Pirms četriem gadiem – 2010. gadā – darbu uzsāka Latvijas Tieslietu padome.

Tas, kādu to izveidoja, noteikti atspoguļo mūsu valsts tiesību sistēmas tradīcijas, konkrētos tā brīža politiskos apstākļus.

Tas, kā tā turpmāk attīstījusies, lielā mērā (es uzsveru – lielā mērā, bet ne tikai) bijis atkarīgs no mums – Tieslietu padomes locekļiem.

Ievērojot Tieslietu padomes vēlēto locekļu pilnvaru termiņu (tie ir četri gadi), šodien mums ir pamats atskatīties uz nopietnu posmu Tieslietu padomes darbībā – uz tās pirmo "četrgadi".

Savu uzstāšanos esmu veidojis, ņemot vērā:

1. Latvijas Tieslietu padomes darbību šajā laikā;

2. citu valstu kolēģu pieredzi un ieteikumus;

3. starptautisko institūciju izstrādātos dokumentus, kuros ietvertas vadlīnijas un principi Tieslietu padomes darba organizēšanai;

4. tiesnešu sniegtās atbildes uz Tieslietu padomes izsūtītajiem jautājumiem saistībā ar padomes darbību. Šajā sakarā es vēlos pateikties tiesnešiem par atsaucību, par atrasto laiku atbildēm, par labajiem vārdiem un atbalstu un, protams, arī par konstruktīvo kritiku un ieteikumiem.

Tādējādi es nerunāšu par konkrētiem Tieslietu padomes lēmumiem, formāli neuzskaitīšu paveiktos darbus, bet:

1. aplūkošu Latvijas Tieslietu padomes lomu, tās mērķus un uzdevumus, iespējas tos īstenot, balstoties uz pašreiz spēkā esošo normatīvo regulējumu un ņemot vērā pirmo četru gadu pieredzi;

2. piedāvāšu savu redzējumu par iespējām pilnveidot Tieslietu padomes darbu, lai tā tiešām ieņemtu tai pienākošos vietu un lomu tiesiskā valstī, apstiprinot trīs varas atzaru – izpildvaras, tiesu varas un likumdevēja – līdzvērtīgu pastāvēšanu.