29. Septembris 2017 08:47
Jaunumi
Lietu par nelegālu datorprogrammu izmantošanu nodot jaunai izskatīšanai

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments 28. septembrī krimināllietā par nelegālu datorprogrammu izmantošanu atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Augstākā tiesa piekrita Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta prokurora viedoklim, ka konkrētajā gadījumā apelācijas instances tiesas spriedumu nevar atzīt par tiesisku un pamatotu, jo pastāv šaubas par noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju.

Augstākā tiesa 2013. gada 28. februāra lēmumā līdzīgā lietā Nr. SKK-76/2013 atzina, ka apelācijas instances tiesai, izskatot lietu, jāizvērtē kā tieši izpaudies noziedzīgā nodarījuma, kas ir ar materiālu sastāvu, būtisks kaitējums katrai no apsūdzībā norādītajai datorprogrammu tiesību īpašniecei, tas ir, vai ar apsūdzētā izdarītajām darbībām radīts būtisks kaitējums katrai no apsūdzībā norādītajai datorprogrammu īpašniecei. Augstākās tiesas ieskatā, šāda prasība attiecināma arī uz konkrēto lietu, kur tiesai bija jāizvērtē, vai katram no autortiesību īpašniekiem nodarītais zaudējums sasniedz lielus apmērus. Tāpat, Augstākās tiesas ieskatā, tiesai jāvērtē procesuālo darbību, tostarp pārbaudes veikšana un lietisko pierādījumu izņemšanas veikšanas tiesiskums.

Apsūdzībā norādīts, ka 2011. gada maijā, veicot pārbaudi SIA HND Grupa birojā Rīgā, tika konstatēts, ka SIA HND Grupa datorsistēmās glabā un saimnieciskajai darbībai izmanto 14 nelegālas datorprogrammas, tādējādi pārkāpjot datorprogrammu tiesību īpašnieku Autortiesību likuma 15.panta otrajā daļā noteiktās izņēmuma tiesības uz datorprogrammas izmantošanu. Nelegāli reproducēto datorprogrammu kopējā vērtība ir 13 962,70 Ls (19 867,13 eiro), kas saskaņā ar likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20. pantu ir uzskatāma par lieliem apmēriem. SIA HND Grupa valdes loceklis nespēja iesniegt nevienu dokumentu vai instalācijas nesēju, kas pamatotu datorprogrammu legālo izcelsmi, kā arī nespēja ticami izskaidrot vai pamatot šo tiesību iegūšanu vai izcelsmi.

Iepriekš Krimināllietu departaments lietu skatīja pērn novembrī, kad atcēla Rīgas apgabaltiesas attaisnojošo spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai.

Izskatot lietu atkārtoti apelācijas kārtībā, Rīgas apgabaltiesa ar 2017. gada 27. marta spriedumu apsūdzēto atzina par vainīgu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 148. panta trešās daļas par autortiesību pārkāpšanu lielā apmērā. Ar apelācijas instances tiesas spriedumu apsūdzētais sodīts ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu. Saskaņā ar Krimināllikuma 55. pantu brīvības atņemšanas sods noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 gadu. Par labu cietušajiem piedzīta mantiskā kaitējuma kompensācija vairāk nekā 14 000 eiro apmērā.

 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 269 iestādes
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties