Komisijas piedāvātie grozījumi paredz, ka persona, kura ir administratīvi sodīta ar naudas sodu par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu, trīs gadus no dienas, kad stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums vai tiesas spriedums, nedrīkstēs strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, kā arī sniegt pakalpojumus bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās iestādēs, kurās uzturas bērni. Tāpat sodītā persona trīs gadus nedrīkstēs strādāt pasākumos, kuros piedalās bērni.

Bērnu tiesību aizsardzības likumā plānots noteikt, ka gadījumos, kad kā administratīvais sods par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu būs piemērots brīdinājums, iestādes vadītājam, darba devējam vai pasākuma organizatoram būs pienākums izvērtēt, vai persona neapdraud bērna drošību, veselību vai dzīvību.

Likumprojekta mērķis ir mazināt emocionālās vai fiziskās vardarbības pret bērnu atkārtošanās risku, tādējādi nodrošinot bērnam tiesības uz labvēlīgu sociālo vidi un veicinot pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību.

Līdz ar likuma grozījumiem paredzēts veikt izmaiņas arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, būtiski palielinot spēkā esošās sankcijas par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu.

Cilvēktiesību komisijas deputāti trešdien vienojās likumprojektu iesniegt izskatīšanai Saeimā, lūdzot to atbalstīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā izstrādāti sadarbībā ar Labklājības ministriju, Tieslietu ministriju, Tiesībsarga biroju.