Vēlēšanas ir beigušās. Joprojām notiek balsu skaitīšana un oficiālo rezultātu gaidīšana. Tiek runāts ne tikai par provizoriskajiem rezultātiem, bet arī par pilsoņu aktivitāti un pieejamību.

Kopumā 2. oktobrī savu izvēli izdarīja ap 62% Latvijas pilsoņu, kas, salīdzinot ar citām vēlēšanām, ir labs rezultāts. Tomēr joprojām 40% pilsoņu bija pasīvi, un tas ir viens no Latvijas demokrātijas vājuma elementiem. Jo īpaši traģiska ir ārvalstīs dzīvojošo Latvijas Republikas pilsoņu attieksme. Uz Latvijas „kolonijām” Lielbritānijā un Īrijā pārcēlušies desmitiem tūkstošu Latvijas Republikas pilsoņu. Tomēr, kā rāda statistika, tur vēlēšanās piedalījās tikai daži simti, kas ir nesamērīgi ar tur dzīvojošo Latvijas Republikas pilsoņu skaitu. Ar dažiem izņēmumiem, līdzīga aina ir arī citās ārvalstīs. Var runāt par šo pilsoņu vilšanos valstī un politiķos, tomēr ir arī citi iemesli. Ne visi, kas atrodas ārpus Latvijas, automātiski ir vienaldzīgi pret Latviju. Viens no pasivitātes iemesliem ir apstāklis, ka ārvalstīs bija ļoti maz vēlēšanu vietu un pilsoņiem bija nepieciešams patērēt lielus resursus (finanšu un laika), lai varētu izpildīt pilsoņa pienākumu. Arī Latvijā, jo īpaši lielajās pilsētās, pieejamība nebija tāda, kas rosinātu arī turpmāk piedalīties vēlēšanās. Stāvēšana rindā 20 līdz 30 minūtes noteikti neradīja vēlētājos sajūsmu.

Līdz ar to ļoti aktuāls ir jautājums par vēlēšanu urnas pieejamību. Jau sen virkne darbību notiek virtuālajā pasaulē, tai skaitā arī vēlēšanas, piemēram, Igaunijā. Arī Latvijā būtu ieviešama elektroniskā balsošana. Ja gribam attīstīt līdzdalības demokrātiju, tad arī apstākļiem un pieejamībai ir jābūt ērtai un efektīvai. Lai gan Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars uzskata, ka Latvijas sabiedrībai līdz tam ir jānobriest, tomēr sabiedrība tam sen jau ir gatava, valstij tikai jārada atbilstoši apstākļi.

Ja arī tas neradīs milzīgu pilsoņu aktivitāti, tas būs priekšnoteikums, lai vēlēšanu process būtu ērts un pieejams. Turklāt, ja Latvijā nākotnē ieviesīs pašvaldību līmeņa referendumus, tad tas būs ārkārtīgi svarīgs apstāklis. Arī elektroniskai balsošanai ir trūkumi, bet tie noteikti ir tādi, kurus var mazināt vai pat izslēgt. Tātad šobrīd būtu nevis jāgaida sabiedrības briedums informācijas tehnoloģiju jomā, bet 10. Saeimas deputātu principiāls lēmums mazināt šķēršļus pilsoņu ceļā pie vēlēšanu urnām.