Ievads

[1] Satversmes tiesa (turpmāk – ST) 2022. gada 10. martā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2021-24-03 "Par Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.¹⁸ punkta (redakcijās, kas bija spēkā no 2021. gada 7. aprīļa līdz 1. jūnijam) (turpmāk – apstrīdētā norma) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta pirmajam teikumam, kā arī 105. panta pirmajam un trešajam teikumam" (turpmāk – Lieta). Apstrīdētā norma stājās spēkā tūlīt pēc ārkārtējās situācijas beigām un veidoja daļu no tiesiskā regulējuma, kas kalpoja Covid-19 pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu pakāpeniskai mīkstināšanai tirdzniecības jomā.¹

[2] Apstrīdētā norma pēc būtības paredzēja, ka tirdzniecības centros, kuru (a) kopējā tirdzniecības platība ir lielāka par 7000 m² un kur (b) atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vismaz pieci tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojuma sniedzēji (turpmāk – lielais tirdzniecības centrs), var darboties vienīgi veikali, kas tirgo noteiktu kategoriju preces. Savukārt ārpus lielajiem tirdzniecības centriem, ievērojot noteiktu apmeklētāju skaita ierobežojumu un īstenojot apmeklētāju plūsmas kontroli – prasības, kuras vienlīdz attiecās arī uz lielajiem tirdzniecības centriem un tajos esošajiem tirdzniecības dalībniekiem –, savu komercdarbību drīkstēja turpināt ikviens veikals un tirdzniecības vieta.

[3] Tādējādi apstrīdētā norma liedza lielajos tirdzniecības centros esošajiem tirgotājiem pilnībā vai noteiktā daļā – atkarībā no tā, vai tie savu komercdarbību īstenoja vienīgi lielo tirdzniecības centru telpās, – gūt ienākumus.