14. Septembris 2010 /NR. 37 (632)
Skaidrojumi. Viedokļi
Par jauno Maksātnespējas likumu un ne tikai
2
Arta Snipe
zvērināta advokāte, sertificēta maksātnespējas administratore 
Normunds Šlitke
zvērināts advokāts, sertificēts maksātnespējas administrators 

Jau kopš jūnija, kad Valsts prezidents otrreizējai caurlūkošanai Saeimā atdeva atpakaļ jaunpieņemto Maksātnespējas likumu,1 likumprojekts ir raisījis plašu polemiku sabiedrībā un presē. Tomēr diskusija galvenokārt risinājusies ap fiziskās personas maksātnespējas regulējumu, bet uzmanības centrā ir parādu dzēšanas termiņš, kurā parādnieks var atbrīvoties no atlikušajām saistībām.2

Pateicoties diskusijām, likumprojekts šajā sadaļā ir tapis tiesiski kvalitatīvs. No otras puses, gandrīz nederīgs ir kļuvis juridiskās personas maksātnespējas procesa regulējums, tāpat kvalitāti zaudējis arī tiesiskās aizsardzības procesa regulējums. Pastāv pamatotas bažas, ka ar jauno likumu radītais regulējums likvidēs juridiskās personas maksātnespējas procesus kā tādus, līdz ar to nopietni kaitējot uzņēmējdarbības videi Latvijā.

Šajā rakstā autori, praktizējoši maksātnespējas administratori, sniegs savu viedokli par galvenajām kļūdām juridiskās personas maksātnespējas procesa regulējumā, kā arī sniegs savu ieskatu, kā regulējumu varētu uzlabot.

I. Politiski ekonomiskā situācija

Valsts konkurētspējas, t. i., iedzīvotāju labklājības, pamatā ir konkurētspējīgi uzņēmēji, kuru veiksmīga darbība ir atkarīga no labvēlīgas uzņēmējdarbības vides. Šādas vides nodrošināšana ir katras valsts pamatuzdevums. Uzņēmējdarbību būtiski ietekmē gan atbilstoša infrastruktūra, gan atbalsts, bet ne mazāk svarīga ir normatīvā vide, kurā uzņēmējs darbojas.3

Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmā ietverta arī Maksātnespējas likuma pilnveidošana, nosakot, ka jāuzlabo uzņēmumu maksātnespējas un likvidēšanas procesi, sekmējot to iespējamo sanāciju, skaidrāk nosakot dažādu kreditoru grupu tiesības un tādējādi veicinot arī kreditēšanas risku mazināšanos.

Maksātnespējas likuma un citu ar Maksātnespējas likumu saistīto tiesību aktu pārskatīšana, pilnveidojot likvidācijas (bankrota) procesu, lai atvieglotu ātru dzīvotne­spējīgu uzņēmumu likvidāciju un papildus uzlabotu par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) mantas pārdošanas procesu, notiek arī saskaņā ar Latvijas Republikas nodomu protokolu, kas adresēts Starptautiskajam valūtas fondam.4

Saskaņā ar Pasaules bankas programmu aizdevuma saņemšanai esošajā Maksātnespējas likumā nepieciešami grozījumi:

a) padarot tiesiskās aizsardzības procesu vēl elastīgāku un izslēdzot Maksātnespējas likumā šobrīd paredzētos risinājuma variantus – izlīgumu un sanāciju;

b) padarot maksātnespējas procedūras pieejamākas;

c) efektivizējot mantas pārdošanu bankrota procedūras ietvaros;

d) palielinot maksātnespējas procesa administratoru efektivitāti;

e) paātrinot likvidācijas procedūras un risinot jautājumus par parādu atlaišanas nodokļu režīmu, nodrošināto kreditoru balsstiesībām un valdes locekļu atbildību par laikus neiesniegtu maksātnespējas pieteikumu.5

Tādējādi jaunais Maksātnespējas likums tika izstrādāts, lai uzlabotu maksātnespējas tiesisko regulējumu, kā arī nodrošinātu to pasākumu izpildi, kas iekļauti Latvijas Republikas nodomu protokolā, kurš adresēts Starptautiskajam valūtas fondam, Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānā, kā arī Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā.

Sagaidāmais regulējums teorētiski vērsts uz maksātnespējas procesu pieejamību, ātrumu, vienkāršību un efektivitāti, paredzot, ka juridiskajām personām maksātnespējas situācijās būs iespēja izmantot divus pamatprocesus: tiesiskās aizsardzības procesu un juridiskās personas maksātnespējas procesu, tāpat no likuma izslēdzot "Izlīgumu" un "Sanāciju", kā arī nosakot, ka maksātnespējas process var beigties vai nu ar saistību izpildi, vai bankrotu. Kāpēc pastāv draudi, ka šī teorija praksē varētu nerealizēties, par to tālāk rakstā.

 

II. Maksātnespējas regulējuma vēsture

Maksātnespējas tiesības ir sens tiesību institūts, kas ietver kā materiālās, tā arī procesuālās tiesību normas. Šo tiesību regulējumu un attiecīgas kodifikācijas varēja atrast tajās seno kultūru valstīs, kurās bija augsts tiesisko attiecību līmenis, piemēram, maksātnespējas tiesiskais regulējums rodams gan Senās Grieķijas, gan Senās Ēģiptes, gan arī Senās Romas tiesībās.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
laps
19. Septembris 2010 / 17:00
0
ATBILDĒT

Raudiens nāk. Kā tik negatavs likums var ar 1. novembri stāties spēkā? Tā lielā mērā, ir Saeimas un Prezukancelejas lielmanība. Kā baloži: "Protu, protu!"
lops
19. Septembris 2010 / 11:32
0
ATBILDĒT
Labs raksts. Uzsvērts, ka pie administratoriem tauta vēršas tad, kad kāds ir "jāuzmet" :).
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties