Likuma grozījumi paredz modernizēt notāru darbību procesu – turpmāk notāri aktus un apliecinājumus varēs sagatavot elektroniski. Papildus, izmantojot Notāru informācijas sistēmā esošo videokonferences režīmu, notāri varēs sagatavot aktus un apliecinājumus (tajā skaitā pilnvaras, piekrišanas, to atsaukumus un mantošanas iesniegumus u.c.), tādējādi sniedzot iespēju cilvēkiem notāru sniegtos pakalpojumus saņemt attālināti.

Lai sekmētu ēnu ekonomikas apkarošanu un ierobežotu iespējas mantot skaidru naudu, par kuras izcelsmi un esamību nav iespējams pārliecināties, likuma grozījumi nosaka mantiniekam pienākumu – mantojuma sastāvā norādītos skaidras naudas līdzekļus, kas pārsniedz 15 000 eiro, iemaksāt kredītiestādē, kas ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus Latvijā.

Likuma grozījumi paredz arī jaunu notāru disciplinārsodu – naudas sodu no 150 līdz 5000 eiro apmērā. Zvērinātu notāru disciplinārlietās pieņemtie lēmumi pēc to spēkā stāšanās tiks publicēti Latvijas Zvērinātu notāru padomes mājaslapā.

Ar likuma grozījumiem noteiktas stingrākas prasības zvērināta notāra amata pretendentiem, nosakot, ka turpmāk par zvērinātu notāru pretendentu nevar kļūt persona, kas ir ieguvusi uzturlīdzekļa parādnieka statusu.

Ar likuma grozījumiem noteikts, ka turpmāk atļauju notāriem par ziņu saņemšanu no citām zvērinātu notāru lietām izdos Latvijas Zvērinātu notāru padome, nevis kā līdz šim apgabaltiesa. Papildus Latvijas Zvērinātu notāru padome veiks arī notāru atvaļinājumu saskaņošanu, kas līdz šim bija Tieslietu ministrijas pārziņā.

Līdz ar tiesu teritoriālo reformas ieviešanu Zemgales tiesu apgabalā zvērinātu notāru amata vietas Ogrē būs piederīgas Zemgales apgabaltiesas darbības teritorijai.