17. Janvāris 2017 /NR. 3 (957)
Redakcijas sleja
Baļķis un skabarga
7
Baļķis un skabarga

Divās drausmīgās traģēdijās Dobelē un Rēzeknē šī gada sākumā bojā gājuši bērni – tik briesmīgs ir 2017. gada sākums Latvijā. Nesen darbu sākusī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Ilona Kronberga atzinusi, ka mūsu valstī ir problēmas to institūciju saziņā un sadarbībā, kas atbild par bērnu tiesību aizsardzību, kā arī norādījusi, ka daudzas Bērnu tiesību aizsardzības likuma normas ir deklaratīvas un faktiski nedarbojas. Tiek solīts, ka problēmas tiks risinātas, un cerēts, ka šādi notikumi neatkārtosies. Kaut tā būtu!

Domājot par šīm traģēdijām, dabiski, tiek meklēti to cēloņi un vainīgie. Vispirms, protams, ir jautājums par vecāku atbildību. Bet tam seko jautājums par sabiedrības pienākumu konstatēt brīdi, kad vecāki netiek galā, un iejaukties, lai aizsargātu bērna intereses.

Jau vairākus gadus Latvijā periodiski uzvirmo kaislības par to, kā latviešu ģimenēm ārvalstīs "par sīkumiem" (nesalaboti zobi, uz skolu neiedotas sviestmaizes vai tikai mazliet iereibusi māmiņa) rodas domstarpības ar sociālās aprūpes iestādēm, kas nereti beidzas ar bērna aprūpes tiesību atņemšanu. Bieži vien īstie vainīgie pie problēmām esot piekasīgie līdzpilsoņi (kaimiņi, skolotāji, pārdevēji utt.), kas "iestādēm" ziņo par bērniem, kas uz 10 minūtēm atstāti bez uzraudzības vai atnākuši uz skolu ar zilumiem vai nemazgātās drēbēs utt.

Uz publiski uzkurināto sašutumu reaģējušas Latvijas vēstniecības ārvalstīs un dažādas institūcijas Latvijā, dodot padomus Latvijas valstspiederīgajiem bērnu aprūpes jautājumos, tai skaitā nodrošinot juridisko palīdzību un izstrādājot vadlīnijas (skat., piemēram, "Kas jāzina par bērnu aprūpi, pārceļoties uz Apvienoto Karalisti" TM mājaslapā).

Lasot mūsu tautiešiem ārzemēs adresētos ieteikumus, uzzinām, ka vecākiem jābūt gataviem ievērot konkrētās valsts "noteiktos bērnu aprūpes standartus un tradīcijas" (kas tātad ir acīmredzami augstāki nekā Latvijā), kā arī "noteikt par prioritāti bērna vajadzības", tai skaitā "nodrošināt bērna veselības un attīstības vajadzības un noteiktu dienas ritmu, ieradumus un stabilu aprūpi". Tāpat tiek atgādināts, ka ir "aizliegta bērnu fiziska sodīšana un nav pieņemamas bērnu pašcieņu pazemojošas audzināšanas metodes", un "dzīvesvietai jābūt pielāgotai mazu bērnu drošībai".

Kurš no šiem ieteikumiem nebūtu attiecināms uz bērniem Latvijā? Un vai tad, ja Latvijas sociālās aprūpes iestādes un traģēdijās cietušo bērnu radi un kaimiņi būtu tikpat "piekasīgi" un neatlaidīgi kā tie, par kuriem ir sašutuši mūsu tautieši ārzemēs, nelaimes varēja nenotikt? Varbūt mūsu sabiedrībai nenāktu par ļaunu sevi ļoti rūpīgi aplūkot spogulī?

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Baļķis un skabarga. Jurista Vārds, 17.01.2017., Nr. 3 (957), 2.lpp.
patīk
nepatīk
drukāt
VISI RAKSTI 17. Janvāris 2017 /NR. 3 (957)
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Viesturs
19. Janvāris 2017 / 12:06
1
ATBILDĒT
Sašust un meklēt vainīgos par atsevišķiem ārkārtas gadījumiem ir dabiska reakcija, kā tas ir attiecībā uz šobrīd LR skaļi apspriesto notikumu. Taču tas ir izņēmums, tādēļ sevišķi reaģēt uz to nevajadzētu, kur nu vēl kādu īpaši vainot vai pieņemt kārtējo ,,likumu”, kas apgrūtinātu vēlmi pēc bērniem un dzīvi vidusmēra vecākiem. Drīzāk vajadzētu uztraukties, ka ikdienā sievietes simtiem bērnus nogalina izdarot abortus vai pamet likteņa varā atstājot nezin kādās tur ,,kastītēs”..., taču to protams izdevīgāk ir izlikties neredzam un nedzirdam.
Nu savukārt britu bērnu tiesību aizsardzības sistēmā loģikas un taisnīguma nav.
Radiniekiem netālu pašvaldības mājā dzīvoja ,,afrobriti" , divas vai trīs ģimenes, īsti neviens nav varējis saprast, bērnu vecumā no zīdaiņa līdz tīņiem visādā ziņā esot bijis pāri par desmit, no kuriem tikai viens no vecākajiem puikām gāja skolā, pa lielam spēlēt tikai basketbolu. Pārējie skolā negāja, mūžīgi sēdēja turpat uz ielas, vazājās tuvākajā apkārtnē ar meičām, nāca kļančīt aizdot naudu utt. Nevienam britu dienestam tie bērni vispār neinteresēja. Atlika radinieku bērnam kopā ar vecākiem uz nedēļu atbraukt uz Latviju un nebūt skolā, pusgadu pēc tam dzīvot neļāva un bombīja kkādi dienesti, tjip pārbaudīt kā dzīvo bērni.
Kaut kas tajā britu sistēmā ir klaji netaisnīgs un tas noteikti notiek ar nolūku, bet kādu, ej nu izpīpē :( Visādā ziņā ar viņu tiesību izpratni jābūt piesardzīgiem, lai nesanāk kā ar indiāņiem... :))
Jurčiks
17. Janvāris 2017 / 14:18
6
ATBILDĒT
Nevar salīdzināt IESPĒJAS valstīs, kur normāla alga ir tāda, par kuru var nolīgt aukli un piuetiekami paliek dzīvošanai pašam, un Latviju, kur aukles algošana ir iespējama vien labi ja 2-3% iedzīvotāju...
nedomāju vid > Jurčiks
18. Janvāris 2017 / 12:04
5
ATBILDĒT
Nedomāju, ka Lielbritānijā aukli algo vairāk par minētajiem 2-3% iedzīvotāju, strādnieku šķirā pavisam noteikti nē. Nevis alga, bet vecāku un sabiedrības veselais saprāts nosaka attieksmi pret bērnu.
Vienmēr atradīsies tādi, kas gatavi uzšaut pa muti gan sievai, gan knēveļiem, kā arī vienmēr būs mammītes, kurām kavalieri mainās, bet bērni ir vienaldzīgi.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 4
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties