Žurnāls: "Pērc vienu, maksā par diviem" jeb komentāri par Senāta lēmumu lietā SKK-1/2023

20. Jūnijs 2023 /NR. 25/26 (1291/1292)

"Pērc vienu, maksā par diviem" jeb komentāri par Senāta lēmumu lietā SKK-1/2023

Zvērināta advokāte SIA "Sorainen ZAB"

"Fiktīva darījuma deklarēšanas rezultātā ietaupītie izdevumi ir prettiesiski iegūti finanšu līdzekļi un atzīstami par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem" – ar šādu virsrakstu Augstākās tiesas mājaslapā ir ievietota ziņa par Senāta Krimināllietu departamenta 2023. gada 1. februāra lēmumu lietā Nr. 12507000710 (SKK-1/2023). Šī ir pirmā lieta, kuru pēc Kriminālprocesa likuma grozījumu spēkā stāšanās Senāta Krimināllietu departaments skatīja paplašinātā tiesnešu sastāvā un mutvārdu procesā. Minētais fakts jau pats par sevi norāda uz šādi pieņemtā Senāta lēmuma nozīmīgumu. Tomēr, lai arī minētās ziņas virsrakstā norādītais Senāta secinājums šķiet loģisks un sensāciju neizraisa, vairāki citi lēmumā izdarītie secinājumi rada jautājumus.

Senāta lēmuma būtība

Kā noprotams no Senāta lēmuma, lietas pamatā esošie faktiskie apstākļi ir bijuši šādi. Saimniecisko darbību veicošs uzņēmums "A" savā pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) deklarācijā uzrādīja vairākus faktiski nenotikušus darījumus, kas noslēgti ar pieciem dažādiem fiktīviem uzņēmumiem. Turklāt, apsūdzētajai viltojot fiktīvo uzņēmumu amatpersonu parakstus, minētie darījumi tika norādīti arī fiktīvo uzņēmumu PVN deklarācijās. Uz šo darījumu pamata uzņēmums "A" veica naudas pārskaitījumu uz fiktīvo uzņēmumu bankas kontiem, no kuriem vēlāk šādi pārskaitītie līdzekļi tika izņemti skaidrā naudā. Gan uzņēmuma "A", gan piecu fiktīvo uzņēmumu faktiskā vadītāja ir bijusi apsūdzētā.

Attiecīgi gan pirmās instances, gan otrās instances tiesa nolēma atzīt apsūdzēto par vainīgu Krimināllikuma 195. panta trešajā daļā (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija lielā apmērā), 218. panta otrajā daļā (izvairīšanās no nodokļu nomaksas, nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā) un 275. panta otrajā daļā (dokumentu viltošana mantkārīgā nolūkā) paredzētajos noziedzīgajos nodarījumos.

Par apelācijas instances tiesas spriedumu apsūdzētā un viņas aizstāvis iesniedza kasācijas sūdzību, pamatā iebilstot apsūdzētajai inkriminēto noziedzīgo nodarījumu kvalifikācijai.

Lai arī Senāta lēmumā tika analizēti arī citi apsūdzētās un viņa aizstāvja kasācijas sūdzībā minētie argumenti, galvenais jautājumus, uz kuru Senāts lēmumā sniedza atbildi, ir nev

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes

ABONĒ 2024.GADAM!

Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!

2 KOMENTĀRI

Jānis Baumanis

3. Jūlijs 2023 / 14:19

ATBILDĒT

Raksts raisa pārdomas par KL 195.pantā paredzēta noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju kopībā ar predikatīvo noziedzīgo nodarījumu. Komentārā, kuru uzrakstīja Kristaps Mikoss, ir pieminēts pirmšķietami pamatots risinājums, ar atsauci uz kaut kāda sprieduma [9.5] apakšpunktu. (AT lēmumā lietā Nr.SKK 1/2023 vispār nav pieminēta nepabeigta KL 195.pantā paredzēta noziedzīga nodarījuma stadija), tomēr no lēmuma konteksta izriet, ka, iespējams, viss kas tiek darīts pirms deklarēšanas ir legalizēšanas sagatavošana. Šim risinājumam ir viens neliels trūkums, proti, pirms tiek iegūti noziedzīgie līdzekļi, visas noziedzīgi iegūtu līdzekļu darbības būs jau pabeigtas. Jāatzīst, ka visu "prātamežģi" veido tikai viena globāla problēma, kura saistīta ar atziņu, ka nevar legalizēt to, kas vēl nav noziedzīgi iegūts. Respektīvi, ja persona zina, ka noziedzīgi iegūs līdzekļus, un veiks visu nepieciešamo šo līdzekļu legalitātes pamatošanai pirms predikatīva nodarījuma, tad izveidojas "prātamežģis", kas balstās uz iepriekš minēto atziņu...

Kristaps Mikoss

20. Jūnijs 2023 / 12:23

ATBILDĒT

Jā, var piekrist autorei ka SKK-1/2023 motīvos prasītos vairāk noteiktības. Manuprāt dīvaini, ka nedz augstā tiesa, nedz autore nepamanīja elegantu risinājumu kvalifikācijas problēmai. KL 195(2), un 218(2), ir smagi noziegumi bet 195(3), un 218(3) sevišķi smagi. Līdz ar to naudas pārskaitīšanu, ja vēlāk darījums patiešām netiek īstenots un maksāšana nav bijusi pamatota ar reālu darījumu var mierīgi kvalificēt kā sagatavošanos noziegumam pēc KL 15(5). Ja būtu bijusi šāda piebilde, tālāk jau bez kādām pretrunām varētu sludināt, ka “pārskaitījumi veido Krimināllikuma 195. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma, proti, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, sastāva objektīvo pusi…” ( sk. spriedumā [9.5] ) No otras puses, ja šādas piebildes nav, veidojas absurds. It sevišķi, ja cieši pieturas pie izteikumu vārdiskās jēgas, un, kā nereti tas ir novērojams pie zemāko līmeņu vid darbiniekiem, raujot ārā no konteksta. Un tad var iznākt tā: ja veici pārskaitījumu pirms preces vai pakalpojuma saņemšanas un eventuāla nodokļu summa, ko šādu apmaksu vēlāk deklarējot varētu ietaupīt ir lielāka par 50MMA - tad noziedznieks. Taču šāds risinājums ir grāvī, jo faktiski (a) aizliedz maksāt par precēm un pakalpojumiem avansā un (b) kriminalizē jebkuru kļūdaini veiktu pārskaitījumu

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās no 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"