“Augstākā tiesa lepojas ar to stabilo Latvijas tiesu sistēmas pamatu, ko brīvvalsts pirmajā laikā ielicis Latvijas Senāts – Augstākās tiesas priekštecis. Latvijas Senāts baudīja respektu un uzticēšanos gan toreiz, gan tā ieguldījumu tiesiskuma un tiesnešu neatkarības nostiprināšanā ar cieņu novērtē arī tagad – teju pēc simts gadiem,” saka Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Tas neapšaubāmi bija senatoru – spēcīgu juristu, patriotisku pilsoņu un inteliģentu personību – nopelns. Augstākās tiesas priekšsēdētājs uzsver, ka Kristapa Valtera – pirmā senatora, pirmā Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja un pirmā Latvijas Senāta Apvienotās sapulces priekšsēdētāja – personā tiek godāti tiesu sistēmas pamatlicēji.

Augstākās tiesas pārstāvji apmeklēs arī Latvijas Senāta pirmā priekšsēdētāja kapavietu Rumbas pagasta Lāčplēša kapos, kas atrasta un sakopta ar vietējās pašvaldības gādību.

Augstākā tiesa augstu novērtē Kuldīgas novada pašvaldības un Rumbas pagasta pārvaldes ieguldījumu sava novadnieka Kristapa Valtera piemiņas saglabāšanā un godāšanā. “Tas ir cieņas apliecinājums ne vien izcilam novadniekam, bet arī jurista un tiesneša amatam un Latvijas valsts tiesiskumam,” pauž Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

Zīmīgi, ka Latvijas Senāta simtgades ieskaņas pasākums notiek 3. oktobrī – dienā, kad 1995. gadā Augstākās tiesas plēnums pieņēma lēmumu „Par Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta departamentu un tiesu palātu izveidošanu”, faktiski pēc 55 gadiem atjaunojot Augstākās tiesas Senātu.

Fakti par Kristapu Valteru

Kristaps Valters dzimis 1861. gada 18. decembrī Kuldīgas (tagad Rumbas) pagasta „Dindžu” mājās, lauku saimnieka ģimenē. Pēc Kuldīgas Vācu ģimnāzijas beigšanas studēja tieslietas Maskavas universitātē, kur viņam izveidojās draudzība ar K. Valdemāru, K. Baronu un citiem latviešiem, ar kuriem kopā veidoja latviešu studentu organizāciju. Iesaistījās arī Jaunajā strāvā, bijis laikraksta “Dienas Lapa” galvenais redaktors un līdzizdevējs. Pēc studijām uzsācis advokāta praksi Kuldīgā, ievēlēts par Kuldīgas Sadraudzīgās biedrības priekšsēdētāju. Vēlāk privātadvokāts un zvērināts advokāts Rīgā. 

Pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas piedalījies Latvijas tiesu Pagaidu nolikuma izstrādē un 1918. gada decembrī kopā ar Jāni Graudiņu ievēlēti par pirmajiem Latvijas Senāta senatoriem. 1919. gadā iecelts par Senāta Administratīvā departamenta priekšsēdētāju, 1920.gadā – par Senāta Apvienotās sapulces priekšsēdētāju. 1934. gadā, aizejot pensijā, atjaunojis zvērināta advokāta praksi Rīgā, no 1941. gada – advokāts Kuldīgas juridiskajā konsultācijā. Pēdējo dzīves cēlienu pavadījis dzimtajās Dindžu mājās, kur 1944. gada 4. novembrī miris 82 gadu vecumā. Par nopelniem Latvijas valsts labā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa II šķiru.