Tieslietu ministrija uzsver, ka brīvprātīgo došanās karot uz valstīm vai reģioniem, kur norisinās karadarbība vai tai pielīdzināmi bruņoti konflikti, kļuvusi par vienu no pēdējā laika aktualitātēm starptautiskās drošības jomā visā pasaulē. Valstis, kuras ievēro apņemšanos neizmantot karu kā konfliktu risināšanas līdzekli, ir ieinteresētas nepieļaut savu valstspiederīgo iesaisti bruņotos konfliktos ārvalstīs, pamatojot kontroles nepieciešamību ar ievērojamiem valsts un sabiedrības drošības apdraudējumiem, kas rodas pēc personu atgriešanās valstī.

Latvijā tiesiskais regulējums šobrīd neparedz tiešu liegumu Latvijas valstspiederīgajiem iesaistīties bruņotā konfliktā ārvalstīs, netiek regulēta algotņu darbība, kā arī nav noteikts aizliegums vervēt personas un tās apmācīt nosūtīšanai dalībai ārvalstīs notiekošā bruņotā konfliktā, ja vien nodarījumā nav saskatāmas cilvēku tirdzniecības vai terorisma pazīmes.

Atbilstoši valdības nolemtajam Krimināllikums tiks papildināts ar trim jauniem pantiem, paredzot saukt pie kriminālatbildības jebkuru Latvijas valstspiederīgo par:

• aktīvu piedalīšanos ārvalstī notiekošā bruņotā konfliktā;
• jebkādā veidā iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas tiešu vai netiešu vākšanu vai nodošanu ārvalstī notiekošā bruņotā konfliktā iesaistītai pusei;
• personas iesaistīšanu un tās finansēšanu, lai persona prettiesiski piedalītos bruņotā konfliktā.

Likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi Tieslietu ministrijas izveidotā pastāvīgā Krimināllikuma darba grupa, kurā piedalījās eksperti no Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, tiesām, Ģenerālprokuratūras, Drošības policijas, Valsts policijas, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta un Latvijas Universitātes.

Ar likumprojektu iespējams iepazīties Ministru kabineta mājaslapā.