Grozījumi likumā “Par tiesu varu”, kas stājas spēkā 28. novembrī, mazina izpildvaras ietekmi uz tiesu darba organizāciju un paplašina Tieslietu padomes kompetenci tiesu priekšsēdētāju iecelšanā amatā un tiesnešu karjerā.
Turpmāk Tieslietu padome ne tikai iecels amatā rajona (pilsētas) tiesu un apgabaltiesu priekšsēdētājus, bet arī noteiks priekšsēdētāja amata kandidātu izvirzīšanas un iecelšanas kārtību. Līdz šim tiesu priekšsēdētājus Tieslietu padome amatā iecēla pēc tieslietu ministra priekšlikuma.
No likuma izslēgta arī tieslietu ministra kompetence tiesneša pārcelšanā uz vakanto tiesneša amatu citā tāda paša līmeņa tiesā vai tiesu namā – turpmāk Tieslietu padome to darīs bez tieslietu ministra iesaistes, pamatojoties tikai uz pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu.
Tāpat pamatojoties uz pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, Tieslietu padome lems par tiesneša pārcelšanu darbā apgabaltiesā. Savukārt par tiesneša pārcelšanu Augstākās tiesas tiesneša amatā Tieslietu padome lems pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma, pamatojoties uz pozitīvu attiecīgā Senāta departamenta senatoru kopsapulces atzinumu.
Grozījumi likumā “Par tiesu varu” ir savstarpēji saistīti ar grozījumiem Civilprocesa likumā, ar tiem tiek īstenota arī tiesu reforma, nodrošinot zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu integrāciju rajona (pilsētas) tiesās. Šī likuma grozījumu daļa stāsies spēkā ar 2019. gada 1. jūniju.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.