Rinkēvičs norādījis, ka grozījumiem vajadzētu būt saistošiem, sākot ar 2025. gada pašvaldību vēlēšanām.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, likumprojekta anotācijā norādīts, ka brīvas un godīgas vēlēšanas ir iespējamas tikai tad, ja sabiedrība saņem vispusīgu informāciju par deputātu kandidātiem, deputātu kandidātu sarakstiem, politiskajām partijām un politisko partiju apvienībām. Ne mazāk svarīgs ir apstāklis, ka šai priekšvēlēšanu aģitācijai ir jāsatur tikai un vienīgi patiesa informācija.

Tāpat likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka demokrātiskā tiesiskā valstī nav pieļaujama nepatiesas informācijas izplatīšana priekšvēlēšanu aģitācijas materiālos. Minētais jo īpaši svarīgs ir tādēļ, ka partiju komunikācija ar sabiedrību, tostarp politiskā aģitācija, daļēji tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem Politisko organizāciju finansēšanas likumā noteiktajā kārtībā.

"Mūsdienu tehnoloģiju, tajā skaitā mākslīgā intelekta sistēmu, arvien plašāka izmantošana partijām paver nebijušas iespējas uzrunāt vēlētājus, tajā skaitā, tiešsaistes tērzētavās un mērķētos zvanos. Taču neatkarīgi no priekšvēlēšanu aģitācijas formas, tās saturam ir jāatbilst demokrātiskas tiesiskas valsts prasībām, lai neradītu šaubas par vēlēšanu godīgumu," skaidrots likumprojekta anotācijā.

Tāpat atzīmēts, ka patlaban Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā iekļautais mērķis, kas noteic iespēju sabiedrībai saņemt vispusīgu informāciju, ir papildināms, uzsverot, ka šai informācijai ir jābūt arī patiesai, taču mūsdienu tehnoloģijas ne tikai paver iespējas aģitācijas materiālus izplatīt iepriekš neizmantotos vai reti izmantotos veidos, bet tos arī radīt mākslīgā intelekta sistēmās.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka mākslīgā intelekta sistēmas veidota priekšvēlēšanu aģitācija ir priekšvēlēšanu aģitācija, kuras izgatavošanai izmantots mākslīga intelekta sistēmas veidots informācijas elements neatkarīgi no tā, vai tas ir ģenerēts vai manipulēts attēls, audio vai video saturs, kas ticami atgādina personas, priekšmetus, vietas vai citus subjektus vai notikumus un lietotājam maldinoši šķiet autentisks vai patiess.

Tāpat ar mākslīgā intelekta sistēmas izmantošanu aģitācijā saprotama audio, video, tērzēšanas vai cita veida nepastarpināta mākslīgā intelekta sistēmas mijiedarbība ar vēlētāju. Likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka par realitāti ir kļuvis tas, ka mākslīgā intelekta sistēmas var ietekmēt demokrātiju, tiesiskumu un cilvēka pamattiesības. Mākslīgā intelekta sistēmu izmantošana vēlēšanu ietekmēšanai līdz šim ir maz pētīts fenomens pasaules mērogā, kam nav arī visaptveroša tiesiskā regulējuma. Tomēr nenoliedzami pierādījumi norāda uz šādu mākslīgā intelekta sistēmu nelabticīgu izmantošanu vairākās nesen notikušās vēlēšanās, piemēram, Slovākijā, Argentīnā un Polijā.

Likumprojekta anotācijā klāstīts, ka dažādi hibrīdie apdraudējumi, piemēram, dezinformācija, jau ietver arī mākslīgā intelekta sistēmas izmantošanu vēlēšanu prettiesiskai ietekmēšanai. Mākslīgā intelekta regulējums arī starptautiski ir viens no aktuālajiem dienas kārtības jautājumiem. Piemēram, Eiropas Savienība (ES) strādā pie Mākslīgā intelekta akta, kas noteiks mākslīgā intelekta izmantošanu ES teritorijā. Savukārt Eiropas Padomē top konvencija par mākslīgo intelektu, cilvēktiesībām, demokrātiju un likuma varu.

"Vēlētāju tiesības piedalīties godīgās un brīvās vēlēšanās nedrīkst apdraudēt ar nekontrolētām mākslīgā intelekta sistēmām. Minētais tiešā veidā sasaucās ar ES centieniem definēt vienu no mākslīgā intelekta izmantošanas pamatprincipiem - ka mākslīgais intelekts ir jāpārrauga cilvēkam," pausts likumprojekta anotācijā.

Likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka patlaban normatīvie akti nepārprotami noteic, ka vēlētajam ir tiesības zināt, kas no vēlētājiem pieejamās informācijas patiesībā ir priekšvēlēšanu aģitācijas materiāls, tādēļ būtiski panākt, ka priekšvēlēšanu aģitācija ir pietiekami caurspīdīga un vēlētājam netiek noklusēts, ka priekšvēlēšanu materiālu ir radījusi mākslīgā intelekta sistēma. Vienlīdz būtiski, lai jebkura mijiedarbība starp vēlētāju un politiskās aģitācijas veicēju notiktu vēlētājam skaidri apzinoties, vai šī mijiedarbība notiek ar cilvēku vai mākslīgā intelekta sistēmu.

Likumprojekta anotācijā arī norādīts, ka mākslīgā intelekta sistēmas ir sasniegušas tādu attīstības līmeni, kas samērā

viegli ļauj veikt grūti pamanāmu maldināšanu, ietekmēšanu, manipulēšanu un dezinformēšanu. Likumdošanas iniciatīvas mērķis ir stiprināt caurspīdīgumu priekšvēlēšanu aģitācijā, lai vēlētājs būtu informēts par mākslīgā intelekta sistēmu izmantošanu, jo īpaši tajos gadījumos, kad mākslīgā intelekta sistēmu radītā materiāla kvalitāte liedz tūlītēji atpazīt šādu sistēmu izmantošanu.

Likuma mērķis ir panākt, ka mākslīgā intelekta veidota priekšvēlēšanu aģitācija ir izmantojama tikai ar labi redzamu marķējumu vai norādi par mākslīga intelekta izmantošanu. Likumprojekta mērķis nav aizliegt vai nepamatoti ierobežot mākslīgā intelekta sistēmu izmantošanu godīgā un atklātā priekšvēlēšanu aģitācijā. Tāpat šis likumprojekts neskar tiesiskos jautājumus par atbildību personām par apzināti nepatiesas informācijas, izdomājumu vai dziļviltojumu prettiesisku izplatīšanu. Ar likumu ir piedāvāts panākt tiesiski noteiktu situāciju, kurā vēlētājs var izdarīt brīvu izvēli vēlēšanās, skaidri zinot, ka aģitācijas materiāli ir radīti vai pati aģitēšana notiek, izmantojot mākslīgā intelekta sistēmu.

Likumprojekts paredz regulējumu gadījumiem, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konstatē likumam neatbilstošu priekšvēlēšanu aģitāciju, kas notiek, pienācīgi nenorādot mākslīgā intelekta sistēmu izmantošanu. Anotācijā skaidrots, ka situācijās, kad mākslīgā intelekta sistēma neatbilstoši likumam tiek izmantota priekšvēlēšanu aģitācijā, ir kritiski svarīgi, lai kompetentā institūcija ne tikai lemtu par šādas aģitācijas pārtraukšanu, bet arī informētu sabiedrību par šādiem gadījumiem.

Anotācijā atzīmēts, ka šādas pilnvaras KNAB jau piešķirtas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, kas noteic, ka pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām, KNAB, kontrolējot priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu izpildi, informē sabiedrību par atklātajiem priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu pārkāpumiem, kā arī par veiktajiem pasākumiem to novēršanai. Likumā šīs KNAB pilnvaras netiek dublētas. Ar šo likumprojektu tiek pilnveidota pastāvošā un likumā noteiktā priekšvēlēšanu aģitācijas kārtība, par kuras pārkāpšanu ir paredzēta noteikta atbildība.