Rubriku katalogs: Tiesību prakse – Jurista Vārds

Tiesību prakse

žurnāls / Tiesību prakse

Līgumsoda samērīgums un taisnīgums zaudējumu atlīdzināšanas līgumā kriminālprocesa izlīguma noslēgšanai

15. Novembris 2016 /NR. 46 (949)

Konkrētajos apstākļos Atlīdzības maksājuma līgumā kriminālprocesa izlīguma noslēgšanai pielīgtā līgumsoda izteikti sodošais raksturs ir attaisnojams, jo tas nav vērtējams atrauti no vēlāk pušu starpā panāktā izlīguma kriminālprocesā, no kura nepārprotami izriet, ka cietušā apliecinājums par pretenziju neesamību pret apsūdzēto, kas savukārt bija absolūti nepieciešams priekšnoteikums kriminālprocesa izbeigšanai, izriet no viņa tiesiskas paļaušanās uz līgumā ietverto noteikumu respektēšanu un izpildi. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pieteikuma priekšmets lietā par lēmumu par iepirkuma procedūras pārtraukšanu

8. Novembris 2016 /NR. 45 (948)

Publisko iepirkumu likuma 38. panta trešā daļa liedz pasūtītājam atsākt reiz pamatoti pārtrauktu iepirkuma procedūru, taču tā neliedz Iepirkumu uzraudzības birojam un vēlāk arī tiesai atcelt nepamatotu pasūtītāja lēmumu par procedūras pārtraukšanu. Pretējā gadījumā iepirkuma procedūras tiesiskuma kontrole neapšaubāmi zaudētu efektivitāti. Personas tiesību aizsardzības mērķim tiesā vispirmām kārtām jābūt tiesiskuma atjaunošanai, nevis iestādes rīcības prettiesiskuma konstatēšanai un tai sekojošai zaudējumu atlīdzināšanai, kas nenoved pie konkurences atjaunošanas, vienlīdzības un patvaļas aizlieguma principa ievērošanas publisko iepirkumu jomā. Līdz ar to pasūtītāja lēmums par iepirkuma procedūras pārtraukšanu tiesā ir vērtējams caur prasījuma par administratīvā akta atcelšanu prizmu. Nav pamata no tiesā pārbaudāmā pieteikuma priekšmeta viedokļa iepriekš minētās tiesību normas interpretēt atšķirīgi gadījumā, kad lēmumu par iepirkuma procedūras pārtraukšanu nav pieņēmis pasūtītājs, bet Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisija. Tiesa, secinot, ka komisijas lēmums nav tiesisks, komisijas lēmumu atceļ. Tādējādi konstatējot, ka nepastāv komisijas konstatētie šķēršļi iepirkuma procedūrā, tā ir turpināma. ...

žurnāls / Tiesību prakse

ECT jaunākie spriedumi lietās pret Latviju

25. Oktobris 2016 /NR. 43 (946)

Pēdējās nedēļās Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pasludinājusi divus spriedumus lietās pret Latviju: 13. oktobrī lietā "Talmane pret Latviju",1 vienbalsīgi atzīstot, ka nav noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 6. panta 1. punkta – tiesības uz taisnīgu tiesas procesu – pārkāpums, bet šis spriedums vēl ir pārsūdzams ECT Lielajā palātā, un 20. oktobra spriedums lietā "Kiršteins pret Latviju",2 vienbalsīgi atzīstot, ka ir pārkāptas iesniedzēja tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos. Šis spriedums gan ir galīgs un nav pārsūdzams. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Satversmes tiesa vērtē tiesas lēmumu fiziskās personas maksātnespējas procesā pārsūdzības nepieciešamību

25. Oktobris 2016 /NR. 43 (946)

2016. gada 28. septembrī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2016-01-01 "Par Civilprocesa likuma 363.20 panta piektās daļas (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010. gada 31. oktobrim), ciktāl tā liedz parādniekam pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru izbeigts maksātnespējas process, neatbrīvojot parādnieku no atlikušajām parādsaistībām, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam". Ar šo spriedumu Satversmes tiesa atzina, ka Civilprocesa likuma 363.20 panta piektā daļa (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010. gada 31. oktobrim), kas paredzēja, ka tiesas lēmums par pieteikuma un sūdzības izskatīšanu fiziskas personas maksātnespējas procesā nav pārsūdzams, ir atbilstoša Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Sūdzību par ārstniecības procesu izskatīšanas kārtība

18. Oktobris 2016 /NR. 42 (945)

Slimnīca ir organizēta privāto tiesību juridiskās personas formā, un arī tās ārstnieciskā darbība notiek privāto tiesību jomā. Slimnīca ārstniecības procesā neīsteno valsts pārvaldes pilnvaras. Tādējādi medicīniskie dokumenti tiek izdoti privāto tiesību jomā. Attiecīgi tie nav atzīstami par administratīvajiem aktiem un nav pārbaudāmi administratīvā procesa kārtībā. Ja persona ir vērsusies Veselības inspekcijā ar sūdzību par ārstniecības kvalitāti, inspekcija vai nu uzsāk administratīvo procesu, vai arī sniedz atbildi Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā. Ja persona uz savu sūdzību nav saņēmusi atbildi, tā nav sniegta pēc būtības vai arī nokavēts tās sniegšanas termiņš, persona saskaņā ar Iesniegumu likuma 10. pantu var vērsties tiesā administratīvā procesa kārtībā. Tādā gadījumā tiesa pēc būtības nepārbaudīs pārkāpumus, par kuriem persona sūdzējusies inspekcijā, tomēr pārbaudīs, vai iestāde sniegusi personai atbildi. Līdz ar to administratīvās tiesas var vienīgi veikt kontroli pār inspekcijas rīcību, sniedzot atbildes uz personu sūdzībām, nevis pēc būtības izvērtēt ārstniecības procesu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Trīs jauni tiesu prakses apkopojumi

18. Oktobris 2016 /NR. 42 (945)

Oktobra sākumā Augstākā tiesa (AT) publicējusi trīs jaunus tiesu prakses apkopojumus: par morālā kaitējuma apmēra noteikšanu, ja kaitējums radies izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā; par morālā kaitējuma apmēra noteikšanu saistībā ar prasītājam nodarīto tiesību aizskārumu, miesas bojājumiem vai tuvinieka bojāeju; kā arī tiesu prakse krimināllietās par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu. Visi šie materiāli interesentiem ir pieejami AT tīmekļa vietnes www.at.gov.lv sadaļā "Judikatūra". ...

žurnāls / Tiesību prakse

ECT nekonstatē pārkāpumu lietā “Jemeļjanovs pret Latviju”

11. Oktobris 2016 /NR. 41 (944)

Pagājušonedēļ, 6. oktobrī, Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) palāta pasludināja spriedumu lietā "Jemeļjanovs pret Latviju", vienbalsīgi atzīstot, ka nav noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 6. pantā garantēto tiesību – kriminālprocesā aizstāvēt sevi pašam vai saņemt paša izvēlēta aizstāvja juridisku palīdzību – pārkāpums. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Atsevišķās domas lietā par tiesnešu tiesībām sniegt asistenta pakalpojumus savam ģimenes loceklim ar invaliditāti

27. Septembris 2016 /NR. 39 (942)

2016. gada 27. jūnijā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2015-22-01, ar kuru likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk – Interešu konflikta novēršanas likums) 7. panta trešā daļa attiecībā uz tiesnesi, kuram, dzīvojot nedalītā mājsaimniecībā ar ģimenes locekli, nepieciešams tam sniegt asistenta pakalpojumu, atzīta par atbilstošu Satversmes 110. panta pirmajam teikumam, bet par neatbilstošu Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.1 2016. gada 26. augustā oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" tika publicētas Satversmes tiesas tiesnešu Sanitas Osipovas un arī Gunāra Kusiņa atsevišķās domas šajā lietā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

ECT spriedums lietā “Upīte pret Latviju”

13. Septembris 2016 /NR. 37 (940)

1. septembrī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pasludināja spriedumu1 lietā "Upīte pret Latviju", atzīstot, ka nav pārkāptas iesniedzējas tiesības uz taisnīgu tiesu, neapmierinot viņas pieteikto noraidījumu Augstākās tiesas senatoram, kurš minēts grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis". ...

žurnāls / Tiesību prakse

Krāpšanas objektīvā un subjektīvā puse; pierādījumu pieļaujamība starptautiskās sadarbības krimināltiesiskajā jomā ietvaros

6. Septembris 2016 /NR. 36 (939)

Pierādījumi, kas iegūti krimināltiesiskās sadarbības rezultātā atbilstoši ārvalstī noteiktajai kriminālprocesuālajai kārtībai, pielīdzināmi Kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā iegūtiem pierādījumiem (Kriminālprocesa likuma 676. pants). Lai atzītu, ka ziņas par faktiem, kas iegūtas krimināltiesiskās sadarbības rezultātā, nav izmantojamas pierādīšanā, tiesai jākonstatē kāds no Kriminālprocesa likuma 130. panta otrajā daļā norādītajiem pierādījumu nepieļaujamības nosacījumiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Ināras Gardas, Valerijana Jonikāna, Valerija Maksimova un Zanes Pētersones atsevišķās domas

30. Augusts 2016 /NR. 35 (938)

Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu Ināras Gardas, Valerijana Jonikāna, Valerija Maksimova un Zanes Pētersones sakarā ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 17. jūnija lēmumu civillietā Nr. C29539915; SKC-1788, izskatot Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centra blakus sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneses 2016. gada 18. janvāra lēmumu, ar kuru atteikts ierosināt apelācijas tiesvedību ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pilnvarnieku – privātpersonas un zvērināta advokāta – statusa nošķiršana

30. Augusts 2016 /NR. 35 (938)

Zvērinātu advokātu orderis apliecina ne vien pilnvarojumu kā tādu, bet arī tiesu sistēmai piederīgas personas – zvērināta advokāta – īpašo statusu. Likums neaizliedz zvērinātam advokātam, tāpat kā jebkurai citai fiziskai personai, rīcības brīvību noslēgt pilnvarojuma līgumu Civillikuma 2289. panta izpratnē un darboties saskaņā ar to arī ārpus viņa profesionālās darbības ietvariem, ko regulē Advokatūras likuma normas. Tomēr tiesai visos gadījumos ir jāspēj pārliecināties par to, vai konkrētajā lietā attiecīgais pilnvarnieks darbojas privātpersonas vai tiesu sistēmai piederīgas personas – zvērināta advokāta statusā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Publicētas trīs Satversmes tiesas tiesnešu atsevišķās domas uzturlīdzekļu parādnieku lietā

23. Augusts 2016 /NR. 34 (937)

2016. gada 16. jūnijā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2015-18-01, ar kuru atzina Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 5.1 pantu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam un spēku zaudējušu no 2017. gada 1. februāra.1 2016. gada 15. augustā oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" tika publicētas Satversmes tiesas tiesnešu Kaspara Baloža, Daigas Razevskas un Inetas Ziemeles atsevišķās domas šajā lietā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Izdevumi advokāta palīdzības samaksai kā viens no tiesāšanās izdevumu veidiem

9. Augusts 2016 /NR. 32 (935)

Izdevumi advokāta palīdzības samaksai kā viens no tiesāšanās izdevumu veidiem nav prasības summa Civilprocesa likuma 35. panta izpratnē. Tādējādi, pārsūdzot spriedumu apelācijas kārtībā tikai daļā par advokāta palīdzības samaksai noteikto izdevumu apmēru, valsts nodeva nav maksājama. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesnesim ir tiesības būt par asistentu savam ģimenes loceklim, kas ir invalīds

26. Jūlijs 2016 /NR. 30 (933)

2016. gada 27. jūnijā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2015-22-01 "Par likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7. panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam un 91. panta pirmajam teikumam". Ar šo spriedumu Satversmes tiesa atzina, ka likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk – Interešu konflikta novēršanas likums) 7. panta trešā daļa attiecībā uz tiesnesi, kuram, dzīvojot nedalītā mājsaimniecībā ar ģimenes locekli, nepieciešams tam sniegt asistenta pakalpojumu, ir atbilstoša Satversmes 110. panta pirmajam teikumam, bet nav atbilstoša Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. ...

žurnāls / Tiesību prakse

ECT spriedums lietā “AKKA/LAA pret Latviju”

26. Jūlijs 2016 /NR. 30 (933)

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) 12. jūlijā ir pasludinājusi spriedumu lietā "AKKA/LAA pret Latviju",1 atzīstot, ka Latvija nav pārkāpusi biedrības tiesības uz īpašumu un taisnīgu tiesu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Uzturlīdzekļu parādnieka datu publiskošana aizskar viņa bērna tiesības

19. Jūlijs 2016 /NR. 29 (932)

2016. gada 16. jūnijā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2015-18-01 "Par Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 5.1 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam". Ar šo spriedumu Satversmes tiesa atzina, ka ziņu par uzturlīdzekļu parādniekiem publiskošana nesamērīgi aizskar bērna tiesības, un tāpēc atzina Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma (turpmāk – Fonda likums) 5.1 pantu par neatbilstošu Satversmes 96. pantam. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Jaunākie ECT spriedumi lietās pret Latviju

12. Jūlijs 2016 /NR. 28 (931)

Nesen Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pasludinājusi divus spriedumus lietās pret Latviju, un konkrēti: 2016. gada 30. jūnija spriedums lietā "O.G. (nr. 2) pret Latviju",1 atzīstot par pamatotu iesniedzēja sūdzību, kas bija saistīta ar prettiesisku personas brīvības atņemšanu, viņu pret paša gribu ievietojot Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā, un 5. jūlija ECT Lielās palātas spriedums lietā "Jeronovičs pret Latviju",2 ar 10 balsīm "par" un 7 "pret" konstatējot Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 3. panta procesuālā aspekta pārkāpumu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

ECT: par izmeklēšanas noslēpumā ietilpstošo ziņu publicēšanu presē noteiktos gadījumos ir pieļaujama kriminālatbildība

5. Jūlijs 2016 /NR. 27 (930)

2016. gada 29. martā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielā palāta pieņēma spriedumu lielā "Bédat pret Šveici" (pieteikuma Nr. 56925/08), kur ar piecpadsmit balsīm pret divām nekonstatēja Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECK) 10. panta pārkāpumu Šveices Konfederācijas (Šveices) rīcībā, saucot pie kriminālatbildības par izmeklēšanas noslēpuma pārkāpumu iknedēļas žurnāla L"Illustré žurnālistu Arno Bedā (Arnaud Bédat).1 ...

žurnāls / Tiesību prakse

Eiropas Savienības Tiesa: svarīgākie spriedumi

28. Jūnijs 2016 /NR. 26 (929)

Tieslietu ministrija sniedz ieskatu par dažiem no aktuālākajiem un interesantākajiem Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) spriedumiem, kas pieņemti pēdējā pusgada laikā.1 Šajā apskatā aplūkoti 11 EST spriedumi, tajā skaitā: spriedums lietā C-404/15 Aranyosi un Căldăraru (Eiropas apcietināšanas ordera izpildes atteikums), C-358/14 Polija/Parlaments un Padome (nākotnē plānotais mentolu saturošu cigarešu aizliegums), C-558/14 Mimoun Khachab (ģimenes atkalapvienošanās pieteikuma noraidījums uz nākotnes prognozes pamata), apvienotās lietās C-145/15 un C-146/15 Ruijssenaars un Jansen (piespiedu pasākumu noteikšana gaisa pārvadātājam, kas ir atteicies izmaksāt kompensāciju) u.c. Jāatzīmē, ka EST izskatīto lietu klāsts kā vienmēr ir ļoti daudzveidīgs, aptverot patērētāju aizsardzības un brīvā tirgus principu mijiedarbību, kas tika analizēts lietā C-333/14 Scotish Whisky Association, kurā tika vērtēta iespēja noteikt alkoholisko dzērienu minimālo cenu, kas aprēķināta atbilstoši spirta daudzumam produktā. Savukārt lietā C-419/14 WebMindLicenses, kas skar iespējamo izvairīšanos no nodokļu maksājumiem, EST vērtēja, vai licences līguma, kura priekšmets ir zinātības noma un kurš ir noslēgts ar citā dalībvalstī dibinātu sabiedrību, pamatā nav tiesību ļaunprātīgas izmantošanas nolūks izmantot PVN likmi, kas ir zemāka citā dalībvalstī. Mūsu kaimiņvalsts Lietuvas izteiktajā prejudiciālā nolēmuma lūgumā lietā C-74/14 Eturas u.c tika vērtēta nevainīguma prezumpcijas nozīme konkurences tiesību pārkāpuma gadījumā un pierādīšanas pienākuma sadale. Tāpat jānorāda, ka šajā publikācijā nav iekļauti EST spriedumi patvēruma jomā, jo tie ir publicēti "Jurista Vārdā" iepriekš (Nr. 22, 31.05.2016.) atsevišķā apskatā. Tieslietu ministrija aicina iepazīties ar šiem un citiem EST spriedumiem EST interneta vietnē: http://curia.europa.eu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Elektroniskā veidā sagatavotas apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņš

21. Jūnijs 2016 /NR. 25 (928)

Elektronisko dokumentu aprite nav atkarīga no tiesas darba laika, jo elektronisko sakaru operatori to nodrošina 24 stundas diennaktī. Tas nozīmē, ka apelācijas sūdzības iesniegšana elektroniskā veidā ir darbība, kuru var izpildīt ārpus tiesas līdz termiņa pēdējās dienas plkst. 24.00 (Civilprocesa likuma 48. panta ceturtā daļa). ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kreditoru subjektīvās tiesības iebilst pret Uzņēmumu reģistra lēmumu par kapitālsabiedrības izslēgšanu no komercreģistra

21. Jūnijs 2016 /NR. 25 (928)

Ja kapitālsabiedrības darbība tiek izbeigta, nākamais loģiskais solis ir sabiedrības likvidācijas process un nepieciešamības gadījumā arī maksātnespējas process (ja ar likvidējamās sabiedrības mantu nepietiek, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus). Minētie procesi ir vērsti uz sabiedrības kreditoru prasījumu apmierināšanu. No tā secināms, ka kārtība, kas paredz pirms sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra dot laiku likvidācijā ieinteresētajām personām iesniegt pieteikumu par likvidatora iecelšanu, ir vērsta tieši uz kreditoru interešu aizsardzību. Kreditoru intereses vienmēr vērtējamas kā finansiālas, taču šajā gadījumā ir konstatējamas tiesību normas, kas vērstas uz šo interešu aizsardzību. Tādējādi ir atzīstamas kreditoru tiesības iebilst pret Uzņēmumu reģistra lēmumu par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra, ja tie uzskata, ka Uzņēmumu reģistrs lēmuma pieņemšanā nav ievērojis minēto kārtību. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par lietas dalībnieka – fiziskās personas – tiesībām noformēt pārstāvību ar mutvārdu pieteikumu tiesas sēdē

14. Jūnijs 2016 /NR. 24 (927)

Fiziskā persona atbilstoši Civilprocesa likuma 85. panta pirmās daļas otrajam teikumam var ar mutvārdu pieteikumu tiesas sēdē pilnvarot personu, kas ir tiesīga būt par pārstāvi civilprocesā, fiziskās personas vārdā izpildīt visas procesuālās darbības konkrētajā civillietā, tostarp Civilprocesa likuma 86. panta otrajā daļā norādītās darbības. Šāds pilnvarojums norādāms tiesas sēdes protokolā, Civilprocesa likuma 86. panta otrajā daļā minētās darbības norādot tieši. ...

žurnāls / Tiesību prakse

ECT Lielās palātas spriedums lietā “Avotiņš pret Latviju”

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielā palāta pirms pāris nedēļām, 23. maijā, pasludināja spriedumu lietā "Avotiņš pret Latviju",1 noraidot Pētera Avotiņa sūdzību par tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumu saistībā ar ārvalsts tiesas sprieduma atzīšanu Latvijā. Šis ECT Lielās palātas spriedums ir galīgs, un būtiski, ka pēc pašas tiesas norādēm šī ir pirmā reize, kad ECT vērtējusi tiesību uz taisnīgu tiesu garantiju ievērošanu lietā par savstarpēju spriedumu atzīšanu ES regulējuma, proti, Briseles I regulas ietvaros. ...

Gunta Bambāne, Anna Bogdanova

žurnāls / Tiesību prakse

EST judikatūras apkopojums par patvēruma meklētājiem

31. Maijs 2016 /NR. 22 (925)

Kamēr dalībvalstu valdības un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) institūcijas diskutē par bēgļu sadales jautājumiem,1 tikmēr Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) jau ir sniegusi vairākas norādes, kā rīkoties dalībvalstu iestādēm, ja patvēruma meklētājs prasa no tām kādu aktīvu rīcību, piemēram, lūdz piešķirt bēgļa vai alternatīvās aizsardzības statusu, un kādi kritēriji jāņem vērā, piešķirot šo statusu. Turklāt šī jautājuma aktualitāte tikai pieaug. Saskaņā ar statistikas datiem 2015. gada laikā 28 ES dalībvalstīs starptautiskās aizsardzības statuss tika piešķirts 333 350 patvēruma meklētājiem, kas ir par 72% vairāk nekā 2014. gadā. Aptuveni puse no šiem patvēruma meklētājiem ir Sīrijas pilsoņi. Kopumā kopš 2008. gada starptautiskās aizsardzības statuss tika piešķirts gandrīz 1,1 miljonam patvēruma meklētāju.2 Līdz ar to ir tikai likumsakarīgi, ka bēgļu krīze ir viens no jautājumiem, kas tiks apskatīts arī Eiropas Starptautisko tiesību biedrības (European Society of International Law, turpmāk – ESIL) ikgadējā konferencē, kas šogad pirmo reizi notiks Rīgā. Diskusija par bēgļu krīzi paredzēta 2016. gada 9. septembrī.3 Publikācijas mērķis ir iepazīstināt žurnāla "Jurista Vārds" lasītājus ar vairākām EST atziņām patvēruma jomā pirms ESIL konferences šī gada septembrī. Apzinoties Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) judikatūras nozīmi patvēruma jomā, tomēr šajā rakstā ierobežotā apjoma dēļ tā netiks apskatīta. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Nepamatota krimināllietas iztiesāšana apsūdzētā prombūtnē (in absentia)

24. Maijs 2016 /NR. 21 (924)

Ja tiesa lietas izskatīšanas laikā saņem informāciju par apsūdzētā atrašanās vietu un jautājuma risināšanu par viņa izdošanu Latvijas Republikai, tai nav pamata skatīt lietu apsūdzētā prombūtnē (in absentia). Nepastāvot Kriminālprocesa likuma 465. pantā minētajiem nosacījumiem, apsūdzētā piedalīšanās krimināllietas iztiesāšanā ir obligāta. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Nav konfiscējama nauda minimālās mēneša darba algas apmērā

17. Maijs 2016 /NR. 20 (923)

Nosakot sodu – mantas konfiskāciju, nav konfiscējama nauda minimālās mēneša darba algas apmērā uz notiesāto un katru viņa ģimenes locekli, ja ģimenes loceklis ir notiesātā apgādībā un viņam nav citu ienākumu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Nosacītas notiesāšanas piemērošanas apstākļu izvērtējums

10. Maijs 2016 /NR. 19 (922)

Likums nepārprotami uzskaita apstākļus, kas jāņem vērā, piemērojot nosacītu notiesāšanu, un tiesai nav tiesību ignorēt kādu no šiem likumā norādītajiem apstākļiem. Nesamērīgi mīksta soda noteikšana, kas pamatota vienīgi uz personību pozitīvi raksturojošo ziņu izvērtējumu, nesasniegs soda mērķi – sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, jo šādā gadījumā vainīgā persona netiks pakļauta soda piespiedu ietekmei un ar to saistītajiem ierobežojumiem tādā mērā, kas atbilstu izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturam un radītajam kaitējumam. ...

žurnāls / Tiesību prakse

ECT jaunākie spriedumi lietās pret Latviju

3. Maijs 2016 /NR. 18 (921)

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pagājušonedēļ, 28. aprīlī, pasludināja divus spriedumus lietās "Balajevs pret Latviju"1 un "Čamans un Timofejeva pret Latviju",2 abos gadījumos daļēji atzīstot iesniedzēju sūdzības. Jāpiebilst, ka trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas puses tos vēl var pārsūdzēt ECT Lielajā palātā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Mantinieka īpašuma tiesību atpakaļejošais spēks

26. Aprīlis 2016 /NR. 17 (920)

Konstatējot īpašuma tiesības esamību personai, būtiska nozīme ir tam, kādā ceļā nekustamais īpašums ir iegūts, proti, vai tas ir mantots, – atbilstoši Civillikuma 388. pantam mantotspējai jāpastāv mantojuma atklāšanās dienā (655. pants) un jāturpinās līdz mantojuma pieņemšanai (687. pants), vai arī par tā iegūšanu ir noslēgts darījums vai izdots administratīvais akts. Pirmajā gadījumā persona iegūst īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu jau ar mantojuma atklāšanos (ar nosacījuma, ka mantinieks pieņēmis mantojumu likumā noteiktajā kārtībā), bet otrajā – ar ieguvēja un tā iegūšanas pamata ierakstīšanu zemesgrāmatā. Mantojuma pieņemšanai ir atpakaļejošs spēks uz mantojuma atklāšanās momentu: pieņemtais mantojums tiek atzīts par mantiniekam piederošu no mantojuma atklāšanās laika. Tā kā mantinieks iegūst īpašuma tiesības ar mantojuma atklāšanas momentu, tad no tā brīža uz viņu pāriet arī bijušā īpašnieka kā izīrētāja tiesības un pienākumi, proti, ne tikai pienākums izīrēt īrniekam attiecīgo dzīvokli, bet arī saņemt par to no viņa samaksu un vērsties tiesā ar prasījumiem, ja īrnieks īres līgumā pielīgtās saistības pildījis nepienācīgi. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pārstāvības noformēšanas nosacījumi zvērinātam advokātam tiesas lēmumu pārsūdzēšanā

19. Aprīlis 2016 /NR. 16 (919)

Ja advokāts ne tikai sniedz pusei juridisku palīdzību kā tiesu sistēmai piederoša persona, bet viņam uzdots būt arī par puses pilnvarnieku Civillikuma 2289. panta izpratnē, viņam ir nepieciešama gan pilnvara, gan orderis (Civilprocesa likuma 85. panta trešā daļa). Apelācijas kārtībā ir pārsūdzami tikai tiesu spriedumi, un šādā gadījumā atbilstoši Civilprocesa likuma 86. panta otrās daļas prasībām pārstāvja pilnvarā obligāti nepieciešams norādīt tiesības pārsūdzēt nolēmumu. Savukārt uz tiesas lēmumu pārsūdzību attiecināma Civilprocesa likuma C daļas Devītās sadaļas 55. nodaļa "Blakus sūdzības iesniegšana un izskatīšana", kurā uz speciāla pilnvarojuma nepieciešamību Civilprocesa likuma 86. panta otrās daļas izpratnē nav norādīts, tādēļ šādā gadījumā pārsūdzības tiesības pilnvarā īpaši nav jānorāda. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kredīta izkrāpšana, nelikumīgi izmantojot svešu maksāšanas līdzekli – ar internetbankas palīdzību

12. Aprīlis 2016 /NR. 15 (918)

Kvalificējot apsūdzētā darbības (kredīta izkrāpšana, nelikumīgi izmantojot svešu maksāšanas līdzekli – ar internetbankas palīdzību), tiesai jāizvērtē, vai tās nav kvalificējamas tikai pēc Krimināllikuma 193. panta otrās daļas, tāpat kā tas ir gadījumos, kad, nelikumīgi izmantojot svešu bankas maksājumu karti, no bankomāta tiek izņemta nauda, samaksāts par pirkumu vai pakalpojumu. Izskatot lietu apelācijas instances tiesā, jāievēro Kriminālprocesa likuma 562. panta trešās daļas prasības, tostarp daļā par galīgā soda noteikšanu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Trīs jaunākie ECT spriedumi lietās pret Latviju

5. Aprīlis 2016 /NR. 14 (917)

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) marta izskaņā ir pasludinājusi trīs spriedumus lietās pret Latviju. Pirmais no tiem ir 24. marta spriedums lietā "Sharma pret Latviju",1 bet 31. martā sekoja vēl divi spriedumi – lietās "A., B. un C. pret Latviju"2 un "Šantare un Labazņikovs pret Latviju".3 Jāpiebilst, ka vienam no spriedumam ir pievienoti arī 2015. gadā no Latvijas ievēlētā ECT tiesneša Mārtiņa Mita un viņa Bulgāriju pārstāvošā kolēģa Jonko Grozeva (Yonko Grozev) atsevišķie viedokļi. Visus trīs spriedumus triju mēnešu laikā no to pasludināšanas dienas puses vēl var pārsūdzēt ECT Lielajā palātā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Procesuālo tiesību pārņemšana pēc pieteicēja nāves lietās par sociālās drošības jautājumiem

29. Marts 2016 /NR. 13 (916)

Tā kā sociālās tiesības ir saistītas ar mantojuma atstājēja personu, parasti mantiniekiem nav tiesību prasīt, lai pēc mantojuma atstājēja nāves tiktu pārskatīti lēmumi lietās par sociālās drošības jautājumiem, tostarp izlemti prasījumi par sociālās palīdzības piešķiršanu. Izlemjot jautājumu par to, vai apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu, ir apsverams, vai iespējamais aizskārums attiecas uz kādu tiesību vai tiesisko interesi, kas saglabājas arī tā tiesību pārņēmējam. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pārskats par Satversmes tiesas darbu 2015. gadā

8. Marts 2016 /NR. 10 (913)

1. Pārskats par Satversmes tiesas darbu sniedz ieskatu aizvadītā gada konstitucionālās jurisprudences aktualitātēs. Proti, pārskatā atspoguļotas Satversmes tiesas atziņas, kuras ietvertas spriedumos un lēmumos par tiesvedības izbeigšanu, kas taisīti laika posmā no 2015. gada janvāra līdz 2015. gada decembrim. 2. Pārskatā par Satversmes tiesas darbu 2015. gadā atspoguļotas vienīgi tās nolēmumos ietvertās atziņas, kuras uzskatāmas par jaunām ...

žurnāls / Tiesību prakse

Personas pienākums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no ieķīlāta nekustamā īpašuma pārdošanas darījumā gūtajiem ienākumiem

1. Marts 2016 /NR. 9 (912)

Saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.9 panta pirmo daļu, ja persona atsavina sev piederošu nekustamo īpašumu, vispārīgi tai ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (nodoklis par ienākumu no kapitāla pieauguma), ja vien uz konkrēto gadījumu neattiecas kāds no likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. pantā paredzētajiem izņēmumiem. Tā tas ir arī gadījumā, ja tiek atsavināts par labu kredītiestādei ieķīlāts īpašums citas personas kredītsaistību dzēšanai un nauda nav nonākusi paša nekustamā īpašuma īpašnieka rīcībā. Tiesību normas nodokļa samaksas pienākumu nepadara atkarīgu ne no veida, kā persona izvēlējusies rīkoties ar savu īpašumu un tā atsavināšanas rezultātā gūtajiem ienākumiem, ne no veida, kā persona nolēmusi organizēt tai pienākošos līdzekļu apriti. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Personas tiesības pārsūdzēt nodokļu revīzijas (audita) atzinumu

16. Februāris 2016 /NR. 7 (910)

Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē ir pārbaudīt personu iesniegtajās deklarācijās norādīto ziņu patiesumu, ienākumu avotus, datu ticamību un pareizību. No Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 23. panta pirmās daļas izriet, ka papildus nodokļu aprēķins nav vienīgās tiesiskās sekas, kuras nodokļu administrācija var noteikt nodokļu maksātājam pēc nodokļu revīzijas (audita). Nodokļu administrācija var arī noteikt vai precizēt nodokļu un informatīvo deklarāciju sastāvdaļās norādītās summas. Arī attiecībā uz nodokļu deklarācijas posteni veiktās nodokļu revīzijas (audita) atzinums ir galīgs un nav pārskatāms, izņemot normā minētajos gadījumos. Tādējādi personai ir tiesības pārsūdzēt arī tādus audita rezultātus, kas nenosaka papildu nodokļu maksājumus. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Lēmuma par iepirkuma procedūras pārtraukšanu vērtēšana tiesā

2. Februāris 2016 /NR. 5 (908)

Lietās par iepirkuma procedūras pārtraukšanu tiesai ir jāvērtē ne tikai lēmumā par iepirkuma procedūras pārtraukšanu ietvertie argumenti, bet ir jāļauj sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam pierādīt, ka tā lēmums izbeigt iepirkuma procedūru ir objektīvi pamatots un nav patvaļīgs. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesas nolēmumu, kas balstīts uz spēkā neesošu normu, nevar atzīt par tiesisku un pamatotu

19. Janvāris 2016 /NR. 3 (906)

Tiesas nolēmumu, kas balstīts uz spēkā neesošu normu, nevar atzīt par tiesisku un pamatotu. Ar Satversmes tiesas 2014. gada 29. decembra spriedumu Ministru kabineta noteikumu Nr. 331 "Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem" 3.2. apakšpunkts atzīts par spēkā neesošu no 2005. gada 21. maija, savukārt norādītie Ministru kabineta noteikumi ir zaudējuši spēku 2014. gada 11. jūlijā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Jaunākie ECT nolēmumi lietās pret Latviju

19. Janvāris 2016 /NR. 3 (906)

Pēdējās nedēļās Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) divkārt lēmusi par lietām, kas attiecas uz Latviju, pasludinot spriedumu lietā "Dāvidsons un Savins pret Latviju" un pieņemot galīgo lēmumu lietā "Loyko pret Latviju". ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesiskās vienlīdzības principa ievērošana tiesas spriešanā

12. Janvāris 2016 /NR. 2 (905)

Ievērojot tiesiskās vienlīdzības principu un tiesības uz taisnīgu tiesu, tiesai būtu jāpieliek pūles, lai līdzīgi gadījumi (vai vēl jo vairāk identiski gadījumi) tiktu izlemti līdzīgi, jo procesa dalībniekiem ir tiesības sagaidīt un paļauties, ka tie tiesā saņems vienādu taisnību visos līdzīgos gadījumos. Pareizi pielietotai juridiskajai metodoloģijai vajadzētu līdz minimumam samazināt procesa dalībniekiem grūti izskaidrojamu atšķirīgu rezultātu rašanos, pat ja, kā liecina tiesu prakse, šādi gadījumi nav izslēgti nevienā, arī kasācijas tiesas instancē. Gadījumā, ja tiesa, kas izskata agrāk izspriestai lietai līdzīgu lietu, nonāk pie citiem secinājumiem, tiesiskās vienlīdzības princips prasa, lai tiesa katrā ziņā tiesas spriedumā ietvertu apsvērumus, kādēļ rezultāts šajā lietā ir atšķirīgs. Pat ja vienīgais iemesls ir tas, ka tiesa nevar pievienoties cita tiesas sastāva vērtējumam, tiesai ar attiecīgu argumentāciju tas ir jāatspoguļo spriedumā. Procesa dalībniekiem ir jātop redzamam, ka tiesas spriedums, kaut arī atšķirīgs, nav patvaļīgs, un ka tiesa spēj pamatot savu atšķirīgo viedokli. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Advokāta palīdzības samaksas izdevumu piedziņas pamatojums

12. Janvāris 2016 /NR. 2 (905)

Personas advokāta statusu apliecina orderis (Latvijas Republikas Advokatūras likuma 48.1 pants), tāpēc tas, nevis pilnvara, ir dokuments, kas atbilstoši Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punktam rada tiesības procesā vinnējušajai pusei pieprasīt izdevumu advokāta palīdzības samaksai piedziņu no zaudējušās puses. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Lēmuma par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu izpildes kontrole

22. Decembris 2015 /NR. 50/51 (902/903)

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 33. panta septītā daļā 3. punktā norādītajā gadījumā tiek pārtraukta labvēlīgā administratīvā akta – lēmuma par juridiskās palīdzības piešķiršanu – izpilde un administratīvais akts tiek uzskatīts par izpildītu. Līdz ar to pienākums pārtraukt juridiskās palīdzības sniegšanas nodrošināšanu saistāms nevis ar jauna administratīvā akta izdošanu vai iepriekš izdotā administratīvā akta atcelšanu, bet ar labvēlīgā administratīvā akta – lēmuma par juridiskās palīdzības piešķiršanu – izpildi. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 23. panta piektā daļa paredz, ka lēmums par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt ir administratīvs akts. Ja persona uzskata, ka šis lēmums nav pienācīgi izpildīts, tā var izmantot Administratīvā procesa likumā ietvertos līdzekļus administratīvā akta izpildes pārbaudei. Tā kā iestāde pati juridisko palīdzību nesniedz, lēmuma par juridiskās palīdzības piešķiršanu izpildē tiek iesaistīts juridiskās palīdzības sniedzējs. Tomēr tas neatbrīvo iestādi no atbildības par lēmuma izpildes nodrošināšanu. Līdz ar to arī situācijā, kad lēmuma izpilde nav pienācīgi veikta juridiskās palīdzības sniedzēja darbības vai bezdarbības dēļ, persona var vērsties tiesā ar sūdzību par lēmuma izpildi. ...

Gunta Bambāne, Anna Bogdanova

žurnāls / Tiesību prakse

Eiropas Savienības Tiesa: svarīgākie spriedumi

8. Decembris 2015 /NR. 48 (900)

Tieslietu ministrija sniedz kārtējo ieskatu dažos būtiskākajos un interesantākajos Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) spriedumos, kas pieņemti laika periodā no 2014. gada novembra līdz 2015. gada novembrim. Šajā apskatā aplūkoti desmit Tieslietu ministrijas izvēlētie EST spriedumi, to skaitā spriedums lietā C-362/14 Schrems (Facebook lietotāju datu pārsūtīšanas no Eiropas Savienības uz ASV likumība), C-260/13 Aykul (dalībvalsts tiesības neatzīt citā dalībvalstī izdotu autovadītāja apliecību), C-212/13 Ryneš (tiesības savā privātajā teritorijā uzstādīt videonovērošanu), C-257/14 van der Lans (aviopasažiera tiesības saņemt kompensāciju par kavētu lidojumu lidaparāta tehnisku problēmu dēļ) u.c. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Satversmes tiesas jaunākie spriedumi saistībā ar tiesneša statusu

1. Decembris 2015 /NR. 47 (899)

Novembrī Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumus divās lietās saistībā ar tiesneša statusu. Pirmais no tiem ir 2015. gada 12. novembra spriedums lietā Nr. 2015-06-01 "Par Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 11.6 panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 100. pantam",1 apstrīdēto normu atzīstot par atbilstošu Satversmes 100. panta pirmajam teikumam. Savukārt otrs ir 2015. gada 23. novembra spriedums lietā Nr. 2015-10-01 "Par likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7. panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 110. pantam".2 Satversmes tiesas ieskatā, apstrīdētā norma izvērtējamajos apstākļos neatbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Personas pienākums būt sasniedzamai

24. Novembris 2015 /NR. 46 (898)

Dokumentu paziņošanas procesa būtisks princips ir adresāta līdzdarbības (sadarbības) pienākums dokumenta paziņošanā. Sadarbības pienākums izpaužas kā pienākums: 1) pieņemt iestādes paziņoto dokumentu; 2) paziņot savu adresi (tās izmaiņas) iestādei; 3) būt sasniedzamam iestādei paziņotajā adresē; 4) būt atbildīgam par sadarbību ar savu pārstāvi vai adresē esošo personu dokumenta nodošanā. Lai piešķirtu adresāta sadarbības pienākumam maksimālu ietekmi, iestādei nebūtu jāpieprasa no adresāta vajadzība, kādēļ tas izvēlējies citu adresi, t.i., ja adresāts iesniegumā ir norādījis adresi saziņai, pietiek pieņemt, ka adresāts tur būs sastopams un adreses izvēle ir objektīvi pamatota. Tiesai ir rīcības brīvība dokumenta paziņošanas veida izvēlē, pēc iespējas ņemot vērā adresāta norādīto dokumenta paziņošanas veidu, ciktāl to neierobežo citas tiesību normas. Saskaņā ar Paziņošanas likuma 9. panta otro daļu dokumentu var paziņot ar elektroniskā pasta starpniecību, neizmantojot drošu elektronisko parakstu, ja adresāts rakstveidā izteicis vēlmi saņemt dokumentu attiecīgajā veidā vai šāda iespēja paredzēta normatīvajā aktā. Tā ir personas ekskluzīva tiesība konkrētā lietā norādīt, kādā veidā tā vēlas sazināties ar tiesu, tostarp ar elektroniskā pasta starpniecību. Tomēr tiesai viens un tas pats dokuments personai nav jāpaziņo, izmantojot visus norādītos sakaru veidus. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesas sprieduma vienošanās procesā rezolutīvā daļa

17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)

Tiesai, apstiprinot pirmstiesas procesā slēgtu vienošanos, sprieduma rezolutīvajā daļā jānorāda nolēmums par to, vai apsūdzētie atzīstami par vainīgiem inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā un vai tiesa apstiprina noslēgto vienošanos. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Meža zemes transformācija

3. Novembris 2015 /NR. 43 (895)

Tiesai jāpamato atzinums, ka apsūdzētais meža zemes platībā ir veicis meža zemes transformāciju Meža likuma (redakcijā līdz 2012. gada 31. decembrim) un Ministru kabineta 2004. gada 28. septembra noteikumu Nr. 806 "Meža zemes transformācijas noteikumi" izpratnē. Meža zemes transformācijas par cita veida lietojuma zemi rezultātā pārmaiņām ir jābūt tādām, lai būtu konstatējams, ka zeme padarīta par nederīgu meža audzēšanai. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pašvaldības pienākums uzturēt autoceļu braukšanai atbilstošā kārtībā un personas tiesības prasīt atlīdzināt zaudējumus, kas radušies tās īpašumtiesību aizskāruma dēļ

27. Oktobris 2015 /NR. 42 (894)

No Ministru kabineta 2010. gada 9. marta noteikumu Nr. 224 "Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli" 5. un 9. punkta kopsakarā secināms, ka nepietiekamu budžeta līdzekļu gadījumā pašvaldībai ceļu uzturēšanas darbi jāveic prioritārā secībā, ņemot vērā konkrētā autoceļa ekonomisko un sociālo nozīmi. Tas nenozīmē to, ka pašvaldība drīkst vispār neuzturēt kādu ceļu nepietiekama finansējuma dēļ, bet gan to, ka pašvaldībai sava budžeta ietvaros ir ierobežota rīcības brīvība, nosakot secību, kādā veikt autoceļu uzturēšanu. Tas, ka personai nav tiesību prasīt, lai pašvaldība par saviem budžeta līdzekļiem nekavējoties nodrošina autoceļa uzturēšanu braukšanai atbilstošā stāvoklī, nenozīmē, ka personai nav tiesību prasīt atlīdzināt zaudējumus, kas radušies tās īpašumtiesību aizskāruma dēļ. Likuma "Par autoceļiem" 22. panta 4. punkts nosaka autoceļa īpašnieka (tostarp pašvaldības) tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt juridiskajām vai fiziskajām personām autoceļa īpašniekam nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. Tādējādi pašvaldībai, ja tā ir ļāvusi izmantot ceļu koku izvešanai, ir pienākums arī raudzīties, lai meža izstrādātāji ceļu pēc tam savestu kārtībā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kontrabandas preces vērtības noteikšana

20. Oktobris 2015 /NR. 41 (893)

Tiesai, nosakot kontrabandas preces vērtību, ir jāvadās no atbilstošām tirgus cenām vai tām pielīdzinātām cenām nodarījuma izdarīšanas laikā. ...

...

5

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

30. Aprīlis 2024

Nr 18/19 (1336/1337)

saturs abonēt

e-žurnāls