22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību uz īpašumu un labvēlīgu vidi līdzsvara meklējumi Satversmes tiesas praksē
5
Dr.iur.
Ilma Čepāne
LU profesore 

[1] Gan tiesības uz īpašumu (Satversmes 105. pants), gan arī tiesības uz labvēlīgu vidi (Satversmes 115. pants) ir konstitucionāli aizsargājamas vērtības.

Izvērtējot šīs vērtības no valsts ilgtspējīgas attīstības principa viedokļa, Satversmes tiesai ir jāatrod līdzsvars starp šīm abām pamattiesībām. Satversmes 115. pants kalpo kā atsvars Satversmes 105. pantam.

Analizējot gan Satversmes 105. panta, gan 115. panta saturu, Latvijai kā ES dalībvalstij jāņem vērā vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības principa savstarpējā saistība (šeit un turpmāk izcēlums mansI.Č.). Sākotnēji ilgtspējīgas attīstības izpratne ietvēra tikai ekonomiskās attīstības un vides aizsardzības mijiedarbību, bet šodien klāt ir nācis sociālais un kultūras aspekts. Bez tam visi minētie ilgtspējīgas attīstības aspekti jāievēro vienlaikus un vienlīdz lielā mērā.

Eiropas Savienības komisārs vides lietās Janess Potočniks nesen ir teicis, ka pašreizējās ekonomiskās krīzes apstākļos visai drosmīgs ir apgalvojums, ka visi pūliņi nav jāvelta tikai ekonomikas kopprodukta izaugsmei, bet jādomā ilgtermiņā, jo tā ir atbildība nākamo paaudžu priekšā. J. Potočniks pamatoti uzsver, ka valdībām, kuru darbību nosaka vēlēšanu cikls, var rasties kārdinājums meklēt īstermiņa risinājumus ekonomiskās situācijas uzlabošanai: "Tā ir atbildība nākamo paaudžu priekšā. Mūsu ekonomika ir ne vien jāuzlabo, bet arī būtiski jāpārveido."1

Līdz ar to, neizprotot ilgtspējīgas attīstības jēgu, ekonomisko interešu nolūkos nesamērīgi var tikt samazinātas prasības vides aizsardzības jomā.

Arī Latvijā pat no augstu stāvošu politiķu puses nereti atskan populistiski aicinājumi uz attīstību "par jebkuru cenu". Piemēram, priekšlikumi atteikties no ES prasībām bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā2, vēlme būtiski sašaurināt ietekmes uz vidi novērtēšanas (stratēģiskā novērtējuma) nepieciešamības gadījumus, kā arī nekonstruktīva vēršanās pret vides aizsardzības organizācijām kā galvenajām "vaininiecēm" ekonomikas stagnācijā.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
arī jurists
25. Novembris 2011 / 22:35
1
ATBILDĒT
Nav jāliek sprunguļi biznesa riteņos, bet jāpanāk samērīgums (līdzsvars) starp visas sabiedrības interesēm uz labvēlīgu vidi un indivīda tiesību ierobežojumiem. Satversmes 115.pantam jādarbojas kā 105.panta atsvaram. Latvija pagaidām vēl var lepoties kā viena no ekoloģiskā ziņā labvēlīgākām vietām, mēs to mūsu bērnu un mazbērnu labā nedrīkstam pazaudēt.Tā ir mūžīga cīņa kā Blaumaņa Indrānos - nekas jau īsti nav mainījies. Vieni uz mežu skatās kā uz dbas brīnumu, citi kā uz baļķu kalnu.
Roberts
25. Novembris 2011 / 10:44
0
ATBILDĒT
Saimnieciskā darbība vienmēr notiek uz vides kvalitātes rēķina, tā nu tas dabā ir iekārtots. Vajadzīgs balanss, mežu un pļavu mums ir daudz, bet uzņēmumu un naudas maz, tāpēc man personiski patīk šāda \"citāda\" ST pieeja, šobrīd nav laiks lai liktu biznesam \"vides sprunguļus\" riteņos.
pajoliņš
24. Novembris 2011 / 10:35
0
ATBILDĒT
Ļoti spožs un kodolīgs raksts.



Lasītājam gan varētu aiztaupīt sudoku ar uzvārdiem un burtiem, taču, protams, Latvijas pīļu dīķa specifika šādas šarādes dažkārt prasa.



Citkārt gribētos dzirdēt Prof. Čepānes un citu autoru domas par to, vai un kad trīs tiesneši var atkāpties no pilnā sastāva prakses un cik saudzīgi pats pilnais sastāvs drīkst mainīt praksi. Tas ir pārdomāšanas vērts jautājums arī Senātā, kur sēdes paplašinātā sastāvā kļūst arvien biežākas.



Vēl gribētos zināt, kas tiek saprasts ar šo frāzi: \"ja iepriekš kāda pamattiesību norma jau iztulkota, apšaubāms, vai tās apmēra sašaurināšana atbilst konstitucionālās tiesas uzdevumiem demokrātiskā valstī\".



Vai tas nozīmē, ka pamattiesību normas apmēra paplašināšana ir \"vienvirziena iela\"? Ko tad, ja tādējādi par daudz sašaurināta cita pamattiesību norma? Un vai, ja esam pret sevi pavisam godīgi, šo frāzi vienlīdz attiecinām uz visām pamattiesībām, tostarp uz tiesībām uz īpašumu?
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 2
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties