Apzinoties, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 101. un 102. panta regulējums, kā arī nacionālās konkurences tiesības konkurences ierobežojumus var atrisināt tikai ex post, 2022. gada 1. novembrī spēkā stājās Digitālo tirgu akts¹ (turpmāk – DTA), kura mērķis ir nodrošināt konkurētspējīgu un godīgu digitālo tirgu darbību, uzliekot pienākumus lielākajām tiešsaistes platformām. Kamēr DTA piemērošana ir Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) kompetence un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstu konkurences uzraugu uzdevums ir sniegt atbalstu tiesību akta piemērošanā, atsevišķas ES dalībvalstis atbilstoši Regulai 1/2003² arī nacionālajā regulējumā ir paredzējušas noteikumus, kas ietekmē tiešsaistes platformu darbību.

Rakstā tiks aplūkoti jēdzieni, kas var tikt izmantoti, novērtējot digitālo platformu tirgus varu, un izpētīti Vācijas, Francijas un Itālijas tiesību akti, kuri tiek izmantoti, lai novērstu, ka tiešsaistes platformas tirgus varu izmanto konkurenci ierobežojošā veidā. Jānorāda, ka ES dalībvalstis digitālo platformu kontekstā modernizē arī normatīvo regulējumu attiecībā uz tirgus dalībnieku apvienošanos, tomēr raksta ierobežotā apjoma dēļ autore nepievērsīsies šī jautājuma izpētei.

1. Tirgus varu raksturojoši koncepti

Tirgus dalībniekam piemītošais tirgus varas apmērs var būt atskaites punkts konkurences tiesību piemērošanai. Piemēram, Konkurences likuma (turpmāk – KL) 1. panta 1. punkts nosaka, ka dominējošais stāvoklis ir konstatējams, ja tirgus dalībniekam piemīt spēja ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci konkrētajā tirgū. Savukārt KL 13. pants aizliedz dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Tātad, pastāvot noteiktai tirgus varas pakāpei, uz uzņēmumu var tikt attiecināts KL 13. pantā noteiktais aizliegums.

Par tirgus varu galvenokārt spriež, pamatojoties uz tirgus dalībnieku tirgus daļu lielumu,³ tomēr dažādu apsvērumu dēļ, uz ko autore ir norādījusi citā rakstā,⁴ tirgus daļu aprēķins tiešsaistes platformām var būt problemātisks. To apzinoties, praksē tiek izmantoti tādi parametri kā tīkla ietekme (network effect), kuru novērtēšana ļauj izdarīt secinājumus par tirgus dalībniekam piemītošo tirgus varu,⁵ kā arī tiek piedāvāti jauni koncepti, kas ļauj spriest par uzņēmuma spēju ietekmēt konkurenci tirgū.