Nenoliedzami, īpašs risks pastāv mazākumdalībniekiem/-akcionāriem, kuru intereses var tikt būtiski aizskartas pat tad, ja vairākumdalībnieks(-i)/akcionārs(-i) rīkojas likumīgi, taču ne vienmēr godprātīgi vai saskaņā ar sākotnējo dalībnieku/akcionāru vienošanos par sabiedrības pārvaldi. Lai izvairītos no šādām situācijām praksē tiek slēgti tā sauktie dalībnieku/akcionāru līgumi, taču Latvijā līdzīgi kā lielākajā daļā Rietumeiropas valstu dalībnieku/akcionāru līguma slēgšana un piemērošana nav atrunāta ne Komerclikumā, ne arī Civillikumā. Turklāt atšķirībā no citām valstīm Latvijā nav arī izveidojusies vienota prakse attiecībā uz akcionāru līgumu slēgšanu un šāda līgumu veida atzīšanu, kā arī tiesu prakse, nemaz nerunājot par judikatūru.

Tā kā šādu līgumu slēgšana netiek normatīvajos aktos regulēta un dalībnieku/akcionāru tiesiskās attiecības tiek regulētas Komerclikumā un sabiedrības statūtos, varētu rasties jautājumi: kam šādi līgumi ir nepieciešami, kas šādus līgumus drīkst slēgt, kas šādos līgumos jāparedz un kāda ir šādu līgumu loma sabiedrības pārvaldē, kā arī citi jautājumi, kas saistīti ar dalībnieku/akcionāru līgumiem. Tādēļ šā raksta mērķis ir ieskicēt dalībnieku/akcionāru tiesisko attiecību pamatu, dalībnieku/akcionāru līguma juridisko dabu, saturu, noslēgšanas sekas, piemērošanu un lomu sabiedrības pārvaldē.

(Autora piebilde: Turpmāk rakstā ar terminu "akcionāru līgums" autors apzīmē gan dalībnieku līgumu, kas tiek slēgts sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku starpā, gan akcionāru līgumu, kas tiek slēgts starp akciju sabiedrības akcionāriem, nenodalot tos kā divus dažādus līgumus. Tāpat termini "akcionārs" un "dalībnieks" tiek lietoti, lai apzīmētu kapitālsabiedrības dalībnieku, neidentificējot to ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrību, ja vien tekstā tas tieši nav noteikts.