2018. gadā jau pirmo divu mēnešu laikā Birojs sadarbībā ar ekspertiem nodrošināja Latvijas pārstāvību piecās EST mutvārdu sēdēs, t.i., lietā: C-120/17 Ministru kabinets;  C-154/17 E – LATS; C-207/16 Ministerio Fiscal;  C-80/17 Juliana;  C-121/17 Teva UK u.c.

Salīdzinājumam norādāms, ka 2017. gadā Latvija kopā ir piedalījusies četrās mutvārdu sēdēs, līdz ar to dalība jau piecās mutvārdu sēdēs 2018. gada sākumā varētu norādīt uz pozitīvu pieaugušo lietu skaitu EST, kurās piedalās Latvija un pauž savu nostāju.

Saistībā ar piedalīšanos EST lietās norādāms, ka Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts var piedalīties tiesvedības procesā EST gan kā prasītāja, piemēram, lūdzot atcelt Eiropas Savienības institūcijas izdotu tiesību aktu, gan kā atbildētāja lietās par no Līguma par Eiropas Savienības darbību  izrietošo dalībvalsts pienākumu neizpildi (tiešās lietas).^[1] Ja tiešajā lietā Latvija nav lietas puse, tad, saņemot EST atļauju, Latvija var paust viedokli par strīdu lietas ietvaros. Piemēram, Latvija bija iestājusies lietā T-474/15 GGP Italy, kurā tika skatīts prasītājas lūgums atcelt Eiropas Komisijas īstenošanas lēmumu, kurā par pamatotu bija atzīti ierobežojošie pasākumi, ko veikusi Latvija attiecībā uz prasītājas ražoto zāliena pļaujmašīnu.

Latvija pastiprinātu uzmanību pievērš citu valstu pārkāpumu lietām, kurās Komisija vēršas pret Eiropas Savienības dalībvalsti par tās no Eiropas Savienības tiesību aktiem izrietošo pienākumu neizpildi. Iestāšanās šādās tiešajās lietās bieži dod iespēju saņemt ar lietu saistītos dokumentus un tādējādi iepazīties ar pušu argumentiem, citu valstu nacionālo regulējumu un laicīgi novērtēt iespējamā pārkāpuma nacionālajos tiesību aktos esamību, vajadzības gadījumā rakstveida vai mutvārdu procesā paužot savu viedokli. Tāpat īpaša uzmanība tiek pievērsta lietām, kurās ir līdzīga problemātika tām lietām, kurās Latvija jau piedalās.

Latvija var paust viedokli arī par EST izskatīšanā esošu prejudiciālā nolēmuma lūgumu,^[2] ko EST uzdevusi kādas Eiropas Savienības dalībvalsts (tai skaitā Latvijas) tiesa. Piemēram, Latvija paudusi viedokli tādās lietās kā C-673/16 Coman u.c., C-284/16  Achmea, C-121/17 Teva UK u.c., C-651/16 DW utt.

Norādāms, ka tiesības paust viedokli Latvija izmanto tad, kad tiesvedībā esošā strīda iznākums var skart būtiskas Latvijas intereses vai arī var būtiski ietekmēt Latvijā spēkā esošo tiesisko regulējumu. Vienlaikus atbilstoši Eiropas Ekonomikas Zonas līgumam^[3] Latvija var paust savu viedokli arī lietās, ko skata Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesa attiecībā uz Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm – Norvēģiju, Lihtenšteinu un Islandi – par Eiropas Ekonomikas Zonas līguma noteikumu ieviešanu, piemērošanu vai interpretēšanu, kā arī risinot strīdus starp Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm.

^[1] Tiesvedības procesu EST un VT nosaka EST statūti un EST Reglaments (OV L 176, 04.07.1991. ar pēdējiem grozījumiem, kas publicēti OV L 217, 12.08.2016.) un VT Reglaments (OV L 136, 30.05.1991. ar pēdējiem grozījumiem, kas publicēti OV L 217, 12.08.2016.).

^[2] Tiesvedības veids saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. pantu, kurā dalībvalstu tiesas uzdod EST jautājumus par ES tiesību normu interpretāciju vai spēkā esamību.

^[3] Tiesvedības procesu EBTA tiesā nosaka nolīgums starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un EBTA tiesas izveidi, kā arī EBTA tiesas Statūti un Reglaments. Pieejami angļu v.: http://www.eftacourt.int/the-court/.