Jurista Vārda satura arhīvs

26. Augusts 2008 /NR. 32 (537)

2006. gada 2. novembra spriedumā lietā Nr. 2006-07-01 Satversmes tiesa norādīja: "Latvijas konstitucionālais likumdevējs Satversmē noteicis virkni sociālo tiesību. Tādējādi likumdevējs noteicis, ka Latvija ir sociāli atbildīga valsts, proti, tāda valsts, kas likumdošanā, pārvaldē un tiesas spriešanā cenšas iespējami plaši īstenot sociālo taisnīgumu. Sociāli atbildīgas valsts mērķis ir sabiedrībā izlīdzināt būtiskākās sociālās atšķirības un katrai iedzīvotāju grupai nodrošināt atbilstošu dzīves standartu."1 Tādējādi Satversmes tiesa ir atzinusi, ka arī Latvijā darbojas sociāli atbildīgas valsts princips. Šis princips Latvijā tiek uzskatīts par vienu no publisko tiesību virsprincipiem.2 Taču līdz šim sociāli atbildīgas valsts princips Latvijā ir maz pētīts. Šī raksta mērķis ir skaidrot, kas ir sociāli atbildīgas valsts princips, kā arī analizēt, vai un kā šis princips ir izmantots Satversmes tiesas spriedumos. ...

Jautrīte Briede

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Acīmredzami nepamatotie pieteikumi: problēmas un risinājumi

26. Augusts 2008 /NR. 32 (537)

Tieslietu ministrijas izveidotā darba grupa, kas strādāja pie grozījumiem Administratīvā procesa likumā, ir ierosinājusi likumā ietvert jaunu 191.1 pantu, kas ļautu tiesai atteikties izskatīt acīmredzami nepamatotus pieteikumus. Panta mērķis ir samazināt administratīvo lietu noslodzi un sekmēt pamatoto pieteikumu ātrāku izskatīšanu. Latvijas likumos, kas regulē procesu tiesās, līdz šim šāds instruments nav bijis iestrādāts. Tāpēc šā raksta mērķis ir iepazīstināt lasītājus ar līdzīgu pieredzi citās valstīs, ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām attiecīgajā jautājumā, darba grupas piedāvāto risinājumu, kā arī rosināt diskusiju par šāda panta nepieciešamību un iespējamiem tā uzlabojumiem. Raksta daļa, kas attiecas uz citu valstu regulējumu, lielā mērā balstās uz recenzētu zinātnisko pētījumu, kas rudenī tiks publicēts krājumā “Latvijas Universitātes Raksti”. ...

žurnāls / Īsziņas

Policijas akadēmiju sagaida pārmaiņas

19. Augusts 2008 /NR. 31 (536)

Latvijas Policijas akadēmiju jau tuvākajā nākotnē sagaida būtiskas pārmaiņas izglītības satura jomā, kas būs vērstas uz profesionālu kadru sagatavošanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu vajadzībām. Iekšlietu ministrijas Preses centra vadītāja Laura Karnīte norādīja, ka, nesen tiekoties iekšlietu ministram Marekam Segliņam un akadēmijas jaunajam rektoram Vitoldam Zaharam, pārrunāta mācību iestādes attīstības vīzija. Šīs tikšanās laikā ...

žurnāls / Īsziņas

Budžets nedrīkst ietekmēt tiesu darbu

19. Augusts 2008 /NR. 31 (536)

Ceturtdien, 14. augustā, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš tikās ar Ventspils tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju, tiesnešiem, kā arī ar Ventspils zemesgrāmatu nodaļas darbiniekiem un pārrunāja tieslietu sistēmas aktualitātes, uzklausot problēmas un priekšlikumus iestāžu darbībā. Tieslietu ministra preses sekretāre Inga Saleniece norādīja, ka tikšanās laikā darbinieki pauduši bažas par nākamā gada budžetu un tā iespējamo samazinājumu. ...

žurnāls / Īsziņas

Apsveikumi no ārvalstu kolēģiem

19. Augusts 2008 /NR. 31 (536)

Augstākās tiesas (AT) Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece informē, ka AT joprojām saņem citu valstu Augstāko tiesu vadītāju apsveikumus, kas veltīti jaunajam Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam sakarā ar ievēlēšanu atbildīgajā amatā. Kolēģi izsaka cerību, ka I. Bičkovičs turpinās sava priekšgājēja Andra Guļāna sadarbību Eiropas Savienības augstāko tiesu prezidentu asociācijā. Tā, piemēram, ...

žurnāls / Īsziņas

Notāru un tiesu izpildītāju palīgu solījums

19. Augusts 2008 /NR. 31 (536)

Otrdien, 12. augustā, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš pieņēma zvērināta notāra palīga un piecu zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu solījumu. Kā vēsta tieslietu ministra preses sekretāre Inga Saleniece, solījumu G. Bērziņam nodeva zvērinātas notāres Irēnas Ziringas palīdze Inga Pētersone, zvērinātas tiesu izpildītājas Elitas Soles palīgs Jānis Jonas, zvērināta tiesu izpildītāja Kalvja Dūrīša palīdze Inese Zelk-Zommere, zvērinātas tiesu izpildītājas ...

žurnāls / Īsziņas

Koncepcija par mediācijas ieviešanu

19. Augusts 2008 /NR. 31 (536)

Pēc koncepcijas autoru domām, Latvijā alternatīvie civiltiesisku strīdu risināšanas veidi ir nepilnīgi. Arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš uzskata, ka jāpanāk, lai tiesas process netiktu uzskatīts par vienīgo strīdu risinājuma veidu. Tādēļ, viņaprāt, nepieciešams attīstīt izpratni par taisnīguma sasniegšanas iespējām ar alternatīvo domstarpību risināšanas veidiem, piemēram, mediāciju, vienlaikus šādi atslogojot arī tiesu sistēmu. Pašlaik ...

žurnāls / Tiesību prakse

Faktiskās rīcības nošķiršana no starpdarbībām (starplēmuma)

19. Augusts 2008 /NR. 31 (536)

Lai varētu vērsties tiesā administratīvā procesa kārtībā par kādu valsts rīcību, vispārīgs noteikums ir tāds, ka sekām, kas no attiecīgās rīcības (lēmuma) ir radušās, ir galīgā noregulējuma raksturs. Līdz ar to jautājums par valsts rīcības pareizību var tikt nodots tiesas kontrolei tad, kad persona ir noskaidrojusi valsts galīgo attieksmi konkrētajā jautājumā (piemēram, saņemot lēmumu, ar kuru personai uzlikts kāds pienākums, un apstrīdēšanas procesa ietvaros nepanākot sev vēlamo rezultātu). Procesa laikā iestāde var būt veikusi darbības vai pieņēmusi starplēmumus, kas ir vērsti uz galīgā lēmuma pieņemšanu, bet paši par sevi galīga rakstura regulējumu konkrētajā jautājumā nesatur. Starplēmumi un starpdarbības parasti nav atsevišķi pārsūdzami, bet ir pārbaudāmi kā iespējami procesuāli pārkāpumi pēc tam, kad process ir noslēdzies un ir pārsūdzēts galīgais lēmums. Faktiskā rīcība ir patstāvīgs galīga rakstura administratīvā procesa instruments. Tādējādi administratīvā akta izdošanas procesa ietvaros veikta darbība, kaut arī tā ir radījusi faktiskas sekas, nav uzskatāma par faktisko rīcību. Lēmumam par dokumentu izņemšanu un dokumentu izņemšanai administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros ir procesuāla starplēmuma (starpdarbības) raksturs. Līdz ar to jautājums par dokumentu izņemšanas tiesiskumu parasti nav vērtējams tiesā kā patstāvīgs pieteikuma priekšmets. Ja persona nav apmierināta ar administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros veikto darbību – dokumentu izņemšanu, pieteikumu tiesā var iesniegt, kad sagaidīts procesa noslēgums, proti, pieņemts gala lēmums administratīvā pārkāpuma lietā. Tiesa, lemjot par šā lēmuma tiesiskumu (kaut vai tikai procesa daļā par dokumentu izņemšanu), tādējādi var pilnvērtīgi izvērtēt lietas apstākļus un dot savu novērtējumu šai darbībai. Gadījumā, ja administratīvā pārkāpuma lieta ierosināta par muitas noliktavas īpašnieka pārkāpumu muitas jomā, un šīs pārkāpuma lietas ietvaros iestāde no muitas noliktavas izņem citai personai piederošu preču pavaddokumentus, administratīvā pārkāpuma lietas gala lēmums, kā arī procesa gaitā pieņemtie starplēmumi var tieši skart ne tikai adresātu (administratīvi sodāmo personu), bet arī izņemto dokumentu īpašnieku. Šī persona līdz ar to šādā administratīvā pārkāpuma lietā atzīstama par cietušo. ...

Mārtiņš Dambergs

žurnāls / Juridiskā literatūra

Iespēja pilnveidot juridiskās analīzes un tekstu rakstīšanas prasmi

19. Augusts 2008 /NR. 31 (536)

Tiesu namu aģentūra laidusi klajā Baibas Brokas un Stīvena Džohansena grāmatas “Juridiskā analīze un tekstu rakstīšana” trešo papildināto izdevumu. Tā kā šis ir jau trešais atkārtotais grāmatas izdevums, tas būtiski papildināts ar jauniem praktiskiem piemēriem un nodaļu, kas padziļināti apskata tiesu prakses analīzes pamatus. Kā atzīst viena no grāmatas autorēm B. Broka, gatavojot šo grāmatu, ņemtas vērā “mācību procesā gūtās atziņas un studentu izvirzītās vajadzības”, jo Latvijas Universitāte 1. kursa studentiem piedāvā apgūt studiju kursu ar tādu pašu nosaukumu. Savukārt līdzautors Stīvens Džohansens uzsver, ka minētās grāmatas mērķis ir palīdzēt attīstīt iemaņas, kas nepieciešamas, lai kļūtu par profesionālu rakstītāju. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Jauns mācību gads – jauni profesori Latvijas Universitātē

19. Augusts 2008 /NR. 31 (536)

Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās zinātnes Profesoru padomei 2008. gada pirmā puse bija intensīva un ražena darba laiks, izvērtējot un konkursa kārtībā ievēlot jaunus profesorus. 29. augustā LU akadēmiskā kolektīva sanāksmē Lielajā aulā saņemt profesora diplomu aicināti pirmo reizi par profesoriem ievēlētie Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga un Jānis Lazdiņš. Atkārtoti, pēc sešu gadu darba, profesora amatā ievēlētas profesora titulu jau agrāk ieguvušās Ilma Čepāne un Valentija Liholaja. Apsveicot ar ievēlēšanu visus profesorus, sniedzam informāciju par jaunajiem šī augstā titula ieguvējiem. ...

...

1287

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

STUDENTA VĀRDS

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

18/19

30. Aprīlis 2024

Nr 18/19 (1336/1337)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās no 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"