“Domāju, ka mūsu paaudzes galvenais izaicinājums ir digitalizācija. Ikvienam, kas šobrīd praktizē tiesās un sniedz konsultācijas saviem klientiem, digitalizācija var būt gan darba efektivitāti veicinošs, gan arī kavējošs faktors.” Vēršoties pie tiesu advokātiem, D. Vilsone skubināja izmantot visas priekšrocības, ko sniedz e-lieta, digitalizācijas process un elektroniskie dokumenti, taču atzina, ka tā arī tiesām ir gana jauna pieredze, tādēļ jānoliek emocijas malā un, saskaroties ar kādām problēmām, par tām jāinformē tiesa un Tiesu administrācija.

Saistībā ar informācijas tehnoloģiju sniegtajām priekšrocībām Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja norādīja, ka lietu izskatīšanā tiesa joprojām ārkārtīgi plaši izmanto videokonferences. “Pašlaik Rīgas apgabaltiesā notiek paaudžu maiņa un Krimināllietu tiesas kolēģijā ir septiņas neaizpildītas tiesnešu vietas, taču ņemot vērā tiesnešus, kas šogad plāno pensionēties, realitātē šajā kolēģijā pietrūks 11 tiesnešu,” uzsvēra Daiga Vilsone: “Tādēļ ļoti aktīvi izmantojam iespēju krimināllietas nodot ātrākai izskatīšanai citām apgabaltiesām un tas nozīmē, ka arī advokātiem arvien vairāk nākas saskarties ar to, ka lieta kriminālprocesā apelācijas instancē tiek izskatīta attālināti.” D. Vilsone aicināja būt saprotošiem, jo paaudžu maiņa ir ārkārtīgi nozīmīga kvalitatīvai un efektīvai tiesu sistēmas funkcionēšanai. Ņemot vērā paaudžu maiņu Rīgas apgabaltiesā, D. Vilsone aicināja advokātus sekot līdzi izsludinātajiem tiesneša amata konkursiem un pieteikties tajos, jo tiesām ir nepieciešams papildinājums ar zinošiem, stipriem un juridiski ļoti gudriem kolēģiem.

Runājot par tiesu sistēmas efektivizēšanu, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja atbalstīja Satversmes tiesas priekšsēdētāja norādīto un atsaucās arī uz ārvalstu pieredzi, kas liecina, ka pārejot uz dialoga procesu civillietu iztiesāšanā sacīkstes princips nekādā veidā netiks ierobežots. Papildus tam Daiga Vilsone aicināja turpināt dialogu par to, kā efektivizēt tiesu sistēmu, un noteikt kā ģenerālo normu apelācijas instances tiesā civillietu izskatīšanu rakstveida procesā, par ko tiek diskutēts jau vairākus gadus, taču no advokatūras puses līdz šim atbalsts nav saņemts.

“Nepieciešamības gadījumā apelācijas instances tiesa, protams, aicina lietu dalībniekus uz mutvārdu procesu, taču ir ļoti daudz lietu, kur tas aizkavē gala nolēmuma spēkā stāšanos,” atzina Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja: “Arī no advokatūras puses tiek sagaidīta lielāka paļāvība uz tiesas profesionalitāti, jo neviens tiesnesis neatteiks tiesas sēdes noteikšanu mutvārdu procesā tajos gadījumos, ja tas tiešām būs nepieciešams!”

Uzrunas noslēgumā Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pateicās advokātu saimei par godprātīgi paveikto darbu advokatūras profesionalitātes stiprināšanā, jo bez spēcīgas advokatūras nevienā valstī nevar pastāvēt stipra tiesu vara.