Apkopojuma mērķis ir izpētīt tiesu prakses attīstības tendences prasības nodrošinājuma piemērošanā laika posmā no 2012.gada un līdz 2014.gadam, analizējot gan Augstākās tiesas Senāta (kopš 2014.gada – Civillietu departamenta) nolēmumus, gan Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas, gan apgabaltiesu, gan rajona (pilsētas) tiesu nolēmumus. Kopumā tika izpētīti vairāk nekā 500 dažādu tiesu instanču pieņemtie nolēmumi, konstatējot tiesu prakses kopīgās un atšķirīgās piemērošanas tendences. Pētījumā ir norādīti spilgtākie tiesu prakses piemēri, lai ilustrētu atsevišķu prasības nodrošinājuma līdzekļu piemērošanas gadījumus un vienveidotu izpratni par tiem. Atsevišķos piemēros ir analizēti tādi tiesu prakses gadījumi, kuros ir vērojamas atkāpes no vispārīgās prakses. Pētījuma autore norāda, ka prasības nodrošināšanas prakse ir veidojusies divos posmos, t.i., līdz 2010.gadam, kad Satversmes tiesa 2010.gada 30.marta spriedumā lietā Nr.2009-85-0 norādīja uz šīs tiesu prakses neatbilstošiem secinājumiem atsevišķos piemērošanas jautājumos, un pēc 2010.gada, kad kā noteicošais kritērijs prasības nodrošināšanas piemērošanai ir samērīguma ievērošana starp pušu tiesiskajām interesēm un prasības nodrošināšanas nepieciešamības pierādīšana ar atbilstošiem pierādījumiem. Prasītāja (iespējamā prasītāja) šaubas par to, ka tiesas sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama, nekalpo kā pietiekams pamats, lai izlemtu jautājumu par prasības nodrošinājumu.

Kopsavilkumā ir ietverti kritēriji, kas ļauj norobežot prasības nodrošināšanu no pagaidu aizsardzības, kas praksē nereti tiek jaukti, kā arī norādīti būtiskākie secinājumi par prasības nodrošināšanas piemērošanu gan pirms prasības celšanas tiesā, gan vienlaicīgi ar prasību. Īpaša uzmanība veltīta prasības nodrošināšanas pamatam un prasības nodrošināšanas atcelšanai.

Tiesu prakses apkopojums tika veikts pēc Tieslietu padomes ierosinājuma. Ņemot vērā Saeimas Juridiskās komisijas pagājušā gada rudenī aktualizēto jautājumu par tiesu praksi prasības nodrošinājuma piemērošanā, kā arī mediju un sabiedrības paaugstināto un nereti kritisko attieksmi pret šo prasību izskatīšanas procedūru un rezultātu tiesās, Tieslietu padome rosināja Augstākajai tiesai veikt tiesu prakses apkopojumu un problēmjautājumu identificēšanu prasības nodrošinājuma piemērošanā.