Saskaņā ar grozījumiem tiek samazināta likvidatora un viņa palīga vai maksātnespējas administratora atlīdzības noteikšanai aprēķināmā bāze. Šī bāze noteikta kā starpība starp kopējo kreditoriem izmaksājamo naudas līdzekļu apmēru un summu, kurā ietilpst naudas līdzekļi likvidējamās kredītiestādes kasē, tās noguldījumi Latvijas Bankā, brīvi pieejamie (neapgrūtinātie) naudas līdzekļi citās kredītiestādēs, līdzekļi, kas iegūti, pārdodot finanšu instrumentus, kas iekļauti tirdzniecībai regulētajā tirgū, un līdzekļi, kas iegūti, izmantojot prasījuma tiesības pret dalībvalsti vai ārvalsti. 

Saeima noteica, ka likvidatora un viņa palīga kopējās ikmēneša atlīdzības apmērs nevar pārsniegt 100 tūkstošus eiro. 

Līdz šim kredītiestādes likvidācijas gadījumā, ko veic saskaņā ar tiesas lēmumu, kā arī maksātnespējas gadījumā likvidatora, viņa palīga vai maksātnespējas administratora kopējās proporcionālās atlīdzības apmērs tika noteikts no visa apmierināto kreditoru prasījuma apmēra apjoma, ņemot vērā uz likvidācijas vai maksātnespējas procesa ierosināšanas brīdi kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu statusu un apjomu. 

Atlīdzības ierobežojums neattieksies uz kredītiestādes likvidācijas vai maksātnespējas procesiem, kas uzsākti pirms šo grozījumu spēkā stāšanās. 

Finanšu ministrijas sniegtā informācija liecina, ka likuma grozījumi rosināti, ņemot vērā, ka likvidatoru vai maksātnespējas administratoru darbs nav saistīts ar ieguldījumiem, pārdodot likvīdos aktīvus, jo tie jau tāpat ir naudas līdzekļi, kuriem nav piemērojamas būtiskas ar atgūšanu saistītas izmaksas. 

Izmaiņas regulējumā ļaus palielināt kreditoriem izmaksājamo līdzekļu apmēru, piemēram, bankas likvidācijas gadījumā. Prognozēts arī, ka tas netieši ļaus samazināt citu kredītiestāžu noguldījumu garantiju fondā maksājamo līdzekļu apmēru saistībā ar maksātnespējīgas kredītiestādes segto noguldījumu garantēto atlīdzību izmaksu, pauž grozījumu autori Finanšu ministrijā.