26. Augusts 2008 /NR. 32 (537)
Skaidrojumi. Viedokļi
Acīmredzami nepamatotie pieteikumi: problēmas un risinājumi
9
Dr.iur.
Jautrīte Briede
LU Juridiskās fakultātes Valststiesību katedras docente,
Augstākās tiesas Senāta
Administratīvo lietu departamenta senatore 

Tieslietu ministrijas izveidotā darba grupa, kas strādāja pie grozījumiem Administratīvā procesa likumā, ir ierosinājusi likumā ietvert jaunu 191.1 pantu, kas ļautu tiesai atteikties izskatīt acīmredzami nepamatotus pieteikumus. Panta mērķis ir samazināt administratīvo lietu noslodzi un sekmēt pamatoto pieteikumu ātrāku izskatīšanu. Latvijas likumos, kas regulē procesu tiesās, līdz šim šāds instruments nav bijis iestrādāts. Tāpēc šā raksta mērķis ir iepazīstināt lasītājus ar līdzīgu pieredzi citās valstīs, ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām attiecīgajā jautājumā, darba grupas piedāvāto risinājumu, kā arī rosināt diskusiju par šāda panta nepieciešamību un iespējamiem tā uzlabojumiem. Raksta daļa, kas attiecas uz citu valstu regulējumu, lielā mērā balstās uz recenzētu zinātnisko pētījumu, kas rudenī tiks publicēts krājumā “Latvijas Universitātes Raksti”.

Problēmas ieskicējums

Uz administratīvo tiesu persona parasti nāk, ja tai ir nobriedis nopietns vai principiāls strīds ar valsts pārvaldes iestādi. Par privātpersonu pasivitāti savu tiesību aizstāvībai nav iemesla sūdzēties, par ko liecina administratīvajās tiesās iesniegto pieteikumu statistika.1 Šī tendence visnotaļ uzskatāma par pozitīvu, it īpaši tāpēc, ka administratīvās tiesas, pat ja neatceļ iestādes lēmumu, tomēr mēdz norādīt uz iestādes administratīvajā procesā pieļautajām kļūdām. Tādā veidā tiek uzlabota valsts pārvaldes darbība kopumā. Vērojams, ka, kopš sāka darboties administratīvās tiesas, administratīvo aktu pamatojums kļūst arvien labāks, procesa dalībnieki vairāk tiek uzklausīti, administratīvajos aktos tiek precīzāk uzskaitītas piemērojamās tiesību normas utt.

Tomēr lielais pieteikumu skaits radījis arī negatīvas sekas – administratīvo lietu izskatīšanas termiņi ir salīdzinoši ilgi, pirmās instances tiesa lietu pēc tās pieņemšanas tiesā var izskatīt tikai pēc gada. Ja tiesas spriedums tiek pārsūdzēts apelācijas un kasācijas instancē, lietas izskatīšanas kopīgais ilgums var būt četri gadi.

Tiesu pārslodzi veicina arī atsevišķu īpaši aktīvu pieteicēju daudzkārtējie pieteikumi.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
9 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Aigars
22. Oktobris 2008 / 12:45
0
ATBILDĒT
Viens no iemesliem ir smieklīgi mazā valsts nodeva: par 10 latiem var tiesāties visās instancēs. 100 lati mūsdienās nav nekāda nauda, taču par to var 10 administratīvos procesus uzsākt :) Domāju, ka lietu skaitu varētu būtiski samazināt, pirmajai instancei nosakot 100 latus, otrajai - 50 un kasācijai - drošības naudu 50 latus. Un, ja privātpersona vinnē, tad spriedumā automātiski jāparedz valsts nodevas atdošana pieteicējam.



Var jau darīt analoģiski kā civilprocesā - paredzēt iespēju samazināt valsts nodevu, ja pieteicējam nav līdzekļu. Un turpat arī paredzēt, ka "profesionālajiem prāvniekiem" atlaides netiek piešķirtas,



To jau nu nekādi nevarētu saukt par tiesu pieejamības kavēšanu.
ļoti laba ideja
28. Augusts 2008 / 08:56
0
ATBILDĒT
ļoti laba ideja. Interesanta ir Velsas prakse likt netā "sūdzmaņu" sarakstu - nezinu, bat ķiet, ka tā tomēr tiek riskēts pārkāpt pesonas tiesības uz privāto dzīvi. Citām privātpersonām jau nav pamatota interese zināt, ka kāds Jānis, vai Pēteris ir šāds nelabojams sūdzmanis.

Bet varbūt varētu apsvērt domu palielināt arī valsts nodevas apmēru: par pirmo instanci varētu 20 LVL, par apelāciju 10 LVL, un par kasāciju arī 10 vai 20 LVL. Nedomāju, ka šada prasība būtu nesamērīgs tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežojums.
Laila
27. Augusts 2008 / 15:37
0
ATBILDĒT
Man gan pirms grozījumiem likās pilnīgi lieki tas, ka tika īpašas tiesas sēdes rīkotas, kurās tad nu pasludināja spriedumu (parasti gan saīsināto) un pēc tam atkal pēc cik jau tur dienām bija jānāk uz tiesu pēc pilnā sprieduma. APL 243.panta grozījumi ir ļoti OK, tur nav ko iespringt. :)
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 6
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties