Šobrīd Latvijā izmeklēšanas iestādēm ir nepieciešams noformēt virkni dažādu procesuālo lēmumu, protokolus, kā arī ievadīt ziņas kriminālprocesa reģistrā, informācijai nereti pārklājoties. Tāpat Kriminālprocesa likuma nosacījumi neļauj pietiekoši efektīvi īstenot izmeklēšanu attālināti, kā arī atsevišķos gadījumos uzliek pienākumu dublēt izmeklēšanas darbības. Likumprojektā plānots atteikties no formālām, dublējošām darbībām un dokumentiem, radīt priekšnosacījumus efektīvākai izmeklēšanas fiksēšanai, vienkāršotai kriminālprocesa virzībai uz prokuratūru un tiesu, kā arī vienkāršot kriminālprocesu lietvedības apturēšanu, atjaunošanu un izbeigšanu noilguma gadījumā.

Lai vienkāršotu un paātrinātu mazāk smagu noziegumu izmeklēšanu, likuma grozījumi paredz atcelt prasību, ka izmeklētājam personīgi jātiekas ar liecinieku, pieļaujot iespēju sazināties ar e-pasta vai telefona starpniecību. Tāpat grozījumi paredz iespēju fiksēt izmeklēšanas darbību vai nu protokolā vai audiovizuāli, atsakoties no protokola kā galvenā izmeklēšanas fiksēšanas veida un nedublējot informāciju.

Likumā paredzēti arī precizējumi, lai pilnveidotu kriminālprocesa reģistru un tā izmantošanas iespējas.

Mazāk smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru Krimināllikumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par trim mēnešiem, bet ne ilgāku par trim gadiem, kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par astoņiem gadiem.