MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
STUDENTIEM
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Notikums
25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)
Pagājušās nedēļas pirmdiena, 17. septembris, nāca ar juristu vidē ilgi gaidītu Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas (turpmāk – KTK) atzinuma publiskošanu. Šoreiz tiesību eksperti izteikušies par jautājumu, kas kopš nesena laika ir Latvijas sabiedrības, bet jo īpaši politiķu, mediju un juristu, diskusiju objekts, proti – kādi ir Latvijas valsts konstitucionālie pamati un vai eksistē neaizskarams Satversmes kodols. Neskatoties uz to, ka Latvijas Republikas Satversmē expressis verbis konstitūcijas kodols nav definēts un tas nav arī plaši diskutēts Latvijas valststiesību zinātnē, šāds kodols, protams, pastāv – pie šāda atzinuma 170 lappušu garajā viedoklī nonākuši KTK locekļi. Latvijas valsts dibināšanas laikā nevienam nebija šaubu par topošās valsts mērķiem – tas arī ir iemesls, kādēļ konstitucionālais kodols Satversmē nav tieši atspoguļots tekstā. Tomēr tas joprojām ir izsecināms gan no valsts dibināšanas apstākļu, gan tā laika dokumentu un Satversmes teksta kopsakara. Diemžēl 50 gadus ilgā padomju okupācija atstājusi iespaidu, kura dēļ šie jautājumi aktualizējušies 20 gadus pēc neatkarības atgūšanas, un valsts pamati daudziem šobrīd nešķiet tikpat pašsaprotami kā Satversmes tēviem. Tādēļ KTK iesaka nākotnē domāt par grozījumiem Satversmes preambulā, lai konstitūcijas kodolu tajā varētu vārdiskot – tādējādi ne vien tiesību zinātniekiem, bet arī "katram skolēnam" būtu skaidrs, kādēļ dibināta, kādēļ un kādā formā pastāv Latvijas valsts. Tomēr ar grozījumiem Satversmē komisijas locekļi iesaka nesteigties, jo tiem būtu nepieciešama vispusīga diskusija un ne vien politiskās vides, bet plašas sabiedrības izpratne un atbalsts. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Notikums
31. Jūlijs 2012 /NR. 31 (730)
25.–27. jūlijā notika ikgadējais Publisko tiesību institūta rīkotais konstitucionālās politikas seminārs "Bīriņi 2012". Katru gadu tajā pulcējas juristi un citu profesiju pārstāvji, lai diskutētu par dažādiem konkrētajā laikā aktuāliem tiesībpolitikas jautājumiem. Šogad semināra trijās dienās notika sešas diskusijas: 1) valsts darbības formas un privāttiesisko izpausmju satversmīguma kritēriji; 2) sociāli atbildīgas valsts elementi; 3) sociālās tiesības "knapbudžetā"; 4) civildienesta profesijas saturs un attiecināmība; 5) autortiesības un personas datu aizsardzība internetā; 6) Satversmes preambula un kodols. Par tradīciju Bīriņos kļuvuši kādas grāmatas atvēršanas svētki. Šoreiz par to bija izvēlēta nesen iznākusī Jāņa Plepa grāmata "Satversmes iztulkošana". Viens no pasākuma viesiem – prof. Dr.iur. Hanss Jirgens Vildbergs (Hans Jürgen Wildberg) Bīriņu semināru ar "ārpusnieka" skatījumu salīdzināja ar tieslietu konferencēm Rietumvalstīs. Ja tur juristi savos forumos parasti nodarbojas ar "sērkociņu skaldīšanu", tad šeit, Latvijā, šādos pasākumos joprojām tiek debatēts par lietām un lēmumiem, kuru nozīmi varētu salīdzināt ar koku ciršanu. Šai atziņai pievienojās arī prof. Dr.iur.h.c. Egils Levits, uzsverot, ka joprojām notiek Latvijas tiesību sistēmas būve, tieši tādēļ juristiem ir iespēja un uzdevums piedalīties valsts tiesisko pamatu un sistēmas veidošanā. Diskusijas Bīriņos ir viena no šādām aktīvas līdzdalības formām, jo Publisko tiesību institūta un tā direktora Arvīda Dravnieka ik gadus rīkotais pasākums, pulcējot dažādu nozaru juristus, ierēdņus, politiķus un citus interesentus, gandrīz vienmēr dod nozīmīgus impulsus jauniem tiesībpolitiskiem pavērsieniem. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Notikums
22. Maijs 2012 /NR. 21 (720)
Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība ir viens no mehānismiem, ar kura palīdzību Eiropa var censties atbalstīt savu uzņēmēju inovatīvo komercdarbību, jo "zinātņu ietilpīga" ekonomika ir vienīgais veids, kā Eiropas valstis var konkurēt globālajā tirgū. Šāda atziņa vairākkārt izskanēja konferencē "Intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldība", ko, atzīmējot Latvijas Patentu valdes 20 gadu darba jubileju, maija sākumā Rīgā kopīgi rīkoja Patentu valde, Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (World Intellectual Property Organization – WIPO) un Eiropas Patentu iestāde (European Patent Office – EPO). Uz pasākumu bija ieradies ne vien kupls skaits Latvijas intelektuālā īpašuma tiesību ekspertu, bet arī vairāku Eiropas valstu intelektuālā īpašuma aizsardzības iestāžu vadītāji. Goda viesu statusā, bez šaubām, bija Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas ģenerāldirektors Dr. Frānsiss Garijs (Francis Gurry) un Eiropas Patentu iestādes prezidents Benuā Batistelli (Benoît Battistelli). Savukārt "Jurista Vārdam" bija īpaša iespēja intervēt WIPO ģenerāldirektoru Dr. F. Gariju – sarunu par ACTA nolīguma likteni, iespējamām vai neiespējamām alternatīvām mūsdienu autortiesību aizsardzības mehānismam u. c. jautājumiem varēs lasīt jau kādā no tuvākajiem žurnāla numuriem. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Notikums
8. Maijs 2012 /NR. 19 (718)
Aprīļa nogalē notika kārtējās Latvijas Juristu biedrības organizētās Juristu dienas. To ietvaros noritēja vairāki pasākumi – gan ar zinātnisku, gan juridiski praktisku ievirzi, gan arī tādi, kas pulcēja ne vien juristus, bet arī citu profesiju un nozaru darbiniekus uz starpdisciplinārām debatēm. Pie "juridiskas ievirzes" pasākumiem Juristu dienu ietvaros bija pieskaitāma Tiesībsarga birojā notikusī diskusija par indivīda un valsts komunikācijas formu, diskusija "Operatīvā darbība un cilvēktiesības", Rīgas Juridiskās augstskolas organizētā konference par Latvijai aktuālajiem cilvēktiesību jautājumiem, narkotisma problēmām veltītais pasākums Rīgas Stradiņa universitātē, Baltijas Starptautiskās akadēmijas zinātniski praktiskā konference par konfliktu risināšanas tiesiskajiem un organizatoriskajiem paņēmieniem, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Taivānas Demokrātijas fonda kopīgi organizētā konference "Demokrātija un attīstība – Taivānas un Baltijas valstu salīdzinošā pieredze", kā arī vairākas atsevišķu referentu lekcijas. Savukārt uz auditoriju ārpus juridiskās sabiedrības tika orientēts Latvijas Juristu dienu atklāšanas pasākums – konference "Kāpēc mēs esam tur, kur esam? Vai tas ir tikai tiesību jautājums?". Par starpdisciplinārām varētu dēvēt arī divas Juristu dienu ietvaros notikušās konferences – par vērtīborientētas izglītības nepieciešamību un bērna tiesību ievērošanu kontracepcijas jomā. "Jurista Vārds" šajā numurā sniedz ieskatu trijos Juristu dienu programmas pasākumos: atklāšanas konferencē, LZA un Taivānas Demokrātijas fonda rīkotajā pasākumā, kā arī Egila Levita priekšlasījumā par Satversmes pamatprincipiem. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Notikums
21. Februāris 2012 /NR. 8 (707)
Reaģējot uz saņemto sūdzību, janvāra izskaņā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece, tieslietu, pamattiesību un pilsonības komisāre Vivjena Redinga (Viviane Reding) un Eiropas Komisijas loceklis, iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē (Michel Barnier) tieslietu ministram Gaidim Bērziņam nosūtījuši vēstuli un tās pielikumā vēl sešus jautājumus, lūdzot sniegt atbildes, kas viestu skaidrību gan attiecībā uz situāciju plašu rezonansi guvušajā SIA "Palink" lietā, gan vispārīgi informētu par maksātnespējas procesa norises tiesiskajiem aspektiem Latvijā. Ņemot vērā, ka "Jurista Vārds" jau iepriekš ir publicējis gan pašu kritiski vērtēto Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2012. gada 5. janvāra spriedumu, ar kuru tika pasludināta SIA "Palink" maksātnespēja, gan vairākus viedokļus, kuros komentēta šī lieta un maksātnespējas procesa regulējums Latvijā (sk. JV, Nr. 5, 31.01.2012. un Nr. 6, 7.02.2012.), turpinām sekot līdzi situācijas pavērsienam, lasītāju vērtējumam nododot minēto Eiropas Komisijas vēstuli un Tieslietu ministrijas sniegtās atbildes (saīsinātā versijā, akcentējot būtību). Atgādinām, ka sabiedrībā, it īpaši juristu aprindās, plašu popularitāti ir ieguvis nesenais Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas spriedums, ar kuru tika pasludināta veikalu tīklu "IKI" un "Cento" operatora SIA "Palink" maksātnespēja. Saistībā ar to komersants Eiropas Komisijā iesniedza oficiālu sūdzību par Latvijas Maksātnespējas likumu, kā arī par maksātnespējas procesu Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā. Savukārt ģenerālprokurora pienākumu izpildītājs iesniedza protestu Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā, jo tiesa, pieņemot spriedumu, pieļāvusi būtiskus materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumus. Pēc Augstākās tiesas sniegtajām ziņām, Senāta Civillietu departaments 16. februārī Rīcības sēdē nolēma ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar šo protestu un lietu nodot izskatīšanai kasācijas instances tiesā. Ar 16. februāra lēmumu Senāts apturēja Rīgas Kurzemes rajona tiesas 2012. gada 5. janvāra sprieduma izpildi līdz lietas izskatīšanai kasācijas instances tiesā. Senāts lietu tiesas sēdē plāno skatīt 7. martā. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Notikums
27. Decembris 2011 /NR. 52 (699)
Gandrīz 90 gadus pēc Satversmes pieņemšanas un trīs gadus pēc komentēšanas darba uzsākšanas iznākuši sengaidītie Satversmes komentāri. Tajos apskatīta Latvijas konstitūcijas jaunākā, astotā nodaļa: 89.–115. pants. Darbu, ko prof. Dr.iur. Ringolda Baloža vadībā paveikuši 33 Satversmes komentētāji un četri Dr.iur. Aivara Endziņa pārraudzītās redkolēģijas locekļi, var droši dēvēt par pirmo lielo Satversmes komentāru jeb "standartkometāru". Tā grāmatas atvēršanas svētkos 19. decembrī norādīja Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Dr.iur.h.c. Egils Levits. Viņš arī atzina: "Šis komentārs būs derīgs nākamos 20–30 gadus. Tas nav likums, pret komentāriem var iebilst, tai skaitā tiesa. Tomēr komentāri iezīmē Satversmes izpratnes ceļu. Ja kāds domās citādi, viņam savs viedoklis būs jāpamato." Grāmatas "Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības" izdevējs ir VSIA "Latvijas Vēstnesis", un izdevumam ir patiešām iespaidīgs apjoms – 864 lappuses. Autoru skaits, redkolēģijas darbs un apjomīgais tehniskās sagatavošanas process ir iemesls arī Latvijas apstākļos diezgan augstajai grāmatas cenai: "Latvijas Vēstneša" Klientu centrā tā maksā 56,45 latus, citur – vēl vairāk (šāda cena gan nebūs pārsteigums tiem juristiem, kas profesionālo literatūru pērk ārvalstīs). Satversmes komentāru iznākšana ir pirmreizīgs notikums Latvijas tiesību vēsturē, tādēļ var cerēt, ka, neskatoties uz augsto cenu, komentāru autoru vārdi un viņu kvalitatīvais veikums būs pamatots iemesls šī izdevuma iegādei. Iespējams pat, ka Satversmes komentāri varētu kļūt par šīs gadumijas vērtīgāko dāvanu Latvijas juristu sabiedrībā. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Notikums
20. Septembris 2011 /NR. 38 (685)
Jau sesto gadu tiek izsludināts "Jurista Vārda" rīkotais pētniecisko darbu konkurss. Šī konkursa mērķis ir veicināt juristu diskusiju par tiesību teoriju un praksi Latvijā, tajā iesaistot jaunos juristus, kā arī atbalstīt Latvijas jauno tiesībzinātnieku pirmos soļus tiesību zinātnē. Iepriekšējie "Jurista Vārda" rīkotie konkursi jau pierādījuši, ka Latvijā, protams, netrūkst talantīgu jaunu juristu. Konkursos godalgotie darbi pēc publicēšanas žurnālā izpelnījušies galvenokārt atzinīgas lasītāju atsauksmes, tā pierādot, ka arī jurista iesācēja (vai pat vēl studenta) atziņas var būt vērtīgas Latvijas juristu saimei. Pašiem konkursantiem dalība šajā pasākumā savukārt ir svarīga vismaz divos aspektos: pirmkārt, uzdrīkstēšanās atdot savu darbu pieredzējušu tiesību zinātnieku un praktiķu stingrajam vērtējumam kā savas pašapziņas un savā ziņā pat drosmes pārbaude; otrkārt, gadījumā, ja darbs tiek godalgots un publicēts "Jurista Vārdā", tas ir lielisks jaunā censoņa vārda pieteikums Latvijas juristu vidē. Domājams, ka mūsdienu darba tirgū šāds panākums var izrādīties arī noderīgs fakts jurista biogrāfijā kā radošuma, uzņēmības un centības apliecinājums potenciālā darba devēja acīs. Tāpat kā iepriekšējos gados arī šogad jaunie juristi un tieslietu studenti konkursam var iesniegt gan speciāli rakstītu darbu, gan arī studiju procesā tapušu pētniecisku darbu (tajā skaitā bakalaura darbu, diplomdarbu un maģistra darbu, kas aizstāvēts ne agrāk par 2010. gadu). Šajā reizē konkursa darbi ir jāiesniedz līdz 2011. gada 25. oktobrim. Iesniegtos darbus vērtēs "Jurista Vārda" zinātniski konsultatīvā padome un redakcija, kā arī redakcijas pieaicinātie eksperti. Uzvarētājiem tiks piešķirts nedēļas žurnāla "Jurista Vārds" abonements nākamajam gadam, iespēja publicēt atzinību guvušo darbu "Jurista Vārdā", kā arī balvas no VSIA "Latvijas Vēstnesis" – juridiskā literatūra. Šajā numurā publicējam konkursa nolikumu. Atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par konkursu var iegūt, sazinoties ar organizatoriem (e-pasts: gatis.litvins@lv.lv). Aicinām jaunos juristus un tieslietu studentus iesniegt savus pētījumus konkursam un vēlam veiksmi! ...
Pievienot mapei
žurnāls / Notikums
13. Septembris 2011 /NR. 37 (684)
Šīs nedēļas nogalē Latvijas pilsoņi izvēlēsies 11. Saeimas sastāvu. Pēc tam, kad referendumā tika atlaists iepriekšējais parlaments, atlika vien pāris mēnešu, lai sagatavotos ārkārtas vēlēšanām. Laika trūkums acīmredzot stipri iespaidojis arī partiju programmu saturu – šoreiz tās ir vai nu ļoti īsas (4000 zīmju – obligātais "minimums", kas jāiesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai), vai arī daudzējādā ziņā atkārto uz 10. Saeimas vēlēšanām gatavotos programmatiskos dokumentus. Šie apstākļi atspoguļojas arī apkopojumā, ko "Jurista Vārds" dažas dienas pirms vēlēšanām piedāvā saviem lasītājiem, – par partiju definētajiem mērķiem tieslietās un valsts pārvaldē, kā arī solījumiem, kas realizācijas gadījumā varētu ietekmēt vai pat mainīt konstitucionālo kārtību (Satversmes un pilsonības institūta reformas, otras valsts valodas ieviešana utt.). Apkopojumā izmantotas partiju īsās programmas (publicētas CVK mājaslapā) vai izvērstās programmas (tādas savos interneta resursos ir publicējušas tikai dažas partijas), kā arī cita publiski pieejamā informācija (no partiju mājaslapām vai, piemēram, Saskaņas centra gadījumā, – speciāli tieslietām veltītā preses konference). Tieši pašu partiju saistībā ar tieslietām publiskotās informācijas apjoms un saturs ir tas, kas noteicis konkrētā politiskā spēka atspoguļojumu šajā "Jurista Vārdā" – redakcija ir tikai apkopojusi pieejamos viedokļus. Partiju solījumi izklāstīti secībā, kas atbilst vēlēšanu sarakstiem izlozētajai kārtībai. Ņemot vērā mūsu lasītāju kvalifikāciju un specializāciju tieslietās, ceram, ka šis apkopojums dos vielu argumentētām diskusijām, kā arī palīdzēs izdarīt saprātīgu un pamatotu izvēli, balsojot par nākamās Saeimas sastāvu. ...
Pievienot mapei
1 ... 4 5 6 7 8 ... 11
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Informācija
Skaidrojumi. Viedokļi
Priekšvārds
Tiesību prakse
Domu mantojums
Vēstules
Juridiskā literatūra
Sludinājumi. Reklāma
Citu pieredze
In memoriam
Akadēmiskā dzīve
Eiropas telpā
Intervija
Notikums
No citas puses
Diskusija
Nedēļas jurists
Redaktora sleja
Numura tēma
Viktorīna
Aptauja
Tiesību politika
Viedoklis
Juristu likteņi
Jurista vizītkarte
Īsziņas
Studenta Vārds
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Atskatā un darbībā
Justīcija attīstībai
Atsaucoties uz publicēto
Jurists un kultūra
Juridiskā darba tirgus
Tiesību prakses komentāri
Tiesību prakse. Judikatūra
Grāmatas
Lekcijas
Periodika
Prakses materiāli
Mūsu autors
Tiesību nozare
Administratīvās tiesības un proc...
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Dzīvnieku aizsardzība
Tiesu darba organizācija
Policijas tiesības
Valsts un baznīca
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Krimināltiesības un process
Konstitucionālās tiesības
Starptautiskās tiesības
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Eiropas tiesības
Tiesu iekārta
Cilvēktiesības
Sociālās tiesības
Publiskie iepirkumi
Datu apstrāde
Tūrisma tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Pašvaldību tiesības
Apdrošināšanas tiesības
Būvniecības tiesības
Vides tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Bērna tiesības
Administratīvā atbildība
ES fondi
Starptautiskās privāttiesības
Enerģētikas tiesības
Valsts pārvalde
Profesionālā ētika
Juridiskā tehnika un valoda
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Interešu pārstāvība
E-lieta
Pacientu tiesības
Sankcijas
Militārās tiesības
Trauksmes celšana
Tiesību prakse
Satversmes tiesas nolēmumi
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Autors
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties