1. Marts 2016 /NR. 9 (912)
Numura tēma
Valsts valoda Latvijas medijos: informatīvā telpa, sabiedrības integrācija un citas problēmas

Tieši šī "Jurista Vārda" laidiena iznākšanas dienā, 1. martā, Valsts prezidenta Valsts valodas komisija Melngalvju namā rīko semināru "Latviešu valodas lietojums medijos: izaicinājumi un iespējas". Pasākuma mērķis ir veicināt domu apmaiņu par latviešu valodas konstitucionālā statusa stiprināšanu un lomu Latvijas kultūrvidē, kā arī problēmām un risinājumiem latviešu valodas pozīciju stiprināšanai mediju telpā, sevišķi elektroniskajos medijos.

Par dzinuli rīkot šādu domu apmaiņu kalpojuši plašu sabiedrisku rezonansi raisījušie "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā", ko Saeima pieņēma 2015. gada nogalē, pārvarot Valsts prezidenta veto.

Ļoti konspektīvs situācijas attīstības pārskats ir šāds.

• 2014. gada 23. oktobrī Saeima pieņēma likumu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā", nosakot, ka no 2016. gada 1. janvāra radioprogrammas Latvijā atšķirībā no līdzšinējās prakses raidīs tikai vienā valodā (valsts vai svešvalodā). Obligāti uz apraidi tikai valsts valodā būs jāpāriet tām radiostacijām, kurām izsniegtajās apraides atļaujās ir noteikts, ka radioprogrammas daļa valsts valodā nedrīkst būt mazāka par 50%, savukārt pārējās radiostacijas varēs izvēlēties, vai turpmāk raidīt valsts valodā vai svešvalodā. Anotācijā norādīto likuma grozījumu mērķis bija stiprināt latviešu valodas konstitucionālo statusu un tās lomu Latvijas kultūrvidē, kā arī sekmēt sabiedrības saliedētību.

• 2015. gada 29. oktobrī Saeima atkal pieņēma likumu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā", turklāt pirms tā izskatīšanas trešajā lasījumā tika iesniegti priekšlikumi, kas principiāli grozīja 2014. gadā pieņemtā likuma ieviešanas noteikumus, prasību par obligātu pāreju uz apraidi tikai valsts valodā attiecinot vairs tikai uz radiostacijām, kuru programmas daļa valsts valodā līdz šim bijusi ne mazāka par 51%. Tādējādi radioprogrammu loks, uz kurām attiektos obligāts pienākums pāriet no līdzšinējās raidīšanas divās valodās uz raidīšanu tikai valsts valodā, būtiski samazinātos.

• Pamatojot savus iebildumus ar labas likumdošanas principa neievērošanu (būtisku, likuma mērķim un saturam pretēju grozījumu iekļaušana projektā pirms trešā lasījuma), izstrādājot likumu, kas skar Latvijas valstiskumam un sabiedrībai būtiskus jautājumus, Valsts prezidents 2015. gada 7. novembrī nosūtīja likumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

• Neskatoties uz Valsts prezidenta iebildumiem, Saeima 2015. gada 17. decembrī atkārtoti atbalstīja jauno likuma normu, kas nosaka, ka uz apraidi valsts valodā turpmāk obligāti būs jāpāriet tikai tām radiostacijām, kuru līdzšinējās apraides atļaujās noteikts, ka tām valsts valodā jāveido vismaz 51% programmas.

• Vienlaikus, otrreiz caurlūkojot likumu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā", Saeima 2015. gada 17. decembrī par gadu – līdz 2017. gada 1. janvārim – atvirzīja pāreju uz radio apraidi tikai valsts valodā vai tikai svešvalodā, tādēļ 2016. gadā attiecīgajās radioprogrammās atbilstoši izsniegtajām apraides atļaujām turpinās līdzšinējā bilingvālā programmu veidošana.

• Saskaņā ar Saeimas rīcības kritiķu apkopoto informāciju šī procesa bilance ir šāda: pirms 2014. gadā izdarītajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā aptuveni 34% no 67 Latvijas radioprogrammām bija svešvalodā. Ja būtu stājušies spēkā 2014. gadā izdarītie grozījumi (kas noteica obligātu pāreju uz raidīšanu valsts valodā visās radioprogrammās, kas līdz šim raidījušas vismaz 50% latviešu valodā), svešvalodu radioprogrammu īpatsvars Latvijā samazinātos līdz 25%. Savukārt pēc 2015. gadā izdarītajiem likuma grozījumiem (kas obligātu pāreju uz valsts valodu nosaka vairs tikai tām radioprogrammām, kuras šobrīd latviešu valodā raida vismaz 51% laika), paredzams, ka radioprogrammu īpatsvars svešvalodās, sākot ar 2017. gadu, nevis samazināsies, salīdzinot ar pašreizējo situāciju, bet – gluži otrādi – varētu pieaugt līdz pat 45%.

• Aplūkojot šo tematu, būtiski arī atcerēties, ka visas šīs diskusijas attiecas tikai uz "runātās" valodas lietojumu Latvija radiostacijās, bet ne mūzikas atskaņojumu, kas, dabiski, nav ar likumu regulēts.

Lai aicinātu Latvijas politiķus, zinātniekus, mediju ekspertus un citus sabiedriskos darbiniekus atgriezties pie Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma normu apspriešanas, 1. marta seminārā, uz kuru aicināti arī Saeimas deputāti un jo īpaši Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi, ar priekšlasījumiem uzstāsies Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja Aija Dulevska, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Anda Rožukalne, Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas vadītāja Inita Vītola, kā arī Satversmes tiesas tiesnese prof. Ineta Ziemele. Pasākumu vadīs Valsts valodas komisijas priekšsēdētājs prof. Andrejs Veisbergs, tajā piedalīsies arī Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks Jānis Pleps.

Kā šī pasākuma informatīvais sadarbības partneris "Jurista Vārds" šajā laidienā apkopojis materiālus saistībā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumiem, kā arī rakstus, kas uz Latvijas informatīvās telpas problemātiku raugās no plašākas perspektīvas, ne tikai radioprogrammās lietojamās valodas sakarā.

Tā, lasītāju uzmanībai tiek piedāvāts Dr.iur.h.c. Egila Levita skatījums uz valsts pienākumiem nacionālās informācijas telpas nodrošināšanā, divu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumu procesā iesaistītu juristu – Edgara Pastara un Edgara Brieža – viedokļi, divu cilvēktiesību lietpratēju – Dr.iur. Artūra Kuča un Mg.iur. Alekseja Dimitrova – skatījums uz šīs problēmas cilvēktiesiskajiem aspektiem, kā arī Dr.sc.soc. Dagmāras Beitneres-Le Gallas piedāvātais sociologa redzējums par Latvijas mediju telpas problemātiku.

Tāpat "Jurista Vārds" informēs arī par 1. marta semināra rezultātiem.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2018.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties