Nākamajā ceturtdienā, 18. septembrī, Lielbritānija un arī pārējā Eiropa ievilks elpu, gaidot, kā Skotijas iedzīvotāji referendumā atbildēs uz jautājumu "Vai Skotijai jābūt neatkarīgai valstij?" (Should Scotland be an independent country?). Jā vai nē?

Mediji ziņo, ka socioloģiskās aptaujas pašlaik uzrāda lielu neizlēmīgo vēlētāju skaitu, turpretī starp tiem, kas jau izlēmuši, pagaidām it kā ir neliels "kopā labāk", resp., Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes, atbalstītāju pārsvars.

Ja Skotijas neatkarības referenduma iniciatori tomēr gūs uzvaru, būs beigusies vairāk nekā 300 gadu ilgā Lielbritānijas Karalistes vēsture, kas aizsākās 1707. gadā, kad politiskā ūnijā apvienojās 9. gadsimtā dibinātā Skotija un 10. gadsimtā dibinātā Anglija (ar Velsu tās sastāvā). Un vēl pēc 100 gadiem Lielbritānija kopā ar Īriju izveidoja Apvienoto Karalisti.

Kaut arī pagaidām, šķiet, neviens šādai iespējamībai īsti netic, Skotijas neatkarības atbalstītāji ir pilni entuziasma panākt iecerēto. Ja tas izdosies, Eiropas kartē būs parādījusies (precīzāk – atgriezusies) jauna valsts.

Tomēr jau tagad skaidrs, ka gadījumā, ja skotu tauta nolems atjaunot neatkarīgu valsti, izstājoties no ūnijas ar angļiem, šis lēmums raisīs dažādu šobrīd neskaidru jautājumu lavīnu.

Tik "nopietnas" problēmas kā britu (turpmāk – tikai angļu?) slepenā dienesta MI6 nākotne, kas līdz šim turējusies uz Skotijā dzimušā un augušā aģenta (tātad turpmāk – ārvalstnieka?) Džeimsa Bonda pleciem (skat. jaunāko no bondiānas filmām ar episko Daniela Kreiga un Havjera Bardemas cīņu Skotijas purvos – "Skyfall"), kinoindustrija droši vien kaut kā atrisinās. Tāpat droši vien tiks panākts diplomātisks risinājums gadījumos, kad (turpmāk jau vairs tikai) Anglijas un Īrijas karaliene plānos doties uz rezidenci Skotijā, kas turpmāk vairs neietilps viņas karalistē.

Taču elpa tiešām aizraujas, domājot par visdažādāko veidu tiesiskajām sekām, ko varētu radīt skotu neatkarības balsojums. Pat ļoti pieticīgi vērtējot, tas skotu un angļu juristiem varētu būt "liels izaicinājums".

Atklāti atzīstot Lielbritānijas tiesību pilnīgu nezināšanu, gribētos kādam ekspertam pavaicāt, vai Lielbritānijas "sadalīšanās" process juridiski tiktu sākts ar 1706. gadā noslēgtā Skotijas un Anglijas ūnijas līguma laušanu (1706. gadā to apstiprināja Anglijas parlaments, bet gadu vēlāk – Skotijas parlaments)? Un kāda varētu izskatīties šī 308 gadus senā starpvalstu līguma denonsēšanas procedūra? Vai Skotijai būtu individuāli jāiestājas visās tajās starptautiskajās organizācijās, kurās tā ir bijusi kā Lielbritānijas sastāvdaļa? Vai, piemēram, Latvijai vajadzētu vēlreiz noslēgt ar Skotiju visus tos pašus līgumus, kas jau noslēgti ar Lielbritāniju? Utt.

Daudzie jautājumi liek 18. septembri gaidīt ar vēl lielāku interesi.