Rubriku katalogs: Numura tēma – Jurista Vārds

Numura tēma 21/02/16 - 20/02/17

Raivo Sjademe, Juris Bušenieks

žurnāls / Numura tēma

Uzņemšana Latvijas advokatūrā

15. Marts 2016 /NR. 11 (914)

Advokatūra ir tiesiskas valsts justīcijas neatņemama sastāvdaļa. Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija (turpmāk arī – Kolēģija) ir vecākā juristu profesionālā organizācija Latvijā. Šobrīd Kolēģijā ir 1363 advokāti, no kuriem 1251 ir zvērināts advokāts, 96 zvērinātu advokātu palīgi, 15 ir Eiropas Savienības dalībvalstu advokāti, kuri Latvijā praktizē ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu, un viens ir Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts, kura profesionālā kvalifikācija atzīta par atbilstošu pastāvīgai darbībai Latvijā.1 Saskaņā ar Latvijas Republikas Advokatūras likuma (turpmāk – Advokatūras likums) 4. pantu advokāti Latvijā ir zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kuri ieguvuši advokāta kvalifikāciju kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Prasības, lai kļūtu par zvērinātu advokātu vai zvērināta advokāta palīgu, ir ļoti līdzīgas, bet ir arī atsevišķas būtiskas atšķirības, kas galvenokārt balstītas darba pieredzes un kvalifikācijas prasībās. Zvērinātiem advokātiem un zvērinātu advokātu palīgiem ir obligāta dalība profesionālajā organizācijā – Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā. Uzņemot pretendentu par zvērinātu advokātu vai zvērināta advokāta palīgu, viņš vienlaicīgi tiek uzņemts Kolēģijā. ...

Guna Kaminska, Dmitrijs Skačkovs

žurnāls / Numura tēma

Advokātu ceļa karte: kas paveikts un kas jāpaveic

15. Marts 2016 /NR. 11 (914)

Mēs – divu dažādu paaudžu advokāti – kopīgā rakstā vēlamies dot iespēju jums, lasītāji, spriest, vai paaudžu redzējums, atbildot uz jautājumu, kāpēc mēs svinam advokatūras dienu, ir atšķirīgs. Pārdomas aptver padarītā skicējumu. Bet – vai tās satur arī nākotnes redzējumu? Šis jautājums – jums. ...

Valters Ščerbinskis

žurnāls / Numura tēma

Latvijas advokatūra, sabiedrība un vēsturiskais šķērsgriezums

15. Marts 2016 /NR. 11 (914)

Tāpat kā Latvijas valsts, arī tās tiesiskā sistēma un advokatūra ir pieredzējusi dažādus laikus. Režīmu maiņas, saimnieciskas, politiskas krīzes, kari un citas nelaimes ļauj izvērtēt mūsu valsts un tautas spējas pastāvēt. Šīs kataklizmas no šodienas perspektīvas ļauj izvērtēt arī advokatūras lomu Latvijā, tās veiksmes un neveiksmes. ...

žurnāls / Numura tēma

Latvijas advokāti 2016. gadā

15. Marts 2016 /NR. 11 (914)

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā šobrīd darbojas 1362 advokāti: 1250 zvērināti advokāti, no tiem – 119 apturēta darbība, 1 atstādināts; 96 zvērinātu advokātu palīgi, no tiem – 12 apturēta darbība; 15 ES dalībvalstu advokāti, kuri Latvijā praktizē ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu, un 1 ES dalībvalsts advokāts, kura profesionālā kvalifikācija atzīta par atbilstošu pastāvīgai darbībai Latvijā. Advokātu prakses vietu ...

žurnāls / Numura tēma

Valsts valoda Latvijas medijos: informatīvā telpa, sabiedrības integrācija un citas problēmas

1. Marts 2016 /NR. 9 (912)

Tieši šī "Jurista Vārda" laidiena iznākšanas dienā, 1. martā, Valsts prezidenta Valsts valodas komisija Melngalvju namā rīko semināru "Latviešu valodas lietojums medijos: izaicinājumi un iespējas". Pasākuma mērķis ir veicināt domu apmaiņu par latviešu valodas konstitucionālā statusa stiprināšanu un lomu Latvijas kultūrvidē, kā arī problēmām un risinājumiem latviešu valodas pozīciju stiprināšanai mediju telpā, sevišķi elektroniskajos medijos. Par dzinuli rīkot šādu domu apmaiņu kalpojuši plašu sabiedrisku rezonansi raisījušie "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā", ko Saeima pieņēma 2015. gada nogalē, pārvarot Valsts prezidenta veto. Ļoti konspektīvs situācijas attīstības pārskats ir šāds. • 2014. gada 23. oktobrī Saeima pieņēma likumu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā", nosakot, ka no 2016. gada 1. janvāra radioprogrammas Latvijā atšķirībā no līdzšinējās prakses raidīs tikai vienā valodā (valsts vai svešvalodā). Obligāti uz apraidi tikai valsts valodā būs jāpāriet tām radiostacijām, kurām izsniegtajās apraides atļaujās ir noteikts, ka radioprogrammas daļa valsts valodā nedrīkst būt mazāka par 50%, savukārt pārējās radiostacijas varēs izvēlēties, vai turpmāk raidīt valsts valodā vai svešvalodā. Anotācijā norādīto likuma grozījumu mērķis bija stiprināt latviešu valodas konstitucionālo statusu un tās lomu Latvijas kultūrvidē, kā arī sekmēt sabiedrības saliedētību. • 2015. gada 29. oktobrī Saeima atkal pieņēma likumu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā", turklāt pirms tā izskatīšanas trešajā lasījumā tika iesniegti priekšlikumi, kas principiāli grozīja 2014. gadā pieņemtā likuma ieviešanas noteikumus, prasību par obligātu pāreju uz apraidi tikai valsts valodā attiecinot vairs tikai uz radiostacijām, kuru programmas daļa valsts valodā līdz šim bijusi ne mazāka par 51%. Tādējādi radioprogrammu loks, uz kurām attiektos obligāts pienākums pāriet no līdzšinējās raidīšanas divās valodās uz raidīšanu tikai valsts valodā, būtiski samazinātos. • Pamatojot savus iebildumus ar labas likumdošanas principa neievērošanu (būtisku, likuma mērķim un saturam pretēju grozījumu iekļaušana projektā pirms trešā lasījuma), izstrādājot likumu, kas skar Latvijas valstiskumam un sabiedrībai būtiskus jautājumus, Valsts prezidents 2015. gada 7. novembrī nosūtīja likumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. • Neskatoties uz Valsts prezidenta iebildumiem, Saeima 2015. gada 17. decembrī atkārtoti atbalstīja jauno likuma normu, kas nosaka, ka uz apraidi valsts valodā turpmāk obligāti būs jāpāriet tikai tām radiostacijām, kuru līdzšinējās apraides atļaujās noteikts, ka tām valsts valodā jāveido vismaz 51% programmas. • Vienlaikus, otrreiz caurlūkojot likumu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā", Saeima 2015. gada 17. decembrī par gadu – līdz 2017. gada 1. janvārim – atvirzīja pāreju uz radio apraidi tikai valsts valodā vai tikai svešvalodā, tādēļ 2016. gadā attiecīgajās radioprogrammās atbilstoši izsniegtajām apraides atļaujām turpinās līdzšinējā bilingvālā programmu veidošana. • Saskaņā ar Saeimas rīcības kritiķu apkopoto informāciju šī procesa bilance ir šāda: pirms 2014. gadā izdarītajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā aptuveni 34% no 67 Latvijas radioprogrammām bija svešvalodā. Ja būtu stājušies spēkā 2014. gadā izdarītie grozījumi (kas noteica obligātu pāreju uz raidīšanu valsts valodā visās radioprogrammās, kas līdz šim raidījušas vismaz 50% latviešu valodā), svešvalodu radioprogrammu īpatsvars Latvijā samazinātos līdz 25%. Savukārt pēc 2015. gadā izdarītajiem likuma grozījumiem (kas obligātu pāreju uz valsts valodu nosaka vairs tikai tām radioprogrammām, kuras šobrīd latviešu valodā raida vismaz 51% laika), paredzams, ka radioprogrammu īpatsvars svešvalodās, sākot ar 2017. gadu, nevis samazināsies, salīdzinot ar pašreizējo situāciju, bet – gluži otrādi – varētu pieaugt līdz pat 45%. • Aplūkojot šo tematu, būtiski arī atcerēties, ka visas šīs diskusijas attiecas tikai uz "runātās" valodas lietojumu Latvija radiostacijās, bet ne mūzikas atskaņojumu, kas, dabiski, nav ar likumu regulēts. Lai aicinātu Latvijas politiķus, zinātniekus, mediju ekspertus un citus sabiedriskos darbiniekus atgriezties pie Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma normu apspriešanas, 1. marta seminārā, uz kuru aicināti arī Saeimas deputāti un jo īpaši Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi, ar priekšlasījumiem uzstāsies Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja Aija Dulevska, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Anda Rožukalne, Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas vadītāja Inita Vītola, kā arī Satversmes tiesas tiesnese prof. Ineta Ziemele. Pasākumu vadīs Valsts valodas komisijas priekšsēdētājs prof. Andrejs Veisbergs, tajā piedalīsies arī Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks Jānis Pleps. Kā šī pasākuma informatīvais sadarbības partneris "Jurista Vārds" šajā laidienā apkopojis materiālus saistībā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumiem, kā arī rakstus, kas uz Latvijas informatīvās telpas problemātiku raugās no plašākas perspektīvas, ne tikai radioprogrammās lietojamās valodas sakarā. Tā, lasītāju uzmanībai tiek piedāvāts Dr.iur.h.c. Egila Levita skatījums uz valsts pienākumiem nacionālās informācijas telpas nodrošināšanā, divu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumu procesā iesaistītu juristu – Edgara Pastara un Edgara Brieža – viedokļi, divu cilvēktiesību lietpratēju – Dr.iur. Artūra Kuča un Mg.iur. Alekseja Dimitrova – skatījums uz šīs problēmas cilvēktiesiskajiem aspektiem, kā arī Dr.sc.soc. Dagmāras Beitneres-Le Gallas piedāvātais sociologa redzējums par Latvijas mediju telpas problemātiku. Tāpat "Jurista Vārds" informēs arī par 1. marta semināra rezultātiem. ...

Valentija Liholaja

žurnāls / Numura tēma

Par spriedumu krimināllietās: no likuma, judikatūras un prakses aspekta raugoties

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

Pēdējos trijos gados, veicot vairākus tiesu prakses apkopojumus, bija iespēja iepazīties praktiski ar visu Latvijas tiesu spriedumiem, kuri taisīti krimināllietās par slepkavībām, cilvēku tirdzniecību un sutenerismu, par cietsirdību un vardarbību pret nepilngadīgajiem, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, par mantas iznīcināšanu un bojāšanu, par kukuļošanu un Krimināllikuma 317., 318. un 319. pantā paredzētajiem noziegumiem.1 Kopumā tie bija 786 nolēmumi, galvenokārt pirmās instances tiesā izskatītajās krimināllietās, kas, domājams, ir pietiekams skaits, lai izdarītu secinājumus gan par šo tiesas nolēmumu saturu, proti, atbilstību likuma priekšrakstiem, judikatūrā un krimināltiesību teorijā paustajām atziņām, tādējādi nodrošinot pareizu noziedzīgu nodarījumu kvalifikāciju, gan arī par to formu. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Numura tēma

Izglītošana pārmāc tiesas galveno uzdevumu – strīdu izšķiršanu

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

Ir svarīgi, lai tie, kas lasa spriedumu civillietā, gūst pārliecību, ka tiesa ir gan noskaidrojusi un novērtējusi lietā nozīmīgos apstākļus, gan pareizi piemērojusi likumus, pratusi to pārliecinoši un loģiski izklāstīt tiesas dokumentā. Liekvārdība un pārmērīga likuma normu citēšana nestiprina šādu pārliecību, drīzāk vājina iespēju uztvert konkrētā strīda risinājuma pamatotību. Tiesas spriedumam ir jābūt skaidram un saprotamam ikvienam lasītājam, taču tā izglītojošā iedarbība ir pakārtota galvenajam tiesas uzdevumam – taisīt likumīgus un taisnīgus spriedumus. ...

Veronika Krūmiņa

žurnāls / Numura tēma

Tiesu nolēmumi – valsts juridiskais tēls

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

"Tiesnesim nav arī jāaizmirst, ka katrs lietas dalībnieks tieši savu lietu, lai cik šķietami niecīga tā tiesnesim arī neliktos, vienmēr uzskata par svarīgāko no visām citām un cilvēks sajutīs lielāko rūgtumu un neapmierinātību, ja novēros, ka tiesnesis viņa lietu ir izspriedis nevērīgi vai pavirši." (Jānis Balodis, Latvijas Senāta senators)1 ...

žurnāls / Numura tēma

Nolēmumu kvalitāte ir būtisks tiesu varas prestiža kritērijs

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

Lai rosinātu diskusiju par tiesu nolēmumu kvalitāti, šajā numurā publicējam Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājas Veronikas Krūmiņas un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesoru Kalvja Torgāna un Valentijas Liholajas rakstus, kā arī aptauju – Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītājai Anitai Zikmanei, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniecei tiesu jautājumos Irēnai Kucinai, Tukuma rajona tiesas priekšsēdētājai Adrijai Kasakovskai, Daugavpils tiesas priekšsēdētājam Jānim Šaušam, zvērinātiem advokātiem Dacei Luterei-Timmelei, Sandim Bērtaitim un Filipam Kļaviņam lūdzām sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem: 1) vai pastāv laba prakse nolēmumu rakstīšanā; 2) kāda ir tiesneša atbildība par nolēmumu, kurā nav ievērota "labas prakses" forma (ja tāda ir); 3) vai gari faktu izklāsti un pamatojumi nozīmē kvalitatīvu nolēmumu; 4) kādai jābūt valodai tiesas nolēmumā? Aptaujas atbildēs uzsvērts, ka tiesu nolēmumiem jābūt saprotamiem visiem lietas dalībniekiem, arī cilvēkiem bez padziļinātām jurisprudences zināšanām, nolēmumos jānorāda, kā tiesa nonākusi līdz konkrētajiem secinājumiem, bet viena no galvenajām atziņām – nolēmumu kvalitāte ir būtisks tiesu varas prestiža kritērijs. Lai paplašinātu domu apmaiņu par tiesu nolēmumu kvalitāti, aicinām arī žurnāla lasītājus iesaistīties diskusijā, aizpildot aptaujas anketu šī materiāla ietvaros (anketa pieejama šeit). Viedokļus apkoposim un publicēsim kādā no nākamajiem žurnāla numuriem. ...

...

14

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

23. Aprīlis 2024

saturs abonēt

e-žurnāls