Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja norādīja, ka gan pagājušajā gadā veiktie grozījumi Krimināllikumā, nosakot lielākus sodus par noziegumiem pret valsti, gan šis tiesu prakses apkopojums ir stingrs vēstījums tiesām, ka situācija šodien nav tāda, kāda bija pirms 2–3 gadiem – ir mainījusies valsts drošības apdraudējuma intensitāte un potenciālās sekas. Piemēram, ja robežpārkāpumiem iepriekš bija pamatā ekonomiskās intereses, tad šobrīd tā ir hibrīdkara daļa. Vai tiesas izprot šībrīža apdraudējumu sekas un vai tiesas savā izpratnē tiek līdzi pārmaiņām? Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja atzina: kaut arī ir spriedumi, kas parāda, ka ir tiesneši, kam bijusi vajadzīgā reakcija vēl līdz likuma grozījumiem, tomēr kopumā – nē, tiesas netiek līdzi, izpratne veidojas pakāpeniski. Viņa akcentēja arī mediju lomu šīs izpratnes veidošanā caur pilnīgu un kvalitatīvu informāciju.

Tiesu prakses apkopojumā uzsvars likts uz tiesas spriedumu motivācijā pieļautām kļūdām. Spriedumiem jābūt tik labi argumentētiem, lai sabiedrībai būtu pārliecība, ka tiesa izprot valsts apdraudējuma realitāti un tiek piemēroti atbilstoši sodi, kas ir prognozējami un saprotami.

Arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs akcentēja nepieciešamību pēc vienotas metodes sodu noteikšanai un pietiekamas argumentācijas par soda veida izvēli.

• Apkopojuma kopsavilkums: Sodu noteikšanas prakse par noziedzīgiem nodarījumiem, kas vērsti pret valsts drošību

Augstākās tiesas priekšsēdētājs žurnālistus informēja arī par Augstākās tiesas aktualitātēm un statistiku pagājušajā gadā.

Savukārt sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore un pētniece Iveta Kažoka vadīja žurnālistu sarunu par tiesu informācijas pieejamību, it īpaši Augstākās tiesas informācijas izmantojamību. Kritiku mediju pārstāvji izteica par pārlieko tiesu nolēmumu anonimizāciju un par tiesu aiziešanu no mutvārdu sēdēm uz rakstveida procesu, kas mazina tiesu atklātību un arī vienlīdzīgu tiesas pieejamību. Attiecībā uz Augstāko tiesu, tika uzteikti judikatūras klasifikatori, ko savā darbā izmanto arī žurnālisti, kā arī senatoru pieejamība komentāriem par kasācijā izskatītām lietām.

Mediju diena ir Augstākās tiesas tradīcija jau desmit gadus. Uz to tiek aicināti par tieslietām rakstošie un raidījumus veidojošie žurnālisti.