Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēka ir 13. gs. valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un LELB kā baznīcas īpašniekam būs pienācīgi jārūpējas par īpašumu, uzturot to un ieguldot tajā nepieciešamās investīcijas.

Likumprojekts uzsver īpašu LELB pienākumu gādāt par baznīcas saglabāšanu, uzturēšanu un pienācīgu izmantošanu, kā arī attiecīgi iekārtot Rīgas Svētā Pētera baznīcas interjeru, saglabājot tās vēsturisko un māksliniecisko vērtību, jo Rīgas Svētā Pētera baznīca un tajā esošās mākslas vērtības ir iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un Apvienoto Nāciju Izglītības zinātnes un kultūras organizācijas pasaules mantojuma sarakstā.

Vienlaikus likumprojekts paredz LELB un Rīgas pilsētas pašvaldībai kopīgi izveidot konsultatīvu institūciju, kas reizi gadā apstiprinās Rīgas Svētā Pētera baznīcas pasākumu plānu. Šīs institūcijas pamatfunkcijas būs nodrošināt arī turpmāku Rīgas Svētā Pētera baznīcas funkcionēšanu kā koncertu norises vietu, tematisku izstāžu par pilsētas attīstību un arhitektūru, mākslas darbu izstāžu, kultūras pasākumu vietu, arī kā starptautiska kultūras tūrisma objektu, kas ikdienā ir pieejams jebkuram apmeklētājam.

Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumprojekts nosaka, ka Rīgas pilsētas pašvaldībai arī turpmāk būs tiesības bez atlīdzības izmantot Rīgas Svētā Pētera baznīcu kā pilsētai nozīmīgu notikumu veltītu svētbrīžu un pasākumu norises vietu.

Šobrīd Rīgas pilsētas pašvaldība ir Rīgas Svētā Pētera baznīcas tiesiskais valdītājs, taču saskaņā ar Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentiem agrāk Rīgas Svētā Pētera baznīca piederēja vācu evaņģēliskajai luterāņu draudzei.

Papildu informācija:

Latvijas Republikas Augstākā padome 1992. gada 12. maija lēmumā „Par Latvijas Republikas likuma „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” spēkā stāšanās kārtību” noteica, ka likums „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” neattiecas uz valstij īpaši nozīmīgiem kultūras pieminekļiem – Doma baznīcu un Rīgas Svētā Pētera baznīcu, kuru statuss tiek noteikts ar īpašiem likumiem. Līdz ar to par abiem dievnamiem būtu jāpieņem atsevišķi likumi, kas nosaka to statusu un īpašumtiesības uz tiem.

2005. gadā Saeima pieņēma Doma baznīcas un klostera ansambļa likumu, ar ko tika noteikta Doma baznīcas īpašuma tiesības. Savukārt attiecībā uz Rīgas Svētā Pētera baznīcu šāds speciālais likums nav pieņemts, līdz ar to Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašuma tiesības līdz šim nav noteiktas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.