Viens no Latvijas valsts mērķiem ir nodrošināt latviešu valodas pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, latviešu valoda ir gan Latvijas identitātes daļa, gan vienīgā valsts valoda – tāds ir Satversmē nostiprinātais latviešu valodas statuss, latviešu nācijas izveidotajai valstij ieejot otrajā gadu simtenī.

No vienas puses – valodas aizsardzības formālajā ziņā, ņemot vērā tās lietojuma plašumu, kā arī valodas kopšanai un zinātniskajai attīstībai veltītos pūliņus, latviešu valodas situācija ir spēcīgāka nekā jebkad agrāk, no otras puses – jebkura valoda nepārtraukti konkurē ar citām, attīstās un mainās, to ietekmē ne vien politika, ekonomika, demogrāfija un tehnoloģiju attīstība, bet arī tādi spēcīgi subjektīvi apstākļi kā valodas prestižs un tās lietotāju pašapziņa.