“Pēc būtības konstitucionālā tiesa nav iebildusi likumdevēja noteiktajam zemes nomas maksas apmēram piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās, taču ir norādījusi uz nepilnībām regulējuma pieņemšanā, kas arī bijis par pamatu atzīt attiecīgo likumu grozījumus par Satversmei neatbilstošiem,” komisijas sēdē pauda Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs. 

Darba grupā plānots aicināt strādāt pārstāvjus no Tieslietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas Bankas, Tiesībsarga biroja, Valsts zemes dienesta, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, kā arī dzīvokļu īpašniekus un zemes īpašniekus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām. 

Satversmes tiesa 12. aprīlī par Satversmes 105. pantam neatbilstošu atzinusi Saeimā pagājušā gada jūnijā pieņemto regulējumu, kas tajos gadījumos, kad privatizēta dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas īpašnieks ar zemes īpašnieku nevar vienoties par zemes gabala nomas maksu, 2018. gadā to paredzētu noteikt līdz pieciem procentiem gadā, 2019. gadā – līdz četriem, bet 2020. gadā – līdz trim procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības. 

Līdz šo grozījumu pieņemšanai zemes gabala nomas maksa strīdus gadījumā dzīvokļa īpašniekam bija nosakāma sešu procentu apmērā gadā no zemes kadastrālās vērtības. 

Komisijas priekšsēdētājs informē, ka darba grupa darbu sāks nekavējoties, jo Satversmes tiesa nospriedusi apstrīdētās normas par neatbilstošām Satversmei un spēkā neesošām atzīt no 2019. gada 1. maija, un līdz tam laikam Saeimai ir jāpieņem atbilstošs regulējums.