūtiem pastāvētu konflikts par kāda valsts varas institūta rīcību. Līdz šim ne par pirmo, ne arī otro situāciju nevar runāt. Tomēr var konstatēt, ka salīdzinājumā ar citām parlamentārām republikām Eiropas Savienībā prezidenta V. Zatlera rīcībai analogus piemērus nevar atrast pat parlamentārās republikās ar tieši vēlētiem prezidentiem. Prezidenti gan ļoti bieži pauž savu politisko viedokli. Piemēram, Lietuvas Republikas prezidente Daļa Grībauskaite (Dalia Grybauskaitė) šā gada janvārī ierosināja un arī panāca Lietuvas ārlietu ministra nomaiņu. Savukārt Īslandes prezidents Olafurs Ragnars Grimsons (Ólafur Ragnar Grímsson) nesen piekāpās tautas noraidošajai attieksmei pret parlamenta lēmumu atmaksāt ārzemniekiem bankrotējušās bankās ieguldītu naudu. Parlamentārās republikās prezidenta rīcību visbiežāk noteic viņa raksturs, kā arī politiskā kultūra valstī. Tomēr vēl svarīgākas ir konstitūcijā paredzētās prezidenta iespējas kļūt par aktīvu ikdienas politikas noteicēju. Un šīs iespējas Latvijā daudzos punktos atšķiras no citām parlamentārām valstīm. ...

Liene Cakare

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kādi nodokļi ir jāmaksā par kontrabandu

6

23. Marts 2010 /NR. 12 (607)

Valsts ieņēmumu dienests 2008. gada 6. martā sastādīja un iesniedza Rīgas apgabaltiesā civilprasību par zaudējumu Ls 469 679,70 piedziņu solidāri no 41 personas. Prasītājs lūdz piedzīt zaudējumus par kontrabandas ceļā ievesto preci, kuru atbildētāji nebija realizējuši, bet šo preci Valsts ieņēmumu dienests iznīcināja kriminālprocesa ietvaros pirmstiesas izmeklēšanas laikā. Minētā Valsts ieņēmumu dienesta prasība izriet no krimināllietas, kurā pie atbildības par kontrabandu sauca fiziskas personas, turklāt daļu no personām krimināllietā apsūdzībā par kontrabandu attaisnoja. Minētā prasība izriet no tā dēvētās Mangaļsalas gaļas kontrabandas lietas. ...

Māris Ruķers

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personas datu aizsardzība Latvijā: 10 gadu pieredze

23. Marts 2010 /NR. 12 (607)

Šodien, 2010. gada 23. martā, paliek desmit gadu kopš Fizisko personu datu aizsardzības likuma1 pieņemšanas. Šajā dienā pirms desmit gadiem 7. Saeimas deputātu balsojums par likuma projekta pieņemšanu trešajā lasījumā bija pārliecinošs: "par" – 87, "pret" un "atturas" nav,2 bet no 2000. gada 6. aprīļa likuma prasības jau stājās spēkā. Nedaudz vēlāk – 2001. gada 2. janvārī – darbu sāka jauna un ar šo likumu īpaši izveidota personas datu aizsardzības uzraudzības iestāde: Datu valsts inspekcija. Droši vien var uzdot jautājumu: vai valstī desmit gadu laikā ir izdarīts viss, lai personas dati tiešām būtu aizsargāti? Atsevišķi notikumi pēdējā laikā liecina par pretējo. Šajā rakstā īsumā ieskicēti galvenie personas datu aizsardzības institūta attīstības posmi Latvijā, aktualizētas problēmas, kā arī tiks sniegts skatījums uz turpmākām šīs administratīvo tiesību apakšnozares attīstības perspektīvām Eiropā. ...

Zane Pētersone

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pierādījumu nodrošināšana

3

23. Marts 2010 /NR. 12 (607)

Pierādījumu nodrošināšana pieder pie pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas ir piemērojami līdz lietas izskatīšanai pēc būtības. Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļu primārā funkcija ir status quo nostiprināšana, t. i., tāda stāvokļa iesaldēšana, kāds pastāv pašlaik vai pastāvējis noteiktā momentā agrāk. Taču bez status quo nostiprināšanas pagaidu līdzekļiem var būt arī citas lomas. Pierādījumu nodrošināšanai piemīt tiesas procesa pilnvērtīgas realizācijas nodrošināšanas funkcija: pierādījumu nodrošināšana garantē, ka lietas dalībnieka pierādīšanas pienākums nebūs apdraudēts pierādījumu zušanas vai izmainīšanās dēļ. ...

Liene Rikova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Saistību bezstrīdus piespiedu izpilde – kreditora cerība

32

16. Marts 2010 /NR. 11 (606)

Pašlaik ekonomiskās krīzes un personu maksātnespējas palielināšanās apstākļos, kas neapšaubāmi palielina tiesvedību skaitu un pārslogo tiesas, jautājums par saistību bezstrīdus piespiedu izpildi ir jo īpaši aktuāls. Jāatzīst, ka pienācīgas saistību izpildes jautājums arī tā dēvētajos treknajos gados nezaudēja aktualitāti, taču pašlaik parādnieku saistību nepildīšana var izraisīt pat kreditora bankrotu, jo tieši tagad ir katastrofāls apgrozāmo līdzekļu trūkums. Tomēr ne vienmēr parādnieks savas saistības nepilda ļaunprātīgi, kaut arī tas neatbrīvo parādnieku no pacta sunt servanda principa ievērošanas un izpildes. Rakstā tiks aplūkots, kādas ir kreditora Civilprocesa likumā nostiprinātās iespējas atgūt aizdotos līdzekļus, izanalizējot civilprocesuālo saistību bezstrīdus piespiedu izpildes veidu, to priekšrocības un trūkumus. ...

Sandis Bērtaitis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kompetences dalījums starp notāriem un dzimtsarakstu nodaļām

3

9. Marts 2010 /NR. 10 (605)

Nedēļas žurnāla "Jurista Vārds" slejās pēdējā laikā aktīvi tiek debatēts par tiesu atbrīvošanu no "tehnisku" lietu izskatīšanas, proti, tiek apsvērta iespēja no vispārējās jurisdikcijas tiesu kompetences izņemt laulību bezstrīdus šķiršanas lietas, kā arī lietas par saistību bezstrīdus izpildīšanu un saistību izpildīšanu brīdinājuma kārtībā.1 Šāds tiesu noslodzes samazināšanas risinājums ir ietverts arī Ministru kabineta apstiprinātajās tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs 2009.–2015. gadam.2 Šajā sakarā autora uzmanību piesaistīja Tieslietu ministrijas izstrādātie likumprojekti attiecībā uz grozījumiem Civillikumā, Notariāta likumā un Civilstāvokļa aktu likumā, kas paredz izņemt laulības bezstrīdus šķiršanas funkciju no vispārējās jurisdikcijas tiesas kompetences un nodot to zvērinātiem notāriem un dzimtsarakstu nodaļām. Diemžēl likumprojektu anotācijā nav ietverta motivācija, kādēļ šī funkcija vienlaikus tiek nodota diviem institūtiem, līdz ar to nav skaidri zināms likumprojektu autoru rīcības mērķis. Autora ieskatā, pirms nodot vienas funkcijas (laulības bezstrīdus šķiršanas) izpildi diviem institūtiem, šis jautājums būtu rūpīgi jāizvērtē kontekstā ar zvērinātu notāru un dzimtsarakstu nodaļu juridisko statusu un piederību konkrētam valsts varas atzaram. ...

Irēna Kucina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nolēmumu izpilde bērnu pārrobežu nolaupīšanas lietās

2

9. Marts 2010 /NR. 10 (605)

Turpinot analizēt būtiskus trūkumus regulējumā, kas ir saistīts ar bērnu pārrobežu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem,1 autore šajā rakstā vēlas pievērsties jautājumam par nolēmumu izpildi. Šobrīd kā starptautiskajā līmenī, tā arī Eiropas Savienībā (turpmāk tekstā – ES) ir divi tiesiski instrumenti, kas risina jautājumus par bērnu pārrobežu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem – Hāgas 1980. gada 25. oktobra konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (turpmāk tekstā – Hāgas konvencija)2 un Padomes 2003. gada 27. novembra Regula Nr. 2201/2003 (EK) Par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas Nr. 1347/2000 (EK) atcelšanu (turpmāk tekstā – Briseles IIbis Regula).3 Taču nedz Hāgas konvencija, nedz arī Briseles IIbis Regula neparedz regulējumu tam, kā izpildīt nolēmumus par bērnu atpakaļatdošanu uz citu valsti. Rakstā autore apskatīs vairāku valstu nacionālo regulējumu izpildes jautājumos un norādīs, ka valstu nacionālā regulējuma nepilnības vai pat atšķirības norāda, ka izpildes jautājumiem jābūt regulētiem Hāgas konvencijas un Briseles IIbis Regulas līmenī. ...

Māris Brizgo

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Senāts piemēro un interpretē Eiropas Savienības tiesības

2. Marts 2010 /NR. 9 (604)

2004. gada 1. maijā, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā (turpmāk tekstā – ES), stājās spēkā pārejas noteikumi kapitāla aprites brīvībai (Pievienošanās akta1 VIII pielikuma 3. pants), kas paredzēja Latvijai tiesības septiņus gadus paturēt spēkā normatīvo tiesību aktu noteikumus par lauksaimniecības un mežu zemes iegūšanu īpašumā. Jau kopš tā laika sabiedrībā izveidojās nepareizs priekšstats, ka Latvija var turpināt piemērot savus likumus tāpat, kā tas tika darīts līdz iestāšanās brīdim ES. Tomēr tā īsti nebija, un Latvijas apņemšanās, kas bija izklāstīta Pievienošanās akta VIII pielikumā, noteica pavisam kaut ko atšķirīgu. ...

Simona Innus-Pāvelskopa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Adopcijas sociāli tiesiskā nozīme

2. Marts 2010 /NR. 9 (604)

Bērnam, kuram uz laiku vai pastāvīgi nav savas ģimenes vides vai kuru, lai vislabāk ievērotu viņa paša intereses, nedrīkst atstāt šajā vidē, ir tiesības uz īpašu valsts aizsardzību un palīdzību.1 Bērns šādā situācijā ir jānodrošina ar citu aprūpi un viens no šādas aprūpes veidiem ir adopcija. Adopcijas uzdevums ir radīt bez vecāku gādības palikušajiem bērniem apstākļus audzināšanai ģimenē, nodrošinot stabilu un harmonisku dzīves vidi.2 Raksta mērķis ir izpētīt adopcijas sociāli tiesisko nozīmi, iedziļināties adopcijas institūta rašanās vēsturē, apskatīt esošo adopcijas tiesisko regulējumu Latvijā un sabiedrības viedokli par adopciju, kā arī saskatīt trūkumus un problēmas, kas saistītas ar bērnu adopciju. ...

Aldis Gobzems

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesai jāizvērtē visas maksātnespējas procesa pazīmes

12

2. Marts 2010 /NR. 9 (604)

Tiesu prakse maksātnespējas procesa lietās norāda uz tendenci, ka tiesa, lemjot par maksātnespējas procesa pasludināšanu, izvērtē tikai maksātnespējas procesa pieteikumā norādītās maksātnespējas procesa pazīmes esamību vai neesamību. Attiecīgi pēc konstatētā vai nu jātaisa spriedums par maksātnespējas procesa pasludināšanu, vai arī spriedums par maksātnespējas procesa pieteikuma noraidīšanu saskaņā Civilprocesa likuma1 363.7 pantu. Rakstā tiks noskaidrots, vai šāda tiesu prakse atbilst tiesību normām un maksātnespējas procesa mērķim. ...

Kristīne Jarinovska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Informācijas atklātība kā cilvēka pamatbrīvība (IV)

23. Februāris 2010 /NR. 8 (603)

Laikmetīga demokrātiska valsts ir organizēta tā, lai veicinātu pilsoņu līdzdalību valsts varas īstenošanā un lai tādējādi nodrošinātu atbildīgāku kā valsts varas īstenotāju, tā arī valsts pilsoņu kopuma rīcību. Informācijas atklātība ir viens no līdzekļiem, kā to panākt. Tā kā brīva informācijas aprite ir cilvēka un tā apkārtējās vides izziņas pamatā, tad zināšanas par līdzdalības iespējām un tās nepieciešamību valsts varas īstenošanā ir tas, bez kā līdzdalība vai nu nav iespējama, vai arī nav pietiekami efektīva. Sevišķi nozīmīga loma minētās izziņas vairošanā ir publiskas informācijas pieejamībai, jo tas ir pamatinformācijas avots par valsts varas īstenošanu konkrētajā valstī.1 Ievērojot arvien pieaugošo valstu virzību uz demokrātismu, pieaug arī informācijas atklātības nozīme attiecīgo valstu tiesiskajās sistēmās. ...

Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kārtējie jaunumi Kriminālprocesa likumā

2

23. Februāris 2010 /NR. 8 (603)

Rakstā apskatīti Kriminālprocesa likuma grozījumi, kuri Saeimā pieņemti 2010. gada 14. janvārī, "Latvijas Vēstnesī" izsludināti 2010. gada 3. februārī ("Latvijas Vēstnesis" Nr. 19(4210)) un stājušies spēkā 2010. gada 4. februārī. Grozījumu straume Kriminālprocesa likumā (KPL) nerimst – tā varētu raksturot šī gada sākumu. 2010. gada janvāra sākumā tika pieņemti kārtējie, nu jau vienpadsmitie, grozījumi KPL, kuri izsludināti 2010. gada 3. februārī un spēkā stājās jau 4. februārī. Raksturojot tos skaitliski, var norādīt, ka grozīti 36 panti, 24 no tiem t. s. vietējā kriminālprocesā (KPL A un B daļas), 12 – normās, kurās reglamentēta starptautiskā sadarbība kriminālprocesa ietvaros (KPL C daļa). Šajā rakstā pievērsīsimies tuvākam KPL A un B daļas normu grozījumu komentāram grozījumu izdarīšanas secībā, lielāku uzmanību veltot būtiskākajiem grozījumiem, kā arī tiem, kuru izstrāde, mūsuprāt, nav bijusi pietiekami rūpīga vai kuri nav iederīgi kopējā KPL jau tā nesakārtotajā sistēmā. ...

Dace Kalnmeiere

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Bērna atdošanas radīts kaitējuma risks un bērna iebildumi pret atgriešanos

1

16. Februāris 2010 /NR. 7 (602)

Hāgas 1980. gada 25. oktobra konvencijā par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (turpmāk tekstā – Hāgas konvencija) ir noteikti četri bērnu neatgriešanās pamati: bērna iedzīvošanās jaunajā vidē, piekrišana bērna nolaupīšanai, risks, ka bērna atdošana radīs viņam kaitējumu, un bērna iebildumi pret atgriešanos. Iepriekšējā "Jurista Vārdā" (Kalnmeiere D. Bērna iedzīvošanās jaunajā vidē un piekrišana bērna pārrobežu nolaupīšanai. Jurista Vārds, 09.02.2010, Nr. 6) tika analizēti pirmie divi izņēmumi. Turpinot uzsāktās tēmas analīzi, šajā rakstā tiks apskatīti atlikušie divi izņēmumi: risks, ka bērna atdošana radīs viņam kaitējumu, un bērna iebildumi pret atgriešanos. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Zemesgrāmatu loma tiesu sistēmā un attīstības perspektīvas

16. Februāris 2010 /NR. 7 (602)

Lai izvērtētu turpmāko zemesgrāmatu attīstību, saskaņā ar Ministru prezidenta 2009. gada 14. augusta rezolūciju tika izdots tieslietu ministra Mareka Segliņa 2009. gada 27. augusta rīkojums "Par darba grupas izveidošanu ziņojuma par zemesgrāmatu lomu tiesu iekārtā izstrādāšanu". Darba grupas sastāvā tika iekļauti pārstāvji no Tieslietu ministrijas, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Valsts zemes dienesta, kā arī zemesgrāmatu nodaļu tiesneši. Vienlaikus, lai nodrošinātu objektīvu un vispusīgu visu apstākļu izvērtēšanu, tika pieaicināti arī Valsts kancelejas un Komercbanku asociācijas pārstāvji. ...

Eva Šablovska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Judikatūras atziņu iztulkošanas problēmas

4

9. Februāris 2010 /NR. 6 (601)

Diskusijas juridiskajā literatūrā par judikatūras izpratni un tās nozīmi Latvijas tiesību sistēmā turpinās. Šī tiesību palīgavota ieviešana Latvijas juristu praksē ir nenoliedzami apsveicams solis, jo tādējādi ne tikai tiek nodrošināts vienlīdzības princips un tiesiskais taisnīgums, bet arī neatsverami tiek atvieglots juristu darbs un nodrošināta nepārtrauktība tiesību attīstībā. Rakstā netiks turpināta diskusija par judikatūru kā tiesu nolēmumu kopumu vispārējā līmenī, bet gan sperts solis tālāk un uzmanība tiks pievērsta šī palīgavota pamatelementam – judikatūras atziņai. Autore vēlas norādīt uz judikatūras atziņu iztulkošanas problēmām, kas Latvijā vēl ir maz pētīts jautājums. Šī tēma ir aktuāla, jo darbs ar tiesnešu tiesībām pamatā ir anglosakšu tiesību loka iezīme, bet tiesību piemērotājam no kontinentālās Eiropas tiesību saimes valstīm parasti pietrūkst zināšanu šajā jomā. Raksta sākumā aplūkots prejudīciju jēdziens un raksturs, lai ieskicētu tās iztulkošanas problēmas un pretrunas, kas tiesību piemērotāju sagaida jau attiecībā uz judikatūras atziņu noteikšanu. Raksta otrajā daļā, lai norādītu uz konkrētām judikatūras atziņu iztulkošanas problēmām, par pamatu ņemtas romāņu ģermāņu tiesību saimes juristiem pazīstamās tiesību normu iztulkošanas metodes un tās attiecinātas uz judikatūras atziņām. Autore vēlas radīt augsni tālākajai juridiskai domu apmaiņai par judikatūras atziņu piemērošanas praktisko pusi, lai veicinātu judikatūras kā palīgavota nostiprināšanos Latvijas tiesību sistēmā. ...

Dace Kalnmeiere

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Bērna iedzīvošanās jaunajā vidē un piekrišana bērna pārrobežu nolaupīšanai

5

9. Februāris 2010 /NR. 6 (601)

Sabiedrībā plašu rezonansi un emocionālas diskusijas izraisījuši vairāki gadījumi, kad bērna māte bez bērna tēva ziņas no ārvalsts, kurā ģimene iepriekš dzīvojusi, kopā ar bērnu atbraukusi uz Latviju. Šādus gadījumus jeb bērnu pārrobežu nolaupīšanu regulē Hāgas 1980. gada 25. oktobra konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (turpmāk – Hāgas konvencija). Lai arī Hāgas konvencijas mērķis ir panākt nolaupīto bērnu tūlītēju atgriešanos viņu pastāvīgās dzīvesvietas valstī,1 tā paredz arī vairākas situācijas, kad tiesa var pieņemt lēmumu par bērna neatgriešanos.2 Gandrīz vienmēr bērna nolaupītājs cenšas pierādīt, ka pastāv kāds no izņēmumiem, lai bērnam nebūtu jāatgriežas, taču, izpētot Latvijas tiesu spriedumus šādās lietās, diemžēl ir redzams, ka ne vienmēr tiesām ir pareiza izpratne par neatgriešanās pamatu piemērošanu. Hāgas konvencijā ir noteikti četri bērnu neatgriešanās pamati: bērna iedzīvošanās jaunajā vidē, piekrišana bērna nolaupīšanai, risks, ka bērna atdošana radīs viņam kaitējumu, un bērna iebildumi pret atgriešanos. Šajā rakstā apskatīti divi no tiem: bērna iedzīvošanās jaunajā vidē un piekrišana bērna nolaupīšanai. ...

Edgars Pastars

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības regulējums

6

9. Februāris 2010 /NR. 6 (601)

Šā raksta mērķis ir sniegt īsu un vispārīgu ieskatu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības regulējumā, kas stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī, kā arī veicināt diskusiju par aktuāliem šā regulējuma jautājumiem un to iespējamo pilnveidošanu. Īpaši tiks akcentēta Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk arī – Atlīdzības likums) un citu likumu (īpaši Darba likuma un Valsts civildienesta likuma) normu savstarpējā piemērošana, attiecināmība uz pašpārvaldēm un atsevišķām "neatkarīgajām iestādēm", saturiskie jauninājumi un pārejas periodam noteikto normu īpatnības. Šo jautājumu apskatīšana literatūrā un publicistikā ir svarīga arī tādēļ, ka likuma vienveidīga interpretācija tiesās būs apgrūtināta, proti, likuma piemērošanas jautājumi vienlaikus ir pakļauti divu tiesu jurisdikcijai – gan civilprocesuālā kārtībā kā darba tiesiskais strīds, gan arī Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā kā publiski tiesisks jautājums par dienestā esošu amatpersonu. ...

Guna Paidere

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kas mainīsies nosaukumu salīdzināšanas normatīvajā regulējumā

2. Februāris 2010 /NR. 5 (600)

Uzņēmumu reģistrs ir valsts pārvaldes iestāde, kas nodrošina normatīvajos aktos noteikto subjektu un ziņu par tiem reģistrāciju, taču tā kompetencē nav iejaukties privāttiesiskajās attiecībās. Uzņēmumu reģistrs ir kompetents vērtēt nosaukumu sakritību, taču nosaukumu līdzības vērtēšana ir pašu subjektu kompetencē. Ja nosaukumu līdzība traucē attiecīgajam subjektam savu mērķu sasniegšanā, tam ir tiesības vērsties tiesā un lūgt izbeigt nosaukuma prettiesisku izmantošanu. ...

Viktorija Jarkina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Franšīzes priekšrocības ekonomiskās krīzes laikā

26. Janvāris 2010 /NR. 4 (599)

Ar franšīzes palīdzību komercdarbības vidē tiek izplatīti zinātniski tehniskā progresa sasniegumi, mārketinga un tirgus darbības organizācijas jaunākie paņēmieni. Runājot par franšīzes attīstību Latvijā, jāteic, ka praksē tiek uzskatīts: tieši mazajās valstīs (tādās kā Latvija) franšīzes komercdarbības modelim ir liels potenciāls.1 Tas ir īpaši aktuāli tādēļ, ka franšīzes līguma loma starptautiskajā komercdarbībā ar katru gadu tikai pieaug,2 par ko liecina valstu vēlme savstarpēji sadarboties dažādu komerciāla rakstura tīklu izplatīšanā pasaulē ("Pica Jazz", "Domino’s Pizza", "Ford", "Cash Generator" u. c.) un Latvijā (frizētavu tīkls "Maija", veikalu tīkls "Elvi", "Stendera ziepju fabrika" u. c.), kā arī citi objektīvi iemesli, kas saistīti ar franšīzes priekšrocībām salīdzinājumā ar citiem komercdarījumu veidiem. ...

Aldona Kipāne

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Noziedzība sabiedrības drošības kontekstā

19. Janvāris 2010 /NR. 3 (598)

Tagad, kad pasaulē sarūk attālumi, izzūd robežas, nostiprinās valstu savstarpējā saikne un atkarība dažādās dzīves jomās, ikvienam pasaules iedzīvotājam ikdienā nākas izjust globalizācijas ietekmi. Kas ir globalizācija? Globāls (franču val. – global, globe) – vispārējs, tāds, kas attiecas uz visu pasauli un kas aptver visu zemeslodi.1 Gandrīz katram ir kādas noteiktas asociācijas un izskaidrojums šim jēdzienam – vieni to uzskata par pozitīvu, attīstību veicinošu procesu, savukārt citi ir noskaņoti samērā kritiski, globalizācijā saskatot daudzu problēmu cēloni. Jāsecina, ka sava taisnība ir abām pusēm, jo mūsdienu politiskā un ekonomiskā situācija ir parādījusi, ka dažādos pasaules reģionos dažādām valstīm un iedzīvotāju grupām globalizācija var nozīmēt kaut ko gluži atšķirīgu: vieniem tā veicina ekonomisko labklājību, savukārt citas valstis un reģioni turpina slīgt vēl lielākā nabadzībā.2 ...

Kristaps Tomsons

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eitanāzijas institūta izpratne, nošķiršana un iedalījums

2

19. Janvāris 2010 /NR. 3 (598)

Eitanāzijas jautājums ir aktuāls daudzās pasaules valstīs. Pēdējo desmit gadu laikā vairākām valstīm ir izdevies pieņemt likumus, kas legalizē eitanāziju, kā arī iedzīvināt tos praksē. Vairākās Eiropas valstīs – Nīderlandē, Beļģijā, Luksemburgā, Šveicē – un divos Amerikas Savienoto Valstu štatos – Oregonā un Vašingtonā – šobrīd juridiski ir iespējams kāds no eitanāzijas veidiem. Tā rezultātā pasaulē un arī Latvijā ir krietni pieaugušas prasības pēc šī jautājuma tiesiskā regulējuma, kas dotu iespējas cilvēkiem atvieglot nomiršanu, nevis veicinātu mākslīgu cilvēka dzīves pagarināšanu. Līdz ar to rodas jautājums, vai cilvēkiem vajadzētu tikt piespiestiem palikt dzīviem un vai valsts var liegt cilvēkam izmantot viņam no dzimšanas piemītošās tiesības un brīvības. Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, ir jāaplūko eitanāzijas institūta izpratne, nošķiršana no citiem dzīvības atņemšanas veidiem un iedalījums. ...

Andrejs Dovguško

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā

9

19. Janvāris 2010 /NR. 3 (598)

Civilprocesa likuma 406.1 panta pirmā daļa paredz, ka saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā pieļaujama maksājuma saistībās, kuras pamatotas ar dokumentu un kurām ir iestājies izpildes termiņš, kā arī maksājuma saistībās par tādas atlīdzības samaksu, kas nolīgta līgumā par preces piegādi, preces pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ja šīs saistības ir pamatotas ar dokumentu un tām nav noteikts izpildes termiņš. Savukārt minētā likuma ...

Dace Blese

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Terorisms un tā kvalifikācija starptautisko tiesību aspektā

1

19. Janvāris 2010 /NR. 3 (598)

Rakstā tiks vērsta uzmanība uz asimetrisko draudu radītajām izmaiņām starptautisko tiesību attīstībā, bet īpaši tiks akcentēta to ietekme uz terorisma kvalifikāciju. Juristu diskusijas un pilnīgi pretējie viedokļi parāda, cik ļoti sarežģīts ir šis jautājums. ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Jurista īpašais pienākums pret valsti

7

19. Janvāris 2010 /NR. 3 (598)

[1] Satversmes tiesā pašlaik izskatīšanā ir samērā daudz lietu, kas tieši ir saistītas ar konkrēto situāciju valstī – finansiālajām grūtībām (valstisko satricinājumu). Tāpēc pastāv dažādi ētiski un tiesiski priekšraksti, kas noteic, kāpēc man nav tiesību komentēt šīs lietas. Tomēr arī tiesneši ir sabiedrības sastāvdaļa un es esmu šīs valsts pilsonis, kuram rūp tās liktenis. 1985. gadā Milānā apstiprinātie tiesu neatkarības pamatprincipi citastarp ...

Anna Prozumenta

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atbildību mīkstinošie apstākļi

1

12. Janvāris 2010 /NR. 2 (597)

Runājot par soda noteikšanas vispārīgajiem principiem, kas noteikti Krimināllikuma 46. pantā, viennozīmīgi aktuālākais ir jautājums par atbildību mīkstinošiem apstākļiem. Par šo krimināltiesību institūtu juridiskajā literatūrā ir plaši diskutēts, un arī tiesu prakse šajā jautājumā ir ļoti daudzveidīga. ...

Jānis Kubilis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Līgumsoda samērīguma un taisnīguma izvērtēšanas kritēriji

2

12. Janvāris 2010 /NR. 2 (597)

Augstākās tiesas Senāta tiesu prakse attiecībā uz līgumsodu nav bijusi viennozīmīga, kas norāda uz šī tiesību institūta piemērošanas problemātiku. Dažos gadījumos tiesa secina, ka līgumsoda apmērs ir pārmērīgs un tiesas pilnvaras to samazināt nav ierobežotas, neskatoties uz to, ka nav tādas normas, kas to tieši pilnvaro uz šādu rīcību. Civillikuma pēdējie grozījumi jau šādu normu paredz.1 Tomēr daudzos teorijā aprakstītos gadījumos tiek apmierināti prasījumi, kuros ietverti līgumsodi, kas varētu būt vērtējami kā pārmērīgi. Problēma varētu būt saskatāma ne tikai tajā, ka tiesas nereti neizvērtē līgumsoda apmēru, bet arī apstāklī, ka nekur īsti nav noteikti kritēriji, pēc kuriem būtu vērtējams līgumsoda samērīgums. ...

Guna Paidere, Baiba Lielkalne

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komercreģistrā nepārreģistrēto uzņēmumu papildu likvidācijas kārtība

12. Janvāris 2010 /NR. 2 (597)

Pagājušā gada nogalē spēkā stājās likums "Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā"1 (turpmāk – grozījumi), ar kuru tiek papildināta kārtība komercreģistrā nepārreģistrēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), filiāļu, nodaļu un pārstāvniecību (turpmāk – nepārreģistrētie subjekti) likvidācijai. Grozījumu būtība paredz nepārreģistrēto subjektu dalībniekiem (akcionāriem) un kreditoriem jauna veida tiesības – tiesības iecelt likvidatoru –, tādējādi paredzot iespēju uzsākt nepārreģistrētā subjekta likvidāciju gan pēc katra atsevišķa dalībnieka (akcionāra), gan pēc kreditora ierosinājuma. Grozījumi arī noteic, ka tie nepārreģistrētie subjekti, par kuriem interesi nebūs izrādījusi neviena to likvidācijā ieinteresētā persona, tiks izslēgti no uzņēmumu reģistra bez likvidācijas. ...

Mareks Geistarts

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Antikonstitucionāla goda un cieņas aizsardzības dekriminalizācija

12. Janvāris 2010 /NR. 2 (597)

Par goda un cieņas dekriminalizāciju Latvijas tiesiskajā telpā ir notikušas plašas diskusijas, un vairāki autori ir uzsvēruši nepieciešamību saglabāt Krimināllikuma normas par goda un cieņas aizsardzību.1 Tomēr 2009. gada 9. decembrī tika izsludināti Krimināllikuma grozījumi, ar kuriem izslēdza Krimināllikuma 156. un 158. pantu par goda aizskaršanu.2 Šī raksta* mērķis ir iepazīstināt ar Rumānijas Konstitucionālās tiesas spriedumu, ar kuru goda un cieņas aizsardzības dekriminalizācija tika atzīta par antikonstitucionālu. Konstitucionālās tiesas sprieduma izklāsts ir pieejams Pasaules preses brīvības komitejas sagatavotajā ziņojumā.3 ...

Sandra Lielbārde

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Roterdamas noteikumi – jauns tiesiskais režīms kravu pārvadājumiem pa jūru

12. Janvāris 2010 /NR. 2 (597)

Pagājušā gada 23. septembrī Roterdamā svinīgā pasākumā tika parakstīta ANO Konvencija par līgumiem starptautiskajos pārvadājumos daļēji vai pilnībā pa jūru (Roterdamas noteikumi),1 kas paredz nozīmīgas izmaiņas esošajā starptautisko jūras pārvadājumu regulējumā. Lai gan konvencijai vēl jāstājas spēkā, tomēr tās pieņemšanas un parakstīšanas fakts vien ir nozīmīgs solis starptautisko kravu pārvadājumu pa jūru tiesiskā regulējuma harmonizēšanā un unifikācijā. Tādējādi šajā rakstā gan vispārīgi raksturots esošo starptautisko kravu pārvadājumu pa jūru tiesiskais režīms, gan arī analizēta jaunā konvencija, kas Roterdamas noteikumus padara par mūsdienu komercdarbībai atbilstošu un modernu konvenciju salīdzinājumā ar līdzšinējiem starptautisko kravu pārvadājumu pa jūru tiesiskajiem režīmiem. ...

Nataļja Čudihina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Noziedzīgu nodarījumu kvalifikācija fiziskās personas datu aizsardzības jomā

5. Janvāris 2010 /NR. 1 (596)

Kristīne Jarinovska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Informācijas atklātība kā cilvēka pamatbrīvība (III)

5. Janvāris 2010 /NR. 1 (596)

Lai uzskatītu, ka valsts nodrošina informācijas atklātības kodolu, nepietiek vien ar starptautisko cilvēktiesību dokumentu, kur minēta informācijas atklātība, ratifikāciju. Informācijas atklātība kā ar cilvēka piedzimšanu radusies brīvība un arī kā starptautiski atzīta cilvēka pamatbrīvība uzliek valstij vairākus pienākumus. Var identificēt vismaz četrus pamatpienākumus. Pirmkārt, valstij jārada priekšnosacījumi informācijas atklātības īstenošanai tās tiesiskajā sistēmā. Otrkārt, valstij jārada informācijas atklātības ierobežojumu sistēma. Treškārt, valstij jāizveido efektīva informācijas atklātības aizsardzības sistēma. Visbeidzot, valstij jādefinē nosacījumi tās dalībai brīvā informācijas apritē. ...

Ilga Krampuža

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kaimiņš kā trešā persona būvniecības procesā

5. Janvāris 2010 /NR. 1 (596)

2006. gada 22. jūnijā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments taisīja spriedumu lietā Nr. SKA-255. Var uzskatīt, ka ar šo spriedumu Latvijas tiesvedībā atgriezās jēdziens “kaimiņu tiesības”. Šis jēdziens saistāms ar tiesībām uz īpašuma aizsardzību un tiesībām dzīvot kvalitatīvā vidē. Īpaši diskutabls jautājums ir kaimiņa subjektīvās tiesības uz savu tiesisko interešu aizskārumu. Tādējādi rakstā aplūkota jēdziena “kaimiņš” izcelsme un skaidrojumi, piemērojums būvniecības tiesiskajās attiecībās juridiskā nozīmē. Raksturotas kaimiņa tiesības iesaistīties būvniecības procesā pieņemto lēmumu apstrīdēšanā, sniedzot ieskatu kaimiņa kā trešās personas tiesību aizsardzības problēmās. ...

Viktorija Jarkina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Prasības nodrošinājuma pamats un nepieciešamie grozījumi Civilprocesa likumā

15

5. Janvāris 2010 /NR. 1 (596)

Saskaņā ar Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 137. panta pirmo daļu prasības nodrošinājuma pamats ir tiesas sprieduma izpildes apgrūtinājums vai izpildes neiespējamība. Vispārējs noteikums ir, ka, izlemjot jautājumu par prasības nodrošināšanu, tiesa pamatojas uz prasītāja motivētā pieteikumā norādītajiem argumentiem un iesniegtajiem pierādījumiem, ja tādi ir iesniegti. CPL neparedz lēmuma prasības nodrošinājuma izlemšanas brīdī atbildētājam tiesības celt iebildumus pret prasītāja pieteikumu par prasības nodrošināšanu un iesniegt savus pierādījumus, līdz ar to pilnīgi pamatoti ir atzīt, ka šajā procesa stadijā nevar runāt par pušu līdztiesību. Tieši tāpēc ir vitāli svarīgi panākt taisnīgu un vienveidīgu praksi prasības nodrošinājuma piemērošanas gadījumos. ...

Sanita Osipova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vadonisma atdzimšana Latvijā

8

5. Janvāris 2010 /NR. 1 (596)

Arvien vairāk ekonomiski smagajā laikā Latvijā tiek runāts par vadonismu. Par vadoni runā kā par iespēju, lai Latvijā novērstu krīzi un likvidētu nejēdzības. Tāpēc rakstā tiks apskatīta vadonisma tēma, ar to saistītās idejas un vadonisma sekas. ...

Elīna Umbraško

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Konvencijas "Par starptautiskajiem preču pirkuma un pārdevuma līgumiem" noteikumu tulkojums

22. Decembris 2009 /NR. 51/52 (594/595)

Apvienoto Nāciju Organizācijas 1980. gada Konvencija “Par starptautiskajiem preču pirkuma un pārdevuma līgumiem” (turpmāk tekstā – Konvencija) atšķirībā no valstu normatīvajiem aktiem, kuri tiek veidoti kopsakarā ar jau pastāvošo normatīvo bāzi, tika veidota valstu pārstāvju un starptautisko institūciju savstarpēji panāktas vienošanās ceļā.1 Tā kā katrai valstij ir sava izpratne par preču pirkumu un pārdevumu, jau Konvencijas tapšanas laikā tika uzsvērts, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai neskaidrību gadījumā tiesas nepiemērotu nacionālās tiesības.2 Tāpēc, lai izvairītos no pretrunīgas Konvencijas noteikumu iztulkošanas, kas ir neizbēgama, ja Konvencijas noteikumi tiek tulkoti no nacionālo tiesību skatupunkta, Konvencijā ietverti noteikumi gan par tās noteikumu iztulkošanu, gan Konvencijas normu robu aizpildīšanu, tādējādi izslēdzot nacionāli atšķirīgu interpretāciju un citu juridisko metožu izmantošanu. Tomēr praksē Konvencijas normas, kur ietverti noteikumi par tās iztulkošanu un robu aizpildīšanu, dažkārt tiek ignorētas. Tāpēc, popularizējot Konvencijas piemērošanu Latvijā, īpaša uzmanība jāpievērš Konvencijas 7. panta noteikumiem. ...

Līga Fjodorova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Starptautiska preču pirkuma līguma forma

22. Decembris 2009 /NR. 51/52 (594/595)

Lai veicinātu 1980. gada Vīnes konvencijas “Par starptautiskajiem preču pirkuma un pārdevuma līgumiem” (turpmāk tekstā – Konvencija) piemērošanu Latvijā, ir jāprecizē likums1 un jāatsauc atļauja pusēm pašām izvēlēties gribas izteikuma formu atbilstoši Konvencijas noteikumiem. Kaut arī nopietni pētījumi par Konvencijas piemērošanu Latvijas tiesās nav veikti, jāatzīst, ka praksē to piemēro nelabprāt, priekšroku dodot Civillikumam. To gan nevar teikt par šķīrējtiesu praksi, taču arī tad vēl jādiskutē par Konvencijas piemērošanas kritērijiem un to, kādas tiesiskās sekas ir Latvijas izdarītajai atrunai. ...

Inga Kačevska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Konvencijas "Par starptautiskajiem preču pirkuma un pārdevuma līgumiem" piemērošana

4

22. Decembris 2009 /NR. 51/52 (594/595)

1980. gada ANO Vīnes Konvencija par starptautiskajiem preču pirkuma un pārdevuma līgumiem (turpmāk tekstā – Konvencija) stājās spēkā 1998. gada 1. janvārī, un tā ir ļoti populāra pasaulē – tai ir pievienojušās 73 valstis.1 Šobrīd tiešsaistē ir izveidotas datubāzes, kurās ir apkopoti Konvencijas komentāri un tiesu prakse,2 lai veicinātu tās preambulā nostiprināto mērķi – starptautisko tirdzniecības tiesību unifikāciju. Lai gan Latvija minētajai Konvencijai ir pievienojusies jau 1997. gadā,3 tomēr tiesas to piemēro reti un parasti – neprecīzi. ...

Viola Supe

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārstāvniecības jēdziens, vēsturiskā attīstība un aktuālās problēmas

22. Decembris 2009 /NR. 51/52 (594/595)

Pēdējā laikā Latvijā ir aizsāktas diskusijas par nepieciešamību izdarīt grozījumus Saeimas vēlēšanu normatīvajā regulējumā. Kā galvenā problēma, kuras dēļ šie grozījumi nepieciešami, tiek minēta vēlētāju neuzticēšanās parlamentam, kas pēdējā gada laikā, kā var spriest no socioloģisko aptauju datiem, svārstās 14 līdz 19 procentu robežās, un tas tiek vērtēts kā zemākais rādītājs pēdējos gados.1 Vērojama arī strauja vēlētāju aktivitātes samazināšanās parlamenta vēlēšanās (sk. tabulu).2 ...

Anita Kovaļevska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības uz atbilstošu dzīves līmeni

22. Decembris 2009 /NR. 51/52 (594/595)

To, ka tiesības uz atbilstošu dzīves līmeni ir cilvēktiesības, apliecināja to iekļaušana ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā 1948. gadā. Satversmē šādas tiesības nav minētas expressis verbis. Līdz ar to aktuāls ir jautājums par to, vai Satversme aizsargā šīs tiesības un kāds ir to saturs. Šī raksta mērķis nav visaptveroši analizēt tiesību uz atbilstošu dzīves līmeni saturu, bet gan pievērsties atsevišķiem to aspektiem. Rakstā autore analizē, vai Satversme aizsargā šīs tiesības un kāds ir minimālais ienākumu līmenis, kas cilvēkam būtu jāgarantē atbilstoši šīm tiesībām. Tāpat tiks aplūkots arī jautājums par to, vai šīs tiesības ierobežo valsti attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļu noteikšanu. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Saistību tiesību relatīvā spēka princips darījumos ar nekustamo īpašumu

15. Decembris 2009 /NR. 50 (593)

Turpinot "Jurista Vārdā" publicētajos rakstos izklāstīto viedokli par nekustamā īpašuma dubultas atsavināšanas civiltiesiskajiem un krimināltiesiskajiem aspektiem,1 šajā rakstā problēma tiks apskatīta kontekstā ar saistību tiesību relatīvā spēka principu. ...

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās no 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"