10. Aprīlis 2018 /NR. 15 (1021)
Skaidrojumi. Viedokļi
Kuģis vai māja – tāds ir jautājums
5
Daži Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes un tās aizsargjoslas tiesiskie aspekti
Dr. iur.
Ilma Čepāne
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras profesore

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekraste ir uzskatāma par nacionālu vērtību. Tai jābūt pieejamai pēc iespējas plašākai sabiedrībai. Piekrastē un tās aizsargjoslā vides aizsardzības nolūkos ir noteikti būtiski īpašuma un lietošanas tiesību ierobežojumi. Neraugoties uz tiem, šīs teritorijas nelikumīgi tiek sadrumstalotas, tajās notiek nelikumīga būvniecība, meža zemes transformācija u.c. pārkāpumi. Taču blakus iepriekš minētajiem pārkāpumiem šajās vietās pastāv vēl daudz svarīgāka problēma, kurai sabiedrībā nav pievērsta pietiekama uzmanība, proti, piekrastes teritorijas juridiski un faktiski nesakārtotās īpašuma tiesības.

Rakstā tiks analizēta Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes izveidošanas vēsture, mērķis, īpašuma tiesības uz piekrastes teritoriju, tās aizsargjoslas tiesiskais režīms, kā arī valsts un pašvaldību institūciju rīcība un tiesas spriedumi.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2018.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Viesturs
11. Aprīlis 2018 / 12:37
0
ATBILDĒT
Paldies autorei!
Seskis
10. Aprīlis 2018 / 09:40
4
ATBILDĒT
Labs un pamatots raksts, tomēr par tiesisko regulējumu var diskutēt! Jāsāk ar to, ka Latvijas Republika ir ratificējusi 1982.gada 10.decembra Apvienoto Nāciju Jūras tiesību konvenciju, kuras 91.panta 1.punktā ir noteikts, ka kuģiem ir tās valsts piederība, ar kuras karogu tie var kuģot. Cik zināms, „māja - kuģis" kā 99% Pasaules kuģu kuģo zem Libērijas karoga. Lasām tālāk - Konvencijas 27.panta 1.punkts reglamentē, ka piekrastes valsts kriminālā jurisdikcija nevar tikt realizēta uz ārvalsts kuģa, izņemot Konvencijā uzskaitītos gadījumus. Tātad Latvijas Republikas institūcijām nav tiesību uzsākt administratīvo pārkāpumu vai kriminālprocesu pret „mājas - kuģa" īpašniekiem, kuri kuģo zem Libērijas Republikas karoga, izņemot gadījumus, kad tiek veikti noziegumi, kas izplatās Latvijas Republikā. Konvencijas 26.panta 1.punkts - ārvalstu kuģus nevar aplikt ne ar kādām nodevām tikai par teritoriālo ūdeņu šķērsošanu. No minētā izriet, ka uz „māju - kuģi' nevar attiecināt prasību maksāt Nekustamā īpašuma nodokli un citus maksājumus. Būvniecības procesu uzraugošo institūciju prasības attiecībā uz „māju - kuģi" ir pilnībā nepamatotas un prettiesiskas, līdz ar ko ir uzskatāmas par atsevišķu privātpersonu uzbrukumiem kuģim, kas Konvencijas izpratnē atbilst pirātisma definīcijai. Rezumējums - lai izvairītos no starptautiskajiem skandāliem, labāk ir ļaut īpašniekiem apbūvēt piekrastes zonu ar „mājām - kuģiem" un izvēlēties, zem kuras valsts karogiem viņi kuģos.
dace > Seskis
10. Aprīlis 2018 / 10:33
0
ATBILDĒT
Bet visa sāls jau ir tajā, ka šis veidojums nav nekāds kuģis... kādi tur vēl karogi?
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 2
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties