MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
STUDENTIEM
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Notikums
22. Februāris 2011 /NR. 8 (655)
Pagājušajā nedēļā, 16. februārī, notika ikgadējā Latvijas virsprokuroru sanāksme, pulcējot gan prokuratūras darbiniekus, gan lielu skaitu šā pasākuma tradicionālo viesu – Saeimas, Augstākās tiesas, valdības, Valsts kontroles, Valsts policijas, KNAB un citu institūciju pārstāvjus. Pirmo reizi gada pārskatu sniedza 2010. gada 12. jūlijā amatā ieceltais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Viņa ziņojumu veidoja vairākas daļas: informācija par kadru mainību prokuratūrā, statistiska par noziedzības līmeni valstī un noziedzīgo nodarījumu struktūru, atskaite par prokuratūras funkciju izpildi pērn, kā arī informācija par 2011. gadam noteiktajiem mērķiem un darba uzdevumiem. Atzinīgus vārdus ģenerālprokurors veltīja algu pieaugumam, ko prokurori sagaidījuši līdz ar iekļaušanos vienotajā valsts darbinieku algu sistēmā šā gada sākumā, savukārt bažīgu Ē. Kalnmeieru dara neapmierinošais prokuratūras tehniskais aprīkojums un darba vide – vairākas prokuratūras ēkas ir ļoti sliktā stāvoklī. Arī no sapulces viesu puses izskanēja prokuratūras darba vērtējums – gan uzslavu, gan aizrādījumu veidā. Taču vislielāko vērību izpelnījās Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, kurš konstatēja, ka, neskatoties uz satricinājumiem, ko prokuratūra pagājušajā gadā pārdzīvoja sakarā ar ieilgušo ģenerālprokurora izvēles procesu, kura dēļ tika prognozēti funkciju izpildes traucējumi, nekas tāds tomēr nav noticis, – šī iestāde turpina veiksmīgi strādāt. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Notikums
8. Februāris 2011 /NR. 6 (653)
Latvijā jau vairākus gadus notiek diskusijas par nepieciešamību pilnveidot 1994.gada 22.jūlijā pieņemto Pilsonības likumu. Pēdējo reizi šis likums grozīts 1998.gada 22.jūnijā. Kopš tā laika pilsonības jautājumi bijuši sabiedrības uzmanības lokā, jo īpaši – pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai un NATO. Jaunā realitāte likusi daudziem pārvērtēt Pilsonības likumā ietvertos regulējumus par bērnu pilsonību, ja tikai viens no bērna vecākiem ir Latvijas pilsonis, kā arī dubultpilsonības aizliegumu. Vairākas reizes Satversmes tiesa vērtējusi atsevišķu Pilsonības likuma normu satversmību. Taču Satversmes tiesas pozīcija šajos jautājumos ir pietiekami skaidra: pilsonības jautājumu tiesiskā regulējuma pieņemšanai piemīt politiskais aspekts, kas netieši nosaka arī Satversmes tiesas īstenotās kontroles robežas, proti, visi būtiskie jautājumi, kas attiecas uz pilsonības institūtu, ir visupirms likumdevēja kompetencē. Valsts prezidents Valdis Zatlers 2011.gada 1.februārī izmantoja Satversmes 47.pantā noteiktās likuma ierosināšanas tiesības un nosūtīja Saeimai ierosinājumu grozīt Pilsonības likumu. Ņemot vērā pilsonības jautājumu nozīmīgumu un plašāku diskusiju nepieciešamību par Pilsonības likuma pilnveidošanu, "Jurista Vārds" lasītājiem piedāvā iepazīties Valsts prezidenta likuma ierosinājuma pilnu tekstu. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Notikums
14. Decembris 2010 /NR. 50 (645)
Pēdējo nedēļu laikā arvien plašāk sabiedrībā izskanējušas likumdevēja un tiesu varas debates par tiesnešu atalgojumu nākamajā gadā. "Jurista Vārda" lasītājs droši vien jau ir pamanījis Tieslietu padomes lēmumu, kurā tiesu varu pārstāvošā institūcija noraidījusi Ministru kabineta priekšlikumu noteikt tiesnešu un prokuroru atlīdzību Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Saeimas Juridiskā komisija un Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija ir rūpīgi izskatījusi Tieslietu padomes argumentus, kā arī uzklausījusi Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas viedokļus. Aizvadītajā ceturtdienā Saeimas ārkārtas sēdē par tiesnešu atalgojuma reformu runāja Saeimas priekšsēdētāja un Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Politiķes savās runās sniedza plašu esošās situācijas raksturojumu, kā arī iezīmēja likumdevēja pieņemtos lēmumus un mērķus. Debatēs par tiesnešu atalgojumu runāja Saeimas deputāti Valērijs Agešins un Dzintars Rasnačs, kā arī tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs. Ņemot vērā plašo interesi par tiesnešu atalgojuma reformu, "Jurista Vārds" šajā numurā publicē 10. Saeimas 2010. gada 9. decembra ārkārtas sēdē teikto runu fragmentus. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Notikums
2. Novembris 2010 /NR. 44 (639)
Kas varētu būt šie cilvēki: pārsvarā jauni (vairāk nekā puse – vecumā līdz 29 gadiem, trešdaļa starp 30 un 40, pārējie – virs 50 gadiem); gandrīz puse uz pusi – rīdzinieki un ārpus galvaspilsētas dzīvojošie, trīs procenti no ārvalstīm; ļoti labi izglītoti (86% – augstākā izglītība, 12% – studē); absolūtais vairākums – juristi vai grib par tādiem kļūt (96% strādā dažādās juridiskajās profesijās vai studē, tikai 4% saistīti ar citām nozarēm). Lielākā daļa no šiem cilvēkiem apgalvo, ka jau vairākus gadus katru nedēļu lasa "Jurista Vārdu", ko viņiem savulaik ieteicis augstskolas pasniedzējs. Tādējādi viņi seko norisēm Latvijas jurisprudencē, turklāt šis žurnāls noder gan teorētisko zināšanu krāšanai, gan praktiskajā darbā. Tie esat jūs, cienījamie "Jurista Vārda" lasītāji! Redakcija pateicas visiem, kas piedalījās mūsu rīkotajā aptaujā. Atsaucība bija negaidīti liela: mēs saņēmām 148 aptaujas anketas. Vislielākais prieks, protams, ir par vērtīgajiem priekšlikumiem un pārdomām, kā arī kritiskajām piezīmēm, kuras atklāti esat veltījuši žurnālam. Īpašs gandarījums par mūsu darba augsto novērtējumu: 91% no tiem, kas "Jurista Vārdam" lika atzīmi, atzina, ka žurnāls viņiem "drīzāk patīk", bet 7% – ka "ļoti patīk". Un itin neviens lasītājs mums par lielu prieku nav teicis, ka žurnāls "ļoti nepatīk" vai "drīzāk nepatīk". "Jurista Vārda" lasītāju aptaujas rezultāti ir apkopoti, tiks apspriesti žurnāla redakcijas un zinātniski konsultatīvās padomes sēdē un kļūs par ceļvedi tālākajā "Jurista Vārda" attīstībā. Šodien sniegsim ieskatu lasītāju priekšlikumos, kā arī nosauksim laimīgos, kas iegūs redakcijas balvas. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Notikums
21. Septembris 2010 /NR. 38 (633)
Ir pienācis laiks kārtējai žurnāla "Jurista Vārds" lasītāju aptaujai. Redakcija aicina lasītājus paust savu viedokli par šobrīd faktiski vienīgo Latvijas juristu profesionālo izdevumu! Mūsu kopīgais mērķis ir turpināt uzlabot "Jurista Vārdu" gan saturiski, gan formas ziņā. Katrs viedoklis un ierosinājums mums ir svarīgs, lai veidotu interesantu un noderīgu žurnālu Latvijas juristiem! "Jurista Vārds", pirms 15 gadiem aizsācies kā juristu publikācijām atvēlēta lappuse oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kopš 2004. gada ir žurnāls ar patstāvīgu redakciju un zinātniski konsultatīvo padomi. Līdz šim ir iznākuši jau vairāk nekā 600 "Jurista Vārda" laidienu, taču žurnāla pilnveidošanas darbs nekad nebeidzas. Kā parasti aptaujas dalībniekiem par atsaucību mēs pateiksimies ar vērtīgām balvām – dāvinot VSIA "Latvijas Vēstnesis", kas ir arī mūsu žurnāla izdevējs, apgādā izdotu juridisko literatūru. Grāmatas saņems katrs desmitais lasītājs, kas aizpildītu anketu iesūtīs pa pastu ("Jurista Vārda" redakcija, Rīgā, Bruņinieku 36–2, LV–1011), un katrs desmitais, kas anketu aizpildīs elektroniski (juristavards.lv). Grāmatas dāvināsim arī desmit oriģinālāko priekšlikumu autoriem. Aizpildītās aptaujas anketas gaidīsim līdz 15. oktobrim, bet aptaujas rezultātus un balvu ieguvējus paziņosim novembrī. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Notikums
14. Septembris 2010 /NR. 37 (632)
Jau piekto gadu tiek izsludināts "Jurista Vārda" rīkotais pētniecisko darbu konkurss. Šī konkursa mērķis ir veicināt juristu diskusiju par tiesību teoriju un praksi Latvijā, tajā iesaistot jaunos juristus, kā arī atbalstīt Latvijas jauno tiesībzinātnieku pirmos soļus tiesību zinātnē. Pirmie četri JV rīkotie konkursi jau pierādījuši, ka Latvijā, protams, netrūkst talantīgu jaunu juristu. Konkursos godalgotie darbi pēc publicēšanas žurnālā izpelnījušies galvenokārt atzinīgas lasītāju atsauksmes, tā pierādot, ka arī jurista iesācēja (vai pat vēl studenta) atziņas var būt vērtīgas Latvijas juristu saimei. Pašiem konkursantiem dalība šajā pasākumā savukārt ir vērtīga vismaz divos aspektos: pirmkārt, uzdrīkstēšanās atdot savu darbu pieredzējušu tiesību zinātnieku un praktiķu stingrajam vērtējumam kā savas pašapziņas un savā ziņā pat drosmes pārbaude; otrkārt, gadījumā, ja darbs tiek godalgots un publicēts JV, tas ir lielisks jaunā censoņa vārda pieteikums Latvijas juristu vidē. Domājams, ka mūsdienu darba tirgū šāds panākums var izrādīties arī noderīgs fakts jurista biogrāfijā kā radošuma, uzņēmības un centības apliecinājums potenciālā darba devēja acīs. Tāpat kā iepriekšējos gados arī šogad jaunie juristi un tieslietu studenti konkursam var iesniegt gan speciāli rakstītu darbu, gan arī studiju procesā tapušu pētniecisku darbu (tajā skaitā bakalaura darbu, diplomdarbu un maģistra darbu, kas aizstāvēts ne agrāk par 2009. gadu). Šajā reizē konkursa darbi ir jāiesniedz līdz 2010. gada 5. oktobrim. Iesniegtos darbus vērtēs "Jurista Vārda" zinātniski konsultatīvā padome un redakcija, kā arī redakcijas pieaicinātie eks­perti. Uzvarētājiem tiks piešķirts nedēļas žurnāla "Jurista Vārds" abonements nākamajam gadam, iespēja publicēt atzinību guvušo darbu "Jurista Vārdā", kā arī VSIA "Latvijas Vēstnesis" piešķirtās naudas balvas un juridiskā literatūra. Šajā numurā publicējam konkursa nolikumu. Atbildes uz interesējošajiem jautājumiem par konkursu var iegūt, arī sazinoties ar organizatoriem (e-pasts: gatis.litvins@lv.lv). "Jurista Vārda" redakcija aicina jaunos juristus un tieslietu studentus iesniegt savus pētījumus konkursam!  ...
Pievienot mapei
žurnāls / Notikums
7. Septembris 2010 /NR. 36 (631)
Pagājušajā nedēļā tiesu varā risinājās divi zīmīgi notikumi – pirmdien pulcējās Augstākās tiesas plēnums, bet piektdien – Latvijas Tiesnešu konference. Abu pasākumu svarīgākie uzdevumi bija dažādu amatpersonu vēlēšanas, tajā skaitā tādās jaunizveidotās institūcijās kā Disciplinārtiesa un Tieslietu padome, kas top pēc šovasar izdarītajiem grozījumiem likumā "Par tiesu varu". Disciplinārtiesas uzdevums būs izvērtēt Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu tiesiskumu, un to veidos seši senatori – pa diviem no katra Senāta departamenta. Savukārt Tieslietu padomes uzdevums būs piedalīties tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. Tieslietu padomes sastāvā būs pastāvīgie locekļi (amatpersonas) – Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Satversmes tiesas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs, kā arī vēlēti locekļi – viens Augstākās tiesas plēnuma ievēlēts tiesnesis un seši Tiesnešu konferences ievēlēti tiesneši (no tiem – viens zemesgrāmatu nodaļu tiesnesis, trīs rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši un divi apgabaltiesu tiesneši). ...
Pievienot mapei
1 ... 5 6 7 8 9 ... 11
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Informācija
Skaidrojumi. Viedokļi
Priekšvārds
Tiesību prakse
Domu mantojums
Vēstules
Juridiskā literatūra
Sludinājumi. Reklāma
Citu pieredze
In memoriam
Akadēmiskā dzīve
Eiropas telpā
Intervija
Notikums
No citas puses
Diskusija
Nedēļas jurists
Redaktora sleja
Numura tēma
Viktorīna
Aptauja
Tiesību politika
Viedoklis
Juristu likteņi
Jurista vizītkarte
Īsziņas
Studenta Vārds
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Atskatā un darbībā
Justīcija attīstībai
Atsaucoties uz publicēto
Jurists un kultūra
Juridiskā darba tirgus
Tiesību prakses komentāri
Tiesību prakse. Judikatūra
Grāmatas
Lekcijas
Periodika
Prakses materiāli
Mūsu autors
Tiesību nozare
Administratīvās tiesības un proc...
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Dzīvnieku aizsardzība
Tiesu darba organizācija
Policijas tiesības
Valsts un baznīca
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Krimināltiesības un process
Konstitucionālās tiesības
Starptautiskās tiesības
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Eiropas tiesības
Tiesu iekārta
Cilvēktiesības
Sociālās tiesības
Publiskie iepirkumi
Datu apstrāde
Tūrisma tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Pašvaldību tiesības
Apdrošināšanas tiesības
Būvniecības tiesības
Vides tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Bērna tiesības
Administratīvā atbildība
ES fondi
Starptautiskās privāttiesības
Enerģētikas tiesības
Valsts pārvalde
Profesionālā ētika
Juridiskā tehnika un valoda
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Interešu pārstāvība
E-lieta
Pacientu tiesības
Sankcijas
Militārās tiesības
Trauksmes celšana
Tiesību prakse
Satversmes tiesas nolēmumi
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Autors
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties