Runa ir par noziedzīgiem nodarījumiem, kuros bez prettiesiskās darbības vai bezdarbības nodarījuma pazīmju skaitā iekļautas arī kaitīgās sekas, kas radušās darbības vai bezdarbības rezultātā, piemēram, smagas sekas, būtisks kaitējums. Krimināllikumā tāda rakstura normas ir skaitāmas daudzos desmitos. Taču vainas formas risinājums salikta sastāva noziedzīgos nodarījumos Krimināllikumā nav reglamentēts.

Tādu salikta sastāva noziedzīga nodarījuma uzbūves modeli esam saņēmuši mantojumā no padomju krimināltiesībām, kuru pamatā ir Krievijas 1926. gada Kriminālkodekss, kas vairākus gadu desmitus bija spēkā Latvijas teritorijā un tika realizēts 1961. gada Latvijas PSR Kriminālkodeksā, bet pēc tam nostiprināts arī Krimināllikumā.

Latvijas 1933. gada Sodu likumam³ salikta sastāva noziedzīgu nodarījumu normas nebija raksturīgas. Ja bija nepieciešams kādu darbību vai bezdarbības aktu atzīt par krimināli sodāmu, tad Sodu likumā iekļāva attiecīgu noziedzīga nodarījuma sastāvu. Savukārt, ja kāda darbība vai bezdarbība bija radījusi kaitīgas sekas, par kurām jāatbild kriminālā kārtā, tad atbilstoši tām Sodu likumā parasti veidota atsevišķa norma.

Piemēram, Sodu likuma 399. pantā paredzēta atbildība, ja persona nav izpildījusi likuma vai saistoša noteikuma nosacījumus par paškustīgas mašīnas vai velosipēda lietošanu, ja par nodarīto nedraud bargāks sods. Atbilstoši Sodu likuma 437. pantam, ja nonāvēšana aiz neuzmanības bijusi sekas tam, ka vainīgais pārkāpis pienākumu būt sevišķi uzmanīgam, ko prasījis viņa stāvoklis, amats vai darbība, tad paredzēts jau bargāks sods.

Līdzīgs kriminālatbildības risinājums paredzēts arī Vācijas Federatīvās Republikas Kriminālkodeksā.⁴ Šā likuma 15.c paragrāfā noteikta kriminālatbildība par ceļu kustības drošības noteikumu pārkāpšanu (sekas nav šā panta dispozīcijā iekļautas). Ja šo noteikumu pārkāpšanas rezultātā iestājusies cilvēka nāve vai miesas bojājums aiz neuzmanības, atbildība paredzēta 222. un 229. paragrāfā.

Salīdzinājumam – Krimināllikuma 260. pantā paredzēts salikta sastāva noziedzīgs nodarījums, kurā vienā noziedzīgā nodarījumā apvienotas gan darbība vai bezdarbība, ar kuru pārkāpti ceļu satiksmes vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumi, gan kaitīgās sekas (dažāda smaguma miesas bojājumi vai nāves sekas).

Un te nu rodas vainas problēma salikta sastāva noziedzīgos nodarījumos, jo īpaši, ja darbības vai bezdarbības rezultātā iestājušās smagas sekas, tas ir, cilvēka nāve vai smags miesas bojājums.

Darbība vai bezdarbība kā cilvēka apzināta un gribas vadīta rīcība vienmēr ir tīša. Šāds atzinums tagad nostiprināts KL 9. panta otrajā daļā: noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar tiešu nodomu, ja persona apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu un to apzināti veikusi vai pieļāvusi (pieļaušana attiecas uz bezdarbību – uzliktā pienākuma neveikšanu). Cilvēka neapzināta darbība vai bezdarbība nav krimināli sodāma (nepieskaitāmības stāvoklī, bezsamaņā, nepārvaramas varas vai vardarbības spiesta u.tml.).