Jurista Vārda satura arhīvs

24/01/17 - 27/06/17

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Informācija par 2017. gada 16. maija Latvijas Zvērinātu advokātu padomes sēdē izskatītajiem jautājumiem. ...

žurnāls / Tiesību politika

Ar priekšlikumiem grozīt Valsts prezidenta pilnvaras un ievēlēšanas kārtību noslēdz darba grupas diskusijas

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Šī gada 25. aprīlī uz pēdējo – divpadsmito – sēdi pulcējās Juridiskās komisijas deputātu darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai. Tās pirmā sēde notika 2015. gada 12. maijā, un aizvadītajos divos gados Saeimas deputāti caurlūkoja visu Satversmes trešo nodaļu, kurā regulēts Valsts prezidenta institūts Latvijas Republikā. Darba grupu vadīja Saeimas deputāts prof. Dr. iur. Ringolds Balodis, un, viņu ieskaitot, tajā darbojās pieci locekļi – Saeimas deputāti, kuru sastāvs gan laika gaitā mainījās: uz pirmo darba grupas sēdi pulcējās Imants Parādnieks, Jūlija Stepaņenko, Inese Lībiņa-Egnere un Juris Viļums, savukārt atzinuma pieņemšanas sēdē pēdējos divus aizstāja Ivars Brīvers un Guntis Kalniņš. Uz visām sēdēm, izņemot pēdējo, kurā tika apstiprināts darba grupas atzinums, ekspertu lomā tika aicināti tieslietu lietpratēji, bijušie Valsts prezidenti un citas personas. Uzklausījuši dažādos, bieži vien pretējos ekspertu viedokļus par iespējām un vajadzību grozīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, palielināt tā funkciju apjomu, par nepieciešamību precizēt Valsts prezidenta atbildības regulējumu un atcelšanas no amata nosacījumus un veikt citus iespējamus labojumus Satversmē, pieci Saeimas deputāti 25. aprīlī pieņēma atzinumu, ko nosūtīja Juridiskajai komisijai. Divi centrālie darba grupas un pieaicināto ekspertu diskusiju jautājumi bija – Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņa (vai nepieciešams to grozīt uz tautas vēlētu Valsts prezidentu vai paredzēt kādu citu modeli, piemēram, Igaunijai līdzīgo elektoru kolēģiju) un Valsts prezidenta funkciju paplašināšana (uzticot tam vairāku nozīmīgu amatpersonu nominēšanas iespēju u.tml.). Līdz ar šīm diskusijām likumsakarīgi aktuāls bija jautājums par Satversmē noteiktā valsts orgānu līdzsvara saglabāšanu, kā arī varbūtību, ka pārmaiņu rezultātā Latvija varētu kļūt no parlamentāras par prezidentālu republiku. Deputātu darba grupas atzinums jau paspējis gūt samērā plašu mediju uzmanību un raisīt dažādas reakcijas. Juridiskā komisija, kurai darba grupa savu veikumu iesniegusi, paredzējusi to izsūtīt Saeimas frakcijām. Savukārt Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kopumā atzinīgi vērtēdams darba grupas ieguldīto darbu Valsts prezidenta institūcijas inventarizācijā, jau paguvis paust skepsi par nepieciešamību uzticēt Valsts prezidentam KNAB priekšnieka izraudzīšanos. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

LU studenti tiesu izspēļu sezonu noslēdz, iegūstot godpilno ceturto vietu Eiropā

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

No 2017. gada 28. aprīļa līdz 1. maijam Sofijā (Bulgārija) norisinājās ikgadējā Centrālas un Austrumeiropas tiesu procesa izspēle (Central and Eastern European Moot Court Competition), kurā piedalījās Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes komanda, iegūstot godpilno ceturto vietu. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Četras studentes cīnās par Saules māsu tiesībām

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Šogad no 9. līdz 15. aprīlim Vašingtonā noritēja 58. Philip C. Jessup starptautisko publisko tiesību izspēles (Philip C. Jessup International Moot Court competition) fināla sacensības, kurās piedalījās arī Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes komanda. Kā tika vēstīts sacensību atklāšanas ceremonijā – šīs bija visu laiku apjomīgākās sacensības ar kopumā vairāk nekā 650 komandām no visas pasaules, no kurām gandrīz 150 sacentās Vašingtonā. ...

Jānis Zuļķis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Taisnīgs sods un sodāmība

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Taisnīguma princips un no tā izrietošais samērīguma princips nodrošina tiesību līdzsvaru personu savstarpējās attiecībās un attiecībās ar valsti. Ņemot vērā šos principus, tiek izstrādātas tiesības, pienākumi un atbildība par šo pienākumu nepildīšanu. Gluži kā tiesībām, tā arī atbildībai ir jābūt taisnīgai. Bez taisnīguma tiesiska valsts nav iespējama. Visbiežāk konkrēta ierobežojuma atbilstība netiek izvērtēta tieši taisnīguma principam, bet tā atvasinātajos jēdzienos – diskriminācijas aizliegumam, vienlīdzībai, samērīgumam utt. Šie jēdzieni konkretizē taisnīguma jēdzienu. Gluži kā Platons un Aristotelis, tā arī jauno un jaunāko laiku tiesību zinātnieki ir centušies skaidrot taisnīgumu caur proporcionalitāti, diskrimināciju, vienlīdzību un samērīgumu. Tomēr mazāk pētīts ir jautājums par taisnīga soda noteikšanas principiem. Arī taisnīgam sodam ir jābūt tādam, kurš ir samērīgs, individualizēts un citādi pielāgots taisnīguma sasniegšanai. Rakstā autors pētījis taisnīga soda noteikšanas minimālās robežas. Kā piemērs taisnīguma testam izvēlēts Krimināllikumā paredzētais sodāmības institūts kā īpatnējs vēstures mantojums Latvijas krimināltiesībās. ...

Arta Snipe, Daiga Nāckalna

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nepamatota komercreģistrā ierakstīto juridisko personu diskriminācija

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Rakstā autores analizē normu, kas paredz maksāt valsts nodevu 6 % apmērā no īpašuma vērtības par īpašuma tiesību uz nedzīvojamām telpām nostiprināšanu zemesgrāmatā, ja juridiskā persona iegūst īpašumā dzīvokļa īpašumu. Rakstā tiek izvirzīta un pierādīta hipotēze, ka norma neatbilst Satversmei un tajā ietvertā atšķirīgā attieksme, ciktāl tā attiecas uz dzīvokļa īpašumu, kurā ietilpstošo atsevišķo īpašumu veido nedzīvojamā telpa, neatbilst samērīguma principam. ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Intervija

Vienotais patents stimulēs ne vien inovatīvu uzņēmējdarbību, bet arī Latvijas advokātu izaugsmi

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Latvijas Republikas Patentu valde 2017. gada 26. aprīlī rīkoja semināru "Intelektuālā īpašuma tiesības: aizsardzība un īstenošana". Tajā uzstājās arī Eiropas Patentu iestādes direktore patentu tiesību un daudzpusējas sadarbības jautājumu lietās Dr. Margota Frēlingere, sniedzot klausītājiem pārskatu par vienotā spēka Eiropas patentu jeb vienoto patentu un par Vienoto patentu tiesu. Viesojoties Latvijā, M. Frēlingere sniedza arī interviju žurnālam "Jurista Vārds". Sarunas gaitā, kuras organizēšanā palīdzību sniedza Patentu valde, M. Frēlingere uzsvēra, ka, ņemot vērā līdzšinējo Latvijas statistiku iesniegto patentu pieteikumu skaita ziņā, tiek gaidīts Latvijas patentu "bums". Šāda scenārija piepildīšanās daļēji ir atkarīga no izgudrotāju juridiskajiem padomdevējiem un ilgtermiņā nāks par labu arī vietējiem advokātiem. ...

žurnāls / Notikums

Leģendārais profesors atklāj memuāru un laikabiedru atmiņu grāmatu

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā 17. maija pēcpusdienā, klātesot pašam grāmatas galvenajam varonim un plašam profesora līdzgaitnieku, bijušo un esošo darba kolēģu un draugu lokam, tika svinīgi atklāta vēl nebijusi atklāta un aizraujoša grāmata "Kalvis Torgāns civiltiesībās un dzīvē".1 ...

žurnāls / Notikums

Ievēlēta Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietniece

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Pagājušajā nedēļā noslēdzās Satversmes tiesas jaunās vadības ievēlēšanas process, 16. maijā tiesnešiem nobalsojot par prof. Sanitu Osipovu kā jauno tiesas priekšsēdētāja vietnieci. Viņu šim amatam izvirzīja 8. maijā par Satversmes tiesas priekšsēdētāju ievēlētā prof. Ineta Ziemele. ...

žurnāls / Īsziņas

Seminārā vēršas pret viltotu preču izplatīšanu

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Latvijas Patentu valde sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldi un Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi 16. maijā rīkoja semināru "Jaunākās tendences viltošanas un pirātisma apkarošanā". Mūsdienās vilto ne tikai dārgas modes preces, bet arī ikdienas lietošanai domātas, kas potenciāli var apdraudēt iedzīvotāju veselību un drošību – sākot no ķermeņa kopšanas līdzekļiem, rotaļlietām, elektroiekārtām, ...

žurnāls / Īsziņas

Apspriež tiesu teritoriālās reformas rezultātus Latgalē

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Ministru kabineta sēdē, kas 16. maijā notika Daugavpilī, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs informēja par tiesu teritoriālās reformas rezultātiem Latgalē un ieguvumiem attiecībā uz tiesu darba efektivitāti un tiesvedības ilgumu, kā arī tiesu noslodzi un pieejamību iedzīvotājiem. Tieslietu ministrs Dz. Rasnačs uzsvēra, ka Latgale ir pirmais reģions ārpus Rīgas, kur ieviesta tiesu darbības teritoriju reforma. Pēc tās īstenošanas Latgalē ...

žurnāls / Īsziņas

Tieslietu padomes lēmumi tiesnešu karjeras jautājumos

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Tieslietu padome piekritusi tieslietu ministra priekšlikumam par tiesneses Silvas Reinholdes atkārtotu iecelšanu Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētājas amatā un tiesneša Visvalža Sprudzāna atkārtotu iecelšanu Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieka, Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja amatā. Saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" amata pildīšanas termiņš ir pieci gadi. Tāpat Tieslietu padome piekritusi tiesneses ...

žurnāls / Īsziņas

Tiesu ekspertīžu iestāžu vadītāji tiekas Berlīnē

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Valsts tiesu ekspertīžu biroja vadītāja Maira Čentoricka no 17. līdz 19. maijam piedalījās Eiropas Tiesu ekspertīžu iestāžu asociācijas (ENFSI) dalīborganizāciju vadītāju ikgadējā sanāksmē, kas šogad notika Berlīnē. Valsts tiesu ekspertīžu birojs ir ENFSI biedrs kopš 1998. gada. Pašlaik asociācijā darbojas 67 tiesu ekspertīžu iestādes no 36 valstīm. ENFSI ir Eiropā nozīmīgākā organizācija tiesu ekspertīzes jomā. Valsts tiesu ekspertīžu ...

žurnāls / Īsziņas

Vērtē konvencijas ietekmi uz Latvijas tiesību sistēmu

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Tieslietu ministrijā 19. maijā notika Rīgas Juridiskās augstskolas un Ārlietu ministrijas rīkotā diskusija par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas ietekmi uz Latvijas tiesību sistēmu. Šogad aprit 20. gadadiena, kopš Latvija ir pievienojusies Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai. Diskusijas mērķis bija konstatēt Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras reālo ietekmi uz tiesību un prakses ...

Valsts kontrole

žurnāls / Tiesību politika

Valsts kontrole: izdienas pensijas neatbilst Latvijas pensiju politikas būtībai

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Valsts kontrole ir noslēgusi revīzijas ziņojumu,1 izvērtējot, vai valsts politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir efektīva. Veicot šo revīziju, Valsts kontrole analizēja arī izdienas pensiju jomu un secināja, ka tā neatbilst Latvijas pensiju politikas būtībai. Gadu gaitā izdienas pensiju saņēmēju loks ir paplašinājies, tomēr visaptveroša izvērtējuma par izdienas pensiju sistēmā iekļaujamām profesijām nav bijis. Vēsturiski izdienas pensiju piešķiršanas kritēriji un profesiju dalījums ir pārņemts no PSRS, tomēr kopš 20. gs. 90. gadu beigām tas tiek paplašināts. Kā zināms, izdienas pensijas var saņemt ne tikai karavīri, ugunsdzēsēji un policisti, bet arī tiesneši, prokurori, vairāku tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas, diplomāti, radošo profesiju darbinieki u.c. Turpinājumā – izvilkums no revīzijas ziņojuma kopsavilkuma2 sadaļas, kas attiecas uz izdienas pensijām. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Vērtības pret interesēm

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Virs zemes nav taisnības, dūrei tik spēks,Kas varmākiem skādi dar, nosaukts tiek grēks,Par tiesnešiem cienīti blēži sēžUn "godīgi" ādu nost citiem plēš [..] Tieši tik skeptisks par norisēm valstī un sabiedrībā, ko mēs mūsdienās sauktu par cilvēktiesību pārkāpumiem, 19. gadsimtā bija Tērbatas Universitātes tieslietu students Eduards Veidenbaums. Protams, ir dzīves jomas, kurās viņa atziņas joprojām diemžēl ir aktuālas, tomēr vilkt ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

Viktors Krainis

žurnāls / Jurista vizītkarte

Viktors Krainis

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

žurnāls / Informācija

Aktuālie cilvēktiesību jautājumi Latvijā

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Juridiskās fakultātes studentes starptautiskā mediju tiesību izspēlē piekāpjas tikai čempioniem

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes komanda starptautiskās tiesas procesa izspēles mediju tiesībās Monroe E. Price Media Law Moot Court Competition iekļuva sacensību astotdaļfinālā. Taču sirdī komanda tic, ka patiesībā palika otrajā vietā, jo astotdaļfinālā piekāpās vien komandai, kura kļuva par sacensību čempioni. ...

Katrīna Pētersone

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

LU studenti iegūst pasaules pieredzi prestižajā šķīrējtiesas procesa izspēlē Vīnē

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Laikā no 7. līdz 13. aprīlim Vīnē norisinājās viena no lielākajām un prestižākajām tiesību izspēlēm – XXIV Vilema C. Visa starptautiskās komerciālās šķīrējtiesas procesa izspēle (Willem C. Vis International Commercial Arbitration Moot), kurā piedalījās arī Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes komanda. Šogad sacensības pulcēja kopumā vairāk nekā 3000 cilvēku: 348 komandas no visas pasaules, kā arī arbitrus, iepriekšējo izspēļu dalībniekus, akadēmiķus un jomas profesionāļus. ...

žurnāls / Numura tēma

ECK un ECT judikatūras terminu īsā skaidrojošā angļu-latviešu vārdnīca

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojs ir uzsācis darbu pie Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (ECK) un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūrā svarīgāko terminu angļu-latviešu vārdnīcas, kuras mērķis ir sniegt šo terminu skaidrojumu latviešu valodā. Vārdnīca veidota, terminus angļu valodā sakārtojot alfabētiskā secībā un katram no tiem sniedzot tulkojumu latviešu valodā, kā arī īsu skaidrojumu par termina saturu. Skaidrojumos galvenokārt ir izmantotas ECT judikatūras atziņas. Turpinājumā tiek sniegts ieskats šajā vārdnīcā. Tā joprojām tiek papildināta un ir pieejama Latvijas pārstāvja starptautiskajās institūcijās biroja tiešsaistes vietnē sadaļā "Pētījumi": http://www.mfa.gov.lv/ministrija/latvijas-parstavis-starptautiskajas-cilvektiesibu-institucijas. ...

Latvijas Republikas prokuratūra

žurnāls / Numura tēma

Kā Eiropas Cilvēktiesību konvencija ietekmējusi Latvijas tiesību sistēmu

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (turpmāk – ECK) un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) judikatūra 20 gadu laikā, kopš Latvijas pievienošanās ECK, ir atstājusi nozīmīgu ietekmi uz Latvija tiesību sistēmu. Dažādās tiesību jomās, tiesu, iestāžu un augstskolu darbā ECK un ECT judikatūras ietekme ir izpaudusies atšķirīgi. Lai noskaidrotu, kas šo 20 gadu laikā Latvijā ir mainījies ECK un ECT judikatūras ietekmē, kā arī to, kā šī ietekme ir izpaudusies dažādās tiesību jomās, žurnāls "Jurista Vārds" aptaujāja augstskolu, tiesu, likumdevēja un izmeklēšanas iestāžu pārstāvjus un ECT tiesnešus, lai pēc iespējas visaptveroši varētu novērtēt ECK un ECT judikatūras ietekmi Latvijā. ...

Inese Nikuļceva

žurnāls / Numura tēma

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi: analīze un izpilde Latvijā

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) un jo īpaši Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) darbības galvenā nozīme ir nevis "sodīt" Konvencijas dalībvalsti par tās pieļautu konkrētu indivīda pamattiesību pārkāpumu, bet likt mainīt savu tiesību sistēmu tā, lai novērstu šādus un līdzīgus pārkāpumus. Turklāt, analizējot ECT spriedumus pret citām dalībvalstīm, valstis var pašas konstatēt savas tiesību sistēmas "vājās vietas", savlaicīgi veicot nepieciešamos uzlabojumus un izvairoties no sūdzību par tās veiktajiem pamattiesību pārkāpumiem izskatīšanas ECT. ...

Aleksejs Dimitrovs

žurnāls / Numura tēma

Eiropas Cilvēktiesību konvencija un Latvija: dažas piezīmes no praktiķa pieredzes

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Šo rindu autors Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (turpmāk – ECK) ratifikācijas brīdī vēl mācījās skolā. Taču vairāku gadu garumā iekrātā pieredze darbā ar ECK gan Latvijā, gan Eiropas Savienības institūcijās, kā arī piedalīšanās Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) lietās gan pārstāvja statusā, gan konsultējot kolēģus no Latvijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas un Lielbritānijas, ļauj izteikt dažas atziņas par ECK sistēmas darbību. ...

žurnāls / Numura tēma

Cilvēktiesību tiesībpolitiskie aspekti: kā rast līdzsvaru

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Ministrijas kompetences novērtējums Atbilstoši Tieslietu ministrijas 2015.–2016. gada stratēģijai1 ministrijas misija ir tiesiskuma nodrošināšana Latvijā, kas izpaužas personu tiesību zināšanā un efektīvā tās izmantošanā, drošā sabiedrībā un likuma varas prevalēšanā. Savā darbībā ministrija vadās pēc tiesiskas valsts pamatprincipiem: atklātība, tiesiskā paļāvība, proporcionalitāte, atskaitīšanās un mērķtiecība, lai sasniegtu savus politikas ...

žurnāls / Numura tēma

Latvijas dalības Eiropas Cilvēktiesību konvencijā 20 gadi. Bilance

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Šogad aprit 20 gadi kopš 1997. gada 4. jūnija,1 kad Latvija pieņēma vēsturisku likumu, ar ko tā ratificēja Eiropas Padomes (turpmāk – EP) Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju2 (turpmāk – ECK). 20 gadi ir pietiekami ilgs periods, lai izvērtētu iegūto pieredzi un iezīmētu nākotnes plānus. Šim darbam būtu pievienotā vērtība, ne tikai raugoties no Latvijas nacionālās perspektīvas, bet arī ņemot vērā to, ka šo periodu iezīmē vairāki citi svarīgi ar ECK saistīti notikumi. 2018. gadā ECK svinēs 65. jubileju kopš tās stāšanās spēkā, kā arī 20 gadu jubileju, kopš tika likvidēta Eiropas Cilvēktiesību komisija (pirmā instance, kas izskatīja individuālos pieteikumus) un izveidota vienota, pastāvīga, indivīdiem tieši pieejama Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT), kuras jurisdikcija kļuva obligāta.3 Līdz ar to tā vietā, lai analizētu atsevišķus ECT nolēmumus, esgribētu izmantot man doto platformu, lai apkopotu sava veida bilanci par Latvijas dalību ar ECK izveidotajā tiesību aizsardzības sistēmā. ...

žurnāls / Numura tēma

Eiropas Cilvēktiesību konvencijas loma Satversmes tiesas judikatūrā

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Latvijas tiesību sistēma ir atvērta tiesību sistēma, jo Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas un starptautisko tiesību principi tiek piemēroti tieši.1 Latvijas tiesību normu hierarhijā viena juridiskā ranga starptautisko tiesību normām būs prioritārs raksturs pār tā paša ranga nacionālo tiesību normām. Starptautisko tiesību normas atkarībā no to satura un leģitimācijas pakāpes var izkārtoties dažādos tiesību sistēmas juridiskā ranga līmeņos.2 ...

Kristīne Līce

žurnāls / Numura tēma

Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un ECT judikatūras ietekme Latvijā

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Attiecības starp valstīm un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – ECK) radīto sistēmu, kurā ietilpst arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT), vislabāk raksturo vārds "mijiedarbība". Izmantojot Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja tēlaino salīdzinājumu, šo mijiedarbību var iztēloties kā "kinētisku skulptūru", kura sastāv no līdzsvarotām un savienotām detaļām un kurā vienas detaļas kustība neizbēgami iekustina otru detaļu.1 Paturot prātā šo salīdzinājumu, šajā rakstā ECK un ECT judikatūras ietekmi Latvijā autore vēlas apskatīt pēc iespējas plaši, pievēršoties gan ECT viedoklim par Latvijai īpaši svarīgiem jautājumiem, gan tiem gadījumiem, kad ECT secinājumi ir izraisījuši pārmaiņas Latvijas normatīvajā regulējumā, gan arī tām situācijām, kas atklāj ECT atbildi uz pārmaiņām Latvijā, jo īpaši Latvijas tiesu praksē. ...

Mārtiņš Mits

žurnāls / Numura tēma

Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ratifikācijas process Latvijā

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Latvija kļuva par Eiropas Padomes dalībvalsti 1995. gada 10. februārī, un tajā pašā dienā ārlietu ministrs Valdis Birkavs parakstīja Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju jeb Eiropas Cilvēktiesību konvenciju (turpmāk – Konvencija). Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja mudināja Latviju, tāpat kā citas jaunās dalībvalstis, ratificēt Konvenciju gada laikā. Tomēr šis notikums bija jāgaida gandrīz divarpus gadus. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Spīdzināšana, cietsirdība un pazemojums attieksmē un sodā

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

"Latvijas Vēstneša" Grāmatu apgādā klajā nācis izdevums, kurā aplūkoti spīdzināšanas, cietsirdīgas vai pazemojošas apiešanās vai soda aizlieguma īstenošanas teorētiskie un praktiskie aspekti. Kā uzsver grāmatas zinātniskais redaktors profesors Dr. iur. Aivars Endziņš, pēc būtības šis ir pirmais nopietnais pētījums Latvijā, kas balstīts uz plašas speciālās literatūras, starptautisko cilvēktiesību dokumentu, Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu, tai skaitā lietās pret Latviju, Latvijas Republikas tiesu, tai skaitā Satversmes tiesas, nolēmumu un citu avotu detalizētu analīzi. ...

žurnāls / Notikums

Satversmes tiesu turpmāk vadīs Ineta Ziemele

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Pagājušajā nedēļā, 8. maijā, Satversmes tiesas tiesneši par jauno tiesas priekšsēdētāju ievēlēja prof. Inetu Ziemeli. Savukārt kandidātiem uz tiesas priekšsēdētāja vietnieka amatu neizdevās gūt nepieciešamo balsu skaitu, tādēļ atkārtotas vēlēšanas notiks šonedēļ – 16. maijā. "Jurista Vārdam" I. Ziemele, raksturodama savus mērķus jaunajā amatā, norādīja: "Satversmes tiesa kopš tās izveidošanas ir bijusi Eiropas tiesiskās domas nesēja Latvijā. Šī tiesas misija ir jāstiprina un jāceļ nākamajā kvalitātes līmenī. Satversmes tiesai kā līdzvērtīgai jāpiedalās un jāsniedz ieguldījums Eiropas tiesību diskursā un tiesu dialogā." ...

žurnāls / Īsziņas

Plānotas izmaiņas tiesu izpildītāju izsoļu kārtībā

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Saeima 11. maijā otrajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas iesniegtos priekšlikumus grozījumiem Civilprocesa likumā, kas paredz atteikties no konkrētu kategoriju lietu piekritības pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas un paredz, ka turpmāk lietu sadale tiks veikta centralizēti starp visiem zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem. Priekšlikumi izstrādāti, lai izlīdzinātu rajonu (pilsētu) tiesu zemesgrāmatu nodaļu un apgabaltiesu noslodzi ...

žurnāls / Īsziņas

Pauž bažas par tieslietu reformām Polijā

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Latvijas Tieslietu padome pauž atbalstu Eiropas tieslietu padomju asociācijas (ENCJ) valdes paziņojumam saistībā ar notiekošajām tieslietu reformām Polijā. ENCJ ir pastāvīgi sekojusi situācijas attīstībai Polijā un jau vairākkārt vērsusies pie izpildvaras, lai tā respektētu tiesu varas neatkarību un īstenotu reformas tikai pēc konsultācijām ar Tieslietu padomi un pašiem tiesnešiem. Viedoklī, kas tapis pēc Polijas Nacionālās tieslietu ...

žurnāls / Īsziņas

Grozīs Tiesnešu disciplinārās atbildības likumu

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Saeima 11. maijā atbalstīja likumprojektu, kas paredz, ka tieslietu ministram vairs nebūs tiesību rosināt disciplinārlietu par Augstākās tiesas tiesnešiem. Šādas izmaiņas Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā rosinājusi Tieslietu padome. Augstākā tiesa kopš 2017. gada 1. janvāra ir tikai kasācijas instance, un tieslietu ministram attiecībā uz Augstāko tiesu nav administrēšanas, organizatoriskās vadības vai arī pārbaudes funkcijas. ...

žurnāls / Īsziņas

Konceptuāli atbalsta tiesu varas neatkarības stiprināšanu

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Saeima 11. maijā pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par tiesu varu", kas paredz mazināt izpildvaras un likumdevēja ietekmi uz tiesnešu karjeras jautājumiem. Likuma grozījumi paredz, ka rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju amatā iecels Tieslietu padome, nevis tieslietu ministrs, kā tas ir pašlaik. Līdzīgas izmaiņas plānotas attiecībā uz apgabaltiesas priekšsēdētāja iecelšanu. Likumprojekts paredz, ka parlaments turpmāk ...

žurnāls / Īsziņas

Vienkāršos sadarbību ar Hāgas konvencijas dalībvalstu tiesām

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Saeima 11. maijā galīgajā lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā "Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās", lai vienkāršotu un paātrinātu sadarbību ar Hāgas konvencijas dalībvalstu tiesām dokumentu izsniegšanā, kā arī samazinātu civillietu un komerclietu izskatīšanas laiku. Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā ar 2017. gada 1. jūliju. Jaunā kārtība ...

žurnāls / Tiesību politika

Tiesībsargs: uzturam sistēmu, nevis bērnus

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

"Valstij un atbildīgajām institūcijām ir jādara viss, lai mēs un mūsu bērni jau pavisam drīz redzētu izmaiņas," uzskata tiesībsargs Juris Jansons, komentējot praksē konstatēto, ka valsts sociālās aprūpes centros (VSAC) tiek īstenota nevienlīdzīga attieksme uzturlīdzekļu piešķiršanā adoptētājiem. Viņš uz to vērsis arī labklājības ministra uzmanību, tam nosūtot vēstuli1 un aicinot mainīt pašreizējo praksi. ...

žurnāls / Redaktora sleja

9. Maijs 2017 /NR. 20 (974)

Tieši šajā dienā pirms 67 gadiem dzima vienotā Eiropa: piecus gadus pēc Otrā pasaules kara, Eiropai joprojām laizot drausmīgās brūces, Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmanis (Robert Schuman, 1886–1963) nāca klajā ar plānu, kam bija jānovērš vēstures atkārtošanās. 1950. gada 9. maijā publiskotais Šūmaņa plāns paredzēja Rietumeiropas valstu apvienošanos tobrīd stratēģiski svarīgo resursu – akmeņogļu un tērauda – ražošanā, kas tādējādi ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

9. Maijs 2017 /NR. 20 (974)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

Inga Pētersone

žurnāls / Jurista vizītkarte

Inga Pētersone

9. Maijs 2017 /NR. 20 (974)

žurnāls / Tiesību prakse

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā “Šmite pret Latviju”

9. Maijs 2017 /NR. 20 (974)

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) 2017. gada 27. aprīlī pasludināja spriedumu lietā "Šmite pret Latviju",1 vienbalsīgi atzīstot, ka ir pārkāptas Heides Lidijas Frīdeles Šmites (Heide Lydia Friedel Schmidt) tiesības uz taisnīgu tiesu, ko garantē Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 6. panta 1. punkts. Trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas puses to gan vēl var pārsūdzēt ECT Lielajā palātā. ...

žurnāls / Informācija

Lems par kadastrālās vērtības iesaldēšanu

9. Maijs 2017 /NR. 20 (974)

Saeimas Juridiskā komisija 3. maijā nolēma, ka Tieslietu ministrijas rosināto grozījumu projektu Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, ar kuru kadastrālās vērtības tiktu iesaldētas vēl uz diviem gadiem, Saeimā izskatīs ierastajā kārtībā trīs lasījumos. ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Informācija

Organizācijas kompetence atzīt uztura bagātinātāju par dopingu

9. Maijs 2017 /NR. 20 (974)

Starptautiskā Antidopinga aģentūra (WADA) izstrādā un publicē aizliegto vielu un metožu sarakstus – būtībā šī organizācija nosaka to, kas ir dopings. Pēc vispārējā principa dopings ir aizliegts vispār vai sasniedzot konkrētu koncentrāciju, radot pamatu diskvalifikācijai. Pamatojoties uz WADA izstrādāto sarakstu, sertificētas laboratorijas ar analīžu palīdzību konstatē dopinga pēdas vai klātbūtni sportistu organismā. Ja WADA vai laboratorija nepareizi interpretē kādu vielu kā dopingu, sekas var būt gandrīz tikpat nepatīkamas kā īsts pozitīvu dopinga analīžu rezultāts. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Izsoles apstiprināšana un īpašumtiesību nostiprināšana uz zemesgrāmatā neierakstītu īpašumu

9. Maijs 2017 /NR. 20 (974)

Neraugoties uz to, ka liela daļa normatīvo aktu par nekustamo īpašumu tiesisko regulējumu, tai skaitā likums "Par nekustamo īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatās", valstī ir pieņemta pirms vairāk nekā 20 gadiem, joprojām konstatējamas situācijas, kurās nekustamo īpašumu ieraksti attiecīgajos reģistros nav sakārtoti atbilstoši šim regulējumam.1 Praksē joprojām ir novērojami gadījumi, ka zemesgrāmatā neierakstīti vai daļēji ierakstīti nekustamie īpašumi kalpo kā nodrošinājums īpašnieku saistībām pret kreditoriem un saistību neizpildes rezultātā tie nonāk izsolē. ...

Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa

žurnāls / Juridiskā literatūra

Iznācis Augstākās Tiesas Biļetens

9. Maijs 2017 /NR. 20 (974)

Augstākās tiesas 14. biļetena numurā, kas lasāms elektroniski tiesas mājaslapā, publicēts Augstākās tiesas publiskais pārskats par 2016. gadu un aizvadītā gada judikatūras kopsavilkums, Mediju dienas materiāli, Augstākās tiesas un Tieslietu padomes darbības stratēģijas un citi materiāli. ...

Uldis Pētersons

žurnāls / Juridiskā literatūra

Par starptautiskās dzelzceļa kravas satiksmes nolīguma komentāriem

9. Maijs 2017 /NR. 20 (974)

Ideja rakstīt komentārus Nolīgumam par starptautisko dzelzceļa kravas satiksmi (SMGS)1 (abreviatūra no krievu val. СМГС – Соглашение о международном железнодорожном грузовом сообщении) autoriem – Latvijas dzelzceļa ekspertiem, arī šo rindiņu autoram, radās, strādājot darba grupā pie šī starptautiskā nolīguma revīzijas. ...

žurnāls / Intervija

No Pekinas līdz Rīgai – bez aizķeršanās

9. Maijs 2017 /NR. 20 (974)

Pagājušā gada vasarā dienasgaismu ieraudzīja samērā neparasta grāmata – pirmie nozīmīga starptautiska civiltiesiska līguma komentāri, kas turklāt tapuši Latvijā. Runa ir par Nolīgumu par starptautisko dzelzceļa kravu satiksmi (SMGS), kas tika noslēgts 1951. gadā (bet vēlāk vairākkārt grozīts, visbūtiskāk – 2015. gadā1). Nolīgums nosaka tiešo starptautisko dzelzceļa satiksmi kravu pārvadājumiem 1520 mm sliežu platuma dzelzceļa telpā. Tā oficiālās valodas ir krievu un ķīniešu valoda. SMGS depozitārijs un jumta organizācija ir Dzelzceļu sadarbības organizācija (OSŽD),2 kuras darba valodas tāpat ir krievu un ķīniešu, tādēļ arī līguma komentāri ir krievu valodā. SMGS līguma 25 pašreizējās dalībvalstis pārstāv galvenokārt bijušo "sociālistisko nometni" – līdzās Austrumeiropas valstīm (Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Bulgārija, Slovākija, Ungārija, Baltkrievija, Ukraina) līgumā piedalās arī dzelzceļa kravu pārvadājumu lielvalstis Krievija un Ķīna, kā arī citas Eirāzijas kontinenta valstis (Gruzija, Azerbaidžāna, Afganistāna, Vjetnama, Irāna, Kazahstāna, Ziemeļkoreja, Kirgizstāna, Mongolija, Moldāvija, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna). Jāatzīmē, ka vairākas SMGS dalībvalstis (arī Latvija) vienlaikus ir arī Rietumeiropas dzelzceļa kravu pārvadājumus regulējošā starptautiskā līguma COTIF3 jeb Bernes konvencijas dalībnieces. Laikā, kad Latvijas politiķi un uzņēmēji aktīvi cenšas veicināt dzelzceļa kravu pārvadājumus un pozicionēt mūsu valsti kā Āzijas un Eiropas transporta plūsmu tranzīta vietu, SMGS komentāri ir jo īpaši nozīmīgs ieguldījums dzelzceļa transporta organizācijas juridisko un praktisko risinājumu uzlabošanā – ja tiešām izdosies izveidot nozīmīgu kravu plūsmu starp Ķīnu un Latviju, tad tā noritēs tieši saskaņā ar SMGS. Tādēļ sevišķi jāuzteic autoru kolektīvs, kas AS "Latvijas dzelzceļš" paspārnē un pieredzējušā jurista Ulda Pētersona vadībā ir veikuši šo lielo darbu, kas, būdams pirmais un pagaidām vienīgais šī līguma komentārs, jādomā, tiks izmantots visās SMGS dalībvalstīs. Šajā "Jurista Vārdā" publicējam SMGS komentāru darba grupas vadītāja U. Pētersona skaidrojumu par SMGS līgumu, kura revīzijā viņš ir piedalījies, un tā komentāriem, kā arī interviju, kas skar ne vien grāmatu, bet arī viņa plašo jurista darba pieredzi. ...

Kristofs Šēve, Aleksandrs Potaičuks

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Samesame but different?

9. Maijs 2017 /NR. 20 (974)

Eiropas Savienības (turpmāk – ES) iekšējais tirgus sniedz iespēju uzņēmējiem piedāvāt savas preces un pakalpojumus 28 ES dalībvalstīs bez ievērojamām papildu izmaksām. Savukārt patērētāji gūst labumu no spēcīgākas konkurences, kas veicina preču klāsta dažādību, preču kvalitātes paaugstināšanos un preču cenas samazināšanos. Tas savukārt pamato nepieciešamību pielāgot un harmonizēt tiesību režīmus attiecībā uz patērētājiem, no vienas puses, un ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, no otras puses, lai novērstu atšķirīgus patērētāju tiesību aizsardzības standartus dažādās ES vienotā tirgus daļās. Viens no normatīvajiem aktiem, kas harmonizē patērētāju tiesību aizsardzības regulējumu ES, ir Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Direktīva 1999/44/EK par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām (turpmāk – Direktīva 1999/44/EK). Tomēr direktīvu piemērošanā bieži rodas jautājums, vai visās 28 ES dalībvalstīs tiek nodrošināts vienāds direktīvas piemērošanas standarts, proti, direktīvas saturs tiek izprasts vienādi un atbilstoši direktīvā paredzētajiem mērķiem. 2015. gadā saistībā ar minēto Nīderlandē radās tiesību strīds par patērētāju tiesību regulējuma piemērošanu, kā rezultātā Eiropas Savienības Tiesai (turpmāk – EST) tika uzdots prejudiciālais jautājums par Direktīvas 1999/44/EK 5. panta trešās daļas piemērošanu – pierādīšanas pienākuma pārnešanu pirkuma līgumos par labu patērētājam. Šajā rakstā aplūkots attiecīgais EST spriedums un, ņemot vērā Vācijas Federālās augstākās tiesas spriedumu līdzīgā lietā, salīdzināta juridiskā situācija Vācijā un Latvijā. ...

žurnāls / Notikums

Ceļā pie lasītājiem – atmiņu grāmata “Kalvis Torgāns civiltiesībās un dzīvē”

9. Maijs 2017 /NR. 20 (974)

Nešaubīgi, ka Latvijas tiesību vēsturē Kalvja Torgāna vārds ir neizdzēšams, jo viņa zinātniskais un praktiskais devums, kas ietverts daudzos rakstos, grāmatās, Augstākās tiesas nolēmumos un kas arī mutvārdos izskanējis Latvijas Universitātes auditorijā studentiem vai tiesas zālē advokāta statusā, nevar palikt bez ievērības. Tomēr neparasti, ka par šo īpašo personību, kuru pamatoti var dēvēt par vienu no izcilākajiem mūsdienu latviešu tiesību zinātniekiem un juristiem, līdz šim pieejamas ļoti skopas ziņas, kas faktiski ietilpst lakoniskā dzīves gājuma aprakstā. Tādēļ teju 400 lappušu biezā biogrāfiskā grāmata "Kalvis Torgāns civiltiesībās un dzīvē", kas jau pēc dažām dienām būs lasītāju rīcībā, ir unikāla ne tikai atmiņu stāstu dēļ, bet arī kā pirmais tik apjomīgs avots turpmākiem pētījumiem par akadēmiķi un profesoru, zvērinātu advokātu un Augstākās tiesas senatoru, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekānu un ilggadēju Civiltiesisko zinātņu katedras vadītāju K. Torgānu. ...

3

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

saturs abonēt

e-žurnāls