23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)
Skaidrojumi. Viedokļi
Nepamatota komercreģistrā ierakstīto juridisko personu diskriminācija
3
Arta Snipe
zvērināta advokāte, ZAB “Amicus Curiae” vadītāja 
Daiga Nāckalna
zvērināta advokāta palīdze ZAB “Amicus Curiae” 

Rakstā autores analizē normu, kas paredz maksāt valsts nodevu 6 % apmērā no īpašuma vērtības par īpašuma tiesību uz nedzīvojamām telpām nostiprināšanu zemesgrāmatā, ja juridiskā persona iegūst īpašumā dzīvokļa īpašumu. Rakstā tiek izvirzīta un pierādīta hipotēze, ka norma neatbilst Satversmei un tajā ietvertā atšķirīgā attieksme, ciktāl tā attiecas uz dzīvokļa īpašumu, kurā ietilpstošo atsevišķo īpašumu veido nedzīvojamā telpa, neatbilst samērīguma principam.

Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumu Nr. 1250 "Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā" 5.5. punkts1 noteic, ka, atsavinot dzīvokļa īpašumu juridiskajai personai, kas veic komercdarbību, uz līguma vai tiesas lēmuma pamata par izsoles akta apstiprināšanu vai uz tiesas lēmuma pamata par nekustamā īpašuma nostiprināšanu nosolītājam, līdzīpašniekam vai kreditoram, ir jāmaksā valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā 6 % no dzīvokļa īpašuma vērtības (eiro). Šī tiesību norma pretēji vispārējam regulējumam, kas ietverts iepriekš minēto MK noteikumu Nr. 1250 5. punkta 5.1.–5.3. apakšpunktā, paredz paaugstinātu (vismaz trīs reizes lielāku) valsts nodevas likmi, ja īpašuma tiesības tiek nostiprinātas uz "dzīvokļa īpašumu", proti, jebkuru telpu, ja vien tā atrodas daudzdzīvokļu namā vai daudzdzīvokļu namu apbūves kompleksā, tostarp veikalu telpām, noliktavām, pagrabiem, siltummezgliem, autostāvvietām, elektrības sadales telpām u.tml., un to īpašumā iegūst juridiskā persona, kura veic komercdarbību.

Šī norma, kas juridiskajai persona, kura veic komercdarbību, paredz pienākumu maksāt trīskārt palielinātu valsts nodevu, salīdzinot ar fiziskajām personām, tostarp saimnieciskās darbības veicējiem, kā arī individuālajiem komersantiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kā arī biedrībām, nodibinājumiem un citām juridiskajām personām, kuras nav komersanti, autoru ieskatā, būtiski aizskar komersantu Satversmes 91. un 105. pantā noteiktās pamattiesības, diskriminējot juridiskās personas un to īpašniekus jeb kapitāla daļu turētājus gan pēc to izvēlētās uzņēmējdarbības formas, gan pēc pirkuma objekta juridiskā statusa (ja tiek atsavinātas nedzīvojamās telpas nedzīvojamā ēkā vai visa dzīvojamā ēka ar vai bez zemes atsavinājumu, maksājama valsts nodeva 2 % apmērā).

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jurčiks
24. Maijs 2017 / 12:58
0
ATBILDĒT
(c): Rakstā tiek izvirzīta un pierādīta hipotēze, ka norma neatbilst Satversmei
===============

Pierādīta - nē. Mēģināts pamatot - jā.
Pa tam lāgam sabiedriskā labuma biroja "Amicus Mentis Hospitium"
23. Maijs 2017 / 13:00
2
ATBILDĒT
pētnieki ir secinājuši, ka rakstā aktualizētā problēma ir vienkārši risināma teleoloģiskās redukcijas ceļā. Proti, tā kā sīkie grauzēji, blusas, utis, blaktis un tarakāni var dzīvot arī nedzīvojamās telpās un telpu grupās, it sevišķi: ēdnīcās, slimnīcās, skolās un pat, piedodiet, Rīgas domē, pilnīgi visas telpas un telpu grupas ir atzīstamas par dzīvojamām.
Seskis
23. Maijs 2017 / 09:59
0
ATBILDĒT
Gaišajām autorēm īsteni aktuāls un sirdi plosošs raksts izdevies! Patiesi, patiesi, Seskis uzrunā godātos Jurista Vārda lasītājus - vai jūs zināt, kas ir dzīvokļa īpašums Ministru kabineta noteikumu Nr. 1250 „Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā" izpratnē? Atbildi Seska vecās acu protēzes minētajos noteikumos atrast nespēj. Ielūkojoties Zemesgrāmatā, kā dzīvokļa īpašumu var reģistrēt viendzīvokļa ēkas sastāvā esošu telpu, funkcionāli saistītu vai nesaistītu būvi, piemēram, Seska vistu būri pie „Tupenīšu" mājām. Dzīvokļa īpašumu var korroborrrēt arī kā ar dzīvojamo māju funkcionāli saistītu vai nesaistītu telpu/būvi Dzīvokļa īpašuma likuma izpratnē. Savukārt kopīpašumā esošās mājās bieži vien tiek slēgti lietošanas līgumi, un Zemesgrāmatā izdarīti ieraksti, ka, piemēram, Sklandrauša kunga lietošanā ir dzīvoklis Nr.666 un nedzīvojamās telpas Nr.1, 2 u.t.t. Atkal parādās jēdziens „dzīvoklis", kas veido personas kopīpašumā esošo daļu, un kuru persona var atsavināt Civillikumā noteiktajā kārtībā.
Jāsecina, ka likumdevējs speciāli ir izvairījies no jēdziena „dzīvokļa īpašums"definēšanas, lai atstātu likuma robu, un kapitālsabiedrību, kas nodarbojas ar komercdarbību, ievietotu tādā kā Prokrusta gultā, un visos gadījumos, kad tiek atsavināts netverami plaši saprotamais dzīvokļa īpašums, noplēstu 6% nodevu. Nav glīti, likumdevēj, nav glīti!
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties