„Tas veicinās regulāru nodokļu nomaksu, izskaužot gadījumus, kad nodokļu parādi tiek nomaksāti tikai pēc uzvaras valsts vai pašvaldību iepirkumos. Šādā veidā nodrošināsim, ka labvēlīgākā situācijā ir tie uzņēmēji, kas nomaksā visus nodokļus. Pilnīgi absurda ir situācija, ja valsts nodokļos iekasēto naudu izlietojam pasūtījumos, par kuru darbu veikšanu uzņēmēji vai to apakšuzņēmēji saviem darbiniekiem nemaksā nodokļus,” likuma grozījumu būtību skaidro komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš.

Patlaban likums noteic, ka valsts iestādes nodokļu nomaksu pārbauda tikai uzņēmējam, kurš uzvarējis iepirkuma konkursā. Pašlaik likums uzņēmējam ļauj nodokļu parādu nomaksāt 10 darbadienu laikā, ja iepirkuma komisija ar konkrēto pretendentu plāno slēgt līgumu.

Likuma grozījumi paredz, ka valsts un pašvaldību iestādes, pārbaudot visus pretendentus jau iepirkuma sākuma brīdī, izslēgtu no dalības tālākajā konkursā nodokļu nemaksātājus. Uzņēmējam iepirkuma izsludināšanas dienā un līguma slēgšanas brīdī nedrīkstēs būt nodokļu parādi, kas pārsniedz 150 eiro.

Vērtējot nepamatoti lētu iepirkuma piedāvājumu, pasūtītājs turpmāk no nodokļu administrācijas varēs pieprasīt arī atzinumu par uzņēmēja un tā norādīto apakšuzņēmēju vidējās stundas tarifa likmes pamatotību atbilstoši pretendentu veiktajai saimnieciskajai darbībai. Valsts ieņēmumu dienestam atzinums būs jāsniedz pasūtītājam 15 dienu laikā.

Līdz ar likuma grozījumiem iepirkuma procedūra tiks papildināta ar izņēmumiem, nosakot, ka no šī gada novembra līgumus par pārtikas produktu piegādi varēs slēgt, ievērojot tā saucamā zaļā iepirkuma prasības.

Tāpat augstskolām nebūs jāpiemēro likumā noteiktās prasības, ja līgumcena būs mazāka par 99 tūkstošiem eiro un ja līgumu slēgs par pakalpojumiem augstskolu studentu piesaistei no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

Publisko iepirkuma likuma grozījumi trešajā, galīgajā lasījumā vēl jāskata Saeimai.