Precizēju, pretprasības nepieņemšanas gadījumos ir jāpiemēro pretējais princips - No mazākā uz lielāko (kur svarīgākam dzīves gadījumam jāpiemēro mazāk svarīgā gadījuma kritēriji un papildus kritēriji, kas noteikti svarīgākajam gadījumam).

Pateicos par diskusiju un mūsu rakstam veltīto laiku! Uzskatu, ka viedokļi, pie kuriem paliekam, nav tik ļoti atšķirīgi, kā sākotnēji šķiet.



Tā, piemēram, piekrītu, ka papildus CPL 136.p. 3. daļai tiesai jāņem vērā 131. - 133. pants. Jūsuprāt - pilnībā (prasība = pretprasība), bet mūsuprāt - saskaņā ar rietumu tiesibu lokā piemērojamo metodi \\\"sledziens no lielaka uz mazako\\\", proti, ja likums pieškir tiesai zinamas tiesibas attieciba uz nozimigaku dzives gadijumu (piemeram, pretprasības pieņemšanu), tad šadas tiesības vel jo vairak likums pieškir attieciba uz mazak nozimigu dzives gadijumu (šajā piemērā - prasību). Tāpēc tiesai, pēc minētā tiesību principa, papildus 136.p.3.d ir jāpiemēro 132.p. 1.d, kā arī, piem., Dokumentu juridiskā spēka likuma normas, bet ne CPL 132. 2. un 3. daļa (kas padarītu lēmumu par pretprasības nepieņemšanu pārsūdzamu).



Pilnībā Jums piekrītu, ka 134., 135. un 136. panti ir formulēti ļoti skopi, tāpēc, piemēram, lietu apvienošana (jo vairāk, ja lietas ir dažādās tiesās) notiek atšķirīgi un neprognozējami. Tā, piemēram, nav skaidrs ar kuru brīdi lietas skaitās jau apvienotas (e.g. slēgtā sēdē skatāmai lietai C04348711 tika pievienotas divas citas lietas, viena no tās pašas tiesas, viena no citas tiesas, kas tāpēc vēl pus gadu turpinājās citā tiesā, tai atklātās tiesas sēdēs skatot procesuālos jautājumus un vērtējot neizpaužamos komercnoslēpumu saturošos materiālus).



Par ieskaita prasīšanu kā pretprasības veidu - pilnībā piekrītu, ka šis jautājums ir diskutabls. Tā, ja ieskaitam liktā prasība jau ir izskatīta tiesā un ir kļuvusi neapstrīdama, par pašu ieskaitu valsts nodeva kā par mantisku prasību šķiet nevietā. Tāpat kā, piemēram, prasījumā par cesijas atzīšanu par neesošu (ja par 1 latu cedēts 1 miljons - valsts nodeva aprēķināma no lata vai miljona?).



Vēl lielāka civillikuma un civilprocesa šķietama kolīzija ir gadījumā, ja ieskaits tiek prasīts jaunā tiesvedībā jau pēc pirmā sprieduma stāšanās spēkā. Tā, piemēram, lietā C04431410 tiesa gāja tik tālu, ka pat nodrošināja prasību par ieskaitu, nelikumīgi apturot pirmā sprieduma izpildi. Protams, ka šads lēmums tika atcelts, vēlāk AT arī atkārtoti norādot, ka ieskaits var tikt veikts tikai tās summas ietvaros, kas pirmajā spriedumā nebūs piedzīta līdz tam brīdim, kad stāsies spēkā spriedums lietā par ieskaitu. Tas ir visai loģiski, jo pretējā gadījumā veidotos tiesvedību \\\"ķēdes\\\", kas ir pilnīgi nepieņemami.